Anotācija

2023. gadā pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra pasūtījuma Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts veica pētījumu “Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” darbības izvērtējums par laika posmu no 2018./2019. mācību gada līdz 2022./2023. mācību gadam (2023)”[1] (turpmāk – “Latvijas skolas soma” darbības izvērtējums), kura ietvaros, vērtējot kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” īstenošanu secināts, ka kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” mainījusi izpratni par kultūras norišu formātiem un to pielāgošanu jauniešu auditorijai, veicinājusi jauna satura radīšanu un esošā pielāgošanu (piemēram, atbilstoši vecumposmiem), kā arī raisījusi izpratni par kultūras norišu izmantošanas iespējām mācību saturā.

Skolotāji visaugstāk novērtē kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” spēju nodrošināt visu skolēnu iesaisti kultūras norišu pieejamībā, programma “Latvijas skolas soma” dod vienlīdz svarīgu iespēju dažādot mācību saturu ar jaunu kultūras pieredzi un arī uzlabo skolēnu emocionālo labsajūtu, tāpat skolotāji novērtē iespēju celt paši savu kultūras kompetenci. Vienlaikus, lai gan kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros skolotāji novērtējuši kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” iepazīto mākslas un kultūras norišu ietekmi uz jaunās paaudzes pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņas stiprināšanu, skolotāju vērtējums liecina, ka skolotājiem nepieciešams atbalsts darbā ar bērniem un jauniešiem domāto profesionālās mākslas un kultūras norisēm, kam piemīt pilsoniskās līdzdalības veicināšanas potenciāls.

“Latvijas skolas soma” darbības izvērtējumā sniegti priekšlikumi kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” ieviešanas efektivitātes uzlabošanai turpināt sniegt metodisko atbalstu skolotāju profesionālajai pilnveidei, jo īpaši laikmetīgās mākslas izpratnes jautājumos, attīstīt skolēnu līdzdalības formas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”, veicināt kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” norišu kvalitāti un attīstīt to atbalsta instrumentus visās kultūras un mākslas nozarēs.

Tāpat arī palielinoties piedāvājumam, attīstās arī prasība pēc iekļaujoša piedāvājuma tiem bērniem un jauniešiem, kuriem ir īpašas vajadzības. Lai nodrošinātu skolēnu pilnvērtīgu iesaisti kultūras norisēs un sasniegtu gaidītos ieguvumus no kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma”, būtiski ir ieklausīties arī skolēnu vēlmēs pēc tā, kādas kultūras norises viņi vēlētos nākotnē apmeklēt, un kas kultūras apmeklējuma pieredzē viņiem ir būtisks.

[1] 2023. gada pētījums “Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” darbības izvērtējums par laika posmu no 2018./2019. mācību gada līdz 2022./2023. mācību gadam (2023)”. Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts. Pieejams: LSS_zinojums_2023.pdf.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānots attīstīt kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci kā pilsonisko līdzdalību sekmējošu faktoru un nodrošināt vienlīdzīgu profesionālās mākslas un kultūras norišu pieejamību pasākuma mērķa grupai neatkarīgi no dzīves vietas un ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa. 

4.2.3.3. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, nosakot, ka projekta iesniedzējs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneri – biedrību “Izglītības attīstības centrs”.

4.2.3.3. pasākuma mērķa grupa ir izglītojamie vispārējās izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, kas īsteno klātienes pamatizglītības un vidējās izglītības programmas.

4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 2 088 410 euro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 1 775 148 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 313 262 euro.

4.2.3.3. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50 % no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 1 758 911 euro, t.sk. ESF+ finansējums granta veidā 1 495 074 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 263 837 euro.

Projekts nosaka, ka izmaksas ir attiecināmas no Projekta spēkā stāšanās dienas, lai nodrošinātu projekta īstenotājam iespēju savlaicīgi uzsākt 4.2.3.3. pasākuma ietvaros apstiprināmā projekta īstenošanu. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku.  

Atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.-2027. gadam 4.2.3.3. pasākuma ESF+ finansējuma 1 775 148 euro apmērā sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- ESF+ finansējums 1 775 148 euro apmērā atbilst intervences kodam 152 “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr. 1 “Dotācija” – ESF+ finansējums 1 775 148 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr. 33 “Bez teritoriālā mērķa” – ESF+ finansējums 1 775 148 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr. 9 “Nepiemēro” – ESF+ finansējums 1 775 148 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr. 2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” – ESF+ finansējums 1 775 148 euro.

4.2.3.3. pasākuma ietvaros ir noteiktas šādas atbalstāmas darbības:
1. kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” iekļauto bērniem un jauniešiem domāto profesionālās mākslas un kultūras norišu izvērtēšana un atlase, lai noteiktu profesionālās mākslas un kultūras norises, kam piemīt pilsoniskās līdzdalības veicināšanas potenciāls;
2. atlasīto profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšana izglītības iestādēs un kopienās ar mērķi attīstīt un sekmēt pasākuma mērķa grupas pilsonisko līdzdalību;
3. aprobācijas laikā iegūto labās prakses piemēru par profesionālās mākslas un kultūras norišu īstenošanu pilsoniskās līdzdalības veicināšanai apkopošana un izplatīšana;
4. pedagogu profesionālās pilnveides pasākumu īstenošana, sekmējot kompetenci izmantot profesionālās mākslas un kultūras norises pilsoniskās līdzdalības veicināšanai;
5. metodisko materiālu izstrāde pedagogiem profesionālās mākslas un kultūras norišu izmantošanai pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un izglītojamo līdzdalībai norišu izvēles un plānošanas procesā,
6. metodiskā materiālu izstrāde profesionālās mākslas un kultūras norišu veidotājiem, kā stiprināt profesionālās mākslas un kultūras norišu izmantošanu līdzdalības veicināšanā un demokrātijas principu iedzīvināšanā bērnu un jauniešu auditorijai;
7. nacionāla mēroga konferences izglītības un kultūras nozares sadarbībai pilsoniskās līdzdalības veicināšanai īstenošana;
8. starptautiskas konferences par kultūras pieejamību, izmantojot kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” un līdzīgu iniciatīvu Eiropā pieredzi, īstenošana;
9. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;
10. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs Latvijas Nacionālais kultūras centrs nodrošina kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma” iekļauto profesionālās mākslas un kultūras norišu bērniem un jauniešiem izvērtēšanu, lai noteiktu profesionālās mākslas un kultūras norises, kam piemīt pilsoniskās līdzdalības veicināšanas potenciāls. Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumu ar sadarbības partneri, kas izglītības iestādēs un kopienās īsteno atlasīto profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanu, lai pilnveidotu gan izglītojamo, gan pedagogu kompetenci strādāt ar profesionālās mākslas un kultūras norisēm, sekmējot pasākuma mērķa grupas pilsonisko līdzdalību.

Par finansējuma saņēmēja sadarbības partneris noteikta biedrība “Izglītības attīstības centrs”, pamatojoties uz biedrības “Izglītības attīstības centrs” 15 gadu pieredzi izglītības programmu un projektu īstenošanā Latvijā un ārvalstīs dažādām mērķauditorijām par kritisko domāšanu, pilsonisko līdzdalību un kopienu attīstību, sabiedrības integrāciju, starpkultūru saskarsmi, globālo izglītību, medijpratību un citiem jautājumiem. Tāpat biedrība “Izglītības attīstības centrs” veicinājuši skolu kā pilsoniskās sabiedrības resursu attīstību un pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” pasūtījuma ir izstrādājuši 24h profesionālās pilnveides programmu pedagogiem “Kultūras norises kā mācīšanās resurssmācību un audzināšanas darbā”, nodrošinot skolotāji no visas Latvijas iespēju apgūt metodes, kā kultūras norises izmantot mācību saturā.

Sadarbības partneris, lai uzsāktu finansējuma saņēmēja atlasīto kultūras norišu aprobēšanu, nosūtot uzaicinājumu pašvaldībām, atlasa vismaz 10 skolas un katrā skolā tiek izveidota darba grupa ar kultūras un izglītības nozares pārstāvjiem.

Sadarbības partneris īsteno atlasīto profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanu, iesaistot pedagogus un izglītojamos. Profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanas rezultātā kultūras norišu saturā tiek iekļauti sociāli aktuāli un vecumposmam atbilstoši jautājumi un mazināti konkrēti piekļūstamības šķēršļi, kas t.sk. mazinot piekļūstamības šķēršļus, ko rada ierobežotas valodas zināšanas, nepietiekamas sociālās prasmes, sociālekonomiskais stāvoklis, veselības un/vai attīstības traucējumi (vieglā valoda, surdotulkojumi).

Sadarbības partneris profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanas ietvaros apkopo atgriezenisko saiti no aprobēšanā iesaistītajiem pedagogiem un izglītojamajiem un labās prakses piemērus par profesionālās mākslas un kultūras norišu īstenošanu pilsoniskās līdzdalības veicināšanai.

Pamatojoties uz profesionālās mākslas un kultūras norišu aprobēšanas rezultātiem, finansējuma saņēmējs izstrādā metodisko materiālu profesionālās mākslas un kultūras norišu veidotājiem, kā stiprināt profesionālās mākslas un kultūras norišu izmantošanu līdzdalības veicināšanā un demokrātijas principu iedzīvināšanā bērnu un jauniešu auditorijai, savukārt sadarbības partneris nodrošina metodiskā materiāla izstrādi pedagogiem profesionālās mākslas un kultūras norišu izmantošanai pilsoniskās līdzdalības veicināšanai un izglītojamo līdzdalībai norišu izvēles un plānošanas procesā, attīstot pilsonisko līdzdalību un demokrātisko attieksmi.

4.2.3.3. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami nacionālie rādītāji:
1. aprobēto pilsonisko līdzdalību sekmējošu profesionālo mākslas un kultūras norišu skaits bērniem un jauniešiem – 40 norises;
2. pilsonisko līdzdalību sekmējošo profesionālo mākslas un kultūras norišu aprobācijā iesaistīto izglītības iestāžu skaits – 10 izglītības iestādes;
3. pedagogu skaits, kas pilnveidojuši kompetenci ar profesionālās mākslas un kultūras norisēm sekmēt pilsonisko līdzdalību – 40 pedagogi;
4. izglītojamie, kuri attīstījuši pilsoniskās līdzdalības prasmes, piedaloties pilsonisko līdzdalību sekmējošu profesionālo mākslas un kultūras norišu aprobēšanā – vismaz 750 izglītojamie.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina dubultā finansējuma riska novēršanu un demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un nodrošina, lai 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.

4.2.3.3. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un tā ietvaros ir plānotas specifiskas darbības horizontālā principa veicināšanai, nosakot pienākumu uzkrāt datus par projekta ietekmi uz rādītāju – konsultatīva rakstura pasākumu skaits pedagogiem un kultūras profesionāļiem par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Projektā noteikts, ka 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānots attiecināt tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Projektā noteikts, ka 4.2.3.3. pasākuma ietvaros netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 54. panta b) apakšpunktu.

Atbildīgā iestāde izstrādā vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksām (turpmāk – vadības personāla izmaksu metodika) un saskaņo to ar vadošo iestādi.

Līdz brīdim, kad tiks apstiprināta vadības personāla izmaksu metodika, finansējuma saņēmēja personāla izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze.
Līdz brīdim, kad tiks apstiprināta finansējuma saņēmēja vadības personāla izmaksu metodika, redzes korekcijas līdzekļu kompensācija un personāla veselības apdrošināšanas izmaksas tiek segtas no projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām.

Pēc vadības personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas, finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla izmaksas tiek attiecinātas, piemērojot personāla izmaksu metodiku.

Projekts nosaka izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)”, nodrošinot, ka projekta ietvaros  tiek paredzētas: 
1. vismaz trīs vispārīgās darbības, kas attiecas uz projekta vadību un īstenošanu un kas kopumā veicina vienlīdzīgas iespējas un pamattiesību ievērošanu, kas  aptver trīs jomas:  
- informāciju un publicitāti; 
- projekta vadību un īstenošanu; 
- publiskos iepirkumus (ja attiecināms);
2. vismaz vienu specifisko darbību, kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, iekļaušanu. 
3. ir paredzēts vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs: konsultatīva rakstura pasākumu skaits pedagogiem un kultūras profesionāļiem par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

Projekts nosaka, ka ir atbalstāma sociāli atbildīga un inovatīva iepirkuma īstenošana un vides prasību integrācija preču un pakalpojumu  iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). 
 
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Lai nodrošinātu interešu konflikta riska neiestāšanos, finansējumā saņēmējs izstrādās kārtību, kur tiks aprakstīta interešu konflikta riska izvērtēšanas un uzraudzības kārtība un rīcība, ja tiek konstatēts interešu konflikts.

4.2.3.3. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, jo Projekts nosaka, ka 4.2.3.3. pasākuma ietvaros finansējums nevar tikt izmantots saimnieciskās darbības veikšanai. Pasākuma ietvaros plānoto darbību rezultātā iegūtais produkts vai pakalpojums tiks nodots finansējuma saņēmēja Nacionālā kultūras centra īpašumā un būs publiski pieejams visai sabiedrībai. Tāpat Projekts nosaka, ka projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas tiks noteiktas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam un nepārsniegs vidējo darba samaksu saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. 4.2.3.3.pasākumā plānoto darbību īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādes tiks veiktas saskaņā ar publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Tādējādi finansējuma saņēmējam vai sadarbības partnerim netiks sniegtas priekšrocības, radot konkurences ierobežojumus.

Tāpat vērtējot nepieciešamību, noteikt finansējuma saņēmējam pienākumu izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi, Kultūras ministrija ir ņēmusi vērā, ka 4.2.3.3. pasākuma mērķis ir sociāls, t.sk. 4.2.3.3. pasākuma ietvaros nav paredzēts gūt ieņēmumus un 4.2.3.3. pasākuma ietvaros plānotiem ieguvumiem ir sociāls raksturs. 4.2.3.3. pasākuma īstenošanas ietvaros paredzēts aprobēt profesionālās mākslas un kultūras norises bērniem un jauniešiem, kultūras norišu saturā iekļaujot sociāli aktuālus un vecumposmam atbilstošus jautājumus un mazinot konkrētus piekļūstamības šķēršļus, lai attīstīt kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci kā pilsonisko līdzdalību sekmējošu faktoru un nodrošinātu vienlīdzīgu profesionālās mākslas un kultūras norišu pieejamību pasākuma mērķa grupai neatkarīgi no dzīves vietas un ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa. Vienlaikus 4.2.3.3. pasākuma ietvaros tiks stiprināta pedagogu kompetence strādāt ar profesionālās mākslas un kultūras norisēm, sekmējot pasākuma mērķa grupas pilsonisko līdzdalību, kas kalpo par sociālās kohēzijas instrumentu, tādējādi paaugstinot arī kopējo dzīves kvalitātes uztveri sabiedrībā.

Ņemot vērā 4.2.3.3. pasākuma sociālo raksturu, var secināt, ka 4.2.3.3. pasākuma ietvaros nav nepieciešams veikt izmaksu un ieguvumu analīzi. 

Savukārt sadarbības partneris – biedrība “Izglītības attīstības centrs” tika izvēlēts par finansējuma saņēmēja sadarbības partneri, balstoties ilgtermiņa sadarbības pieredzē ar Kultūras ministriju, kā arī organizāciju darbības un sasniegto rezultātu efektivitātes analīzē. Tā kā Kultūras ministrija katru gadu īsteno programmu “Reģionu NVO atbalsta programma”, organizāciju darbība ir vērtēta līdzvērtīgu uzdevumu veikšanā ilgtermiņā. Programmas “Reģionu NVO atbalsta programma” mērķis ir nodrošināt pastāvīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības attīstībai reģionos, stiprināt reģiona nevalstisko organizāciju kapacitāti, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un līdzdalību, kā arī veicināt mazākumtautību nevalstisko organizāciju attīstību un ilgtspēju. Ar šīm organizācijām, atbilstoši konkursa rezultātiem, katrā plānošanas reģionā ir noslēgti līdzdarbības līgumi “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā”. Līdzšinējos konkursos visas minētās organizācijas ir ieguvušas tiesības īstenot valsts pārvaldes uzdevumus un ar savu darbību ilgtermiņā ir apliecinājušas spēju darboties efektīvi, lietderīgi un atbildīgi izmantot piešķirtos līdzekļus.

Tāpat Projekts nosaka, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina projekta īstenošanas komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.