Anotācija (ex-ante)

22-TA-438: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" pirmās kārtas "Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi” noteikumi (turpmāk – noteikumi) izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - regula Nr. 2021/241) un Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar 2021. gada 27. aprīlī (protokols Nr. 36 27. §) Ministru kabinetā (turpmāk – MK) apstiprināto Atveseļošanas fonda plānu un MK 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621  “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 621).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, 2021. gada 27. aprīlī (prototokols Nr. 36 27. §) MK apstiprināja Atveseļošanas fonda  plānu, kurš iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021. gada 30. aprīlī un ar 2021. gada 13. jūlija Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmumu apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). Atveseļošanas fonda plāna ietvaros labklājības nozarē, lai nodrošinātu iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti resursi un vienlaikus, kuriem ir augsts sociālās atstumtības risks, pieeju būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem, plānotas investīcijas 111 610 000 euro apmērā.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenota Atveseļošanas fonda plāna 3. komponentes “Nevienlīdzības mazināšana” 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2.r. reformas “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” pirmā kārta “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi” (turpmāk – pasākums).

Pasākums īsteno Atveseļošanas fonda plāna (923) rindkopā noteikto reformu 3.1.2.r. “Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam”, kuras mērķis ir nodrošināt augstam sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežoti finanšu resursi, pieeju būtiski nepieciešamiem sociālajiem un nodarbinātības pakalpojumiem.

Par vides pieejamību pasākuma ietvaros uzskatāma piekļūstamība videi saskaņā ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu, ar ko tiek ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvas (ES) Nr. 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām un kas atbilst standarta LVS EN 17210:2021 L “Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības” prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2020. gadā Labklājības ministrija (turpmāk - LM) organizēja vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumu.1 Atbilstoši pašnovērtējuma rezultātiem 70 ēkās no 311 ēkām, kurām tika veikts pašnovērtējums, vides pieejamības koeficients ir zemāks par 5 punktiem (vērtēšanas skala 0-10 punkti, kur minimālais pieņemamais vides pieejamības līmenis ir 8 punkti, bet maksimālais 10 punkti). Balstoties uz minētiem datiem, secināms, ka 23 % ēku (t.sk. ēkās, kurās sniedz labklājības nozares valsts pakalpojumus un pašvaldību sociālos pakalpojumus) nav nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem.
1https://www.lm.gov.lv/lv/vides-pieklustamibas-pasnovertejums

Labklājības nozares valsts pakalpojumu un pašvaldību sociālo pakalpojumus sniegšanas vietu (ēku) vides pieejamība būtiski nepieciešama, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu publisku pieejamību un veicinātu cilvēku ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem vienlīdzīgas iespējas un sociālo iekļaušanos (t.sk., lai nodrošinātu informācijas un pakalpojumu pieejamību un iespēju integrēties darba tirgū).

Ievērojot minēto, pasākuma ietvaros plānots sniegt Atveseļošanas fonda atbalstu, lai nodrošinātu vides pieejamību tiem ēkās sniegtajiem labklājības nozares valsts pakalpojumiem (piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts darba inspekcijas pakalpojumiem) vai pašvaldību sociāliem pakalpojumiem (t.sk. sociālā dienesta, dienas aprūpes centra, patversmes, atbalsta centra, grupu mājas (dzīvokļu) u.c. pakalpojumiem), kuriem 2020. gadā veikts vides pieejamības pašnovērtējums un kuru vides pieejamības līmenis neatbilst vides pieejamības prasībām.
Risinājuma apraksts
Pasākuma vispārīgie jautājumi
Pasākuma mērķis ir palielināt sabiedrībai paredzēto labklājības nozares publisko pakalpojumu un publisko ēku, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldību sociālie pakalpojumi un kurās ir nodrošināta vides, nodarbinātības un informācijas pieejamība visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem, skaitu.

Pasākuma mērķa grupa ir personas ar invaliditāti un personas ar funkcionālajiem traucējumiem

Atbildīgās nozares ministrijas funkcijas veic LM.
Atbalsta sniedzējs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra).

Pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 7 326 340 euro, tai skaitā attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 7 000 000 euro un valsts budžeta finansējums (pievienotās vērtības nodoklis) – indikatīvi 326 340 euro.

Vienas ēkas vides pieejamības nodrošināšanai maksimālais pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 111 000 euro. Pasākuma ietvaros nav attiecināmas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas netiek finansētas no Atveseļošanas fonda finansējuma.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs var šo noteikumu ​pielikumā noteiktās ēkas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pārvaldītājs, kas ir:
1) pašvaldība;
2) kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi;
3) valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”);
4) valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Šampētera nams” (turpmāk – VSIA “Šampētera nams”).


Pasākuma atbalstāmas darbības:
1) Projekta vadība.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas projekta vadības personāla izmaksas (piemēram, projekta vadītāja, vadītāja asistenta, iepirkumu speciālista, grāmatveža, finansista un būveksperta izmaksas). Projekta vadības personālu var piesaistīt uz darba līguma vai rīkojuma pamata, kā arī uz pakalpojuma (uzņēmuma) līguma pamata. Projekta vadības personāla izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 10 % apmērā no pārējā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra.  

Projekta vadības personāla izmaksu vienotā likme (10 %) noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 55. panta 1. punktā noteiktajai vienkāršoto izmaksu pieejai.

Tabula. Projekta vadības personāla izmaksu aprēķins*
Nr. p.k. Amats Slodze Mēneši Amata saime Mēnešalgas grupa un kategorija Atlīdzība VSAOI (23,59 %) Atlīdzība kopā
1. Projekta vadītājs 0,3 24 32. II C 10. grupa
3. kategorija
1287 303,60 11 452,32
2. Grāmatvedis/ finansists 0,3 12 14. III A 9. grupa
3. kategorija
1190 280,72 5 294,59
3. Juriskonsults/ iepirkumu speciālists 0,3 12 21. III A 9. grupa
3. kategorija
1190 280,72 5 294,59
4. Būvinženieris 0,3 12 20. III 10. grupa
3. kategorija
1287 303,60 5 726,16
KOPĀ:   27 767,66
* Projekta vadības personāla izmaksu aprēķins veikts Atveseļošanas fonda plāna saskaņošanas procesā un sagatavots uz 26.03.2021. Ievērojot minēto, aprēķins balstās uz MK 30.10.2010. noteikumiem Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" un MK 29.01.2013. noteikumiem Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību", kas zuadēja spēku 01.07.2022.

Atbilstoši noteikumu pielikumā noteiktajam projektu iesniedzēju sarakstam pasākuma ietvaros plānoti 23 projekti. Pieņemot, ka viena projekta vadībai nepieciešamas finansējums 27 767,66 euro apmērā, 23 projektu vadībai nepieciešams finansējums 638 656,18 euro  jeb 10,04 %:
1) 27 767,66 euro * 23 projekti = 638 656,18 euro
2) 7 000 000 euro - 638 656,18 euro = 6 361 343,82 euro
3) 638 656,18 euro / 6 361 343,82 euro = 10,04 % (no pārējā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra).

Lai vienkāršotu personāla izmaksu vienotās likmes piemērošanu un izmaksu uzskaiti, tā tiek noapaļota no 10,04 % līdz veseliem 10 %.

2) Vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam nodrošinātu regulas Nr. 2021/241 34. pantā un Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktās vizuālās identitātes prasības. Vizuālas identitātes prasību nodrošināšanas izmaksām noteikts ierobežojums 1 % apmērā no projekta pārejā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma.


3) Projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde, izņemot projekta veidlapas aizpildīšana.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei u.c. projekta īstenošanai nepieciešamās pamatojošās dokumentācijas izstrādei, ja minētā dokumentācija nepieciešama ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai (piemēram, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta, ēkas fasādes apliecinājuma kartes, apliecinājuma kartes inženierbūvēm un būvprojekta ekspertīzes dokumentācijas sagatavošanai).

4) Ēkas vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbi un teritorijas labiekārtošana, būvekspertīze, būvuzraudzība un autoruzraudzība.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai, nodrošināt piekļuvi telpām un informācijai personām ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, mobilitātes un garīgiem traucējumiem), t.sk. vizuālās informācijas uzlabošanu, evakuācijas sistēmu pielāgošanu un nodrošināšanu personām ar invaliditāti, kā arī tādu palīglīdzekļu uzstādīšanu kā rampas, pandusi, lifti, viegli atveramas vai automātiskas durvis utt.

Tāpat darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas teritorijas labiekārtošanai un koplietošanas telpu pielāgošanai nodrošinot ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamību (piemēram,  zīmju un norāžu uzstādīšana, taktilo un Braila raksta virsmu izveide, vadulu sistēmu ierīkošana, autostāvvietas personām ar invaliditāti ierīkošana, ieejas durvju paplašināšana, sanitārā mezgla ierīkošana utt.).

5) Vides pieejamības konsultācija.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai saņemtu vides pieejamības konsultāciju par ēkā plānotajiem vides pieejamības pielāgojumiem. Izmaksas attiecināmas jebkurā vides pieejamības nodrošināšanas pielāgojumu īstenošanas posmā.

6) Vides pieejamības tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde, piegāde un montāža.
Atbalstāmās darbības ietvaros attiecināmas izmaksas, kas nepieciešamas, lai ierīkotu un uzstādītu tehnoloģijas un inventāru, kas nodrošina ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēkiem ar invaliditāti (piemēram, pacēlāju uzstādīšana un atbalsta rokturu uzstādīšana).


Pasākuma īstenošanas kārtība atskaites punktu sasniegšanai:
1. Līdz 2022. gada 31. martam – to valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi.


Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā noteikts, ka minētā atskaites punkta (Nr. 112) sasniegšanu pamato:
a) saraksts ar 63 izvēlētajām valsts un pašvaldību ēkām, kurās veiks investīcijas vides pielāgošanā. Tāpat darba kārtībā noteikts, ka ēku sarakstam jābūt ietvertam pasākuma īstenošanu reglamentējošajos MK noteikumos. Attiecīgi šo noteikumu pielikumā noteikts ēku saraksts, kuras atbilst pasākuma īstenošanas nosacījumiem.


b) informācija par minimālajiem vides pieejamības standartiem, kas jānodrošina ēkās. LM ir izstrādājusi vadlīnijas “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”2 (turpmāk – vadlīnijas), kurās apkopota informācija par minimāliem vides pieejamības standartiem, kas jānodrošina ēkās.
2 https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027


Vadlīniju 9. sadaļā “Informācijas resursi par vienlīdzīgām iespējām, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesībām” ietverta atsauce normatīvo regulējumu un metodisko materiālu, kas nosaka vides pieejamības prasības:
1) standartu LVS EN 17210:2021 L “Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības”;
2) MK 2021. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” (turpmāk – LBN 200-21);
3) LM metodisko materiālu “Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam”3 (turpmāk - metodiskais materiāls).
3 https://www.lm.gov.lv/lv/labas-prakses-ieteikumi-vides-pieklustamibas-nodrosinasanai-papildus-lbn-200-21-noteiktajam-2022

Metodiskajā materiālā ietverta gan skaidrojoša, gan ilustratīva informācija par LBN 200-21 regulējuma ieviešanu un īstenošanu, kas finansējuma saņēmējiem ir jāievēro, nodrošinot vides pieejamību pasākuma ietvaros. Papildus tam LM ir aktualizējusi vides pieejamības pašnovērtējuma anketu “Vides piekļūstamības pašnovērtējuma anketa”4, kurā pie katra vides pieejamības kritērija ietverta atsauce uz saistošo LNM 200-21 punktu.
4 https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21


Par atskaites punkta sasniegšanu uzskatāma diena, kad stājās spēkā šie noteikumi.

Noteikumu pielikumā noteiktajā sarakstā iekļautas ēkas, kas atlasīt šādiem kritērijiem:
1) ēkā sniegtajam labklājības nozares valsts pakalpojumam vai pašvaldības sociālajam pakalpojumam 2020. gadā veikts vides pieejamības pašnovērtējums, kas iesniegts LM;
2) ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības koeficients ir zemāks par 5,9 (attiecīgi ēkas prioritāri kārto pēc vides pieejamība koeficienta no zemākā līdz augstākam);
3) ēkā tiek sniegts labklājības nozares valsts pakalpojums vai pašvaldības sociālais pakalpojums (sociālajam pakalpojumam jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā);
4) ēka ir valsts, pašvaldības vai valsts īpašumā un īpašumtiesības ir nostiprinātas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.


2. Līdz 2022. gada 31. decembrim – līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību 63 ēkās.

Noteikumos lietotais formulējums “piekļuves nodrošināšana publiskām telpām” ir savstarpēji saistīts un atbilstošs ar citviet noteikumos lietoto formulējumu “vides pieejamības nodrošināšana”. Skaidrojams, ka formulējums “piekļuves nodrošināšana publiskām telpām” ir tieši pārņemts no Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā lietotā formulējuma, kas jāpiemēro tieši.


Atskaites punkta sasniegšanu un tā atbilstību Eiropas Savienības Padomes 2021. gada 6. jūlija Īstenošanas lēmuma (ES) Nr. 2021/1064 par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumā sniegtajam atskaites punkta (Nr. 113) aprakstam pamato Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā noteiktā infomrācija:
a) saraksts ar piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām par piekļūstamības nodrošināšanu publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās. Pēc šo noteikumu apstiprināšanas MK LM atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajam ēku sarakstam nosūta uzaicinājumu projekta iesniedzējiem iesniegt projekta veidlapu. Uzaicinājumā ministrija nosaka projekta veidlapas iesniegšanas prasības un kārtību.
Atbilstoši saņemtajam uzaicinājumam projekta iesniedzējs iesniedz projekta veidlapu aģentūrā. Projekta iesniedzējs projekta veidlapu sagatavo par visām īpašumā vai valdījumā esošām ēkām, par kurām saņemts LM uzaicinājums. Gadījumā, ja projekta veidlapa sagatavota par vairākām ēkām, kopējo Atveseļošanas fonda finansējumu var pārdalīt starp minētajām ēkām, atkāpjoties no šo noteikumu 12. punktā noteiktā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra vienai ēkai (piemēram, vienai ēkai plānojot 80 000 euro, bet otrai 142 000 euro). Uz projekta veidlapas iesniegšanas brīdi nav obligāti jābūt noslēgtam būvdarbu līgumam vai būvprojektēšanas līgumam (minētos līgumus var noslēgt arī pēc projekta veidlapas apstiprināšanas).

Pēc projekta veidlapas apstiprināšanas projekta iesniedzējs uzskatāma par finansējuma saņēmēju. Projekta īstenošanai finansējuma saņēmējs un aģentūra slēdz līgumu vai vienošanos (turpmāk – līgums) par projekta īstenošanu.

Atskaites punkta sasniegšanai finansējuma saņēmējam jānoslēdz līgums ar pakalpojuma sniedzēju par ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanu (būvdarbu līgums var tikt slēgts kopā ar būvprojekta izstrādes līgumu).

Savukārt dokumentācijas atbildības pamatošanai finansējuma saņēmējam atbilstoši LM sagatavotajām un aģentūras tīmekļvietnē par pasākuma īstenošanu publicētajām metodiskām norādēm, jāsagatavo pārskats par noslēgto būvdarbu līgumu, kas ietvers atsauci uz būvdarba līguma Nr. un iepirkuma priekšmetu, vides pielāgojumu veikšanas adresi. 

b) izraksts no attiecīgajām iepirkuma konkursa dokumentācijas daļām, kas apliecina atbilstību Padomes Īstenošanas lēmumā sniegtajam atskaites punkta un investīciju aprakstam. Minētā dokumentācija pamato, ka  finansējuma saņēmējs noslēdza līgumu par vides pieejamības nodrošināšanu. Informāciju atbilstību finansējuma saņēmējs pamato, aizpildot a) apakšpunktā minēto pārskatu par noslēgto būvdarbu līgumu vides pieejamības nodrošināšanai.

3) līdz 2024. gada 31. decembrim – būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību 63 ēkās.
Atveseļošanas fonda plāna darba kārtībā noteikts, ka minētā atskaites punkta (Nr. 114) sasniegšanu pamato:
a) apliecinājumus par darbu pabeigšanu un pabeigto ēku nodošanu ekspluatācijā (kopijas). Par minēto dokumentu uzskatāms būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos paredzētā apliecinājuma par būvdarbu pabeigšanu un ēkas vai tās daļas nodošanu ekspluatācijā kopija, ko finansējuma saņēmējs sagatavo pēc vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbu pabeigšanas. Gadījumā, ja vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešamie būvdarbi atbilstoši būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam nav jāsaskaņo būvvaldē, būvdarbu pabeigšanu pamato pieņemšanas-nodošanas akts.

b) b) pabeigto ēku saraksts, norādot ar minimālo piekļūstamības standartu īstenošanu saistītā intervences pasākuma nosaukumu, vietu un īsu aprakstu. Minēto pamato finansējuma saņēmēja sagatavots pārskats par ēkām, kurās pabeigti būvdarbi, nodrošinot ēkā tādu vides pieejamības pielāgojumu izbūvi, kas atbilstoša būvju vispārīgo prasību būvnormatīvam, finansējuma saņēmējs nodrošinās minimālo pieejamības prasību (standartu) īstenošanu. Papildus pēc būvdarbu pabeigšanas finansējuma saņēmējam jāsagatavo ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības pašnovērtējums.

Atbilstoši LM izstrādātajai vides piekļūstamības pašnovērtējuma anketai ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides piekļūstamība atbilst minimālajām vides piekļūstamības prasībām un normatīvajos aktos par būvju vispārīgo prasību noteiktajam, ja vides piekļūstamības koeficients atbilst astotajam līmenim.

Atskaites punkts uzskatāms par sasniegtu, kad finansējuma saņēmējs sagatavoja un iesniedz vadības informācijas sistēmā a) un b) punktā minēto dokumentāciju.

Gadījumā, ja LM identificēs novirzes atskaites punktu sasniegšanā, tā rīkosies atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā noteiktajam – izvērtējot steidzamību, informāciju virzīs Finanšu ministrijai iekļaušanai pusgada informatīvajā ziņojumā vai virzīs savu informatīvo ziņojumu, sniedzot situācijas izvērtējumu un priekšlikumus atskaites punktu izpildes veicināšanai.

Atskaites punktu pamatojošā dokumentācija noteikta atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā definētajiem dokumentiem un ir noteikta atbilstoši EK prasībām.


Maksājumu veikšanas kārtība
Pēc līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai var pieprasīt avansa maksājumus, starpposma maksājumus un gala maksājumu.  Avansa un starpposma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 90 %, ņemot vērā noteikumos noteikto.

Avansa maksājumu var pieprasīt līdz 30 % no projekta kopējā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma. Tāpat pēc līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs var iesniegt pieprasījumu starpposma maksājumam izmaksu kompensēšanai, kas radušās no 2022. gada 1. janvāra.

Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) finansēšana
Lai arī VSIA “Šampētera nams” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un sniedz ar PVN apliekamus darījumus, pasākuma ietvaros tai nav tiesības atskaitīt priekšnodokli, jo saskaņā ar MK 03.01.2013. noteikumu Nr. 17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 160. punktu priekšnodokli neatskaita par valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu (skaidrojums saskaņots ar Finanšu ministriju 02.06.2022. e-pastā Nr. 4.1-13/5.2/222).
Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.2 panta otrajai daļai minētās kapitālsabiedrības nodrošina valsts nekustamo īpašuma pārvaldīšanu atbilstoši MK 06.12.2011. noteikumiem Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem”.

Ņemot vērā minēto un to, ka VSIA “Šampētera nams” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” kā finansējuma saņēmējiem projekta ietvaros jāveic pakalpojumu sniedzēju un preču piegādātāju rēķinu apmaksa (t.sk. PVN), kā arī to, ka Atveseļošanas fonds nefinansē PVN izmaksas, pasākuma ietvaros nepieciešams paredzēt PVN finansēšanu no valsts budžeta.

Savukārt pašvaldība pasākuma ietvaros PVN izmaksas sedz no saviem līdzekļiem, t.sk. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem, kā arī gadskārtējo valsts budžetu var aizņemties Valsts kasē nepieciešamo finansējumu PVN izmaksu segšanai.

Komercdarbības atbalsts
Pasākuma ietvaros nav paredzēta valsts atbalsta (t.sk. de minimis atbalsta) sniegšana.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un VSIA “Šampētera nams” pasākuma ietvaros nodrošinās vides pieejamību ēkās, kas pieder publiskai personai - attiecīgi Finanšu ministrijai un LM.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.2 panta 1. daļā noteikts, ka publiskas personas nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir šā īpašuma valdītāja uzdevums, kas ietver pienākumu nodrošināt nekustamā īpašuma lietošanu un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un veicināt tā uzlabošanu. Tāpat minētā panta 2. daļā noteikts, ka publiskas personas nekustamā īpašuma valdītājs īpašuma pārvaldīšanu nodrošina tieši vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
LM īpašuma pārvaldīšana saskaņa ar MK 1994. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 578-r “Par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Šampētera nams"” nodota VSIA “Šampētera nams”. Savukārt atbilstoši starp Finanšu ministriju un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu Nr. IEN/2020/364 Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu nodrošina VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Ņemot vērā to, ka minēto ēku pārvaldībai VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un VSIA “Šampētera nams” ir uzdota valsts funkcija, atbalsts pasākuma ietvaros nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai.

Tāpat VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un VSIA “Šampētera nams” pārvaldītajās ēkās tiks nodrošināta labklājības nozares valsts pakalpojumu vides pieejamības nodrošināšana. Ņemot vērā to, ka labklājības nozares valsts pakalpojumu nodrošināšana uzskatāma par prerogatīvu valsts funkciju, atbalsts pasakuma ietvaors netiek uzskatīts par atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai.

Savukārt pašvaldības un kapitālsabiedrības, kurām deleģēta pašvaldības ēku pārvaldība, pasākuma ietvaros nodrošinās vides pielāgojumus, kas nepieciešami pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta 1. daļā noteikto pašvaldībai ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Papildus tam likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 7. daļā noteikts, ka sociālās palīdzības (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.) nodrošināšana ir pašvaldības autonoma funkcija.
Ievērojot minēto, atbalsts pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai nav uzskatāms par atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai.


Kopumā pasākuma ietvaros plānots nodrošināt tikai tādus ēkas vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbus un teritorijas labiekārtošanu, kas tieši saistīti ar ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma sniegšanas vietas, tai skaitā koplietošanas telpu grupas, vides pieejamību. Ņemot vērā to, ka ēkās sniegtajiem pakalpojumiem nav saimnieciska rakstura, minēto pakalpojumu sniegšanas vietu vides pieejamības nodrošināšana nav uzskatāma par atbalstu saimnieciskajai darbībai.
Atsevišķās ēkās var tikt sniegts gan labklājības nozares valsts pakalpojums vai pašvaldības sociālais pakalpojums, gan arī citi pakalpojumi, kuriem var būt saimniecisks raksturs. Tomēr, ņemot vērā to, ka pasākuma ietvaros tiks nodrošināta tikai ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma sniegšanas vietas un koplietošanas telpu pielāgojumi, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai (piemēram, ieeja ēkā tiks pielāgota personām ar invaliditāti), nevis saimnieciskās darbības veicēja vides pieejamības nodrošināšanai, minēto pielāgojumu veikšanai nav identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes. Papildus norādams, ka vides pieejamības pielāgojumi tiks nodrošināti ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma publiskai pieejamībai un gadījumos, kad koplietošanas telpā veiktie pielāgojumi (piemēram, ieejas durvis vai gaitenī esošā kopējais sanitārais mezgls) būs netieši pieejami saimnieciskās darbības veicējam, tas neradīs viņam ekonomisko priekšrocību.


Pasākuma demarkācija un papildināmība ar citiem finanšu instrumentiem
Pasākuma ietvaros nodrošinātā ēku vides pieejamība var būt papildinoša ar:
1) Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda 2.1.1.4. pasākuma “Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās” ietvaros plānoto atbalstu energoefektivitātes uzlabošanas, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanas pasākumiem valsts īpašumā esošajās ēkās;
2) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros veiktajiem būvdarbiem pašvaldības sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai. 9.3.1.1. pasākuma ietvaros veikti būvdarbi, t.sk. ēkas vides pieejamības nodrošināšanai;
3) 2021.-2027. gada plānošanas perioda 4.3.5.1. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” ietvaros plānoto atbalstu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai pašvaldībā, t.sk. ēkas vides pieejamības nodrošināšanai;
4) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” otro kārtu. “atbalsta pasākumi cilvēkiem ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai”, kuras ietvaros plānots sniegt atbalstu personām ar invaliditāti mājokļa vides pieejamības nodrošināšanai, tādējādi veicinot to iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem.


Finansējuma saņēmēja pienākumi
Finansējuma saņēmējam ir pienākums sniegt aģentūrai, ministrijai un citam Atveseļošanās fonda plāna uzraudzībā iesaistītajām institūcijām visu nepieciešamo informāciju saistībā ar projekta ieviešanu un investīcijas mērķu sasniegšanu, nodrošināt datu un informācijas pieejamību.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
1) nodrošina, ka apstiprinātā projekta darbības un to izmaksas netiek finansētas, kā arī tās nav plānots finansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
2) nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultfinansējuma riska mazināšanai;
3) ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
4) uzkrāj datus un dokumentus, kas pierāda projekta ietekmi uz šo noteikumu 7.2. un 7.3. apakšpunktā noteiktajiem atskaites punktiem;
4) nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir valsts vai pašvaldības īpašumā;
5) ja vien iespējams, nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic ievērojot zaļā publiskā iepirkuma5 un sociāli atbildīgā iepirkuma principus6.

Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", papildu informācija https://www.varam.gov.lv/lv/zalais-publiskais-iepirkums.
6 Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums. Vienlaikus var izmantot Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download  


Biedrību un nodibinājumu, kas darbojas sabiedriskajam labumam, iesaiste pasākumā ieviešanā nodrošināta noteikumu projekta saskaņošanas procesā, kā arī atsevišķas organizācijas var tikt piesaistītas vides pieejamības konsultāciju sniegšanai pasākuma īstenošanas laikā.

Nenodarīt būtisku kaitējumu
Pasākuma ietvaros netiek plānoti būvdarbi, kas skar ventilācijas vai apkures sistēmas un tādējādi varētu ievērojami palielināt piesārņojošo vielu emisijas gaisā, ūdenī vai zemē.  Iepirkuma procesu, konkursa vai iepirkuma specifikācijās būs ietverti īpaši nosacījumi, kas saistīti ar vides mērķiem, piemēram, būvniecības un nojaukšanas atkritumu minimālo procentuālo daudzumu, kas tiks sagatavoti atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī tiks ietverta prasība ierobežot atkritumu rašanos būvniecības laikā saskaņā ar Eiropas Savienības būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu un ņemot vērā labākos pieejamos paņēmienus un veicinās atkārtotu izmantošanu un augstas kvalitātes pārstrādi, selektīvi noņemot materiālus, izmantojot būvgružiem pieejamās šķirošanas sistēmas. Būvēs netiks pieļauta svina un tā savienojumu izmantošana plastmasu būvizstrādājumos un būvdarbos, t.sk. svina un tā savienojumu izmantošana par plastmasu stabilizatoru un šādu plastmasas būvizstrādājumu iebūvēšana būvēs. Atļauts iebūvēt reciklētus plastmasas būvizstrādājumus, kuru sastāvā ir līdz 20 % svara daļas svina stabilizatorus saturošas otrreizējas plastmasas (Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21, projekts VSS-808).

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes  2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi.


Ietekme uz SEG emisijām
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda ietvaros plānotajiem vides pielāgojumiem, nav ietekmes uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka ēku vides pieejamības nodrošināšana plānota atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas (t.sk. tehnoloģiju, iekārtu, aprīkojuma un cita materiāltehniskā nodrošinājuma) tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas labklājības nozares pakalpojumu ēku vides pieejamības nodrošināšanai, jo tādējādi tiktu apdraudēta labklājības nozares pakalpojumu (t.sk. sociālo pakalpojumu) pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti vai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Ēku vides pieejamības nodrošināšana neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākums nav saistīts ar klimata pārmaiņu radītos potenciālo risku radīšanu, kā arī, nodrošinot vides pielāgojumus, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.


Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.

Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana, kā arī tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem.

Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau ēku pielāgojumus nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā.

Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo plānots, ka projektu ietvaros ieguldījumi tiks veikti esošajās ēku teritorijās, neveicot jaunu būvniecību.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēji var būt:
1) pašvaldības;
2) pašvaldības kapitālsabiedrības;
3) VSIA “Šampētera nams”;
4) VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
700 000
0
3 500 000
0
2 800 000
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
700 000
0
3 500 000
0
2 800 000
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
847 000
0
4 235 000
0
3 388 000
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
732 634
0
3 663 170
0
2 930 536
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
114 366
0
571 830
0
457 464
0
3. Finansiālā ietekme
0
-147 000
0
-735 000
0
-588 000
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-32 634
0
-163 170
0
-130 536
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-114 366
0
-571 830
0
-457 464
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-147 000
-735 000
-588 000
0
5.1. valsts pamatbudžets
-32 634
-163 170
-130 536
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-114 366
-571 830
-457 464
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Pasākuma kopējais plānotais Atveseļošanas fonda finansējums ir 7 326 340 euro, tai skaitā attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 7 000 000 euro un valsts budžeta finansējums (pievienotās vērtības nodoklis) – indikatīvi 326 340 euro.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Plānotā izdevumu pozīcija Indikatīvā izdevumu summa, euro
Projekta vadības izmaksas 636 364
Vides pieejamības nodrošināšanas izmaksas 6 293 636
Vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas 70 000
KOPĀ (Atveseļošanas fonda finansējums) 7 000 000
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaksas 1 470 000 (21 % kopējām izmaksām)
KOPĀ 8 470 000
Izmaksu aprēķins ir indikatīvs un var mainīties pa izdevumu pozīcijām.

Kopējais Atveseļošanas fonda finansējums pasākuma ietvaros 7 000 000 euro, t.sk.:
1) projekta personāla izmaksas rēķināmas atbilstoši vienotai izmaksu likmei 10 % apmērā no pārējām attiecināmām Atveseļošanas fonda izmaksām (noteikumu 16.1. apakšpunkts);
2) vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas noteiktas 1 % apmērā no kopējām attiecināmām Atveseļošanas fonda izmaksām (noteikumu 16.2. apakšpunkts);
3) vides pieejamības nodrošināšanas izmaksas plānotas, indikatīvi, 6 293 636 euro apmērā.

Pasākuma ietvaros plānots nodrošināt vides pieejamību 63 ēkās, t.sk.:
1) 14 valsts ēkās: 1 554 000 euro = 111 000 euro * 14 ēkas;
2) 49 pašvaldību ēkās: 5 439 000  euro = 111 000 euro * 49 ēkas.

Pasākuma ietvaros izmaksas gadu dalījumā plānots šādā proporcijā:
2022. gads 2023. gads 2024. gads
10 % 50 % 40 %

Tāpat pasākuma ietvaros plānotas PVN izmaksas, kas tiek rēķinātas 21 % apmērā pret Atveseļošanas fonda kopējām attiecināmajām izmaksām. PVN tiek rēķināts visām izmaksām, jo arī projekta vadība var tikt nodrošināta uzņēmuma (pakalpojuma) līguma ietvaros.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu (t.sk. PVN segšanai) pēc šo noteikumu apstiprināšanas MK aģentūra lūgs pārdalīt no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”. Valsts budžeta finansējums tiks izmantots maksājumu veikšanai finansējuma VSIA "Šampētera nams" un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" atbilstoši noteikumos noteiktajam.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2021/241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES, Euratom) 2018/1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2020/852
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 18.jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 2019/2088
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
(ES) 2016/679
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
22. pants
25.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
34. pants
25.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
5. panta 2. punkts
26.17. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
MK noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atsauce
20.3.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 18.jūnija Regula (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 2019/2088
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
17. pants
26.17. apakšunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Vispārīga atauce
26.14. un 29.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/c4f3ed16-9068-450d-92e1-a03ac75aa5eb

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības viedokļi par izsludināto noteikumu projektu netika saņemti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VSIA "Šampētera nams"
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
  • Pašvaldības
  • Pašvaldību kapitālsabiedrības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Finansējuma saņēmēji, papildus savai pamatdarbībai, īstenos projektu, kura ietvaros tiks nodrošināta vides pieejamība ēkās sniegtajiem labklājības nozares valsts pakalpojumiem vai pašvaldību sociālajiem pakalpojumiem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta ēkās sniegto labklājības nozares valsts pakalpojumu vai pašvaldības sociālo pakalpojumu vides pieejamība, veicinot personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem iespēju saņemt labklājības valsts pakalpojumus un pašvaldību sociālos pakalpojumus, tādējādi nodrošinot sociālo iekļaušanos un vienlīdzīgas iespējas.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir tieša ietekme uz personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem tiesībām. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta ēkās sniegto labklājības nozares valsts pakalpojumu vai pašvaldības sociālo pakalpojumu vides pieejamība, veicinot minēto personu iespēju saņemt labklājības valsts pakalpojumus un pašvaldību sociālos pakalpojumus. Papildus pasākuma īstenošanā (projektu vadības ietvaros) tiks nodrošinātas vispārīgas darbības, kas vērstas uz personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, piemēram, personāla atlases nosacījumi un prakses attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs nediskriminējošas un iekļaujošas, pielāgojot darba vietu.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir netieša ietekme uz dzimumu līdztiesību. Finansējuma saņēmēji un institūcijas, kas ir iesaistītas pasākuma vadībā un projektu īstenošanā,  īstenos vispārīgas darbības un ievēros nosacījumus, kas netieši veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-lēmumu pieņemšanā par dažādu aktivitāšu ietvaros veicamajiem uzdevumiem un to rezultātu saskaņošanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir netieša ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskās vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Institūcijas, kas ir iesaistītas Atveseļošanas fonda vadībā un projektu īstenošanā,  īstenos vispārīgas darbības un ievēros nosacījumus, kas netieši ietekmē nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk