Anotācija (ex-ante)

2020. gadā Labklājības ministrija (turpmāk - LM) organizēja vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumu.¹ Atbilstoši pašnovērtējuma rezultātiem 70 ēkās no 311 ēkām, kurām tika veikts pašnovērtējums, vides pieejamības koeficients ir zemāks par 5 punktiem (vērtēšanas skala 0-10 punkti, kur minimālais pieņemamais vides pieejamības līmenis ir 8 punkti, bet maksimālais 10 punkti). Balstoties uz minētiem datiem, secināms, ka 23 % ēku (t.sk. ēkās, kurās sniedz labklājības nozares valsts pakalpojumus un pašvaldību sociālos pakalpojumus) nav nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem.
¹https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieklustamibas-pasnovertejums

Labklājības nozares valsts pakalpojumu un pašvaldību sociālo pakalpojumus sniegšanas vietu (ēku) vides pieejamība būtiski nepieciešama, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu publisku pieejamību un veicinātu cilvēku ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanos (t.sk., lai nodrošinātu informācijas un pakalpojumu pieejamību un iespēju integrēties darba tirgū).

Ievērojot minēto, pasākuma ietvaros plānots sniegt Atveseļošanas fonda atbalstu, lai nodrošinātu vides pieejamību tiem ēkās sniegtajiem labklājības nozares valsts pakalpojumiem (piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem) vai pašvaldību sociāliem pakalpojumiem (t.sk. sociālā dienesta, dienas aprūpes centra, patversmes, atbalsta centra, grupu mājas (dzīvokļu) u.c. pakalpojumiem), kuriem 2020. gadā veikts vides pieejamības pašnovērtējums un kuru vides pieejamības līmenis neatbilst vides pieejamības prasībām.

Pasākuma vispārīgie jautājumi
Pasākuma mērķis ir palielināt sabiedrībai paredzēto labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi un kurās ir nodrošināta vides, nodarbinātības un informācijas pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem, skaitu.

Pasākuma mērķa grupa ir personas ar invaliditāti un personas ar funkcionālajiem traucējumiem

Atbildīgās nozares ministrijas funkcijas veic LM.
Atbalsta sniedzējs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra).

Pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 7 326 340 euro, tai skaitā attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 7 000 000 euro un valsts budžeta finansējums (pievienotās vērtības nodoklis) – indikatīvi 326 340 euro.

Vienas ēkas vides pieejamības nodrošināšanai maksimālais pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 111 000 euro. Pasākuma ietvaros nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas netiek finansētas no Atveseļošanas fonda finansējuma.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs var šo noteikumu ​pielikumā noteiktās ēkas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldītājs, kas ir:
1) pašvaldība;
2) kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
3) valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”);
4) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Šampētera nams” (turpmāk – VSIA “Šampētera nams”).


Pasākuma atbalstāmas darbības:
1) Projekta vadība.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas projekta vadības personāla izmaksas (piemēram, projekta vadītāja, vadītāja asistenta, iepirkumu speciālista, grāmatveža, finansista un būveksperta izmaksas). Projekta vadības personālu var piesaistīt uz darba līguma vai rīkojuma pamata, kā arī uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata. Projekta vadības personāla izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 10 % apmērā no pārējā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra.  

Projekta vadības personāla izmaksu vienotā likme (10 %) noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 55. panta 1. punktā noteiktajai vienkāršoto izmaksu pieejai.

Tabula. Projekta vadības personāla izmaksu aprēķins*

Nr. p.k.	Amats	Slodze	Mēneši	Amata saime	Mēnešalgas grupa un kategorija	Atlīdzība	VSAOI (23,59 %)	Atlīdzība kopā
1.	Projekta vadītājs	0,3	24	32. II C	10. grupa 3. kategorija	1287	303,60	11 452,32
2.	Grāmatvedis/ finansists	0,3	12	14. III A	9. grupa 3. kategorija	1190	280,72	5 294,59
3.	Juriskonsults/ iepirkumu speciālists	0,3	12	21. III A	9. grupa 3. kategorija	1190	280,72	5 294,59
4.	Būvinženieris	0,3	12	20. III	10. grupa 3. kategorija	1287	303,60	5 726,16
KOPĀ:								27 767,66

* Projekta vadības personāla izmaksu aprēķins veikts Atveseļošanas fonda plāna saskaņošanas procesā un sagatavots uz 26.03.2021. Ievērojot minēto, aprēķins balstās uz MK 30.10.2010. noteikumiem Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" un MK 29.01.2013. noteikumiem Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību", kas zuadēja spēku 01.07.2022.

Atbilstoši noteikumu pielikumā noteiktajam projektu iesniedzēju sarakstam pasākuma ietvaros plānoti 23 projekti. Pieņemot, ka viena projekta vadībai nepieciešamas finansējums 27 767,66 euro apmērā, 23 projektu vadībai nepieciešams finansējums 638 656,18 euro  jeb 10,04 %:
1) 27 767,66 euro * 23 projekti = 638 656,18 euro
2) 7 000 000 euro - 638 656,18 euro = 6 361 343,82 euro
3) 638 656,18 euro / 6 361 343,82 euro = 10,04 % (no pārējā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra).

Lai vienkāršotu personāla izmaksu vienotās likmes piemērošanu un izmaksu uzskaiti, tā tiek noapaļota no 10,04 % līdz veseliem 10 %.

2) Vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam nodrošinātu regulas Nr. 2021/241 34. pantā un Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktās vizuālās identitātes prasības. Vizuālas identitātes prasību nodrošināšanas izmaksām noteikts ierobežojums 1 % apmērā no projekta pārejā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma.


3) Projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde, izņemot projekta veidlapas aizpildīšana.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei u.c. projekta īstenošanai nepieciešamās pamatojošās dokumentācijas izstrādei, ja minētā dokumentācija nepieciešama ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai (piemēram, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta, ēkas fasādes apliecinājuma kartes, apliecinājuma kartes inženierbūvēm un būvprojekta ekspertīzes dokumentācijas sagatavošanai).

4) Ēkas vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbi un teritorijas labiekārtošana, būvekspertīze, būvuzraudzība un autoruzraudzība.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai, nodrošināt piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t.sk. vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kā arī tādu palīglīdzekļu uzstādīšanu kā rampas, pandusi, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis utt.

Tāpat darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas teritorijas labiekārtošanai un koplietošanas telpu pielāgošanai nodrošinot ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamību (piemēram,  zīmju un norāžu uzstādīšana, taktilo un Braila raksta virsmu izveide, vadulu sistēmu ierīkošana, autostāvvietas personām ar invaliditāti ierīkošana, ieejas durvju paplašināšana, sanitārā mezgla ierīkošana utt.).

5) Vides pieejamības konsultācija.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai saņemtu vides pieejamības konsultāciju par ēkā plānotajiem vides pieejamības pielāgojumiem. Izmaksas attiecināmas jebkurā vides pieejamības nodrošināšanas pielāgojumu īstenošanas posmā.

6) Vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde, piegāde un montāža.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai ierīkotu un uzstādītu tehnoloģijas un inventāru, kas nodrošina ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēkiem ar invaliditāti (piemēram, pacēlāju uzstādīšana un atbalsta rokturu uzstādīšana).


Pasākuma īstenošanas kārtība atskaites punktu sasniegšanai:
1. Līdz 2022. gada 31. martam – to valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi.


Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā noteikts, ka minētā atskaites punkta (Nr. 112) sasniegšanu pamato:
a) saraksts ar 63 izvēlētajām valsts un pašvaldību ēkām, kurās veiks investīcijas vides pielāgošanā. Tāpat darba kārtībā noteikts, ka ēku sarakstam jābūt ietvertam pasākuma īstenošanu reglamentējošajos MK noteikumos. Attiecīgi šo noteikumu pielikumā noteikts ēku saraksts, kuras atbilst pasākuma īstenošanas nosacījumiem.


b) informācija par minimālajiem vides pieejamības standartiem, kas jānodrošina ēkās. LM ir izstrādājusi vadlīnijas “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”² (turpmāk – vadlīnijas), kurās apkopota informācija par minimāliem vides pieejamības standartiem, kas jānodrošina ēkās.
² https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027


Vadlīniju 9. sadaļā “Informācijas resursi par vienlīdzīgām iespējām, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesībām” ietverta atsauce normatīvo regulējumu un metodisko materiālu, kas nosaka vides pieejamības prasības:
1) standartu LVS EN 17210:2021 L “Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības”;
2) MK 2021. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” (turpmāk – LBN 200-21);
3) LM metodisko materiālu “Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam”³ (turpmāk - metodiskais materiāls).
³ https://www.lm.gov.lv/lv/labas-prakses-ieteikumi-vides-pieklustamibas-nodrosinasanai-papildus-lbn-200-21-noteiktajam-2022

Metodiskajā materiālā ietverta gan skaidrojoša, gan ilustratīva informācija par LBN 200-21 regulējuma ieviešanu un īstenošanu, kas finansējuma saņēmējiem ir jāievēro, nodrošinot vides pieejamību pasākuma ietvaros. Papildus tam LM ir aktualizējusi vides pieejamības pašnovērtējuma anketu “Vides piekļūstamības pašnovērtējuma anketa”⁴, kurā pie katra vides pieejamības kritērija ietverta atsauce uz saistošo LNM 200-21 punktu.
⁴ https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21


Par atskaites punkta sasniegšanu uzskatāma diena, kad stājās spēkā šie noteikumi.

Noteikumu pielikumā noteiktajā sarakstā iekļautas ēkas, kas atlasīt šādiem kritērijiem:
1) ēkā sniegtajam labklājības nozares valsts pakalpojumam vai pašvaldības sociālajam pakalpojumam 2020. gadā veikts vides pieejamības pašnovērtējums, kas iesniegts LM;
2) ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības koeficients ir zemāks par 5,9 (attiecīgi ēkas prioritāri kārto pēc vides pieejamība koeficienta no zemākā līdz augstākam);
3) ēkā tiek sniegts labklājības nozares valsts pakalpojums vai pašvaldības sociālais pakalpojums (sociālajam pakalpojumam jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā);
4) ēka ir valsts, pašvaldības vai valsts īpašumā un īpašumtiesības ir nostiprinātas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.


2. Līdz 2022. gada 31. decembrim – līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību 63 ēkās.

Noteikumos lietotais formulējums “piekļuves nodrošināšana publiskām telpām” ir savstarpēji saistīts un atbilstošs ar citviet noteikumos lietoto formulējumu “vides pieejamības nodrošināšana”. Skaidrojams, ka formulējums “piekļuves nodrošināšana publiskām telpām” ir tieši pārņemts no Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā lietotā formulējuma, kas jāpiemēro tieši.


Atskaites punkta sasniegšanu un tā atbilstību Eiropas Savienības Padomes 2021. gada 6. jūlija Īstenošanas lēmuma (ES) Nr. 2021/1064 par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumā sniegtajam atskaites punkta (Nr. 113) aprakstam pamato Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā noteiktā infomrācija:
a) saraksts ar piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām par piekļūstamības nodrošināšanu publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās. Pēc šo noteikumu apstiprināšanas MK LM atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajam ēku sarakstam nosūta uzaicinājumu projekta iesniedzējiem iesniegt projekta veidlapu. Uzaicinājumā ministrija nosaka projekta veidlapas iesniegšanas prasības un kārtību.
Atbilstoši saņemtajam uzaicinājumam projekta iesniedzējs iesniedz projekta veidlapu aģentūrā. Projekta iesniedzējs projekta veidlapu sagatavo par visām īpašumā vai valdījumā esošām ēkām, par kurām saņemts LM uzaicinājums. Gadījumā, ja projekta veidlapa sagatavota par vairākām ēkām, kopējo Atveseļošanas fonda finansējumu var pārdalīt starp minētajām ēkām, atkāpjoties no šo noteikumu 12. punktā noteiktā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra vienai ēkai (piemēram, vienai ēkai plānojot 80 000 euro, bet otrai 142 000 euro). Uz projekta veidlapas iesniegšanas brīdi nav obligāti jābūt noslēgtam būvdarbu līgumam vai būvprojektēšanas līgumam (minētos līgumus var noslēgt arī pēc projekta veidlapas apstiprināšanas).

Pēc projekta veidlapas apstiprināšanas projekta iesniedzējs uzskatāma par finansējuma saņēmēju. Projekta īstenošanai finansējuma saņēmējs un aģentūra slēdz līgumu vai vienošanos (turpmāk – līgums) par projekta īstenošanu.

Atskaites punkta sasniegšanai finansējuma saņēmējam jānoslēdz līgums ar pakalpojuma sniedzēju par ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanu (būvdarbu līgums var tikt slēgts kopā ar būvprojekta izstrādes līgumu).

Savukārt dokumentācijas atbildības pamatošanai finansējuma saņēmējam atbilstoši LM sagatavotajām un aģentūras tīmekļvietnē par pasākuma īstenošanu publicētajām metodiskām norādēm, jāsagatavo pārskats par noslēgto būvdarbu līgumu, kas ietvers atsauci uz būvdarba līguma Nr. un iepirkuma priekšmetu, vides pielāgojumu veikšanas adresi. 

b) izraksts no attiecīgajām iepirkuma konkursa dokumentācijas daļām, kas apliecina atbilstību Padomes Īstenošanas lēmumā sniegtajam atskaites punkta un investīciju aprakstam. Minētā dokumentācija pamato, ka  finansējuma saņēmējs noslēdza līgumu par vides pieejamības nodrošināšanu. Informāciju atbilstību finansējuma saņēmējs pamato, aizpildot a) apakšpunktā minēto pārskatu par noslēgto būvdarbu līgumu vides pieejamības nodrošināšanai.

3) līdz 2024. gada 31. decembrim – būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību 63 ēkās.
Atveseļošanas fonda plāna darba kārtībā noteikts, ka minētā atskaites punkta (Nr. 114) sasniegšanu pamato:
a) apliecinājumus par darbu pabeigšanu un pabeigto ēku nodošanu ekspluatācijā (kopijas). Par minēto dokumentu uzskatāms būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos paredzētā apliecinājuma par būvdarbu pabeigšanu un ēkas vai tās daļas nodošanu ekspluatācijā kopija, ko finansējuma saņēmējs sagatavo pēc vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbu pabeigšanas. Gadījumā, ja vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešamie būvdarbi atbilstoši būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam nav jāsaskaņo būvvaldē, būvdarbu pabeigšanu pamato pieņemšanas-nodošanas akts.

b) b) pabeigto ēku saraksts, norādot ar minimālo piekļūstamības standartu īstenošanu saistītā intervences pasākuma nosaukumu, vietu un īsu aprakstu. Minēto pamato finansējuma saņēmēja sagatavots pārskats par ēkām, kurās pabeigti būvdarbi, nodrošinot ēkā tādu vides pieejamības pielāgojumu izbūvi, kas atbilstoša būvju vispārīgo prasību būvnormatīvam, finansējuma saņēmējs nodrošinās minimālo pieejamības prasību (standartu) īstenošanu. Papildus pēc būvdarbu pabeigšanas finansējuma saņēmējam jāsagatavo ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības pašnovērtējums.

Atbilstoši LM izstrādātajai vides piekļūstamības pašnovērtējuma anketai ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides piekļūstamība atbilst minimālajām vides piekļūstamības prasībām un normatīvajos aktos par būvju vispārīgo prasību noteiktajam, ja vides piekļūstamības koeficients atbilst astotajam līmenim.

Atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs sagatavoja un iesniedz vadības informācijas sistēmā a) un b) punktā minēto dokumentāciju.

Gadījumā, ja LM identificēs novirzes atskaites punktu sasniegšanā, tā rīkosies atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā noteiktajam – izvērtējot steidzamību, informāciju virzīs Finanšu ministrijai iekļaušanai pusgada informatīvajā ziņojumā vai virzīs savu informatīvo ziņojumu, sniedzot situācijas izvērtējumu un priekšlikumus atskaites punktu izpildes veicināšanai.

Atskaites punktu pamatojošā dokumentācija noteikta atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā definētajiem dokumentiem un ir noteikta atbilstoši EK prasībām.


Maksājumu veikšanas kārtība
Pēc līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai var pieprasīt avansa maksājumus, starpposma maksājumus un gala maksājumu.  Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 90 %, ņemot vērā noteikumos noteikto.

Avansa maksājumu var pieprasīt līdz 30 % no projekta kopējā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma. Tāpat pēc līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs var iesniegt pieprasījumu starpposma maksājumam izmaksu kompensēšanai, kas radušās no 2022. gada 1. janvāra.

Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) finansēšana
Lai arī VSIA “Šampētera nams” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un sniedz ar PVN apliekamus darījumus, pasākuma ietvaros tai nav tiesības atskaitīt priekšnodokli, jo saskaņā ar MK 03.01.2013. noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160. punktu priekšnodokli neatskaita par valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu (skaidrojums saskaņots ar Finanšu ministriju 02.06.2022. e-pastā Nr. 4.1-13/5.2/222).
Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.² panta otrajai daļai minētās kapitālsabiedrības nodrošina valsts nekustamo īpašuma pārvaldīšanu atbilstoši MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem”.

Ņemot vērā minēto un to, ka VSIA “Šampētera nams” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” kā finansējuma saņēmējiem projekta ietvaros jāveic pakalpojumu sniedzēju un preču piegādātāju rēķinu apmaksa (t.sk. PVN), kā arī to, ka Atveseļošanas fonds nefinansē PVN izmaksas, pasākuma ietvaros nepieciešams paredzēt PVN finansēšanu no valsts budžeta.

Savukārt pašvaldība pasākuma ietvaros PVN izmaksas sedz no saviem līdzekļiem, t.sk. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem, kā arī gadskārtējo valsts budžetu var aizņemties Valsts kasē nepieciešamo finansējumu PVN izmaksu segšanai.

Komercdarbības atbalsts
Pasākuma ietvaros nav paredzēta valsts atbalsta (t.sk. de minimis atbalsta) sniegšana.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un VSIA “Šampētera nams” pasākuma ietvaros nodrošinās vides pieejamību ēkās, kas pieder publiskai personai - attiecīgi Finanšu ministrijai un LM.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.2 panta 1. daļā noteikts, ka publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums, kas ietver pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un veicināt tā uzlabošanu. Tāpat minētā panta 2. daļā noteikts, ka publiskas personas nekustamā īpašuma valdītājs īpašuma pārvaldīšanu nodrošina tieši vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
LM īpašuma pārvaldīšana saskaņa ar MK 1994. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 578-r “Par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Šampētera nams"” nodota VSIA “Šampētera nams”. Savukārt atbilstoši starp Finanšu ministriju un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr. IEN/2020/364 Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu nodrošina VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Ņemot vērā to, ka minēto ēku pārvaldībai VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un VSIA “Šampētera nams” ir uzdota valsts funkcija, atbalsts pasākuma ietvaros nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai.

Tāpat VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un VSIA “Šampētera nams” pārvaldītajās ēkās tiks nodrošināta labklājības nozares valsts pakalpojumu vides pieejamības nodrošināšana. Ņemot vērā to, ka labklājības nozares valsts pakalpojumu nodrošināšana uzskatāma par prerogatīvu valsts funkciju, atbalsts pasakuma ietvaors netiek uzskatīts par atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai.

Savukārt pašvaldības un kapitālsabiedrības, kurām deleģēta pašvaldības ēku pārvaldība, pasākuma ietvaros nodrošinās vides pielāgojumus, kas nepieciešami pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta 1. daļā noteikto pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Papildus tam likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 7. daļā noteikts, ka sociālās palīdzības (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.) nodrošināšana ir pašvaldības autonoma funkcija.
Ievērojot minēto, atbalsts pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai.


Kopumā pasākuma ietvaros plānots nodrošināt tikai tādus ēkas vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbus un teritorijas labiekārtošanu, kas tieši saistīti ar ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma sniegšanas vietas, tai skaitā koplietošanas telpu grupas, vides pieejamību. Ņemot vērā to, ka ēkās sniegtajiem pakalpojumiem nav saimnieciska rakstura, minēto pakalpojumu sniegšanas vietu vides pieejamības nodrošināšana nav uzskatāma par atbalstu saimnieciskajai darbībai.
Atsevišķās ēkās var tikt sniegts gan labklājības nozares valsts pakalpojums vai pašvaldības sociālais pakalpojums, gan arī citi pakalpojumi, kuriem var būt saimniecisks raksturs. Tomēr, ņemot vērā to, ka pasākuma ietvaros tiks nodrošināta tikai ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma sniegšanas vietas un koplietošanas telpu pielāgojumi, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai (piemēram, ieeja ēkā tiks pielāgota personām ar invaliditāti), nevis saimnieciskās darbības veicēja vides pieejamības nodrošināšanai, minēto pielāgojumu veikšanai nav identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes. Papildus norādams, ka vides pieejamības pielāgojumi tiks nodrošināti ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma publiskai pieejamībai un gadījumos, kad koplietošanas telpā veiktie pielāgojumi (piemēram, ieejas durvis vai gaitenī esošā kopējais sanitārais mezgls) būs netieši pieejami saimnieciskās darbības veicējam, tas neradīs viņam ekonomisko priekšrocību.


Pasākuma demarkācija un papildināmība ar citiem finanšu instrumentiem
Pasākuma ietvaros nodrošinātā ēku vides pieejamība var būt papildinoša ar:
1) Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda 2.1.1.4. pasākuma “Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās” ietvaros plānoto atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas pasākumiem valsts īpašumā esošajās ēkās;
2) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros veiktajiem būvdarbiem pašvaldības sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai. 9.3.1.1. pasākuma ietvaros veikti būvdarbi, t.sk. ēkas vides pieejamības nodrošināšanai;
3) 2021.-2027. gada plānošanas perioda 4.3.5.1. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” ietvaros plānoto atbalstu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai pašvaldībā, t.sk. ēkas vides pieejamības nodrošināšanai;
4) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” otro kārtu. “atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”, kuras ietvaros plānots sniegt atbalstu personām ar invaliditāti mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai, tādējādi veicinot to iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem.


Finansējuma saņēmēja pienākumi
Finansējuma saņēmējam ir pienākums sniegt aģentūrai, ministrijai un citam Atveseļošanās fonda plāna uzraudzībā iesaistītajām institūcijām visu nepieciešamo informāciju saistībā ar projekta ieviešanu un investīcijas mērķu sasniegšanu, nodrošināt datu un informācijas pieejamību.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina, ka apstiprinātā projekta darbības un to izmaksas netiek finansētas, kā arī tās nav plānots finansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
2) nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultfinansējuma riska mazināšanai;
3) ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
4) uzkrāj datus un dokumentus, kas pierāda projekta ietekmi uz šo noteikumu 7.2. un 7.3. apakšpunktā noteiktajiem atskaites punktiem;
4) nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir valsts vai pašvaldības īpašumā;
5) ja vien iespējams, nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic ievērojot zaļā publiskā iepirkuma⁵ un sociāli atbildīgā iepirkuma principus⁶.

⁵ Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", papildu informācija https://www.varam.gov.lv/lv/zalais-publiskais-iepirkums.
⁶ Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums. Vienlaikus var izmantot Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download  


Biedrību un nodibinājumu, kas darbojas sabiedriskajam labumam, iesaiste pasākumā ieviešanā nodrošināta noteikumu projekta saskaņošanas procesā, kā arī atsevišķas organizācijas var tikt piesaistītas vides pieejamības konsultāciju sniegšanai pasākuma īstenošanas laikā.

Nenodarīt būtisku kaitējumu
Pasākuma ietvaros netiek plānoti būvdarbi, kas skar ventilācijas vai apkures sistēmas un tādējādi varētu ievērojami palielināt piesārņojošo vielu emisijas gaisā, ūdenī vai zemē.  Iepirkuma procesu, konkursa vai iepirkuma specifikācijās būs ietverti īpaši nosacījumi, kas saistīti ar vides mērķiem, piemēram, būvniecības un nojaukšanas atkritumu minimālo procentuālo daudzumu, kas tiks sagatavoti atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī tiks ietverta prasība ierobežot atkritumu rašanos būvniecības laikā saskaņā ar Eiropas Savienības būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemot vērā labākos pieejamos paņēmienus un veicinās atkārtotu izmantošanu un augstas kvalitātes pārstrādi, selektīvi noņemot materiālus, izmantojot būvgružiem pieejamās šķirošanas sistēmas. Būvēs netiks pieļauta svina un tā savienojumu izmantošana plastmasu būvizstrādājumos un būvdarbos, t.sk. svina un tā savienojumu izmantošana par plastmasu stabilizatoru un šādu plastmasas būvizstrādājumu iebūvēšana būvēs. Atļauts iebūvēt reciklētus plastmasas būvizstrādājumus, kuru sastāvā ir līdz 20 % svara daļas svina stabilizatorus saturošas otrreizējas plastmasas (Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21, projekts VSS-808).

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes  2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi.


Ietekme uz SEG emisijām
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda ietvaros plānotajiem vides pielāgojumiem, nav ietekmes uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka ēku vides pieejamības nodrošināšana plānota atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas (t.sk. tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma) tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas labklājības nozares pakalpojumu ēku vides pieejamības nodrošināšanai, jo tādējādi tiktu apdraudēta labklājības nozares pakalpojumu (t.sk. sociālo pakalpojumu) pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti vai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Ēku vides pieejamības nodrošināšana neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākums nav saistīts ar klimata pārmaiņu radītos potenciālo risku radīšanu, kā arī, nodrošinot vides pielāgojumus, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.


Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.

Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana, kā arī tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem.

Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau ēku pielāgojumus nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā.

Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo plānots, ka projektu ietvaros ieguldījumi tiks veikti esošajās ēku teritorijās, neveicot jaunu būvniecību.