Anotācija (ex-ante)

Sabiedrības integrācijas fonds 2022. gadā ir veicis izvērtējumu “Rīcības plāna personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošana un uzņemšana Latvijā rīcības virziena – sociālekonomiskā iekļaušana izvērtējums” (turpmāk – izvērtējums), kas liecina, ka patvēruma meklētāji joprojām saskaras ar nozīmīgiem šķēršļiem, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi Latvijā, kas viņiem ir jāspēj līdz ar galīgā lēmuma par statusu pieņemšanas brīdi. Ir saglabājušie tādi izaicinājumi kā izglītība, dzīves vietas atrašana, nepietiekamais finansiālā pabalsta apmērs no valsts puses, nodarbinātība, latviešu valodas nepietiekamās zināšanas un kursu nepietiekamība u.c.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem deviņu mēnešu laikā no iesnieguma reģistrēšanas. Pamatotos gadījumos lēmuma pieņemšanas termiņš Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē var tikt maksimāli pagarināts līdz 15 mēnešiem (no iesnieguma reģistrēšanas). Ja pieteikums tiek izskatīts saīsinātā kārtībā, lēmums tiek pieņemts 10 darbdienu laikā (gadījumos, kad visdrīzāk statuss netiks piešķirts). Līdz lēmuma pieņemšanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” un “Liepna”. Pēc galīgā lēmuma piešķiršanas patvēruma meklētājam faktiski nav likumisku tiesību atrasties patvēruma meklētāju centrā. Lai gan tas nozīmē, ka primāri patvēruma meklētājam ir nepieciešams mājoklis un pastāvīgi ienākumi, izvērtējumā secināts, ka iespējas atrast mājokli būtiski ietekmē ierobežotie finanšu līdzekļi, kā arī mājokļu īpašnieku pretestība, savukārt darba atrašanu kavē latviešu valodas nezināšana. Tas bieži liedz uzsākt darbu savā profesijā, tāpēc arī zinoši jomas speciālisti ir spiesti strādāt vienkāršu, fizisku, mazāk apmaksātu darbu.

2021. gada 17. jūnijā tika pieņemti grozījumi Patvēruma likumā, kas atvieglo patvēruma meklētāju nodarbinātību, veselības un izglītības pakalpojumu saņemšanu. Patvēruma likuma grozījumi paredz, ka patvēruma meklētāja statusu un tiesības uzturēties Latvijas Republikas teritorijā patvēruma procedūras laikā apliecina patvēruma meklētāja personas dokuments vai ārzemnieka personas apliecība. Patvēruma likuma grozījumi izstrādāti, lai pilnveidotu kārtību, kādā patvēruma meklētajam patvēruma procedūras laikā tiek nodrošināta Patvēruma likumā paredzēto tiesību izpilde, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. 2021. gada 17. jūnijā tika pieņemti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā, kas paredz, ka turpmāk Fizisko personu reģistrā tiks iekļautas ziņas par patvēruma meklētājiem. Tas nodrošinās, ka iekļautie un aktualizētie dati būs pieejami visām iestādēm, kuras iesaistītas patvēruma meklētājiem paredzēto tiesību nodrošināšanā, kā rezultātā patvēruma meklētāju apkalpošana iestādēs būs ātrāka. Iekļaujot ziņas par patvēruma meklētājiem Fizisko personu reģistrā, tiek nodrošināta patvēruma meklētājiem paredzēto tiesību efektīvāka nodrošināšana, jo iesaistītajām iestādēm ir centralizēta piekļuve personas datiem. Tādējādi kopumā tiek samazināts administratīvais slogs, jo vienas iestādes – iekļautie un aktualizētie dati uzreiz ir pieejami visām iestādēm, kā rezultātā patvēruma meklētāja apkalpošana nākamajā iestādē būs ātrāka.

2021. gada 17. jūnijā tika pieņemti grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ārzemnieka personas apliecību jeb eID karti. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs Fizisko personu reģistrā iekļautam ārzemniekam, un to varēs saņemt arī patvēruma meklētājs no brīža, kad ir iestājušies Imigrācija likumā minētie nosacījumi, lai patvēruma meklētājam piešķirtu tiesības uz nodarbinātību. Ārzemnieka personas apliecība jeb eID karte dos iespēju ārzemniekam, tai skaitā patvēruma meklētājiem lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu, tostarp izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus. Imigrācijas likuma 9. panta piektās daļas 23. punkts paredz, ka patvēruma meklētājam ir tiesības uz nodarbinātību, ja viņš nav saņēmis Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt triju mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Atbilstoši Patvēruma likuma 6. panta otrajai daļai persona iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu iesniedz personīgi Valsts robežsardzei. Tiesības uz nodarbinātību saglabājas līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt. Grozījumi Imigrācijas likumā izstrādāti, lai saīsinātu iepriekš Imigrācijas likumā noteikto sešu mēnešu termiņu, kad patvēruma meklētājam ir tiesības uz nodarbinātību, uz trīs mēnešu termiņu, un dotu iespēju patvēruma meklētājiem gūt papildus ienākumus, veicinātu viņu individuālo izaugsmi un palīdzētu nezaudēt kvalifikāciju. Regulējuma nepieciešamība aktualizējās 2020. gadā saistībā ar situāciju Baltkrievijā, no kuras Latvijā ieradās patvēruma meklētāji, tai skaitā augstas kvalifikācijas nodarbinātie. Minētie uzlabojumi paaugstinās patvēruma meklētāju uzņemšanas efektivitāti un ir nozīmīgs pamats patvēruma sistēmas attīstībai. Vienlaikus jāņem vērā, ka patvēruma meklētāju dzīves kvalitāti nosaka ne tikai institūciju sniegtais atbalsts, bet arī viņu pašu spēja līdzdarboties un piedalīties sabiedrības dzīvē. 

2016. gadā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti (Organization for Economic Co-operation and Development). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija definē, ka saliedēta sabiedrība ir sabiedrība, kas darbojas visu sabiedrības locekļu labklājībai, cīnās pret sociālo atstumtību, veido piederības sajūtu, veicina uzticēšanos un nodrošina tās locekļiem augšupejošu sociālo mobilitāti jeb līdzdalības un rīcības iespēju paaugstināšanos neatkarīgi no sociālā statusa. 
 
Eiropas Savienības un citos starptautiskos pētījumos sabiedrības saliedētība tiek saistīta ar kopības izjūtu, sabiedrības spēju atjaunoties un orientāciju uz kopīgu labumu. Sabiedrības saliedētība tiek cieši saistīta arī ar ekonomisko izaugsmi un valstu labklājību. 
 
Eiropas Savienības līmenī definētais saliedētas sabiedrības koncepts ietver trīs savstarpēji saistītas dimensijas: 
1. iedzīvotāju savstarpējās attiecības - savstarpēja uzticēšanās, sociālo tīklu veidošanās, sabiedrības daudzveidības pieņemšana; 
2. iesakņošanās jeb piederība - ticība valsts institūcijām, taisnīguma izpratne un cieša saikne ar valsti; 
3. izpratne par kopējo labumu - iedzīvotāju atbildības izjūta par līdzcilvēkiem un vēlme palīdzēt jeb solidaritāte, cieņa pret vispārīgiem sabiedrības noteikumiem un pilsoniskā/politiskā līdzdalība. 
 
Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam vidustermiņa izvērtējums parādīja, ka nozīmīgs šķērslis pilsoniskajai līdzdalībai ir iedzīvotāju līdzdalības iespēju nevienlīdzība, kas saistīta ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām, teritoriālu un informatīvu nošķirtību, fiziskiem vai veselības traucējumiem, kā arī ar sociālekonomisko nevienlīdzību. 
 
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojumu Nr. 72) rīcības virziena “Integrācija” 3.1. uzdevums “Veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalību sabiedrībā” nosaka, lai arī imigrantu integrācijas jautājumi ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetence, tomēr Eiropas Savienības līmenī kopš 2004. gada tiek izstrādāti vienoti koordinācijas instrumenti, piemēram, Eiropas Savienības imigrantu integrācijas pamatprincipi (Common Basic Principles for integration of third country nationals), kas joprojām ir aktuāls dokuments un pamats ieteikumiem imigrantu integrācijas jomā. Pamatprincipiem ir rekomendējošs raksturs un tie iesaka svarīgākos jautājumus, kuriem vēlams pievērst īpašu uzmanību, veidojot integrācijas politiku. Neraugoties uz atšķirīgajiem ieceļošanas pamatiem, imigrantu iekļaušanās sabiedrībā skar gan saskarsmes jautājumus, gan iekļaušanos izglītībā un darba tirgū, gan piekļuvi veselības un citiem pakalpojumiem. Viens no imigrantu integrācijas pamatprincipiem nosaka, ka "pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas.”.
 
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē. 

Lai palīdzētu patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā un sniegtu praktisku atbalstu, Rīcības plānā tika noteikts 3.8. pasākums “Sociālā darbinieka (patvēruma meklēšanas procesā trīs mēneši) un sociālā mentora (patvēruma meklēšanas procesā trīs mēneši un 12 mēneši pēc statusa saņemšanas) piesaiste katram bēglim vai ģimenei, kurš sniedz atbalstu sociālekonomiskās iekļaušanas plāna ieviešanā.” Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ietvaros pakalpojums tika nodrošināts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.4. pasākuma “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” ietvaros, par projekta īstenotāju nosakot Sabiedrības integrācijas fondu.

Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fondā pieejamo informāciju 2023. gadā pakalpojumu saņēma (dati uz 2023. gada 30. jūniju) 216 klienti, no tiem 132 vīrieši un 84 sievietes. No 216 klientiem – 63 bija bērni. Kopš 2016. gada sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu saņēmušas 1794 personas (no tiem 1118 vīrieši un 676 sievietes).

4.3.4.8. pasākuma projekta īstenotājs ir noteikts Sabiedrības integrācijas fonds. Vienlaikus Latvijas programmā atbalstam no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, noteikts, ka, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos un saliedētas sabiedrības attīstību, ir nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina savlaicīgu atbalstu sākotnējās integrācijas posmā, nodrošinot nepieciešamo informācijas un konsultāciju atbalstu vienuviet “Vienas pieturas aģentūrā”, Sabiedrības integrācijas fonds noteikts par atbildīgo iestādi “Vienas pieturas aģentūras” koncepcijas izstrādei un īstenošanai, attiecīgi nosakot Sabiedrības integrācijas fondu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta īstenotāju. Lai īstenotu ilgtspējīgas nacionāla līmeņa koordinējošas institūcijas “Vienas pieturas aģentūras” darbību, nodrošinot kvalitatīvas informācijas un atbalsta pieejamību trešo valstu pilsoņiem, Kultūras ministrija nodrošinās Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā ietvaros plānoto darbību un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.8. pasākuma ietvaros plānot darbību sinerģiju, vienlaikus nodrošinot skaidru demarkāciju plānotajā pakalpojumu klāstā. “Vienas pieturas aģentūras” uzdevums ir nodrošināt, ka trešo valstu pilsoņiem ir pieejams pēc iespējas plašāks publisko pakalpojumu klāsts, kā arī nodrošināt to, ka persona izprot savas tiesības un saņem nepieciešamo palīdzību.

2023. gada 23. aprīlī ir noslēgts līgums par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta Nr. PMIF/13.1./2022/1/01 “Vienas pieturas aģentūra” (turpmāk – projekts Nr. PMIF/13.1./2022/1/01) īstenošanu. “Vienas pieturas aģentūras” pakalpojumi būs pieejami gan Rīgā (centrā), gan reģionos (četrās reģionu pilsētās). Sabiedrības integrācijas fonda administrētās “Vienas pieturas aģentūras” mērķis ir nodrošināt savlaicīgu atbalstu trešo valstu pilsoņiem, kas saņēmuši tiesības uzturēties Latvijas teritorijā, un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (bēgļi, personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un patvēruma meklētāji) un kuras likumīgi uzturas Latvijas teritorijā (turpmāk kopā – mērķa grupa) sākotnējās integrācijas posmā, lai sekmētu trešo valstu pilsoņu iekļaušanos un saliedētas sabiedrības attīstību, izveidojot sistēmisku un vienotu valstisku pieeju, nodrošinot nepieciešamo informācijas un konsultāciju atbalstu vienuviet “Vienas pieturas aģentūrā” un vienlaikus uzlabojot sadarbību ar dažādu sektoru pārstāvjiem. Sabiedrības integrācijas fonda projekta Nr. PMIF/13.1./2022/1/01 ietvaros mērķa grupa var saņemt šādus pakalpojumus:
1. sākotnējas konsultācijas viņus interesējošās jomās (piemēram, migrācija, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe u.c. aktuāli jautājumi) juridisko un psiholoģisko atbalstu, kā arī praktisku palīdzību reālajās dzīves situācijās;
2. informatīvo tālruni, kur būs pieejama visaptveroša, aktuāla un pārbaudīta informācija par pieejamiem pakalpojumiem un iespējām personu sociālekonomiskai iekļaušanai;
3. nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta mutiskā un rakstiskā tulkošana retajās valodās, lai palīdzētu mērķa grupas pārstāvjiem risināt veselības, nodarbinātības, juridiskos jautājumus, kas nepieciešami kvalitatīvai dzīvei Latvijā.

Pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un pārraudzībai darbosies digitālā klientu datu bāze, paredzot klientu profilēšanu, identificējot nodrošinātos un nepieciešamos pakalpojumus.

Tāpat projekta Nr. PMIF/13.1./2022/1/01 ietvaros Sabiedrības integrācijas fonds nodrošinās starpsektoru sadarbības koordinācijas un uzraudzības konsultatīva mehānisma izveidi un attīstību starp valsts pārvaldi, pašvaldībām, privāto sektoru, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām, kas ir iesaistītas mērķa grupas integrācijas procesā vai ir paudušas vēlmi iesaistīties atbalsta sniegšanā mērķa grupai, tai skaitā, nodrošinot sadarbības koordinācijas un uzraudzības konsultatīvā mehānisma apraksta sagatavošanu un regulāru informācijas apmaiņu starp valsts pārvaldi, pašvaldībām, privāto sektoru, augstskolām nevalstiskajām organizācijām un citām trešo valstu pilsoņu integrācijā iesaistītajām institūcijām un organizācijām, veicinot sadarbību un uzlabojot trešo valstu pilsoņu sociālekonomiskās iekļaušanās procesu. 
Sabiedrības integrācijas fonda pieredze sabiedrības integrācijas un patvēruma jautājumu risināšanā, kā arī redzējums par šo jomu turpmāko attīstību ir labi priekšnosacījumi patvēruma politikas īstenošanai nepieciešamā valstiski koordinēta un paredzama starpinstitucionālās sadarbības modeļa izveidei. 

Savukārt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.4.8. pasākuma ietvaros tiks nodrošināts sociālekonomiskās iekļaušanās mentora un sociālā darbinieka pakalpojumi patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem. Projekta mērķis ir stiprināt mērķa grupas pamattiesību īstenošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un piekļuvi pakalpojumiem, nodrošinot pielāgotu un individuālu sociālekonomiskās iekļaušanās mentora un sociālā darbinieka pakalpojumu patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem ilgtspējīgas nacionāla līmeņa koordinējošas institūcijas “Vienas pieturas aģentūra” darbības ietvaros.

4.3.4.8. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, nosakot, ka projekta iesniedzējs ir Sabiedrības integrācijas fonds, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneriem – Nodrošinājuma valsts aģentūru un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

4.3.4.8. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 2 610 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 2 218 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 391 500 euro.

4.3.4.8. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50% no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 2 198 208 euro, tai skaitā ESF+ finansējums granta veidā 1 868 476 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 329 732 euro.

Projekts nosaka, ka izmaksas ir attiecināmas no Projekta spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā to, ka 9.1.4.4. pasākuma “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” ietvaros Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā projekta īstenošana paredzēta līdz 2023. gada 30. novembrim, plānots, ka 4.3.4.8. pasākuma ietvaros apstiprinātā projekta īstenošana tiks nodrošināta no 2023. gada 1. decembra. Vienlaikus, lai nodrošinātu projekta īstenotājam iespēju savlaicīgi uzsākt 4.3.4.8. pasākuma ietvaros apstiprināmā projekta īstenošanu, piemēram, aprīkojot darba vietas, Projekts nosaka izdevumu attiecināmību pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas, finansējuma saņēmējam tās ir jāsedz no sava budžeta, tomēr šāda iespējamība vērtējama ar zemu iestāšanās risku.   

4.3.4.8. pasākums tiek īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases ietvaros. Projekts nosaka, ka sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemtu divu mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, lai nodrošinātu sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma nepārtrauktību, nodrošinot projekta īstenošanas uzsākšanu no 2023. gada 1. decembra.
 
4.3.4.8. pasākuma ESF+ finansējums 2 218 500 euro apmērā atbilst diviem intervences kodiem:
1. 152 “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā”;
2. 157 “Pasākumi trešo valstu valstspiederīgo sociālajai integrācijai”.
 

Finansējuma saņēmējs	Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu	Patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana (skaits)
Sabiedrības integrācijas fonds	1	1 140

4.3.4.8. pasākuma ietvaros ir noteiktas šādas atbalstāmas darbības:
1. sociālā mentora un sociālā darbinieka pakalpojuma nodrošināšana mērķa grupai;
2. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu;
3. projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana.

4.3.4.8. pasākuma mērķa grupa: patvēruma meklētāji un personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc šī statusa iegūšanas dienas, pēc patvēruma lūguma izskatīšanas perioda, kas var ilgt no trīs līdz 12 mēnešiem.

Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma mērķis ir nodrošināt sociālekonomiskā iekļaušanas procesa īstenošanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, lai paaugstinātu personas sociālās funkcionēšanas spējas un integrāciju sabiedrībā.

Sociālā darbinieka pakalpojuma ietvaros sociālais darbinieks nodrošinās katras personas sociālā gadījuma vadību, kā arī sadarbībā ar sociālo mentoru, sastādīs katrai personai individuālu sociālekonomiskās iekļaušanas plānu un atbilstoši katras personas situācijai koordinēs atbalsta sniegšanu un sadarbību ar pašvaldības iestādēm, izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, tai skaitā ģimenes ārstiem un citām iestādēm. Papildus rīcības plānā noteiktajam pasākuma ietvaros pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas, persona varēs turpināt saņemt sociālā darbinieka pakalpojumu uz laiku līdz 12 mēnešiem vai līdz brīdim, kad tiks izpildīts personas individuālajā sociālekonomiskās iekļaušanas plānā noteiktais (persona atradusi dzīvesvietu ar īres līgumu vai citu tiesisku pamatu, atradusi izglītības iestādi vai darba vietu). Pakalpojuma sniegšanas laiku būs iespējams pagarināt līdz 24 mēnešiem, ja tas būs pamatots ar sociālā darbinieka atzinumu.

Sociālā mentora pakalpojuma ietvaros sociālais mentors sniegs atbalstu personām integrēties sabiedrībā, veidot izpratni par dzīvi Latvijas sabiedrībā, palīdzēs reālās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, sniegs atbalstu ikdienas situāciju risināšanā, sadarbībā ar sociālo darbinieku rosinās attīstīt jaunas iemaņas. Atbilstoši Rīcības plānam sociālā mentora pakalpojums tiks nodrošināts patvēruma meklētājiem trīs mēnešus, bet pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas, persona varēs turpināt saņemt sociālā mentora pakalpojumu uz laiku līdz 12 mēnešiem. Pakalpojuma sniegšanas laiku būs iespējams pagarināt līdz 24 mēnešiem, ja tas būs pamatots ar sociālā mentora atzinumu.

Atbilstoši plānotajam, sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums būtiski paātrinās patvēruma meklētāju, personu ar bēgļu statusu un personu ar alternatīvā statusu integrācijas procesu sabiedrībā.

Papildus 4.3.4.8. pasākuma ietvaros tiks veicināta sadarbība starp sociālo darbinieku, kas sniedz pakalpojumus patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu un citām institūcijām (piemēram, Iekšlietu ministriju, Nodarbinātības valsts aģentūru u.c.) atbilstoši Rīcības plānā minētajam. Tiek plānots, ka finansējuma saņēmējs izvirza vadošo sociālo darbinieku (sadarbības koordinators), kurš nodrošina sociālo darbinieku un sociālo mentoru virsvadību un sadarbības koordinēšanu (tai skaitā informācijas apmaiņu) ar Rīcības plānā noteiktajām institūcijām. Tādējādi tiek plānots, ka 4.3.4.8. pasākums aptvers visu Latviju.

Pirmreizējā intervija tiek veikta ar patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu trīs darba dienu laikā pēc klienta ierašanās patvērum meklētāju centrā, izņemot situāciju, kad klients atsakās no piedāvātā atbalsta vai arī atrodas īslaicīgās aizturēšanas centrā Daugavpils. 
Katram klientam arī turpmāk plānots  izstrādāt individuālos sociālekonomiskās iekļaušanas plānus (indivīds, ģimene, pāris), lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu individuālo sociālo gadījumu vadību. Sociālekonomiskās iekļaušanas plāns tiks izstrādāts, balstoties uz sociālā darba metodēm un pieejām – darbs ar individuālo gadījumu, nosakot katram klientam mērķus, uzdevumus sociālekonomiskā iekļaušanas procesā. 
Sabiedrības integrācijas fonds 2022. gadā, veicot izvērtējumu, organizēja gan individuālas intervijas, gan fokusgrupas, kurās tika noskaidrots mērķa grupas viedoklis par sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu, saņemti ieteikumi un priekšlikumi pakalpojuma uzlabošanai, kas ir apkopoti, veidojot jaunu sociālā darbinieka un mentora pakalpojuma dizainu.

Atbilstoši Patvēruma likuma 9. panta 2.¹ daļā noteiktajam Iekšlietu ministrija nodod tās valdījumā esošās patvēruma meklētāju izmitināšanas centra telpas un to iekārtas bezatlīdzības lietošanā pakalpojumu sniedzējiem, kuri izraudzīti, ievērojot publisko iepirkumu regulējumu, un nodrošina patvēruma meklētājiem viņu izmitināšanas laikā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību nepilngadīgajiem, citu patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu, kā arī integrācijas pasākumu īstenošanu. Bezatlīdzības lietošanā nodoto telpu uzturēšanas izdevumus sedz Iekšlietu ministrija. 

Līdz ar to finansējuma saņēmēja sadarbības partneris Nodrošinājuma valsts aģentūra nodrošina telpas sociālā darbinieka pakalpojuma īstenošanai patvēruma meklētāju izmitināšanas centros vai pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņēmējiem, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošina darba vietas aprīkojumu (izņemot datortehniku) sociālā darbinieka pakalpojuma īstenošanai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. 

Primāri sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums tiks nodrošināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centros ”Mucenieki” un ”Liepna”. 

Papildus tam sociālā mentora un sociālā darbinieka pakalpojums būs pieejams arī ārpus patvērumu meklētāju izmitināšanas centriem, ja persona tajos nedzīvos vai būs zudis juridiskais pamats, lai tur uzturētos (piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss). Papildus sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu tiks nodrošināts, veicot izbraukumus uz mērķa grupas dzīvesvietu un/ vai nepieciešamajām iestādēm, nepieciešamības gadījumā nodrošinot sociālā darbinieka pakalpojumu reģionos. 

Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.4. pasākuma “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” projekts “Dažādības veicināšana” ietvaros tika stiprināta sadarbība ar pašvaldībām, ko plānots īstenot arī 4.3.4.8. pasākuma ietvaros, kas ilgtermiņā nodrošinās iespēju pašvaldībām izprast mērķa grupas vajadzības un sniegt  sociālekonomiskās iekļaušanās atbalstu arī pēc 4.3.4.8. pasākuma īstenošanas noslēgšanās.  

Finansējuma saņēmējs slēdz bezatlīdzības sadarbības līgumu ar Nodrošinājuma valsts aģentūru, lai nodrošinātu telpas sociālā darbinieka pakalpojuma īstenošanai patvēruma meklētāju izmitināšanas centros vai pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņēmējiem. Savukārt ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi sadarbības līgums paredz: 
- nodrošinātu darba vietas aprīkojumu (izņemot datortehniku) sociālā darbinieka pakalpojuma sniegšanai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā; 
- nodrošinātu fizisko personu datu aizsardzību; 
- nodrošinātu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbalstu, sociālā darbinieka pakalpojuma sniegšanai (organizēt patvēruma meklētāja un 
personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu tikšanos ar sociālo darbinieku), kā arī 
dokumentācijas par patvēruma meklētājiem nodošanu, ja tāda būs; 
- nodrošinātu apsardzi un caurlaižu režīmu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. 

Sadarbības partneriem pasākuma ietvaros netiek plānotas atlīdzības izmaksas (t.sk. personāla). 

4.3.4.8. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
1. iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 1;
2. rezultāta rādītājs: Patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana – 1 140.

Vienlaikus Sabiedrības integrācijas fonds uzkrās nepieciešamos datus sociālekonomiskās iekļaušanas plāna izvērtēšanai.   
 
Finansējuma saņēmēja pienākums ir uzkrāt datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.-2027. gada plānošanas periodā. Uzkrātie dati par projekta dalībniekiem tiks iesniegti Eiropas Komisijai.

Kopumā sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums pasākuma ietvaros tiks nodrošināts sešus gadus līdz 2029. gadam. 4.3.4.8. pasākuma projekta īstenošanas jautājumi tiks izskatīti Sabiedrības integrācijas fonda kā Nacionālās koordinējošās iestādes patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju integrācijas jomā izveidotā starpnozaru darba grupā, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 79 37. §) "Informatīvais ziņojums “Par koordinējošās iestādes izveidi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sociālekonomiskās iekļaušanas jomā” 3. punktu tiek paredzēta starpnozaru darba grupas izveide patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanas jautājumu izskatīšanai Sabiedrības integrācijas fonda vadībā (turpmāk – Nacionālās koordinējošās iestādes darba grupa).

Nacionālās koordinējošās iestādes darba grupas galvenie uzdevumi:
1) organizēt regulāru iesaistīto valsts un pašvaldību iestāžu tikšanos, lai sekmētu integrācijas politikas attīstību un veicinātu starpinstitucionālo sadarbību;
2) atbalsta sniegšana mērķa grupas integrācijā un sociālajā iekļaušanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām, tostarp veicot problēmu analīzi un nodrošinot pieredzes un labās prakses apmaiņu starp institūcijām, kā arī priekšlikumu izstrādi normatīvā regulējuma pilnveidei;
3) nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp lēmumu pieņēmējiem un mērķa grupu, veicinot tāda pakalpojuma groza izstrādi, kas ir nepieciešams mērķa grupas kvalitatīvai sociālekonomiskajai iekļaušanai Latvijas sabiedrībā, salāgojot gan mērķa grupas, gan sabiedrības intereses.

4.3.4.8. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un tā ietvaros ir plānotas specifiskas darbības horizontālā principa veicināšanai, nosakot pienākumu uzkrāt datus par projekta ietekmi uz šādiem rādītājiem:
1) atbalstu saņēmušās sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās personas, skaits;
2) personu, kuras ir piedalījušās mācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, skaits; 
3) konsultatīva rakstura pasākumu par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, skaits.

Ierobežotas projekta iesnieguma atlases ietvaros projekta iesniegums tiks vērtēts atbilstoši specifiskajam atbilstības vērtēšanas kritērijam “Projektā ir paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu.” 

Projektā noteikts, ka 4.3.4.8. pasākuma ietvaros plānots attiecināt tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Projektā noteikts, ka 4.3.4.8. pasākuma ietvaros netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 7% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 54. panta a) apakšpunktu.

Kultūras ministrija sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, pamatojoties uz esošo statistiku par patvēruma meklētāju un personu ar bēgļa vai alternatīvo statusu skaitu valstī un plānoto projekta vadības un īstenošanas personāla skaitu, ir veikusi projekta ietvaros plānoto izmaksu aprēķinu, kā rezultātā plānotā izmaksu struktūra apliecina, ka 93% no plānotā finansējuma ir nepieciešams novirzīt projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, savukārt 7% projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver projekta īstenošanas un vadības personāla izmaksas. 

Atbildīgā iestāde izstrādā vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku personāla izmaksām (turpmāk – personāla izmaksu metodika) un saskaņo to ar vadošo iestādi.

Līdz brīdim, kad tiks apstiprināta personāla izmaksu metodika, personāla izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30% noslodze.
Redzes korekcijas līdzekļu kompensācija finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam ir attiecināma, ja tā nav iekļauta veselības apdrošināšanas izmaksās.
Līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla veselības apdrošināšanas izmaksas. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100% apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā.
Pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāla un vadības personāla izmaksas tiek attiecinātas, piemērojot personāla izmaksu metodiku.

Projektā noteikts, ka 4.3.4.8. pasākuma ietvaros netiešās attiecināmās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 7% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksām. Tās nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietas aprīkojuma iegādes, īres, uzturēšanas un remonta izmaksas jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumos, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam, pasākuma mācību, semināru organizēšanas un dalības izmaksas, tai skaitā konferenču dalības izmaksas, un ar to saistīto materiālu nodrošināšanas izmaksas, transporta pakalpojumu izmaksas, tai skaitā nomas izmaksas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas un izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai.

Tāpat Kultūras ministrija ir izvērtējusi nepieciešamību noteikt finansējuma saņēmējam pienākumu izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi un, ņemot vērā to, ka 4.3.4.8. pasākuma mērķis stiprināt mērķa grupas pamattiesību īstenošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un piekļuvi pakalpojumiem, nodrošinot pielāgotu un individuālu sociālekonomiskās iekļaušanās mentora un sociālā darbinieka pakalpojumu patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem un arī projekta iesniedzējs Sabiedrības integrācijas fonds savā darbībā ievēro visas sabiedrības integrācijas procesu pilnveidošanu, kas kā mērķis ir izvirzīts Sabiedrības integrācijas fonda likuma 3. panta pirmajā daļā, nosakot, ka Sabiedrības integrācijas fonda mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju un Sabiedrības integrācijas fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu secināms, ka 4.3.4.8. pasākuma mērķis ir sociāls, kam nav nepieciešams veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi un vērtēt izdevīgumu pamatojoties un finanšu un ekonomisko analīzi.

Projekts nosaka kā netiešās attiecināmās izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanas izmaksas saskaņā ar Labklājības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām “Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” vadlīnijas īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)”, nodrošinot, ka projekta ietvaros  tiek paredzētas: 
1. vismaz piecas vispārīgās darbības, kas attiecas uz projekta vadību un īstenošanu un kas kopumā veicina vienlīdzīgas iespējas un pamattiesību ievērošanu, kas  aptver trīs jomas:  
- informāciju un publicitāti; 
- projekta vadību un īstenošanu; 
- publiskos iepirkumus (ja attiecināms);

2. vismaz trīs specifiskās darbības, kas īpaši veicina vienlīdzīgas iespējas, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, iekļaušanu. 

3. ir paredzēti vismaz trīs horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītāji: 
- atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto personu, skaits; 
- personu, kuras ir piedalījušās mācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem, skaits;
- konsultatīva rakstura pasākumu skaits par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem.
 
Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina to horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību iekļaušanu 4.3.4.8. pasākuma projektā, kas jau netiek nodrošinātas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta Nr. PMIF/13.1./2022/1/01 ietvaros, tai skaitā:
- zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas un subtitru nodrošināšanu mērķa grupai;
- dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās un citiem piederības un pamattiesību jautājumiem ekspertu konsultācijas;
- pandusu nomu, indukcijas cilpu nomu, ja tas ir nepieciešams vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.

Projekts nosaka, ka ir atbalstāma sociāli atbildīga un inovatīva iepirkuma īstenošana un vides prasību integrācija preču un pakalpojumu  iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). 
 
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Lai nodrošinātu interešu konflikta riska neiestāšanos, finansējumā saņēmējs izstrādās kārtību, kur tiks aprakstīta interešu konflikta riska izvērtēšanas un uzraudzības kārtība un rīcība, ja tiek konstatēts interešu konflikts.

4.3.4.8. pasākuma ietvaros netiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, jo 4.3.4.8. pasākuma ietvaros plānotajām darbībām nav saimnieciska rakstura un netiek sniegtas priekšrocības, radot konkurences ierobežojumus. Projekta īstenotājs – Sabiedrības integrācijas fonds, projekta ietvaros sniegs bezmaksas pakalpojumus mērķa grupai sociālās iekļaušanas nodrošināšanai. Sabiedrības integrācijas fonds par koordinējošo iestādi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sociālekonomiskās iekļaušanas koordinācijas jomā, noteikts ar Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra sēdes protokollēmuma (Nr. 79 37. §) “Informatīvais ziņojums “Par koordinējošās iestādes izveidi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, sociālekonomiskās iekļaušanas jomā”” 2. punktu.