22-TA-1080: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojums Nr. 616 “Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”; MK 2021. gada 31. augusta sēdes protokola Nr.58 37.§, TA-1799):
2. Rīcības virziens Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū.
2.3. uzdevums: Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumus (minimālie standarti);
2.6.3. uzdevums: Nodrošinot mērķtiecīgu pāreju ar 2028. gadu pilnībā ieviešot jauno pieeju sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, nostiprinot ģimenes asistenta pakalpojumu.
Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2022.-2024. gadam (MK 2022. gada 29. marta sēdes protokola Nr.18 36.§, 21-TA-375):
1. Rīcības virziens: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū.
3. Uzdevums: Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumu.
3.1.1. pasākums: Ieviest līdzvērtīgus nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā.
Pasākums tiek ieviests saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem paredzēto (MK 2021. gada 19. oktobra sēdes protokols Nr.70 32.§, 21-TA-259).
2. Rīcības virziens Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū.
2.3. uzdevums: Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumus (minimālie standarti);
2.6.3. uzdevums: Nodrošinot mērķtiecīgu pāreju ar 2028. gadu pilnībā ieviešot jauno pieeju sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, nostiprinot ģimenes asistenta pakalpojumu.
Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2022.-2024. gadam (MK 2022. gada 29. marta sēdes protokola Nr.18 36.§, 21-TA-375):
1. Rīcības virziens: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū.
3. Uzdevums: Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumu.
3.1.1. pasākums: Ieviest līdzvērtīgus nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā.
Pasākums tiek ieviests saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem paredzēto (MK 2021. gada 19. oktobra sēdes protokols Nr.70 32.§, 21-TA-259).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām, neatkarīgi no pašvaldības lieluma un cilvēku skaita (gan novadiem, gan valsts pilsētām), jānodrošina saviem iedzīvotājiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk - likums) 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau šobrīd ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā, ja ne tās pašas pašvaldības teritorijā, tad citas pašvaldības teritorijā, pērkot pakalpojumu no sociālā pakalpojumu sniedzēja.
Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums 2020.gadā bija nodrošināts visās tajā laikā bijušajās 119 Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā to, ka oficiālās statistikas dati par 2021.gadu būs apkopoti tikai jūnijā, šobrīd nav pieejama pilna informācija par sociālo pakalpojumu pieejamību pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Provizoriski tiek prognozēts, ka sociālo pakalpojumu pieejamība kopumā pašvaldībās ir uzlabojusies un 2021.gadā arī aprūpes mājās pakalpojumam ir jābūt nodrošinātam visās pašvaldībās (2019.gadā bija nodrošināts 90% pašvaldību). Tāpat būtiski būs uzlabojusies pieejamības dienas aprūpes centra pakalpojumiem un krīzes centra pakalpojumiem, bet netiek prognozēts, ka minētie pakalpojumi būs pieejami visās pašvaldībās. Palielinoties pašvaldības teritorijai, tiek prognozēts, ka retāk tiks slēgti līgumi ar citas pašvaldības teritorijā esošajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tas, ja, piemēram, pašvaldībā darbojas dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir pieejams visiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuriem šāds pakalpojums būtu nepieciešams, jo attālums un infrastruktūra nenodrošina ērtu piekļuvi tam. Līgumu slēgšana ar citām pašvaldībām aktualitāti saglabā sociālie pakalpojumi ar izmitināšanu, piemēram, krīzes centra pakalpojums.
Labklājības ministrija nodrošina atbalstu un paplašina iespējas pašvaldībām attīstīt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tā, piemēram, deinstitucionalizācijas procesam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir piešķirts pašvaldībām nepieciešamās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz ar to pašvaldībās līdz 2022. gada beigām plānots izveidot 25 dienas aprūpes centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 57 dienas aprūpes centrus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Zemāk esošajā tabulā (1.tabula) redzamas pašvaldības, kurās plānota dienas aprūpes centru izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
1.tabula
Savukārt 2.tabulā redzamas pašvaldības, kurās plānota dienas aprūpes centru izveide pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
2.tabula
Vienlaikus pašvaldību uzmanība tiek vērsta uz to, ka dienas aprūpes centru darbībai ir jābūt orientētai uz pakalpojumu sniegšanu arī klientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Savukārt, jaunu dienas aprūpes centru, kas specializētos uz aprūpi tieši personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, t.sk. pie izglītības iestādēm, izveide būs iespējama 2021.- 2027. gada plānošanas perioda projektos sociālo pakalpojumu attīstībai.
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sociālo pakalpojumu nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija, arī Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka pašvaldību tiesības lemt par nodrošināmajiem pakalpojumiem un to saturu. Līdz ar to veidu, kā pašvaldības iedzīvotāji var saņemt attiecīgos sociālos pakalpojumus pašvaldības nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.
Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums 2020.gadā bija nodrošināts visās tajā laikā bijušajās 119 Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā to, ka oficiālās statistikas dati par 2021.gadu būs apkopoti tikai jūnijā, šobrīd nav pieejama pilna informācija par sociālo pakalpojumu pieejamību pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Provizoriski tiek prognozēts, ka sociālo pakalpojumu pieejamība kopumā pašvaldībās ir uzlabojusies un 2021.gadā arī aprūpes mājās pakalpojumam ir jābūt nodrošinātam visās pašvaldībās (2019.gadā bija nodrošināts 90% pašvaldību). Tāpat būtiski būs uzlabojusies pieejamības dienas aprūpes centra pakalpojumiem un krīzes centra pakalpojumiem, bet netiek prognozēts, ka minētie pakalpojumi būs pieejami visās pašvaldībās. Palielinoties pašvaldības teritorijai, tiek prognozēts, ka retāk tiks slēgti līgumi ar citas pašvaldības teritorijā esošajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Jau šobrīd ir skaidrs, ka tas, ja, piemēram, pašvaldībā darbojas dienas aprūpes centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir pieejams visiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuriem šāds pakalpojums būtu nepieciešams, jo attālums un infrastruktūra nenodrošina ērtu piekļuvi tam. Līgumu slēgšana ar citām pašvaldībām aktualitāti saglabā sociālie pakalpojumi ar izmitināšanu, piemēram, krīzes centra pakalpojums.
Labklājības ministrija nodrošina atbalstu un paplašina iespējas pašvaldībām attīstīt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Tā, piemēram, deinstitucionalizācijas procesam pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir piešķirts pašvaldībām nepieciešamās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz ar to pašvaldībās līdz 2022. gada beigām plānots izveidot 25 dienas aprūpes centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 57 dienas aprūpes centrus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Zemāk esošajā tabulā (1.tabula) redzamas pašvaldības, kurās plānota dienas aprūpes centru izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
1.tabula
| Plānošanas reģions/ pašvaldība | Dienas aprūpes centru skaits | Klientu vietu skaits |
| Kurzemes plānošanas reģions | 2 | 35 |
| Kuldīgas novads | 1 | 15 |
| Ventspils pilsēta | 1 | 20 |
| Latgales plānošanas reģions | 8 | 92 |
| Balvu novads | 1 | 10 |
| Daugavpils pilsēta | 1 | 20 |
| Kārsavas novads | 1 | 8 |
| Krāslavas novads | 1 | 8 |
| Ludzas novads | 1 | 8 |
| Rēzeknes novads | 1 | 10 |
| Rēzeknes pilsēta | 1 | 20 |
| Rugāju novads | 1 | 8 |
| Rīgas plānošanas reģions | 1 | 10 |
| Ogres novads | 1 | 10 |
| Vidzemes plānošanas reģions | 5 | 61 |
| Alūksnes novads | 1 | 8 |
| Cēsu novads | 1 | 10 |
| Madonas novads | 1 | 13 |
| Smiltenes novads | 1 | 10 |
| Valmieras pilsēta | 1 | 20 |
| Zemgales plānošanas reģions | 9 | 104 |
| Aizkraukles novads | 1 | 12 |
| Auces novads | 1 | 7 |
| Bauskas novads | 1 | 10 |
| Jelgavas pilsēta | 1 | 7 |
| Jēkabpils pilsēta | 1 | 25 |
| Neretas novads | 1 | 3 |
| Pļaviņu novads | 1 | 10 |
| Rundāles novads | 1 | 11 |
| Vecumnieku novads | 1 | 19 |
| KOPĀ | 25 | 302 |
Savukārt 2.tabulā redzamas pašvaldības, kurās plānota dienas aprūpes centru izveide pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
2.tabula
| Plānošanas reģions/ pašvaldība | Dienas aprūpes centru skaits | Klientu vietu skaits |
| Kurzemes plānošanas reģions | 6 | 102 |
| Kuldīgas novads | 1 | 31 |
| Priekules novads | 1 | 10 |
| Rucavas novads | 1 | 6 |
| Skrundas novads | 1 | 10 |
| Talsu novads | 1 | 15 |
| Ventspils pilsēta | 1 | 30 |
| Latgales plānošanas reģions | 12 | 186 |
| Balvu novads | 1 | 20 |
| Daugavpils novads | 2 | 35 |
| Ilūkstes novads | 1 | 14 |
| Kārsavas novads | 1 | 10 |
| Krāslavas novads | 1 | 10 |
| Ludzas novads | 1 | 30 |
| Preiļu novads | 1 | 8 |
| Rēzeknes pilsēta | 1 | 30 |
| Rugāju novads | 1 | 8 |
| Viļakas novads | 1 | 8 |
| Viļānu novads | 1 | 13 |
| Rīgas plānošanas reģions | 11 | 185 |
| Alojas novads | 1 | 17 |
| Ādažu novads | 1 | 30 |
| Carnikavas novads | 1 | 6 |
| Jūrmalas pilsēta | 1 | 26 |
| Krimuldas novads | 1 | 18 |
| Ķekavas novads | 1 | 15 |
| Mālpils novads | 1 | 16 |
| Ogres novads | 1 | 12 |
| Olaines novads | 1 | 12 |
| Salacgrīvas novads | 1 | 21 |
| Tukuma novads | 1 | 12 |
| Vidzemes plānošanas reģions | 13 | 263 |
| Alūksnes novads | 1 | 20 |
| Amatas novads | 1 | 10 |
| Cēsu novads | 1 | 28 |
| Gulbenes novads | 1 | 20 |
| Kocēnu novads | 1 | 8 |
| Lubānas novads | 1 | 13 |
| Madonas novads | 1 | 22 |
| Mazsalacas novads | 1 | 11 |
| Priekuļu novads | 1 | 15 |
| Rūjienas novads | 1 | 18 |
| Smiltenes novads | 1 | 34 |
| Valkas novads | 1 | 24 |
| Valmieras pilsēta | 1 | 40 |
| Zemgales plānošanas reģions | 15 | 223 |
| Aizkraukles novads | 1 | 16 |
| Aknīstes novads | 1 | 15 |
| Bauskas novads | 1 | 20 |
| Dobeles novads | 1 | 20 |
| Iecavas novads | 1 | 25 |
| Jelgavas novads | 1 | 12 |
| Jelgavas pilsēta | 3 | 68 |
| Jēkabpils pilsēta | 1 | 14 |
| Neretas novads | 1 | 7 |
| Ozolnieku novads | 1 | 5 |
| Pļaviņu novads | 1 | 10 |
| Rundāles novads | 1 | 3 |
| Vecumnieku novads | 1 | 8 |
| KOPĀ | 57 | 959 |
Vienlaikus pašvaldību uzmanība tiek vērsta uz to, ka dienas aprūpes centru darbībai ir jābūt orientētai uz pakalpojumu sniegšanu arī klientiem ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Savukārt, jaunu dienas aprūpes centru, kas specializētos uz aprūpi tieši personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, t.sk. pie izglītības iestādēm, izveide būs iespējama 2021.- 2027. gada plānošanas perioda projektos sociālo pakalpojumu attīstībai.
Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” sociālo pakalpojumu nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija, arī Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka pašvaldību tiesības lemt par nodrošināmajiem pakalpojumiem un to saturu. Līdz ar to veidu, kā pašvaldības iedzīvotāji var saņemt attiecīgos sociālos pakalpojumus pašvaldības nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sociālo pakalpojumu pieejamībā Latvijas pašvaldībās ir atšķirības. Ir pašvaldības, kuras jau šobrīd nodrošina visus likumprojekta 2. pantā nosauktos sociālos pakalpojumus. Tomēr joprojām ir pašvaldības, kuras nodrošina tikai atsevišķus likumprojekta 2. pantā minētos pakalpojumus.
Attīstoties sociālo pakalpojumu sistēmai, veidojas jauni sociālie pakalpojumi, kuri vislabākajā veidā novērš vai mazina personas vai ģimenes sociālās problēmas. Ģimenes asistenta pakalpojums šobrīd tiek piedāvāts trim galvenajām mērķa grupām – augsta riska ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes. Ģimenes asistenta pakalpojuma esamība ģimenē garantē ģimenes vai personas pakāpenisku sociālās funkcionēšanas uzlabošanos.
Pašreiz ģimenes asistenta pakalpojums, kas tiek nodrošināts 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros, tiek sniegts 30 pašvaldībās, kopā indikatīvi 150 personām vai ģimenēm. Tā kā daļa mērķa grupas ir ģimenes, tad kopējais personu skaits, ko ģimenes asistenta pakalpojums ietekmē, ir apmēram 300 personas. Ir pašvaldības, kuras ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina no pašvaldības budžeta, piemēram, .....
Ņemot vērā ģimenes asistenta pakalpojuma rezultātus, kā arī administratīvi teritoriālo reformu un tās radītās izmaiņas, novērota pašvaldību interese nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu. Lai veidotu jaunas ģimenes asistenta amata vietas, pašvaldībās ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, un tas prasa zināmu laiku. 2022. gada februārī veiktās pašvaldību aptaujas rezultāti parāda, ka 76 % pašvaldību ģimenes asistentu vēlas piesaistīt kā ārpakalpojumu, proti, slēdzot uzņēmuma līgumu vai arī pakalpojuma līgumu. Pārējās pašvaldības (24%) apgalvo, ka ģimenes asistentus varētu piesaistīt uz darba līgumu pamata, jo ir pietiekami daudz brīvu sociālo darbinieku vakanču.
Attīstoties sociālo pakalpojumu sistēmai, veidojas jauni sociālie pakalpojumi, kuri vislabākajā veidā novērš vai mazina personas vai ģimenes sociālās problēmas. Ģimenes asistenta pakalpojums šobrīd tiek piedāvāts trim galvenajām mērķa grupām – augsta riska ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes. Ģimenes asistenta pakalpojuma esamība ģimenē garantē ģimenes vai personas pakāpenisku sociālās funkcionēšanas uzlabošanos.
Pašreiz ģimenes asistenta pakalpojums, kas tiek nodrošināts 9.2.1.1. pasākuma projekta ietvaros, tiek sniegts 30 pašvaldībās, kopā indikatīvi 150 personām vai ģimenēm. Tā kā daļa mērķa grupas ir ģimenes, tad kopējais personu skaits, ko ģimenes asistenta pakalpojums ietekmē, ir apmēram 300 personas. Ir pašvaldības, kuras ģimenes asistenta pakalpojumu nodrošina no pašvaldības budžeta, piemēram, .....
Ņemot vērā ģimenes asistenta pakalpojuma rezultātus, kā arī administratīvi teritoriālo reformu un tās radītās izmaiņas, novērota pašvaldību interese nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu. Lai veidotu jaunas ģimenes asistenta amata vietas, pašvaldībās ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, un tas prasa zināmu laiku. 2022. gada februārī veiktās pašvaldību aptaujas rezultāti parāda, ka 76 % pašvaldību ģimenes asistentu vēlas piesaistīt kā ārpakalpojumu, proti, slēdzot uzņēmuma līgumu vai arī pakalpojuma līgumu. Pārējās pašvaldības (24%) apgalvo, ka ģimenes asistentus varētu piesaistīt uz darba līgumu pamata, jo ir pietiekami daudz brīvu sociālo darbinieku vakanču.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir jāpanāk, ka pašvaldībās primāri ir vienota izpratne par tās pienākumiem pret pašvaldības iedzīvotājiem sociālo pakalpojumu jomā. Apzinoties, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas pašvaldību atšķirības, lai arī samazinās, tomēr saglabājas, ir nepieciešams likumā noteikt obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus (minimālais sociālo pakalpojumu grozs), par prioritāri nodrošināmiem nosakot tādus sociālos pakalpojumus, kas novērš vai mazina veselības vai dzīvības apdraudējuma risku (tie pamatā ir sociālās aprūpes pakalpojumi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un sociālie pakalpojumi vardarbībā cietušām personām) un kas mazina personas funkcionālo traucējumu ietekmi uz personas patstāvīgu un sabiedrības vispārējām normām atbilstošu funkcionēšanu (sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personām ar invaliditāti un smagām hroniskām saslimšanām, psihosociālā rehabilitācija, sociālie pakalpojumi vardarbības veicējiem).
Tikai pēc tam, kad ir nodrošināti iepriekš minētie sociālie pakalpojumi, pašvaldība var nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un pašvaldības finanšu iespējām. Jebkura pašvaldība ir tiesīga attīstīt vai veicināt citu sociālo pakalpojumu sniegšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm un pašas pašvaldības brīvajām iniciatīvām, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.
Vienlaikus likumprojekts tiek papildināts ar atbilstošiem terminiem un precizēti likumā esošie termini.
Tikai pēc tam, kad ir nodrošināti iepriekš minētie sociālie pakalpojumi, pašvaldība var nodrošināt arī citus sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un pašvaldības finanšu iespējām. Jebkura pašvaldība ir tiesīga attīstīt vai veicināt citu sociālo pakalpojumu sniegšanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un interesēm un pašas pašvaldības brīvajām iniciatīvām, ja ir nodrošināti obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi.
Vienlaikus likumprojekts tiek papildināts ar atbilstošiem terminiem un precizēti likumā esošie termini.
Problēmas apraksts
Likuma 11. pantā ir nosaukti pašvaldības sociālā dienesta uzdevumi. Neskatoties uz to, ka ir informāciju sistēma, kura nodrošina informāciju par personai piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, ir pašvaldības, kuras neievada datus minētajā informāciju sistēmā. Līdz ar to ir apgrūtināta sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības uzskaite, kontrole un budžeta līdzekļu izlietojums.
Šo problēmu ir norādījusi arī Valsts kontrole.
Šo problēmu ir norādījusi arī Valsts kontrole.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka pašvaldības veic datu ievadi informācijas sistēmā, nepieciešams likuma 11. pantu papildināt ar 10. punktu un noteikt, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt datu ievadi pašvaldību informācijas sistēmā par personām un mājsaimniecībām piešķirtajiem un izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem un citu materiālo atbalstu.
Problēmas apraksts
Likuma 13. panta 2.3 daļa nosaka organizācijas, kuras, īstenojot šā panta 2.1 un 2.2 daļā paredzēto pienākumu izpildi, atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šo pienākumu izpildes nodrošināšanai minētās organizācijas ir tiesīgas izdot administratīvos aktus.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma 13. panta 21 daļu SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, nepieciešams noteikt arī SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” statusu šīs valsts deleģētās funkcijas veikšanas laikā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma 13. panta 21 daļu SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, nepieciešams noteikt arī SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” statusu šīs valsts deleģētās funkcijas veikšanas laikā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka arī SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī tiesības izdot administratīvos aktus, nepieciešams likuma 13. panta 2.3 daļu papildināt ar SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs".
Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma 13. panta 21 daļu SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, nepieciešams noteikt arī SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” statusu, šīs valsts deleģētās funkcijas veikšanas laikā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma 13. panta 21 daļu SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, nepieciešams noteikt arī SIA “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” statusu, šīs valsts deleģētās funkcijas veikšanas laikā.
Problēmas apraksts
Likuma 15.1 pants nosaka Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk - SIVA) statusu un uzdevumus.
Pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem individuālo izvērtējumu veikšanai plānots izmantot Eiropas kopējās vadlīnijās
pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi rekomendēto Atbalsta intensitātes skalu – zinātnisku metodi personu ar
garīga rakstura traucējumiem atbalsta vajadzību izvērtēšanai.
Pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem individuālo izvērtējumu veikšanai plānots izmantot Eiropas kopējās vadlīnijās
pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi rekomendēto Atbalsta intensitātes skalu – zinātnisku metodi personu ar
garīga rakstura traucējumiem atbalsta vajadzību izvērtēšanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka personām ar garīga rakstura traucējumiem individuālā atbalsta vajadzības un atbalsta līmeņus noteiktu vienoti, izmantojot atbalsta intensitātes skalu, nepieciešamas papildināt 15.1 panta pirmo daļu ar 7. punktu, nosakot, ka SIVA koordinē un nodrošina atbalsta intensitātes skalas lietošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Informatīvais ziņojums par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem (MK 2021. gada 19. oktobra sēdes protokola Nr.70 32.§, 21-TA-259)
Apraksts
Informatīvā ziņojuma par vienmērīgu sociālo pakalpojumu tīkla attīstību pašvaldībās un vienotas pieejas veidošanu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem izstrādē tika izmantoti LM izveidotās darba grupas priekšlikumi, kura vienojās, ka visās pašvaldībās, neatkarīgi no to lieluma un iedzīvotāju skaita, ir jānodrošina tādi sociālie pakalpojumi, kuri novērš vai mazina dzīvības un veselības apdraudējumu, kā arī būtiskus sociālās funkcionēšanas ierobežojumus. Līdz ar to tika atbalstīts, ka ar grozījumiem Likumā, tiek noteikts obligāti nodrošināt samērīgā termiņā un veidā ikvienā pašvaldībā šādus sociālos pakalpojumus (dalījumā pa prioritārajām mērķa grupām):
1. Ģimenēm ar bērniem:
1.1. pašvaldību finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs (prioritāri vardarbības un konfliktu ģimenē gadījumā, darbs ar vardarbībā cietušiem bērniem un bērniem ar atkarības vai uzvedības problēmām (papildus valsts finansētam pakalpojumam));
- krīzes centra pakalpojums;
- dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojums (nosakot pārejas periodu);
- ģimenes asistenta pakalpojums (nosakot pārejas periodu);
- vajadzības gadījumā - ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijās bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, t.sk. ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, kamēr nav nodrošināta aprūpe aizbildņa vai audžuģimenē.
1.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuriem ir kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušiem bērniem;
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijās bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem līdz 2 gadu vecumam, ja nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimeni.
2. Bērniem ar invaliditāti:
2.1. Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar bērnu un ģimeni;
- aprūpes mājās pakalpojums (tai skaitā, Invaliditātes likumā noteiktais aprūpes pakalpojums bērniem);
- dienas aprūpes centra (prioritāri 16-18 gadus veciem bērniem, kuri nav iekļauti izglītības procesā, ar pārejas periodu) pakalpojums;
- atelpas brīža pakalpojums (institūcijā vai dzīvesvietā) (nosakot pārejas periodu).
2.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem, kā arī paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem fiziskās attīstības traucējumiem, kā arī bērniem ar kombinētiem smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem, un bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz 18 gadiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimeni;
- tehniskie palīglīdzekļi;
- papildus - Invaliditātes likumā noteiktie pakalpojumi (asistenta pakalpojums, pavadoņa pakalpojums, psihologa pakalpojums pie pirmreizēji noteiktās invaliditātes)
3. Pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (t.sk. personām ar invaliditāti):
3.1. Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar indivīdu;
- aprūpes mājās pakalpojums;
- dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem (nosakot pārejas periodu);
- grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem (nosakot pārejas periodu);
- specializētās darbnīcas pakalpojums (paredzot pārejas periodu) personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
- atelpas brīža pakalpojums (nosakot pārejas periodu);
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā (tai skaitā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums).
3.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- personu ar invaliditāti un personu ar prognozējamu invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšana un profesionālā rehabilitācija;
- personu ar redzes un dzirdes invaliditāti sociālā rehabilitācijas pakalpojums;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums darbspēju atjaunošanai sociālās rehabilitācijas institūcijās. personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, kā arī personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras strādā (uzskatāmas par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");
- psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem;
- tehniskie palīglīdzekļi;
- papildus - Invaliditātes likumā noteiktie pakalpojumi (asistenta pakalpojums).
4. Pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci:
Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar indivīdu;
- aprūpes mājās pakalpojums;
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā (tai skaitā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums);
5. Pilngadīgām personām ar sociālās funkcionēšanas grūtībām, t.sk. personām ar atkarībām, personām bez noteiktas dzīves vietas:
5.1. Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar indivīdu;
- patversmes vai naktspatversmes pakalpojums.
5.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām, kurām ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām.
6. Bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes pašvaldības finansētie sociālo pakalpojumu - sociālais darbs ar indivīdu.
7. No vardarbības cietušām personām:
7.1. Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar indivīdu;
- krīzes centrs.
7.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām personām;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums cilvēku tirdzniecības upuriem.
1. Ģimenēm ar bērniem:
1.1. pašvaldību finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs (prioritāri vardarbības un konfliktu ģimenē gadījumā, darbs ar vardarbībā cietušiem bērniem un bērniem ar atkarības vai uzvedības problēmām (papildus valsts finansētam pakalpojumam));
- krīzes centra pakalpojums;
- dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojums (nosakot pārejas periodu);
- ģimenes asistenta pakalpojums (nosakot pārejas periodu);
- vajadzības gadījumā - ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijās bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, t.sk. ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, kamēr nav nodrošināta aprūpe aizbildņa vai audžuģimenē.
1.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem, kuriem ir kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušiem bērniem;
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijās bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem līdz 2 gadu vecumam, ja nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimeni.
2. Bērniem ar invaliditāti:
2.1. Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar bērnu un ģimeni;
- aprūpes mājās pakalpojums (tai skaitā, Invaliditātes likumā noteiktais aprūpes pakalpojums bērniem);
- dienas aprūpes centra (prioritāri 16-18 gadus veciem bērniem, kuri nav iekļauti izglītības procesā, ar pārejas periodu) pakalpojums;
- atelpas brīža pakalpojums (institūcijā vai dzīvesvietā) (nosakot pārejas periodu).
2.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem, kā arī paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem fiziskās attīstības traucējumiem, kā arī bērniem ar kombinētiem smagiem un ļoti smagiem garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem vecumā līdz četriem gadiem, un bērniem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem vecumā no četriem līdz 18 gadiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimeni;
- tehniskie palīglīdzekļi;
- papildus - Invaliditātes likumā noteiktie pakalpojumi (asistenta pakalpojums, pavadoņa pakalpojums, psihologa pakalpojums pie pirmreizēji noteiktās invaliditātes)
3. Pilngadīgām personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (t.sk. personām ar invaliditāti):
3.1. Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar indivīdu;
- aprūpes mājās pakalpojums;
- dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem (nosakot pārejas periodu);
- grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem (nosakot pārejas periodu);
- specializētās darbnīcas pakalpojums (paredzot pārejas periodu) personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem;
- atelpas brīža pakalpojums (nosakot pārejas periodu);
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā (tai skaitā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums).
3.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- personu ar invaliditāti un personu ar prognozējamu invaliditāti profesionālās piemērotības noteikšana un profesionālā rehabilitācija;
- personu ar redzes un dzirdes invaliditāti sociālā rehabilitācijas pakalpojums;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums darbspēju atjaunošanai sociālās rehabilitācijas institūcijās. personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, kā arī personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras strādā (uzskatāmas par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");
- psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums personām ar onkoloģisku slimību un to tuviniekiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem;
- tehniskie palīglīdzekļi;
- papildus - Invaliditātes likumā noteiktie pakalpojumi (asistenta pakalpojums).
4. Pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci:
Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar indivīdu;
- aprūpes mājās pakalpojums;
- ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā (tai skaitā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums);
5. Pilngadīgām personām ar sociālās funkcionēšanas grūtībām, t.sk. personām ar atkarībām, personām bez noteiktas dzīves vietas:
5.1. Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar indivīdu;
- patversmes vai naktspatversmes pakalpojums.
5.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām, kurām ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām.
6. Bērniem pēc ārpusģimenes aprūpes pašvaldības finansētie sociālo pakalpojumu - sociālais darbs ar indivīdu.
7. No vardarbības cietušām personām:
7.1. Pašvaldības finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālais darbs ar indivīdu;
- krīzes centrs.
7.2. Valsts finansētie sociālie pakalpojumi:
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām personām;
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums cilvēku tirdzniecības upuriem.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ņemot vērā, ka visas pašvaldības nevarēs nodrošināt visus obligātos sociālos pakalpojumus nekavējoties, atsevišķu sociālo pakalpojumu izveidošanai ir nepieciešams pārejas periods. Ņemot vērā panākto vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību, likumprojekta 5.pants nosaka dienas aprūpes centra pakalpojuma, atelpas brīža pakalpojuma (institūcijā vai mājoklī) un specializētās darbnīcas pakalpojuma ieviešanas termiņu - 2026. gada 1. janvāri, bet ģimenes asistenta pakalpojuma - 2028. gada 1. janvāri.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- bērni ar invaliditāti, pensijas vecuma personas ar aprūpes vajadzībām, personas ar garīga rakstura traucējumiem
Ietekmes apraksts
Būs pieejami sociālie pakalpojumi katrā pašvaldībā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumi Nr.138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams precizēt, kādos gadījumos personai aprūpes līmeni nosaka, izmantojot Atbalsta intensitātes skalu.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
Ministru kabinetam būs jāizdod noteikumi, kas noteiks sociālos pakalpojumus, kuru nodrošināšanai pašvaldībām tiks piešķirta valsts budžeta mērķdotācija, mērķdotācijas apjomu, saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Sociālās integrācijas valsts aģentūraNevalstiskās organizācijas
JāCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sociālās integrācijas valsts aģentūra
- SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās, iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība reģionos un ieviesti līdzvērtīgi nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās, iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība reģionos un ieviesti līdzvērtīgi nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās, iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība reģionos un ieviesti līdzvērtīgi nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās, iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamība reģionos un ieviesti līdzvērtīgi nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanā pašvaldībā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi