24-TA-2210: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta izstrāde nepieciešama, lai:
1) īstenotu Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr.45 49. § “Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.- 2027. gadam finansēšanu 2025.-2027. gadā”” (turpmāk – Ministru kabineta protokols Nr.45 49. §) 2.1. apakšpunktā noteikto uzdevumu no 2025. gada 1. janvāra optimizēt Eiropas Sociālā fonda Plus programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021. – 2027. gadam (turpmāk – programma) pieejamā finansējuma izmantošanu, nosakot tiesības uz atbalstu mājsaimniecībām ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un mājsaimniecībām, kas nonākušas krīzes situācijā (Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji).
Vienlaikus MK sēdes protokola Nr.45 49. § 2.2.apakšpunktā noteikts mainīt pārtikas atbalsta apmēru, nosakot tiesības vienai personai ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušai personai saņemt vienu pārtikas preču komplektu ceturksnī. Taču secīgās diskusijās starp institūcijām, Eiropas Komisiju un sabiedrībā, secināts, ka sākotnējā iecere samazināt pārtikas atbalstu līdz 1 pārtikas preču komplektam ceturksnī nebūtu atbalstāma. Secīgajās sarunās starp LM un FM panākta konceptuāla vienošanās, ka pārtikas atbalsta līdzšinējā apmērā sniegšana vistrūcīgākajai sabiedrības daļai (Latvijas iedzīvotājiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem) ir absolūta prioritāte, kuras īstenošanai novirzāms papildu finansējums. Pārtikas atbalsta līdzšinējā apmērā turpināšanai vistrūcīgākajai sabiedrības daļai nepieciešamais papildu finansējums tiks novirzīts Eiropas Savienības fondu finansējuma ietvaros.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LM un FM sarunās panākta vienprātība, ka arī no 01.01.2025. turpināma pārtikas atbalsta sniegšana vistrūcīgākajām personām līdzšinējā apmērā, t.i., 2 pārtikas preču komplektu vienai personai ceturksnī.
2) noteiktu pārejas noteikumus maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurām pašvaldības sociālais dienests izsniedzis izziņu par atbilstību statusam 2024.gadā un izziņas derīguma termiņš beidzas 2025.gadā;
3) precizētu nosacījumus partnerorganizācijām pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanai – paredzētu iespēju izsniegt mājsaimniecībai atbalsta komplektu pamatojoties arī uz personu apliecinošu dokumentu, noteiktu prasību partnerorganizācijām veikt atbalsta komplektu uzskaiti programmas elektroniskās datu uzskaites sistēmā tikai komplektu izsniegšanas laikā;
4) precizētu vienotas likmes piemērošanas nosacījumus, aprēķinot partnerorganizācijām izmaksājamo summu par papildpasākumu organizēšanu – samazinātu papildpasākumos iesaistāmo atbalsta saņēmēju skaitu un tehniski precizētu, ka izmaksājamās summas aprēķinā ir ietvertas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas.
1) īstenotu Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr.45 49. § “Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.- 2027. gadam finansēšanu 2025.-2027. gadā”” (turpmāk – Ministru kabineta protokols Nr.45 49. §) 2.1. apakšpunktā noteikto uzdevumu no 2025. gada 1. janvāra optimizēt Eiropas Sociālā fonda Plus programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021. – 2027. gadam (turpmāk – programma) pieejamā finansējuma izmantošanu, nosakot tiesības uz atbalstu mājsaimniecībām ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un mājsaimniecībām, kas nonākušas krīzes situācijā (Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji).
Vienlaikus MK sēdes protokola Nr.45 49. § 2.2.apakšpunktā noteikts mainīt pārtikas atbalsta apmēru, nosakot tiesības vienai personai ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušai personai saņemt vienu pārtikas preču komplektu ceturksnī. Taču secīgās diskusijās starp institūcijām, Eiropas Komisiju un sabiedrībā, secināts, ka sākotnējā iecere samazināt pārtikas atbalstu līdz 1 pārtikas preču komplektam ceturksnī nebūtu atbalstāma. Secīgajās sarunās starp LM un FM panākta konceptuāla vienošanās, ka pārtikas atbalsta līdzšinējā apmērā sniegšana vistrūcīgākajai sabiedrības daļai (Latvijas iedzīvotājiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem) ir absolūta prioritāte, kuras īstenošanai novirzāms papildu finansējums. Pārtikas atbalsta līdzšinējā apmērā turpināšanai vistrūcīgākajai sabiedrības daļai nepieciešamais papildu finansējums tiks novirzīts Eiropas Savienības fondu finansējuma ietvaros.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LM un FM sarunās panākta vienprātība, ka arī no 01.01.2025. turpināma pārtikas atbalsta sniegšana vistrūcīgākajām personām līdzšinējā apmērā, t.i., 2 pārtikas preču komplektu vienai personai ceturksnī.
2) noteiktu pārejas noteikumus maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurām pašvaldības sociālais dienests izsniedzis izziņu par atbilstību statusam 2024.gadā un izziņas derīguma termiņš beidzas 2025.gadā;
3) precizētu nosacījumus partnerorganizācijām pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanai – paredzētu iespēju izsniegt mājsaimniecībai atbalsta komplektu pamatojoties arī uz personu apliecinošu dokumentu, noteiktu prasību partnerorganizācijām veikt atbalsta komplektu uzskaiti programmas elektroniskās datu uzskaites sistēmā tikai komplektu izsniegšanas laikā;
4) precizētu vienotas likmes piemērošanas nosacījumus, aprēķinot partnerorganizācijām izmaksājamo summu par papildpasākumu organizēšanu – samazinātu papildpasākumos iesaistāmo atbalsta saņēmēju skaitu un tehniski precizētu, ka izmaksājamās summas aprēķinā ir ietvertas pievienotās vērtības nodokļa izmaksas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt nosacījumus programmas atbalsta sniegšanai no 2025. gada 1. janvāra:
1) atbalsta saņēmēju grupas – mājsaimniecības ar trūcīgās mājsaimniecības statusu un mājsaimniecības krīzes situācijā;
2) prasības atbalsta komplektu izdalīšanai;
3) vienotas likmes piemērošanas nosacījumus maksājumiem par papildpasākumu organizēšanu;
4) pārejas noteikumus atbalsta saņemšanai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurām ir pirms 2025. gada 1. janvāra izsniegta izziņa par atbilstību atbalsta saņemšanai.
1) atbalsta saņēmēju grupas – mājsaimniecības ar trūcīgās mājsaimniecības statusu un mājsaimniecības krīzes situācijā;
2) prasības atbalsta komplektu izdalīšanai;
3) vienotas likmes piemērošanas nosacījumus maksājumiem par papildpasākumu organizēšanu;
4) pārejas noteikumus atbalsta saņemšanai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kurām ir pirms 2025. gada 1. janvāra izsniegta izziņa par atbilstību atbalsta saņemšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteiktais uzdevums no 2025. gada 1. janvāra optimizēt programmai pieejamā finansējuma izmantošanu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 1. punktam, ir pieņemts zināšanai Labklājības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Informatīvais ziņojums par Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gadam finansēšanu 2025. – 2027. gadā” un atbilstoši Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2.punktam, ir atbalstīts priekšlikums no 2025. gada 1. janvāra optimizēt programmai pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanu, nosakot izmaiņas:
1) atbalsta saņēmēju grupās, iekļaujot atbalstāmo personu lokā tikai vistrūcīgāko iedzīvotāju daļu – ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības (Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji). Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021. – 2027. gadam īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 381) 4. punktā noteiktās mērķa grupas (trūcīgas, maznodrošinātas vai krīzes situācijā nonākušās mājsaimniecības) neatbilst Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteiktajam risinājumam.
2) Noteikumu Nr. 381 33. punktā ir noteiktas prasības, kas partnerorganizācijām ir jāievēro, izsniedzot pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektus (turpmāk – atbalsta komplekti) – jāizdara atzīme uz pašvaldības sociālā dienesta izziņas par mājsaimniecībai izsniegtajiem atbalsta komplektiem un jāveic izdalīto atbalsta komplektu uzskaiti programmas elektroniskās datu uzskaites sistēmā (turpmāk – elektroniskā sistēma). Partnerorganizācijas uzskaiti var veikt atbalsta komplektu izsniegšanas laikā vai vēlāk (ne retāk kā reizi mēnesī).
Elektroniskā sistēma (pieejama arī mobilā telefona versijā) tiek izmantota kopš 2024. gada aprīļa (līdz tam uzskaite tikai papīra formātā). Tajā partnerorganizācijām ir pieejama informācija par mājsaimniecībai izsniegto pašvaldības sociālā dienesta izziņu, atbalsta sniegšanai paredzēto, izsniegto un izsniegšanai pieejamo atbalsta komplektu skaitu. Elektroniskā sistēma ir instruments, ar kuru partnerorganizācijām nodrošināt atbalsta komplektu izsniegšanu atbilstoši prasībām (tajā skaitā izvairīties no negodprātīgas atbalsta saņēmēju rīcības), mazināt administratīvo slogu un kļūdas darba procesā, atsakoties no atbalsta uzskaites papīra formātā.
Par elektroniskās sistēmas efektivitāti darbā liecina arī 2024. gada septembrī veiktās partnerorganizāciju aptaujas rezultāti – lielākā daļa (90.9 %) vērtē elektronisko sistēmu un tās darbību kā labu un ļoti labu, gandrīz 60 % partnerorganizāciju datus par izdalītajiem atbalsta komplektiem jau tagad ievada elektroniskajā sistēmā atbalsta komplektu izsniegšanas laikā. Lielākā daļa (86.4 %) ir gatava no 2025. gada 1. janvāra pāriet uz datu ievadīšanu elektroniskajā sistēmā atbalsta komplektu izsniegšanas laikā un lielākajai daļai partnerorganizācijām darbinieku/brīvprātīgo jau tagad ir nepieciešamās prasmes, lai to veiktu. Pārējās partnerorganizācijas ir gatavas līdz 2024. gada nogalei ir nodrošināt personālam nepieciešamo apmācību;
3) noteikumu Nr. 381 62.3. apakšpunktā ir noteikts papildpasākumu un atbalsta saņēmēju skaits, kāds partnerorganizācijām ir jāiesaista papildpasākumos, lai saņemtu vienotas likmes maksājumu par papildpasākumu organizēšanu. Īstenojot Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteikto risinājumu – no atbalsta saņēmēju grupas izslēdzot maznodrošinātas mājsaimniecības, mazināsies kopējais atbalsta saņēmēju skaits programmā (indikatīvi par 20 %). Ievērojot iepriekš minēto, noteikumu Nr. 381 62.3. apakšpunktā noteiktais papildpasākumos iesaistāmo atbalsta saņēmēju skaits ir nesamērīgs un ir jāsamazina proporcionāli mērķa grupas dalībnieku skaita samazinājumam.
1) atbalsta saņēmēju grupās, iekļaujot atbalstāmo personu lokā tikai vistrūcīgāko iedzīvotāju daļu – ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības (Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji). Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021. – 2027. gadam īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 381) 4. punktā noteiktās mērķa grupas (trūcīgas, maznodrošinātas vai krīzes situācijā nonākušās mājsaimniecības) neatbilst Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteiktajam risinājumam.
2) Noteikumu Nr. 381 33. punktā ir noteiktas prasības, kas partnerorganizācijām ir jāievēro, izsniedzot pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektus (turpmāk – atbalsta komplekti) – jāizdara atzīme uz pašvaldības sociālā dienesta izziņas par mājsaimniecībai izsniegtajiem atbalsta komplektiem un jāveic izdalīto atbalsta komplektu uzskaiti programmas elektroniskās datu uzskaites sistēmā (turpmāk – elektroniskā sistēma). Partnerorganizācijas uzskaiti var veikt atbalsta komplektu izsniegšanas laikā vai vēlāk (ne retāk kā reizi mēnesī).
Elektroniskā sistēma (pieejama arī mobilā telefona versijā) tiek izmantota kopš 2024. gada aprīļa (līdz tam uzskaite tikai papīra formātā). Tajā partnerorganizācijām ir pieejama informācija par mājsaimniecībai izsniegto pašvaldības sociālā dienesta izziņu, atbalsta sniegšanai paredzēto, izsniegto un izsniegšanai pieejamo atbalsta komplektu skaitu. Elektroniskā sistēma ir instruments, ar kuru partnerorganizācijām nodrošināt atbalsta komplektu izsniegšanu atbilstoši prasībām (tajā skaitā izvairīties no negodprātīgas atbalsta saņēmēju rīcības), mazināt administratīvo slogu un kļūdas darba procesā, atsakoties no atbalsta uzskaites papīra formātā.
Par elektroniskās sistēmas efektivitāti darbā liecina arī 2024. gada septembrī veiktās partnerorganizāciju aptaujas rezultāti – lielākā daļa (90.9 %) vērtē elektronisko sistēmu un tās darbību kā labu un ļoti labu, gandrīz 60 % partnerorganizāciju datus par izdalītajiem atbalsta komplektiem jau tagad ievada elektroniskajā sistēmā atbalsta komplektu izsniegšanas laikā. Lielākā daļa (86.4 %) ir gatava no 2025. gada 1. janvāra pāriet uz datu ievadīšanu elektroniskajā sistēmā atbalsta komplektu izsniegšanas laikā un lielākajai daļai partnerorganizācijām darbinieku/brīvprātīgo jau tagad ir nepieciešamās prasmes, lai to veiktu. Pārējās partnerorganizācijas ir gatavas līdz 2024. gada nogalei ir nodrošināt personālam nepieciešamo apmācību;
3) noteikumu Nr. 381 62.3. apakšpunktā ir noteikts papildpasākumu un atbalsta saņēmēju skaits, kāds partnerorganizācijām ir jāiesaista papildpasākumos, lai saņemtu vienotas likmes maksājumu par papildpasākumu organizēšanu. Īstenojot Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteikto risinājumu – no atbalsta saņēmēju grupas izslēdzot maznodrošinātas mājsaimniecības, mazināsies kopējais atbalsta saņēmēju skaits programmā (indikatīvi par 20 %). Ievērojot iepriekš minēto, noteikumu Nr. 381 62.3. apakšpunktā noteiktais papildpasākumos iesaistāmo atbalsta saņēmēju skaits ir nesamērīgs un ir jāsamazina proporcionāli mērķa grupas dalībnieku skaita samazinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2.punkts paredz no 2025. gada 1. janvāra optimizēt programmai pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanu, veicot izmaiņas atbalsta saņēmēju grupās - atbalstāmo personu lokā iekļaut tikai personas un ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības (Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji). Noteikumu Nr. 381 4.1.3. apakšpunktā noteikta mērķa grupa - maznodrošinātas mājsaimniecības un tas neatbilst Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteiktajam risinājumam, jo ierobežota finansējuma apstākļos paredzēts nodrošināt atbalstu tikai vistrūcīgāko iedzīvotāju daļai, kas ir sociāli vismazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas (personas un ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas personas).
Risinājuma apraksts
Precizēt programmas mērķa grupu, svītrojot maznodrošinātas mājsaimniecības (svītrot noteikumu Nr. 381 4.1.3. apakšpunktu un atsauces uz minēto apakšpunktu).
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 381 30. punktā par izsniedzamo atbalstu kā saņēmēju grupa ir norādītas maznodrošinātās mājsaimniecības (noteikumu Nr.381 4.1.3.apakšpunktā minētas mājsaimniecības), kas neatbilst piedāvātam risinājumam par atbalsta saņēmēju grupām.
Risinājuma apraksts
Izteikt noteikumu Nr. 381 30. punktu precizētā redakcijā, svītrojot atsauces uz noteikumu Nr.381 4.1.3.apakšpunktu. Pārējie nosacījumi noteikumu Nr. 381 30. punktā (par izsniedzamā atbalsta apmēru) saglabājami līdzšinējā redakcijā.
Problēmas apraksts
Partnerorganizācijas izsniedz atbalsta komplektu personai, mājsaimniecības norādītajam pārstāvim vai pašvaldības sociālā dienesta pārstāvim atbilstoši tā uzrādītajai pašvaldības sociālā dienesta izziņai. Noteikumi Nr. 381 paredz partnerorganizācijām tiesības lūgt komplektu saņēmējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu gadījumā, ja rodas šaubas par atbalsta komplekta saņēmēju. Esošais regulējums neparedz tiesības partnerorganizācijām pārliecināties par personas identitāti katrā atbalsta komplekta izsniegšanas gadījumā.
Risinājuma apraksts
Noteikt, ka partnerorganizācijas izsniedz atbalsta komplektu, pamatojoties uz personu apliecinošu dokumentu vai pašvaldības sociālā dienesta izziņu. Papildus gadījumiem, kad atbalsta komplektus izsniedz mājsaimniecības norādītajam pārstāvim vai pašvaldības sociālā dienesta pārstāvim un tie uzrāda klientam izsniegto pašvaldības sociālā dienesta izziņu, partnerorganizācijām, rodoties šaubām par personu vai personas pārstāvi, ir tiesības lūgt tai uzrādīt personu apliecinošu dokumentu (precizējumi noteikumu Nr. 381 32. punktā).
Problēmas apraksts
Partnerorganizācijas izsniedz atbalsta komplektu personai, mājsaimniecības norādītajam pārstāvim vai pašvaldības sociālā dienesta pārstāvim atbilstoši tā uzrādītajai pašvaldības sociālā dienesta izziņai. Atbilstoši esošajām prasībām, partnerorganizācijas izdara atzīmi uz pašvaldības sociālā dienesta izziņas par mājsaimniecībai izsniegtajiem atbalsta komplektiem.
Papīra formāta izziņu izmantošana neatbilst aktuālajām tendencēm pārejai uz elektronisko dokumentu apriti, kā arī rada papildus administratīvo slogu, veicot atzīmi par izsniegto komplektu skaitu uz papīra izziņas otrās puses. Turklāt, rada situācijas prasībām neatbalstošu komplektu izsniegšanai, tajā skaitā negodprātīgas atbalsta saņēmēju rīcības rezultātā (piemēram, mainoties situācijai, sociālais dienests mājsaimniecībai ir izsniedzis jaunu izziņu un tā ir pretrunā ar personas uzrādīto izziņu partnerorganizācijām, tiek uzrādītas izziņu kopijas, no kurām nav iespējams izsecināt mājsaimniecībai jau iepriekš izsniegto atbalstu). Aktuālā un atbalsta komplektu izsniegšanai nepieciešamā informācija (mājsaimniecības statuss, atbalsta sniegšanai paredzēto, izsniegto un izsniegšanai pieejamo atbalsta komplektu skaits) partnerorganizācijām ir pieejama elektroniskajā sistēmā.
Papīra formāta izziņu izmantošana neatbilst aktuālajām tendencēm pārejai uz elektronisko dokumentu apriti, kā arī rada papildus administratīvo slogu, veicot atzīmi par izsniegto komplektu skaitu uz papīra izziņas otrās puses. Turklāt, rada situācijas prasībām neatbalstošu komplektu izsniegšanai, tajā skaitā negodprātīgas atbalsta saņēmēju rīcības rezultātā (piemēram, mainoties situācijai, sociālais dienests mājsaimniecībai ir izsniedzis jaunu izziņu un tā ir pretrunā ar personas uzrādīto izziņu partnerorganizācijām, tiek uzrādītas izziņu kopijas, no kurām nav iespējams izsecināt mājsaimniecībai jau iepriekš izsniegto atbalstu). Aktuālā un atbalsta komplektu izsniegšanai nepieciešamā informācija (mājsaimniecības statuss, atbalsta sniegšanai paredzēto, izsniegto un izsniegšanai pieejamo atbalsta komplektu skaits) partnerorganizācijām ir pieejama elektroniskajā sistēmā.
Risinājuma apraksts
Atteikties no prasības partnerorganizācijām izdarīt atzīmi uz pašvaldības sociālā dienesta izziņas par mājsaimniecībai izsniegtajiem atbalsta komplektiem (svītrot noteikumu Nr. 381 33.1. apakšpunktu) un precizēt, ka elektroniskajā sistēmā veic izdalīto pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu uzskaiti, tajā skaitā norādot personai izsniegto komplektu veidu un skaitu (precizēt noteikumu Nr. 381 33.2.apakšpunktu).
Problēmas apraksts
Partnerorganizācijas kopš 2024. gada aprīļa izmanto elektronisko sistēmu, lai uzskaitītu izsniegtos atbalsta komplektus. Uzskaiti veic atbalsta komplektu izsniegšanas laikā vai vēlāk (vismaz reizi mēnesī).
Šobrīd 60 % partnerorganizāciju izmanto elektronisko sistēmu atbalsta komplektu izsniegšanas laikā, tādējādi samazinot administratīvo slogu, kļūdas darba procesā un neatbilstošus izdevumus (tajā skaitā negodprātīgas atbalsta saņēmēju rīcības rezultātā). Nepieciešams atbalsta komplektu izsniegšanu vienkāršot un efektivizēt visās partnerorganizācijās. Atbilstoši sadarbības iestādes 2024. gada septembrī veiktās partnerorganizāciju aptaujas rezultātiem, lielākā daļa (86.4 %) partnerorganizāciju atbalsta no 2025. gada 1. janvāra pāreju uz uzskaiti elektroniskajā sistēmā atbalsta komplektu izsniegšanas laikā. Pāreju darbam uz elektronisko sistēmu sekmēs arī fakts, ka no 2025. gada 1. janvāra mazināsies mērķa grupas dalībnieku skaits, sekojoši tām partnerorganizācijām, kuras līdz šim šo sistēmu izmantoja periodiski vai neizmantoja vispār, būs laiks pārejai uz darbu ar elektronisko sistēmu.
Šobrīd 60 % partnerorganizāciju izmanto elektronisko sistēmu atbalsta komplektu izsniegšanas laikā, tādējādi samazinot administratīvo slogu, kļūdas darba procesā un neatbilstošus izdevumus (tajā skaitā negodprātīgas atbalsta saņēmēju rīcības rezultātā). Nepieciešams atbalsta komplektu izsniegšanu vienkāršot un efektivizēt visās partnerorganizācijās. Atbilstoši sadarbības iestādes 2024. gada septembrī veiktās partnerorganizāciju aptaujas rezultātiem, lielākā daļa (86.4 %) partnerorganizāciju atbalsta no 2025. gada 1. janvāra pāreju uz uzskaiti elektroniskajā sistēmā atbalsta komplektu izsniegšanas laikā. Pāreju darbam uz elektronisko sistēmu sekmēs arī fakts, ka no 2025. gada 1. janvāra mazināsies mērķa grupas dalībnieku skaits, sekojoši tām partnerorganizācijām, kuras līdz šim šo sistēmu izmantoja periodiski vai neizmantoja vispār, būs laiks pārejai uz darbu ar elektronisko sistēmu.
Risinājuma apraksts
Noteikt, ka partnerorganizācijas veic atbalsta komplektu uzskaiti elektroniskajā sistēmā atbalsta komplektu izsniegšanas laikā (precizēt noteikumu Nr. 381 33.2. apakšpunktu un svītrot noteikumu Nr. 381 33.3. apakšpunktu).
Problēmas apraksts
Noteikumi nosaka vienotas likmes piemērošanas nosacījumus, kādi jāievēro, aprēķinot partnerorganizācijām izmaksājamo summu par papildpasākumu organizēšanu.
Īstenojot Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteikto risinājumu – no atbalsta saņēmēju grupas izslēdzot maznodrošinātas mājsaimniecības, indikatīvi par 20 % mazināsies kopējais atbalsta saņēmēju skaits programmā. Ievērojot iepriekš minēto, noteikumos noteiktais atbalsta saņēmēju, skaits kāds partnerorganizācijām ir jāiesaista papildpasākumos, ir nesamērīgs iepretim mērķa grupas samazinājumam un ir pārskatāms.
Vienlaikus, atbilstoši programmas revīzijas iestādes norādījumiem, nepieciešams nodrošināt vienotas un nepārprotamas prasības papildpasākumu dalībnieku uzskaitei, jo esošais regulējums to nenodrošina. Partnerorganizācijām ir nepieciešams uzskaitīt visus papildpasākumos iesaistītos atbalsta saņēmējus un tas nozīmē, ka viena persona var piedalīties vairākos papildpasākumos un atbilstoši dalību skaitam tā ieskaitāma kopējā noteikumu Nr. 381 62.3.1., 62.3.2., 62.3.3. un 62.3.4. apakšpunktā noteiktajā papildpasākumu dalībnieku skaitā.
Papildus izmaksājamās summas aprēķinā pie pārtikas preču komplekta vērtības, individuālo mācību piederumu komplekta vērtības un higiēnas un saimniecības preču komplekta vērtības iztrūkst tehniska norāde, ka vērtībā ietver pievienotās vērtības nodokļa izmaksas.
Īstenojot Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteikto risinājumu – no atbalsta saņēmēju grupas izslēdzot maznodrošinātas mājsaimniecības, indikatīvi par 20 % mazināsies kopējais atbalsta saņēmēju skaits programmā. Ievērojot iepriekš minēto, noteikumos noteiktais atbalsta saņēmēju, skaits kāds partnerorganizācijām ir jāiesaista papildpasākumos, ir nesamērīgs iepretim mērķa grupas samazinājumam un ir pārskatāms.
Vienlaikus, atbilstoši programmas revīzijas iestādes norādījumiem, nepieciešams nodrošināt vienotas un nepārprotamas prasības papildpasākumu dalībnieku uzskaitei, jo esošais regulējums to nenodrošina. Partnerorganizācijām ir nepieciešams uzskaitīt visus papildpasākumos iesaistītos atbalsta saņēmējus un tas nozīmē, ka viena persona var piedalīties vairākos papildpasākumos un atbilstoši dalību skaitam tā ieskaitāma kopējā noteikumu Nr. 381 62.3.1., 62.3.2., 62.3.3. un 62.3.4. apakšpunktā noteiktajā papildpasākumu dalībnieku skaitā.
Papildus izmaksājamās summas aprēķinā pie pārtikas preču komplekta vērtības, individuālo mācību piederumu komplekta vērtības un higiēnas un saimniecības preču komplekta vērtības iztrūkst tehniska norāde, ka vērtībā ietver pievienotās vērtības nodokļa izmaksas.
Risinājuma apraksts
Precizēt netiešo attiecināmo izmaksu piemērošanas kārtību, nosakot, ka partnerorganizācijām izmaksājamās summas aprēķina formulā pārtikas preču komplekta vērtība, individuālo mācību piederumu komplekta vērtība un higiēnas un saimniecības preču komplekta vērtība ietver pievienotās vērtības nodokļa izmaksas (tehniski precizējumi noteikumu Nr. 381 62.1. apakšpunktā).
Par 20 % mazināt atbalsta saņēmēju skaitu, kāds partnerorganizācijām ir jāiesaista papildpasākumos (precizējumi noteikumu Nr. 381 62.3.1., 62.3.2., 62.3.3. un 62.3.4. apakšpunktā).
Par 20 % mazināt atbalsta saņēmēju skaitu, kāds partnerorganizācijām ir jāiesaista papildpasākumos (precizējumi noteikumu Nr. 381 62.3.1., 62.3.2., 62.3.3. un 62.3.4. apakšpunktā).
Problēmas apraksts
Plānots, ka tiesību akta grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Nepieciešams paredzēt laiku mērķa grupas informēšanai par plānotajām izmaiņām un tiesiskās paļāvības nodrošināšanai, sniegt iespēju mājsaimniecībām, kam izziņa par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, ir izsniegta pirms 2025. gada 1. janvāra, realizēt tiesības saņemt atbalstu arī 2025. gadā atbilstoši nosacījumiem, kas ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim, ja šīs tiesības nav realizētas pilnā apjomā 2024. gadā.
Risinājuma apraksts
Iekļaut jaunu punktu nosakot, ka mājsaimniecība, kurai ir tiesības saņemt atbalstu un kurai pašvaldības sociālais dienests izziņu par maznodrošinātas mājsaimniecības statusu ir izsniedzis 2024. gadā, var saņemt atbalstu izziņas derīguma termiņa laikā atbilstoši kārtībai, kāda bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim (noteikumi Nr. 381 papildināti ar 71. punktu).
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 381 4.pielikumā ir ietverta atsauce uz 4.1.3. apakšpunktu, kas mērķa grupā ietver maznodrošinātas mājsaimniecības. Iepriekš minētais neatbilst Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteiktajam risinājumam.
Risinājuma apraksts
Aizstāt 4. pielikumā skaitļus un vārdus “4.1.1. un 4.1.3. apakšpunktā” ar skaitli un vārdu “4.1.1. apakšpunktā” un izteikt 4.pielikumu jaunā redakcijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemu ienākumu (trūcīgu un maznodrošinātu) un krīzes situācijā nonākušo mājsaimniecību locekļi, t.sk. Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ir programmas atbalsta saņēmēji Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma izpratnē.
Ietekmes apraksts
- Programmas atbalsta saņēmēju loka sašaurināšana, no tā svītrojot maznodrošinātas mājsaimniecības.
Juridiskās personas
- PO (NVO, pašvaldību iestādes, reliģiskās organizācijas) un sadarbības iestāde (Sabiedrības integrācijas fonds)
Ietekmes apraksts
Programmas intensitātes un administratīvā sloga samazināšana PO un sadarbības iestādei.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība īstenota TA 24-TA-1707 izstrādes procesā, Labklājības ministrijai virzot MK izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai informatīvo ziņojumu “Informatīvais ziņojums par Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021. – 2027. gadam finansēšanu 2025. – 2027. gadā”, kurā ietverts priekšlikums risinājumam no 2025. gada 1. janvāra optimizēt programmai pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanu, paredzot izmaiņas:
- atbalsta saņēmēju grupās, atbalstāmo personu lokā iekļaujot tikai vistrūcīgāko iedzīvotāju daļu – ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības (Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji);
- pārtikas atbalsta apmērā, nosakot tiesības vienai personai saņemt 1 pārtikas preču komplektu (komplekts personām bez vecuma ierobežojuma) ceturksnī (līdzšinējo 2 komplektu vietā). Secīgajās sarunās starp institūcijām panākta vienošanās par pārtikas atbalsta apmēra saglabāšanu (skat. detalizētu informāciju Anotācijas 1.sadaļā).
- atbalsta saņēmēju grupās, atbalstāmo personu lokā iekļaujot tikai vistrūcīgāko iedzīvotāju daļu – ģimenes ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības (Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji);
- pārtikas atbalsta apmērā, nosakot tiesības vienai personai saņemt 1 pārtikas preču komplektu (komplekts personām bez vecuma ierobežojuma) ceturksnī (līdzšinējo 2 komplektu vietā). Secīgajās sarunās starp institūcijām panākta vienošanās par pārtikas atbalsta apmēra saglabāšanu (skat. detalizētu informāciju Anotācijas 1.sadaļā).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesību akts primāri atvieglos partnerorganizācijām un programmas sadarbības iestādes darbu, jo ar programmas īstenošanu un vadību saistītos procesus digitalizēs (partnerorganizācijām pārejot uz elektroniskās informācijas sistēmas izmantošanu atbalsta komplektu izsniegšanas laikā), optimizēs un padarīs efektīvākus.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiesību akts efektivizēs programmas sadarbības iestādes (Sabiedrības integrācijas fonds) procesus, jo programmas ieviešanas uzraudzībai un kontrolei nepieciešamā informācija būs pieejama elektroniski un tiešsaistē. Sadarbības iestādei nebūs jāizskata partnerorganizāciju dokumenti papīra formātā un tie jāsalīdzina ar datiem elektroniskajā sistēmā, samazināsies iespēja partnerorganizāciju kļūdām darba procesā un sekojoši neatbilstoši veikti izdevumi, kuri jāadministrē.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiesību akts sekmēs programmas sadarbības iestādes (Sabiedrības integrācijas fonds) procesu digitalizāciju, jo programmas ieviešanas uzraudzībai un kontrolei nepieciešamā informācija būs pieejama elektroniski un tiešsaistē.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiesību akts optimizēs programmas sadarbības iestādes (Sabiedrības integrācijas fonds) procesus, jo programmas ieviešanas uzraudzībai un kontrolei nepieciešamā informācija būs pieejama elektroniski un tiešsaistē, nebūs jāizskata partnerorganizāciju dokumenti papīra formātā un tie jāsalīdzina ar datiem elektroniskajā sistēmā.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Visām partnerorganizācijām pārejot uz elektroniskās informācijas sistēmas izmantošanu atbalsta komplektu izsniegšanas laikā, primāri tiks efektivizēts partnerorganizāciju darbs, jo:
- partnerorganizācijām nebūs jāgatavo dokumenti papīra formātā un tie pēc tam jāievada elektroniskajā sistēmā, tādējādi veidojot papildu administratīvo slogu un radot iespēju kļūdām darba procesā;
- elektroniskajā sistēmā ir pieejama informācija par mājsaimniecībai izsniegto pašvaldības sociālā dienesta izziņu, atbalsta sniegšanai paredzēto, izsniegto un izsniegšanai pieejamo atbalsta komplektu skaitu. Līdz ar to elektroniskā sistēma ir rīks partnerorganizācijām, lai pirms atbalsta komplektu izsniegšanas mājsaimniecībai, pārliecinātos par mājsaimniecības atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem un izsniegtu tās tiesībām atbilstošus atbalsta komplektus un to skaitu;
- elektroniski un tiešsaistē ir pieejama informācija par partnerorganizāciju katrā atbalsta komplektu izdales vietā pieejamiem atbalsta komplektiem (veids, skaits), attiecīgi ir atvieglota pārraudzība un iespēja savlaicīgi izdarīt pasūtījumus atbalsta komplektu piegādei, veikt to pārdali utt.
Partnerorganizācijas par programmas atbalstāmo darbību administrēšanu saņem vienotas likmes maksājumus. To apmērs ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ regulu (ES) Nr. 1296/2013, 22. panta 1.punkta “c” apakšpunktā un noteikumu Nr. 381 VIII. nodaļā. Programmas sadarbības iestādes darbinieki saņem atalgojumu atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Ievērojot iepriekš minēto, administratīvā sloga mazināšanai nav ietekmes uz administratīvajām izmaksām, sekojoši administratīvo izmaksu monetārs novērtējums netiek veikts.
Tiesību aktā noteiktais pienākums pašvaldības sociālajiem dienestiem izsniegt izziņu, kas programmas mērķa grupai nepieciešama atbalsta saņemšanai, izriet no Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr.809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”, sekojoši izmaiņas programmas mērķa grupā pašvaldības sociālo dienestu administratīvo darbu un izmaksas neietekmē.
Tiek atvieglots arī programmas sadarbības iestādes darbs, digitalizējot, optimizējot un efektivizējot procesus, tostarp mazinot administratīvo slogu.
Tiesību akts sekmēs attīstību Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajās attīstības jomās:
-"Digitālās prasmes un izglītība" rīcības virziens 4.1.2. "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa prasmēm" - programmas ietvaros partnerorganizāciju pārstāvji apgūst un pilnveido nepieciešamās prasmes darbam ar elektronisko sistēmu, lai efektīvi izmantotu to rīcībā esošos resursus;
- "Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija" rīcības virziens 4.4.1."Pakalpojumu platformas" - valsts pārvaldē izmantojamā platforma (elektroniskā sistēma) ir atvērta un viegli pieejama sadarbībai ārpus publiskā sektora (partnerorganizācijām).
- partnerorganizācijām nebūs jāgatavo dokumenti papīra formātā un tie pēc tam jāievada elektroniskajā sistēmā, tādējādi veidojot papildu administratīvo slogu un radot iespēju kļūdām darba procesā;
- elektroniskajā sistēmā ir pieejama informācija par mājsaimniecībai izsniegto pašvaldības sociālā dienesta izziņu, atbalsta sniegšanai paredzēto, izsniegto un izsniegšanai pieejamo atbalsta komplektu skaitu. Līdz ar to elektroniskā sistēma ir rīks partnerorganizācijām, lai pirms atbalsta komplektu izsniegšanas mājsaimniecībai, pārliecinātos par mājsaimniecības atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem un izsniegtu tās tiesībām atbilstošus atbalsta komplektus un to skaitu;
- elektroniski un tiešsaistē ir pieejama informācija par partnerorganizāciju katrā atbalsta komplektu izdales vietā pieejamiem atbalsta komplektiem (veids, skaits), attiecīgi ir atvieglota pārraudzība un iespēja savlaicīgi izdarīt pasūtījumus atbalsta komplektu piegādei, veikt to pārdali utt.
Partnerorganizācijas par programmas atbalstāmo darbību administrēšanu saņem vienotas likmes maksājumus. To apmērs ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ regulu (ES) Nr. 1296/2013, 22. panta 1.punkta “c” apakšpunktā un noteikumu Nr. 381 VIII. nodaļā. Programmas sadarbības iestādes darbinieki saņem atalgojumu atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Ievērojot iepriekš minēto, administratīvā sloga mazināšanai nav ietekmes uz administratīvajām izmaksām, sekojoši administratīvo izmaksu monetārs novērtējums netiek veikts.
Tiesību aktā noteiktais pienākums pašvaldības sociālajiem dienestiem izsniegt izziņu, kas programmas mērķa grupai nepieciešama atbalsta saņemšanai, izriet no Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr.809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”, sekojoši izmaiņas programmas mērķa grupā pašvaldības sociālo dienestu administratīvo darbu un izmaksas neietekmē.
Tiek atvieglots arī programmas sadarbības iestādes darbs, digitalizējot, optimizējot un efektivizējot procesus, tostarp mazinot administratīvo slogu.
Tiesību akts sekmēs attīstību Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajās attīstības jomās:
-"Digitālās prasmes un izglītība" rīcības virziens 4.1.2. "Sabiedrības digitālo prasmju attīstība no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa prasmēm" - programmas ietvaros partnerorganizāciju pārstāvji apgūst un pilnveido nepieciešamās prasmes darbam ar elektronisko sistēmu, lai efektīvi izmantotu to rīcībā esošos resursus;
- "Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija" rīcības virziens 4.4.1."Pakalpojumu platformas" - valsts pārvaldē izmantojamā platforma (elektroniskā sistēma) ir atvērta un viegli pieejama sadarbībai ārpus publiskā sektora (partnerorganizācijām).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akts paredz risinājumu visām partnerorganizācijām no 2025. gada 1. janvāra atbalsta komplektu izsniegšanas laikā izmantot to rīcībā 2024. gada aprīļa nodoto elektronisko sistēmu, lai atvieglotu un efektivizētu partnerorganizāciju darbu, mazinātu to administratīvo slogu. Šāds risinājums ir atbilstošs 2024.gada septembrī veiktās partnerorganizāciju aptaujas rezultātiem - lielākā daļa partnerorganizāciju (86.4%) ir gatavas no 2025. gada 1. janvāra pāriet uz datu ievadīšanu elektroniskajā sistēmā atbalsta komplektu izsniegšanas laikā un lielākajai daļai partnerorganizāciju darbinieku/brīvprātīgo jau tagad ir nepieciešamās prasmes, lai to veiktu. Pārējās partnerorganizācijas ir gatavas līdz 2024. gada nogalei nodrošināt personālam nepieciešamo apmācību.
Papildus tiesību akta īstenošana sniegs iespēju partnerorganizācijām tiešsaistē un nepastarpināti iegūt atbalsta komplektu izsniegšanai nepieciešamo informāciju par mājsaimniecībai izsniegto pašvaldības sociālā dienesta izziņu. Sekojoši mājsaimniecībai, lai saņemtu atbalstu, vairs nebūs obligāti jādodas uz pašvaldības sociālo dienestu saņemt izziņu, bet tā vietā persona varēs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
Papildus tiesību akta īstenošana sniegs iespēju partnerorganizācijām tiešsaistē un nepastarpināti iegūt atbalsta komplektu izsniegšanai nepieciešamo informāciju par mājsaimniecībai izsniegto pašvaldības sociālā dienesta izziņu. Sekojoši mājsaimniecībai, lai saņemtu atbalstu, vairs nebūs obligāti jādodas uz pašvaldības sociālo dienestu saņemt izziņu, bet tā vietā persona varēs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesību akts īsteno Ministru kabineta protokola Nr.45 49. § 2. punktā noteikto uzdevumu no 2025. gada 1. janvāra optimizēt programmai pieejamā finansējuma izmantošanu, nosakot tiesības uz atbalstu mājsaimniecībām ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un mājsaimniecībām, kas nonākušas krīzes situācijā (Latvijas iedzīvotāji un Ukrainas civiliedzīvotāji) un tiesības vienai personai mājsaimniecībā ceturksnī saņemt vienu pārtikas preču komplektu (komplekts personām bez vecuma ierobežojuma).
Tiesību akts paredz pārejas noteikumus, nodrošinot iespēju mājsaimniecībām, kam izziņa par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam ir izsniegta pirms 2025. gada 1. janvāra, realizēt tiesības saņemt atbalstu arī 2025. gadā atbilstoši nosacījumiem, kas ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim, ja šīs tiesības nav realizētas pilnā apjomā 2024. gadā. Tādējādi tiks nodrošināta mērķa grupas informēšana par plānotajām izmaiņām, kā arī tiesiskās paļāvības princips, sniedzot iespēju mērķa grupai realizēt tiesības uz atbalsta saņemšanu pārejas periodā.
Tiesību akts paredz pārejas noteikumus, nodrošinot iespēju mājsaimniecībām, kam izziņa par atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam ir izsniegta pirms 2025. gada 1. janvāra, realizēt tiesības saņemt atbalstu arī 2025. gadā atbilstoši nosacījumiem, kas ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim, ja šīs tiesības nav realizētas pilnā apjomā 2024. gadā. Tādējādi tiks nodrošināta mērķa grupas informēšana par plānotajām izmaiņām, kā arī tiesiskās paļāvības princips, sniedzot iespēju mērķa grupai realizēt tiesības uz atbalsta saņemšanu pārejas periodā.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi