Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 115.punktu Ministru kabinets līdz 2023.gada 31.decembrim izdod noteikumus par kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu kultūrizglītības programmas īstenošanai to izglītības iestāžu dibinātājiem, kuras īsteno klātienes pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī kultūrizglītības programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus.

Pirms Izglītības likuma 2023.gada 28.septembra grozījumiem Kultūras ministrija, pamatojoties uz kārtēja gada likumu par valsts budžetu, katru gadu sagatavoja Ministru kabineta noteikumu projektu par kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu kultūrizglītības programmas īstenošanai attiecīgā mācību gada semestrī vai kalendārajā gadā to izglītības iestāžu dibinātājiem, kuras klātienē īsteno vispārējās un profesionālās izglītības programmas, kā arī kultūrizglītības programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus. Citkārt, ja bija aizkavējusies likuma par valsts budžetu attiecīgajam gadam pieņemšana, Kultūras ministrija sagatavoja arī attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts budžeta finansējuma sadalījumu kultūrizglītības programmas īstenošanai. Ministru kabineta noteikumiem tika pievienoti divi pielikumi – valsts budžeta finansējuma sadalījums kultūrizglītības programmas īstenošanai (finansējuma saņēmējiem piešķirtais finansējuma apmērs) un pārskata veidlapa par piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu kultūrizglītības programmas īstenošanai (finansējuma izlietojums), kā arī par sasniegtajiem kvantitatīvajiem rādītājiem. Kaut arī finansējuma aprēķina formula nav mainījusies kopš kultūrizglītības programmas darbības sākuma 2018.gada septembrī, finansējuma piešķiršanas procedūra ir bijusi komplicēta, rezultātā aizkavējot finansējuma nokļūšanu pie lietotāja kultūrizglītības programmas mērķa sasniegšanai. Tādējādi izglītojamiem kultūrizglītības programmas norisēs bija iespējams piedalīties tikai mācību semestra vēlākos mēnešos.

Ar Projektu būtiski tiek mazināts administratīvais slogs un izglītojamie varēs savlaicīgāk piedalīties kultūras norisēs.

Projekts nosaka kārtību, kādā aprēķina un, ņemot vērā valsts budžetā attiecīgajam gadam apstiprināto finansējumu (valsts budžeta programma 21.00.00 “Kultūras mantojums”) no 1.janvāra līdz 31.decembrim, piešķir valsts budžeta finansējumu kultūrizglītības programmas īstenošanai to izglītības iestāžu dibinātājiem, kuras īsteno izglītības programmas, un kultūrizglītības programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus, lai izglītojamajiem, kuri apgūst izglītības programmu, katrā mācību gada semestrī vismaz vienu reizi nodrošinātu iespēju pieredzēt Latvijas kultūras norises (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), atbilstoši izglītības programmas mācību saturam.

Projekta II.nodaļa paredz finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību kultūrizglītības programmas īstenošanai. Projekta 7.punkts nosaka, ka kopējo piešķirtā finansējuma apmēru attiecīgajam finansējuma saņēmējam, ņemot vērā kārtējā kalendārā gada valsts budžetā kultūrizglītības programmai paredzētos valsts budžeta līdzekļus un Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtos datus no Valsts izglītības informācijas sistēmas par izglītojamo skaitu, kuri apgūst izglītības programmu, aprēķina centrs, izmantojot jaunu, detalizētāku formulu: D = S x K1 + S x K2, kur D – kopējais kultūrizglītības programmas īstenošanai piešķirtā finansējuma apmērs attiecīgajam finansējuma saņēmējam; S – Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadītais izglītojamo skaits izglītības programmās uz iepriekšējā gada 1.oktobri attiecīgā finansējuma saņēmēja izglītības iestādēs; K1 – bāzes finansējums periodā no kārtējā gada 1.janvāra līdz 31.maijam, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: K1 = A/ΣS, kur A – kultūrizglītības programmai pieejamais valsts budžeta finansējums no kārtējā gada 1.janvāra līdz 31.maijam; ΣS – Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadītais kopējais izglītojamo skaits izglītības programmās uz iepriekšējā gada 1.oktobri. K2 – bāzes finansējums periodā no kārtējā gada 1.septembra līdz 31.decembrim, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu: K2 = B/ΣS, kur B – kultūrizglītības programmai pieejamais valsts budžeta finansējums no kārtējā gada 1.septembra līdz 31.decembrim; ΣS – Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadītais kopējais izglītojamo skaits izglītības programmās uz iepriekšējā gada 1.oktobri. Veicot aprēķinus atbilstoši Projekta 7.punktā noteiktajai formulai, visam attiecīgajam gadam tiek izmantots Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadītais kopējais izglītojamo skaits izglītības programmās uz iepriekšējā gada 1.oktobri. Dati no Valsts izglītības informācijas sistēmas par izglītojamo skaitu tiek noteikti, jo uz šo datumu ir nostabilizējies izglītojamo skaits gan vispārējā, gan profesionālajā izglītībā. Datu atjaunošana par izglītojamo skaitu uz attiecīgā gada 1.septembri nebūs korekta, jo izglītojamo skaits visa septembra laikā vēl precizējas, īpaši profesionālajā izglītībā. Līdz ar to aprēķinos izmantotā metodika uz attiecīgā gada 1.septembri, nosakot finansējumu kultūrizglītības programmas īstenošanai periodam no attiecīgā kalendārā gada 1.septembra līdz 31.decembrim, radītu nelabvēlīgus priekšnosacījumus finansējuma ātrākai nonākšanai pie izglītības iestāžu dibinātāja, lai savlaicīgi izglītības iestādes nodrošinātu iespēju izglītojamiem apmeklēt kultūrizglītības programmas norises. Šādā gadījumā, ja būtu jāapkopo un jāaprēķina finansējums periodam uz minēto datumu, no attiecīgā kalendārā gada 1.septembra līdz 31.decembrim, minētais aizkavētu finansējuma aprēķinu un finansējuma saņēmējiem vismaz līdz oktobra vidum. Ņemot vērā to, ka pasākumu plānošana kultūrizglītības programmas īstenošanai ir jāveic savlaicīgi, datu pārrēķins atbilstoši aktualizētiem datiem par izglītojamo skaitu uz attiecīgā gada 1.septembri, radītu būtisku risku tam, ka finansējumu pasākumiem varētu izlietot tikai novembrī vai decembrī, kas savukārt rada riskus finansējuma nepilnīgai un fragmentārai apguvei. Līdz ar to finansējuma aprēķinā tiek izmantoti dati uz iepriekšējā gada 1.oktobri.

Projekta 9.punkts paredz, ka centrs, ņemot vērā apstiprināto finansējuma sadalījumu, ar finansējuma saņēmēju slēdz finansēšanas līgumu. Centrs finansējumu pārskaita finansējuma saņēmējam uz Projekta 10.punktā minēto kontu divās daļās, ievērojot Projekta 8.punktā noteiktos periodus un finansēšanas līguma nosacījumus.

Atbilstoši Projekta 8.punktam, centrs, ņemot vērā apstiprināto finansējuma sadalījumu, ar finansējuma saņēmēju slēdz finansēšanas līgumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu kārtējam gadam kultūrizglītības programmas īstenošanai, iekļaujot šādas būtiskās sastāvdaļas:
1) līgumslēdzējpuses un to rekvizītus;
2) valsts budžeta finansējuma apmēru katrā no semestriem (atbilstoši Projekta 7.punkta formulai);
3) valsts budžeta finansējuma piešķiršanas mērķi, termiņus un attiecināmās izmaksas (atbilstoši Projekta 5. un 13.punktā noteiktajam);
4) pārskatu par piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu iesniegšanas termiņus un kārtību (saskaņā ar Projekta 15.punktā noteikto kārtību), kā arī kārtību, kādā finansējuma saņēmējs veic pārskaitītā finansējuma vai tās daļas atmaksu (Projekta 22.punkts);
5) nosacījumus finansējuma saņēmējam, ka izdevumu pozīcijas, kas saistītas ar norišu satura veidošanu, nav attiecināmas (Projekta 14.punkts);
6) citus nosacījumus, kas nepieciešami kultūrizglītības programmas sekmīgai īstenošanai, tajā skaitā finansējuma atlikuma izmantošanas kārtību.

Projekta 10.punkts paredz, ka ja finansējuma saņēmējs ir valsts budžeta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, finansējums tiek nodrošināts atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta plānošanas un izpildes jomā. Ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība vai cita atvasināta publiska persona, finansējums tiek pārskaitīts uz pašvaldības (vai tās iestādes) vai citas atvasinātas publiskas personas (vai tās iestādes, tajā skaitā publiskas aģentūras) kontu Valsts kasē vai Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētā kredītiestādē. Savukārt, ja finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība vai cita privātpersona, finansējums tiek pārskaitīts uz kontu Eiropas Ekonomikas zonā reģistrētā kredītiestādē.

Projekta III.nodaļa nosaka kultūrizglītības programmas attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus. Projekta 13.punkts nosaka, ka kultūrizglītības programmas ietvaros ir šādas attiecināmās izmaksas par kultūras norisēm, kas radušās attiecīgajā mācību gada semestrī laikposmā no attiecīgā gada 1.janvāra līdz 31.maijam un laikposmā no attiecīgā gada 1.septembra līdz 31.decembrim:
1) kultūras norises ieejas maksa un izdevumi par biļetēm izglītojamiem un personām, kuras pavada grupu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka pavadošo personu skaitu (turpmāk – pavadošās personas);
2) maksa pakalpojuma sniedzējam par kultūras norises nodrošināšanu (tehniskās izmaksas, pakalpojuma sniedzēja personāla atlīdzība, tai skaitā autoratlīdzība, kas saistīta ar kultūras norises nodrošināšanu, pakalpojuma sniedzēja transporta izmaksas);
3) kultūras norises piekļuves (ieejas) maksa vai maksa par digitālās kultūras norises nodrošināšanu;
4) izdevumi (sabiedriskā transporta biļetes, izdevumi par degvielu un transporta nomu) izglītojamo un pavadošo personu nokļūšanai uz kultūras norises vietu un atpakaļ.

Saskaņā ar Projekta 15.punktu finansējuma saņēmējs līdz kārtējā gada 15.jūnijam sagatavo pārskatu par finansējuma izlietojumu un sasniegtajiem kvantitatīvajiem rādītājiem par periodu no kārtējā gada 1.janvāra līdz 31.maijam, bet līdz nākamā gada 10.janvārim – par periodu no iepriekšējā gada 1.septembra līdz 31.decembrim. Projekta pielikumā ir noteikta veidlapa pārskata par piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojumu kultūrizglītības programmas īstenošanai. Finansējuma saņēmēji sagatavo pārskatu par finansējuma izlietojumu un iesniedz to elektroniski, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus.

Projekta 17.punkts nosaka, ka centrs ir tiesīgs grozīt finansējuma saņēmējam noteikto finansējuma apmēru, ja valsts budžetā kārtējam gadam tiek grozīts šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu apmērs; izglītības iestāžu darbībā izglītības programmu īstenošanā notikušas būtiskas izmaiņas, piemēram, samazinājies faktiskais izglītojamo skaits uz 1.septembri, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1.oktobri, likvidēta izglītības iestāde vai pastāv citi apstākļi, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem ārējiem normatīvajiem aktiem nosaka centram tiesības veikt izmaiņas vai precizēt finansējuma apmēru atbilstoši Projekta 8.punktā noteiktajiem periodiem (piemēram, izglītības iestādē izglītojamo skaits 1.septembrī būtiski samazinās vai palielinās salīdzinājumā ar iepriekšēja gada 1.oktobri). Centrs ir tiesīgs pārtraukt finansējuma izmaksu Projekta 17.2.1. un 17.2.2.apakšpunktā noteiktajos gadījumos, kā arī saskaņā ar Projekta 17.3.apakšpunku bez iepriekšēja brīdinājuma veikt pārbaudes par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu izglītības iestādē.

Projekta 20.punkts paredz, ja pārskatā par finansējuma izlietojumu un sasniegtajiem kvantitatīvajiem rādītājiem attiecīgā gada periodā no 1.janvāra līdz 31.maijam norādīts finansējuma atlikums, finansējuma saņēmējs ir tiesīgas to izmantot kultūras norišu īstenošanai nākamā mācību gada pirmajā semestrī periodā no 1.septembra līdz 31.decembrim kā papildu finansējumu. Atstājot finansējuma saņēmēju rīcībā izveidojušos finansējuma atlikumu, lai izmantotu to nākamā mācību gada pirmajā semestrī periodā no 1.septembra līdz 31.decembrim kā papildu finansējumu, tiek nodrošināts, ka gada ietvaros uz katru izglītojamo pieejama sākotnēji plānotā summa.

Saskaņā ar Projekta 21.punktu centrs finansējuma atlikumu, ko finansējuma saņēmējs norādījis pārskatos attiecīgā gada beigās, ietur no finansējuma saņēmējam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem kultūrizglītības programmas īstenošanai nākamajā gadā. Minētais neattiecas uz valsts budžeta iestādēm, jo atlikums attiecīgā gada beigās vienmēr ir 0 (saimnieciskajā gadā neizmantotie valsts budžeta asignējumi tiek slēgti gada beigās).

Centra kultūrizglītības programmas eksperti ikdienā regulāri nodrošina daudzveidīgu un kompleksu administratīvo darbību un saturiski metodiskā atbalsta pasākumu kopumu, kas ietver:

1) kultūrizglītības programmas administratīvo norišu koordinēšanu:
a) normatīvo aktu un to izmaiņu projektu sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā par kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu kultūrizglītības programmas īstenošanai, kā arī attiecināmās izmaksas un finansējuma izlietošanas nosacījumus;
b) finanšu līdzekļu sadales aprēķināšanu un organizēšanu atbilstoši kultūrizglītības programmas budžetam, kas ietver arī informācijas iegūšanu par izglītības iestāžu dibinātājiem, kas īsteno atbilstošās izglītības programmas, un izglītojamo skaitu tajās;
c) līgumu projektu ar izglītības iestāžu dibinātājiem sagatavošanu, koordinēšanu un līgumu noslēgšanu, un iespējamo izmaiņu fiksēšanu, tajā skaitā, pārskatu veidošanu;
d) līgumu izpildes gaitas pārraudzīšanu;
e) izglītības iestāžu dibinātāju sagatavoto un iesniegto pārskatu pārbaudīšanu, sazināšanos ar atskaišu iesniedzējiem par nepieciešamo precizējumu veikšanu un pārskatu apstiprināšanu divas reizes gadā.

2) kultūrizglītības programmas satura un kultūras norišu kvalitātes pārraudzīšanu:
a) kultūrizglītības programmai piedāvāto kultūras norišu analīzi, izvērtējot to kvalitāti un atbilstību kultūrizglītības programmai sadarbībā ar ekspertiem;
b) informācijas atjaunošanu par pieejamajām kultūras norisēm kultūrizglītības programmas tīmekļvietnē izveidotajā kultūras norišu katalogā (pieejams: https://latvijasskolassoma.lv/kulturas-norisu-piedavajums/);
c) programmas monitorēšanu, īstenojot dažāda rakstura un satura aptaujas, izmantojot pētījumus un izvērtējumus ar mērķi uzlabot kultūrizglītības programmas darbību.

3) metodiskā, organizatoriskā un informatīvā atbalsta sniegšanu kultūrizglītības programmas īstenotājiem:
a) kvalitatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību ar valsts, pašvaldību, privātajām izglītības iestādēm un pedagogiem par kultūras norišu izvēli, sasaistes iespējām ar mācību saturu;
b) konsultāciju veikšanu ar kultūras nozares profesionāļiem par jaunu piedāvājumu radīšanu, norišu pieteikumu izstrādi kultūrizglītības programmas norišu katalogam un atbilstību kultūrizglītības programmas mērķim;
c) metodisko semināru un forumu plānošanu un organizēšanu gan kultūrizglītības programmas koordinatoriem un pedagogiem, gan kultūras nozares profesionāļiem, jēgpilnā veidā skaidrojot kultūrizglītības programmas nozīmi un veicinot izglītības un kultūras sektoru savstarpējo sadarbību;
d) kultūras norišu ikmēneša un tematisko izlašu, tajā skaitā sadarbībā ar kultūras nozaru ekspertiem sagatavošanu un izsūtīšanu koordinatoru tīklam par jaunākajiem kultūras norišu piedāvājumiem un citām kultūrizglītības programmas aktualitātēm, operatīvi reaģējot arī uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem, tā palīdzot veikt kvalitatīvas un aktuālas izvēles;
e) piedalīšanās dažādos semināros, konferencēs un citos pasākumos reģionos un profesionālajām grupām.

4) izpratnes nostiprināšanu par kultūrizglītības nozīmi un piedalīšanos politikas veidošanā:
a) dalību sanāksmēs, konferencēs, darba grupās, sēdēs u.c. jautājumos par kultūrizglītības programmas koncepciju, saturu un norisi;
b) sadarbību gan ar Latvijas, gan ārzemju institūcijām, veicinot pieredzes apmaiņu un izpratni par ieguvumiem no regulāras kultūrizglītības programmas darbības gan kultūras (jaunu kultūras produktu veidošanos bērnu un jauniešu auditorijai, radošo profesionāļu nodarbinātības pieaugumu, regulāru pieprasījumu pēc kultūras norisēm u. c.), gan izglītības (līdztiesīgu pieeju kultūras norisēm visiem izglītojamiem, informācijas ieguves veidu dažādošanos, pozitīvo kultūras norišu ietekmi un emocionālo labbūtību un mentālo veselību u. c.) sektorā;
5) kultūrizglītības programmas atpazīstamības nodrošināšanu un komunikāciju:
1) aktīvu komunikācijas veidošanu starp kultūrizglītības programmu un sabiedrību (piemēram, caur plašākai sabiedrībai pieejamajām kultūras norišu izlasēm, kas pieejamas īpaši izveidotā Latvijas Sabiedrisko mediju portāla lsm.lv sadaļā: https://www.lsm.lv/temas/latvijas-skolas-soma/), veicinot kultūrizglītības programmas mērķu izpratni un nostiprinot kultūrizglītības programmas prestižu;
2) kultūrizglītības programmas tīmekļvietnes, sociālo tīklu satura veidošanu, administrēšanu, uzturēšanu un attīstību;
3) sadarbošanos ar plašsaziņas līdzekļiem un regulāru informācijas apmaiņu, veicinot izpratni par kultūrizglītības programmas koncepciju, saikni ar mācību procesu, kultūras norišu izvēli un jaunu piedāvājumu radīšanu;
4) plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos atspoguļoto informācijas par kultūrizglītības programmu, tajā skaitā skolu pieredzes stāstu monitorēšanu.

Nostiprinoties sabiedrības, politikas veidotāju, izglītības un kultūras nozaru profesionāļu izpratnei par kultūrizglītības programmas nozīmību, regulāri tiek izteikti jauni priekšlikumi starpnozaru un starpinstitūciju sadarbībai, izmantojot kultūrizglītības programmas saturu un veidošanas pieredzi, piemēram, atbalsts latviešu valodas apguvē, reaģēšana uz starptautisko saspīlējumu utt.. Līdz ar to aizvien pieaug kultūrizglītības programmas ekspertu ikdienā veicamā darba apjoms. Papildu informācija par kultūrizglītības programmas īstenošanu, tai skaitā izglītības iestāžu pieredze un aktualitātes, pieejama: www.latvijasskolassoma.lv.