Anotācija (ex-ante)

Valsts kancelejas skatījumā šāda situācija, ka augstas ministrijas amatpersonas nereti apvieno amatus ministrijā ar amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un speciālajās ekonomiskajās zonās, norāda uz šādu problēmu:
amatu savienošana ir spēcīgs motivators  amatpersonas ienākumu palielināšanai caur amatu savienošanu papildus saviem pamata darba pienākumiem, nodrošinot ministrijas vai iestādes amatpersonai atlīdzību  no amatiem valsts kapitālsabiedrībās, ostu valdēs un speciālajās ekonomiskajās zonās. Pastāv risks, ka šāda situācija var saglabāties arī turpmāk, ņemot vērā, ka darba atlīdzības fonds ministrijām/iestādēm nav palielināts, neraugoties uz to, ka no 2022. gada 1. jūlija spēkā ir Atlīdzības likuma grozījumi, kuri paredz, ka augstākajām amatpersonām ir iespējams palielināt atalgojumu līdz 80 % no atalgojuma salīdzināmiem amatiem privātajā sektorā.
Šāda situācija, ka ministriju augstākās amatpersonas bieži tiek ievēlētas valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu amatos, sabiedrībai un citiem no privātā sektora startējošiem attiecīgo amatu pretendentiem var radīt pamatu apšaubīt, ka pēc būtības pilnvērtīgi tiek īstenots likuma uzstādījums par neatkarīgu padomes locekļu piesaisti darbam valsts kapitālsabiedrībās, kuri būtu ar līdzvērtīgu darba pieredzi privātajā sektorā.
Līdzšinējā amatu savienošanas praksē kritiski vērtējams, cik rūpīgi un izsvērti tiek izvērtēti un pieņemti lēmumi par atļaujas došanu amatu savienošanai konkrētajā gadījumā, tai skaitā attiecībā uz interešu konfliktu iespējamību un to, vai amatu savienošana netraucēs valsts amatpersonas  pienākumu izpildei. Piemēram, gadījums, ka iestādes vadītājs pilda padomes locekļa amatu divās valsts kapitālsabiedrībās, vai gadījums, ka ierēdnis ilgstoši pilda valsts kapitālsabiedrības valdes locekļa (kas ir pilnas slodzes amats) pienākumus, liecina, ka izvērtējumi par iespēju savienot amatus, iespējams, netiek veikti objektīvi, pēc būtības un pilnvērtīgi, jo īpaši attiecībā uz amatpersonas iespējām savienot esošo darba slodzi ar papildu slodzi citā amatā.
Jānorāda, ka situācija, ka augstas ministrijas amatpersonas apvieno amatus ministrijā ar amatiem tās pašas ministrijas turējumā esošajās valsts kapitālsabiedrībās, rada būtisku risku par iespējamiem interešu konfliktiem, kuri var rasties, amatpersonai veicot pienākumus ministrijā (nozares politikas veidotājs un politikas īstenošanas uzraudzītājs) un pienākumus tās pašas ministrijas turējumā esošajā valsts kapitālsabiedrībā (nozares politikas īstenotājs).
Valsts amatpersonu amatu savienošana ar papildus atalgotiem amatiem publisko personu kapitālsabiedrībās ir pietiekami bieži izplatīta prakse. Tas rada riskus, ka augstas amatpersonas, neraugoties uz viņu plašo kompetenci un augsto atbildības pakāpi, var nespēt pietiekami augstā līmenī un simtprocentīgi pilnvērtīgā apjomā pildīt visus (gan valsts amatpersonas amata, gan savienojamā amata) pienākumus, ņemot vērā papildus slodzi cita amata pienākumu izpildē, īpaši jāatzīmē, ka tas nevar būt iespējams, ja amats tiek savienots ar valdes locekļa amatu..

Valsts kanceleja, izpildot Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumā minēto, virza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".
 Likumprojekts paredz noteikt, ka valsts amatpersonai, ievērojot likuma 7. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos speciālos amatu savienošanas ierobežojumus, joprojām ir atļauts savienot valsts amatpersonas pilnas slodzes amatu ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskas personas institūcijās, bet starp tiem nebūs kapitālsabiedrības valdes locekļa amats, kas uzskatāms par pilnam normālajam darbalaikam atbilstošas slodzes amatu, tādēļ šāda divu pilnas slodzes amatu savienošana nebūtu pieļaujama, jo šajā situācijā nav iespējams saglabāt darba kvalitāti  un  jebkurai nodarbinātai personai nepieciešams arī pietiekams atpūtas laiks, lai tā varētu pilnvērtīgi veikt visus savus amata pienākumus, jo īpaši, ja tā savieno savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu. Likumprojekts tādējādi paredz novērst situāciju, ka valsts vai pašvaldības amatpersona, kas ieņem vadošu amatu, tiktu ievēlēta valdes locekļa amatā. Valdes locekļa amata raksturs nosaka, ka šie pienākumi ir jāpilda vismaz  atbilstoši normālam darbalaikam, turklāt atbildība par kapitālsabiedrības darbību ir nepārtraukta.
Likumprojekts paredz noteikt, ka turpmāk likuma 7.panta ceturtajā daļā noteiktās valsts un pašvaldību amatpersonas valsts amatpersonas drīkstēs savienot savu amatu tikai ar  vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu publiskas personas institūcijā, bet, ja amatpersona tiek ievēlēta padomes locekļa amatā, tad tā var savienot savu amatu ar ne vairāk kā  vienu padomes locekļa amatu un tikai uz pagaidu termiņu, turklāt valsts amatpersonu padomes locekļa amatā iecelt atkārtoti varēs tikai pēc viena gada, kopš valsts amatpersona beigusi pildīt pagaidu padomes locekļa amatu. Padomes locekļa amats atbilstoši korporatīvās pārvaldības praksei un pēc pienākumu apjoma ir nepilnas slodzes amats, jo padomes locekļi neiesaistās kapitālsabiedrības operatīvajā darbībā un viņu kompetencē ir uzraudzīt kapitālsabiedrības valdes darbu un stratēģijas un budžeta īstenošanu, kā arī lemt par stratēģiskajiem jautājumiem un pēc nepieciešamības sniegt padomdevēja atbalstu kapitālsabiedrības valdei. Praksē padomes locekļa amats paredz dalību padomes sēdēs un sagatavošanos tām, laika patēriņš ir atkarīgs no kapitālsabiedrības specifikas un izaicinājumiem attiecīgajā laika periodā, tāpat padomes loceklis var piedalīties padomes komitejas darbā, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās valdes locekļu nominācijas komisijas darbā. Līdz ar to var teikt, ka padomes locekļa pienākumu izpildei paredzams līdz 30 procentiem no normālā darbalaika, atzīstot, ka noteiktos laika periodos faktiskā slodze var būt arī augstāka vai zemāka.    Ja valsts amatpersona tiek iecelta atkārtoti savā esošajā valsts amatpersonas amatā,  pirms tam būtu vērtējama amatu savienošanas atļaujas izsniegšanas pamatotība.
Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt atsevišķu regulējumu attiecībā uz valdes locekļiem likuma 1. panta 8. punkta "b”, c" un “d” apakšpunktā minētajā kapitālsabiedrībā un kapitālsabiedrībā, nosakot, ka valdes loceklim savienot savu amatu ar ne vairāk kā vienu padomes locekļa amatu šādās kapitālsabiedrībās, kā arī likumprojekts paredz, ka padomes locekļa amatu savienošanas un attiecīgas atļaujas izsniegšanas gadījumā nepieciešams vērtēt arī to, vai amatu savienošana nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Papildus tam jānorāda, ka likumprojekts paredz precizēt prasības attiecībā uz likuma 8.1 panta piektās daļas pirmo punktu, kas uzliek par pienākumu izvērtēt, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Ja līdz šim šī izvērtēšana varēja būt formāla un lēmums tikt pieņemts rezolūcijas formā, tad ar likuma grozījumiem tiek izveidots ierobežojums rezolūcijas kā atļaujas izsniegšanas veida izmantošanai, paredzot, ka amatu savienošanas atļauja izsniegšana rezolūcijas formā tiek saglabāta, bet tā nav ir pieļaujama attiecībā uz likuma 7.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajām valsts amatpersonām, par kurām lēmumu par atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu pieņem un noformē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, izvērtējot iesniegumā minēto pamatojumu un norādot lēmuma detalizētu pamatojumu saskaņā ar šā panta piektās daļas 1. punktu un citu normatīvo aktu prasībām.  
Likumprojekts paredz, ka izmaiņas amatu savienošanā pilnībā stāsies spēkā ar 2025.gada 1.janvāri, lai valsts amatpersonas būtu savlaicīgi informētas par jauno tiesību normu būtību līdz brīdim, kad tiesību akta projekts tiek izskatīts Ministru kabinetā un pieņemts Saeimā.

Samērīgi organizēta amatu savienošanas prakse nodrošina interešu konfliktu iespējamības mazināšanos, pilnvērtīgāku valsts amatpersonu pienākumu izpildi, lielāku sabiedrības uzticību publiskās pārvaldes darbībai un tās efektivitātei. Amatpersonu skaits, kuras ieņem kapitālsabiedrības padomes locekļu amatus, tiek būtiski samazināts un 2025.gadā ir nodrošināts, ka valsts amatpersonas neieņem padomes locekļa amatu likuma 1. panta 8. punkta "b”, c" un “d”  apakšpunktā minētajā kapitālsabiedrībā un kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, izņemot gadījumu, ja atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta devītajai daļai un 37.panta panta devītajai daļai valsts amatpersona tiek iecelta padomes locekļa amatā uz pagaidu termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu.

 

Iedzīvotāju politiskās uzticēšanas indekss (NAP rādītājs Nr. 420).
Politiskās uzticēšanas Ministru kabinetam indekss (NAP rādītājs Nr. 421).
Korupcijas uztveres indekss (NAP rādītājs Nr. 423).