Anotācija

Multiprofesionālās komandas darba nodrošināšana šobrīd ir būtiska problēma. Pašreizējā situācijā ir raksturīgi, ka ģimene ar bērnu saņem nosūtījumus pie dažādiem speciālistiem, vienu apmeklē poliklīnikā, otru – bērnu slimnīcā, trešo – kādā privātpraksē, bet nav pakalpojuma nepārtrauktības un komandas darba, un tas samazina agrīnā atbalsta efektivitāti. Savukārt attālākos reģionos dzīvojošiem bērniem pakalpojumi dzīvesvietas tuvumā vispār nav pieejami.

Apzinoties, ka reģionos un attālākās apdzīvotās vietās dažādas palīdzības iespējas bērniem ar augstiem riskiem attīstībā ir ierobežotākas, prioritāri pa vienai multiprofesionālajai komandai tiks veidota Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos. Vismaz vienu multiprofesionālo komandu paredzēts izveidot Rīgas reģionā, bet lēmums par pārējo triju komandu izvietojumu tiks pieņemts nākamajā gadā – pēc bērnu ar augstiem attīstības riskiem plūsmas analīzes teritoriālā griezumā.

Lai radītu piemērotus apstākļus multiprofesionālo komandu darbam un bērniem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai, paredzēts īstenot ERAF 4.2.1.1. pasākumu. Pasākuma mērķis –  izveidot infrastruktūru multiprofesionālās bērnu attīstības speciālistu komandas (turpmāk – multiprofesionālā komanda) darbam, sekmējot starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmu bērniem ar attīstības riskiem ieviešanu. Projekta īstenošanas laikposms ir pakārtots multiprofesionālo komandu izveides grafikam 4.3.6.7. pasākuma ietvaros, paredzot, ka attiecināmo izmaksu periods projektā ir no 2025. gada 1. septembra līdz 2029. gada 31. decembrim.

Lai bērniem nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību un multiprofesionālo komandu darbam nepieciešamās telpas, aprīkojumu, mēbeles, datortehnikas vienības un transportu, noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.2.1.1. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamo rādītāju, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

Pēc diskusijām ar iesaistītajām pusēm īstenojamais risinājums paredz, ka finansējuma saņēmējs 4.2.1.1. pasākumā būs Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments, bet sadarbības partneris – Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk – BKUS), kas nodrošinās nepieciešamo prasību definēšanu multiprofesionālo komandu telpām, to iekārtošanai un aprīkojumam, kā arī līdzdarbosies projekta īstenošanas uzraudzībā. Vēl sadarbības partneri būs ārstniecības iestādes, kuras nodrošinās multiprofesionālo komandu darbu, kā arī pašvaldības, kurās atrodas minētās ārstniecības iestādes. 
Tā kā katrā pašvaldībā var būt atšķirīga situācija, saistībā ar izmantojamo infrastruktūru, iesaistītajām institūcijām un atbildības jomām, plāno slēgt četrpusējus sadarbības līgumus, kuros tiks definētas katras no iesaistītajām pusēm tiesības, pienākumi un atbildība, gan projekta īstenošanas laikā, gan pēc projekta beigām, līdz ar to sadarbības līgumos būs noteikta iesaistīto sadarbības partneru atbildība konkrētajā pašvaldībā saistībā ar multiprofesionālo komandu darbu un infrastruktūru.
Valsts kanceleja kā finansējuma saņēmējs koordinēs un vadīs projekta norisi atbilstoši tam, kā tiek organizēta komandu izveide 4.3.6.7. pasākuma ietvaros, kopā ar BKUS organizēs iepirkumus (šobrīd tiek plānoti vairāki centralizēti iepirkumi – telpu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, aprīkojuma, mēbeļu un transporta iegādei), kā arī koordinēs telpu pielāgošanas darbu veikšanu reģionos sadarbībā ar ārstniecības iestādēm un attiecīgajām pašvaldībām.

Mērķa grupa ir bērni līdz 18 gadiem ar attīstības grūtībām, nepietiekamību vai to veidošanās risku.

4.2.1.1. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 350 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 3 697 500 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 652 500 euro. Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo attiecināmo finansējumu plāno 4 350 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 3 697 500 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 652 500 euro apmērā.
Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta valsts apmaksāta pakalpojuma sniegšana visā Latvijas teritorijā sabiedrības interesēs, izvēlētie partneri reģionos ir tikai instruments, ar kuru palīdzību tiek plānota pakalpojuma pieejamība. Nav plānots, ka šīs telpas tiks izmantotas kādam citam mērķim, kā vienīgi valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, līdz ar to 4.2.1.1.pasākums ir finansējams no ERAF un valsts budžeta līdzekļiem.

4.2.1.1. pasākuma ietvaros sasniedzams iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1.

Multiprofesionālo komandu uzdevums būs padziļināti izvērtēt bērnus ar attīstības skrīningā konstatētiem augstiem riskiem attīstībā, kad pedagogu vai ģimenes ārstu resurss atbalsta sniegšanai vairs nav pietiekams, izstrādāt individuālo atbalsta plānu, iekļaujot tajā bērnam nepieciešamo atbalstu izglītībā un veselības aprūpē un atbalstu no sociālo pakalpojumu vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nodrošināt atsevišķus agrīno intervenču/atbalsta pasākumus. Multiprofesionālās komandas tiks veidotas pie ārstniecības iestādēm, taču speciālistu loks multiprofesionālajā komandā aptver gan veselības aprūpes, gan arī izglītības un sociālās jomas speciālistus – to vidū ir pediatri, psihologi, fizioterapeiti un/vai ergoterapeiti, logopēdi un/vai audiologopēdi, speciālie pedagogi, sociālie darbinieki un citi speciālisti. Atkarībā no vajadzībām multiprofesionālajā komandā var iekļaut arī uztura speciālistus, mūzikas terapeitus, mākslas terapeitus vai citus jomas ekspertus, arī māsas.
Apzinoties, ka reģionos un attālākās apdzīvotās vietās dažādas palīdzības iespējas bērniem ar augstiem riskiem attīstībā ir ierobežotākas, prioritāri pa vienai multiprofesionālajai komandai tiks veidota Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionā. Vismaz vienu multiprofesionālo komandu paredzēts izveidot Rīgas reģionā, bet lēmums par pārējo triju komandu izvietojumu tiks pieņemts nākamajā gadā – pēc bērnu ar augstiem attīstības riskiem plūsmas analīzes teritoriālā griezumā.

Pirms lēmuma pieņemšanas par konkrētas vietas pārbūvi vai atjaunošanu ir jāveic izvērtējums attiecībā uz pieejamiem ēku un telpu resursiem un samērīgām būvniecības izmaksām pret izvirzītajām prasībām telpām, kā arī to pieejamību sabiedrībai. 

4.2.1.1. pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības multiprofesionālo komandu darba nodrošināšanai:
- projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde, izņemot projekta iesnieguma izstrādi 
(ir attiecināmas būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes izstrādes izmaksas, būvprojekta, tai skaitā paskaidrojuma raksta pielikumu izstrādes, tehniskās apsekošanas atzinumu, būvekspertīzes izmaksas, kā arī citas pārbūves, atjaunošanas, restaurācijas, nojaukšanas, novietošanas, kā arī jaunas būvniecības (ja attiecināms) pamatojošās dokumentācijas izstrāde, izņemot projekta iesnieguma izstrādi, kā arī var tikt segti izmaksu ieguvumu analīzes veikšanas izdevumi);

- esošo būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana, jaunu būvju būvniecība (ja attiecināms), tai skaitā būvuzraudzība, autoruzraudzība, inženiertīklu un komunikācijas tīklu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, teritorijas labiekārtošana
(atbalstāmās darbības ietvaros atļauts attīstīt infrastruktūru ar ārstniecību saistītās struktūrvienībās, veicot ēku pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, nojaukšanu, novietošanu vai jaunu būvju būvniecību (ja attiecināms). Ir attiecināmas autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā. Ir attiecināmas visas ar būvniecību saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu. Atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Savukārt būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Būvniecības likuma 3. pants noteic darbības jomu, proti, likumu piemēro jaunu būvju būvniecībai, kā arī esošu būvju pārbūvei, atjaunošanai, restaurācijai, nojaukšanai, novietošanai, lietošanas veida maiņai bez pārbūves un konservācijai);

- energosertifikācija un energoaudits;

- materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde, piegāde un montāža
(atbalstāmās darbības ietvaros var tikt segti izdevumi mēbeļu iegādei, datortehnikas iegādei, datorprogrammatūras, nepieciešamo iekārtu un aparatūras iegādei, kā arī to piegādes un montāžas izdevumi, kā  arī citi materiāltehniskie līdzekļi un aprīkojums, lai varētu tikt nodrošināts multiprofesionālo komandu darbs un tiktu sniegti pakalpojumi bērniem);

- mobilitātes nodrošināšanai nepieciešamo autotransporta pakalpojumu nodrošināšana vai autotransporta un uzlādes iekārtas iegāde un uzturēšana
(atbalstāmās darbības ietvaros tiek plānota elektromobiļu iegāde, uzlādes iekārtas iegāde un saistītie uzturēšanas izdevumi vai transporta pakalpojuma pirkšana, kas nepieciešami, lai multiprofesionālās komandas varētu sniegt pakalpojumus attālākās teritorijās un sasniegt ikvienu bērnu, kuram nepieciešams atbalsts. Sadarbības partnerim, ņemot vērā tā atrašanās vietu, kā arī izvērtējot pārvietošanās attālumus, biežumu un citus ietekmējošos faktorus, būs iespēja izvēlēties piemērotāko pārvietošanās veidu (elektromobiļa iegāde, transporta noma, transporta pakalpojuma izmantošanu, patapinājuma līgumu par darbiniekam esošā auto izmantošanu), saskaņojot un pamatojot izvēli ar finansējuma saņēmēju. Norādām, ka 4.2.1.1.pasākuma izmaksās neietilpst multiprofesionālas komandas izmaksas saistībā ar patapinājuma līgumu un sabiedriskā transporta biļetēm, šīs izmaksas tiks finansētas no 4.3.6.7.pasākuma otrās kārtas izmaksām. Autotransporta iegāde ir iespējama ievērojot ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā noteikto, kā arī tikai tīros transportlīdzekļus, kā tie definēti direktīvā Nr. 2009/33/EC "Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis ) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu. Pasākuma ietvaros tiek plānota līdz pat astoņu elektromobiļu un uzlādes iekārtu iegāde. Skaidrojam, ka uzlādes stacijas tiks izvietotas atbilstoši multiprofesionālās komandas izvietojumam konkrētajā pašvaldībā. Uzlādes staciju izmantošana ir paredzēta pasākuma ietvaros iegādātā elektroauto uzlādei, kas tiks atrunāta noslēgtajos sadarbības līgumos.

- vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas;

- komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi
(darbības ietvaros ir attiecināmas informācijas un publicitātes nodrošināšanas izmaksas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), 47. un 50. pantā noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, ievērojot ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas);

- projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana
(projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai tiek piemērotas vienkāršotās izmaksas jeb vienotā likme 20 % apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, bet ir pārējās tiešās attiecināmās īstenošanas izmaksas, kas ir šo noteikumu projekta 17.1., 17.2., 17.3., 17.4., 17.5., 17.6. un 17.7. apakšpunktā minēto darbību izmaksas. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba tiesisko attiecību vai iepirkumu līgumu pamata.Personāla atlīdzības likmes aprēķins ir balstīts uz šādiem pamatprincipiem:1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partneriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 55.panta 1.punktu, Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Likmē iekļautās atlīdzības izmaksas ir pamatotas un noteiktas atbilstoši ekonomiskuma un efektivitātes principam. Aprēķinātā 20 % likme no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav personāla izmaksas, kas noteiktas šo noteikumu 18.1.2.apakšpunktā. Likme paredz atlīdzības izmaksas projektā tādā apmērā, lai projekta īstenošanas laikā segtu iespējamās izmaiņas vidējā darba samaksā un inflāciju un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projekta īstenošanā iesaistītajam personālam (izmaksas ietver atalgojumu, atvaļinājuma pabalstu, novērtēšanas pabalstu, piemaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kā to paredz un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums;2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz mēnešalgu grupu viduspunktu valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi Valsts kancelejas veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas. Vienotās personāla atlīdzības likmes apmērs ir atbilstošs projekta iesniedzēja iestādē (t. i., Valsts kancelejā) noteiktajam apmēram par līdzvērtīga darba veikšanu un ir atbilstošs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajām mēnešalgu grupām un tajās noteiktajam minimālās un maksimālās mēneša darba algas apmēram normālā darba laika ietvaros; 3)tas ir pārbaudāms – vienotās personāla likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms. Personāla izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar Valsts kancelejas veiktajiem aprēķiniem; 4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un tās piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.1.1. pasākumu reglamentējošos Ministru kabineta noteikumos un piemērojami atbilstoši minētajos noteikumos norādītajām prasībām. Kvalitatīvai projekta ieviešanai ir nepieciešams projekta vadītājs - 39.1. apakšsaime 4A līmenis 11 mēnešalgu grupa (turpmāk -MAG), projekta koordinators -  39.1. apakšsaime III līmenis 10 MAG, finansists - 15.1. saime II līmenis 9 MAG, iepirkumu speciālists (jurists) - 24.saime II līmenis 10 MAG, un arī sadarbības partneriem ir nepieciešams piesaistīt projekta  koordinatorus - 39.1. apakšsaime III līmenis 10 MAG. Atlīdzība tiks piemērota atbilstoši katram amatam noteiktajai saimei, līmenim un noslodzei, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība". Detalizēts likmes aprēķins ir iesniegts saskaņošanai vadošajā iestādē. Projekta iesniegumā tiks noteikti projekta vadības un projekta īstenošanas personāla pienākumi, ievērojot funkciju un izmaksu nepārklāšanos. Pienākumi tiks noteikti amatu aprakstos, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, pēc projekta apstiprināšanas tiks izdots rīkojums par projektā iesaistīto personālu, tā noslodzi un izmaksu attiecināšanu. Personāla tiešās attiecināmās izmaksas tiks uzskaitītas atsevišķi no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar 2025.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1030 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” un projektā paredzētajām darbībām. Visas ar projekta vadību un īstenošanu saistītās izmaksas tiks uzskaitītas tā, lai to izlietojumam varētu izsekot un netiktu pārkāpts noteiktais likmes 20 % apmērs. Norādām, ka projekta vadības un īstenošanas darbība ir nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks norādītas projekta iesniegumā).

Darbību provizoriskais izmaksu atšifrējums
 - projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrāde (izņemot projekta iesnieguma izstrādi), kas ietver būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes, būvprojekta, tai skaitā paskaidrojuma raksta pielikumu izstrādes, tehniskās apsekošanas atzinumu, būvekspertīzes izmaksas - 216 547 euro;
 - esošo būvju un telpu pārbūve vai atjaunošana, jaunu būvju būvniecība (ja attiecināms), tai skaitā būvuzraudzība, autoruzraudzība, inženiertīklu un komunikācijas tīklu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, teritorijas labiekārtošana - 2 400 000 euro; 
- energosertifikācija un energoaudits 40 000 euro;
 - materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde, piegāde un montāža - 400 000 euro;      
- mobilitātes nodrošināšanai nepieciešamo autotransporta pakalpojumu nodrošināšana, tai skaitā noma vai autotransporta iegāde un uzturēšana, tai skaitā uzlādes iekārtas iegāde - 280 000 euro;
 - vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas - 20 000 euro; 
-  komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi 5 000 euro; 
-  projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana -703 874  euro.

Netiešās attiecināmās izmaksas ir 7 procenti no tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Nodrošinājuma piemērošana attiecībā uz pakalpojuma sniedzējiem. Noteikumu projekts 26.punkts nosaka, ka pasākuma ietvaros uz noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem netiek piemērota Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra instrukcija Nr.3 "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs" atbilstoši šo noteikuma 3.¹punktā noteiktajam izņēmumam.

Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra instrukciju Nr.3 "Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs" (turpmāk – Instrukcija), kas nosaka kārtību, kādā valsts tiešās pārvaldes iestādes izstrādā un slēdz piegādes līgumus, pakalpojumu līgumus un būvdarbu līgumus, kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Eiropas Kaimiņattiecību instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma vai Iekšējās drošības fonds un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti.  Instrukcijas nosacījumos ietverti šādi punkti, kuri rada riskus sociāla rakstura fondu projektu ieviešanai, tostarp var atstāt negatīvu ietekmi arī uz ekonomiku kopumā: 1) obligāts avansa maksājuma nodrošinājums, ja avanss ir 30 000 EUR vai lielāks (instrukcijas 96.1. punkts); 2) obligāti ieturējumi no katra starpmaksājuma līdz līguma pilnīgai izpildei (instrukcijas 61.2. punkts); 3) katrs starpmaksājums ir jānodrošina (instrukcijas 96.2. punkts);
Šobrīd valstiskā mērogā notiek darbs pie agrīno bērnu intervenču izstrādes 4.3.6.7.pasākuma ietvaros, savukārt 4.2.1.1.pasākuma ietvaros tiek plānoti risinājumi teritoriālajam pārklājumam bērnu agrīnās intervenču pieejamībai Latvijas teritorijā, ņemot vērā šo pasākumu savstarpējo sinerģiju.  Tā kā bērnu agrīnās intervences sistēma joprojām ir izstrādes procesā, kā arī  sarunas ar reģionālajiem partneriem joprojām turpinās, tad pakalpojuma sniedzējiem būs jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem, plašajam teritoriālajam pārklājumam un neprognozējamajam laika grafikam, kas varētu radīt šķēršļus pasākuma veiksmīgai ieviešanai, kas ir ļoti būtiska visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lai neierobežotu potenciālo pakalpojumu sniedzēju loku, saistībā ar avansa maksājumu nodrošināšanas ieturējumiem, kas rada nesamērīgi lielu finansiālu slogu, noteikumu projekts paredz instrukcijā paredzēto atvieglojumu piemērošanu.

Komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējs ir Valsts kanceleja, kas neveic saimniecisko darbību, kā arī nesniedz un nepiedāvā nekāda veida maksas pakalpojumus, līdz ar to negūst ienākumus no saimnieciskās darbības.
Valsts kancelejai Agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu sistēmas izstrādes deleģējums ir noteikts ar Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 50 36. § 2. punkts) doto uzdevumu – Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju uzsākt darbu, lai līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādātu bērnu vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem vienotu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplektu izmantošanai izglītības un veselības aprūpes jomā, ietverot arī speciālo vajadzību novērtēšanas instrumentu izglītojamiem pirms obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanas.
Papildus skaidrojam, ka ir notikusi Pārresoru koordinācijas centra integrācija Valsts kancelejas struktūrā, ko noteica Ministru kabineta 2022. gada 15. novembra rīkojums Nr. 808 "Par Pārresoru koordinācijas centra likvidāciju" (prot. Nr. 57 1. §), līdz ar to Valsts kanceleja ir visu saistību pārņēmēja.
Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri ir atbildīgi par komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu projekta īstenošanas un projekta pēcuzraudzības periodā. Ja ieguldījumu īstenošanas un amortizācijas periodā konstatē, ka sniegtais atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris, atbilstoši konstatētajam pārkāpumam, atmaksā sadarbības iestādei nelikumīgo atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

Sadarbības partneri:
-   BKUS, kuru plāno piesaistīt metodiskā atbalsta sniegšanai un kura nodrošinās nepieciešamo prasību definēšanu multiprofesionālo komandu telpām, to iekārtošanai un nepieciešamajam aprīkojumam, ņemot vērā klientu – bērnu ar attīstības riskiem – vajadzības. Papildus tam BKUS var tikt piesaistīta atsevišķu darbību vai darbības daļas, vai atsevišķa iepirkuma īstenošanai sadarbības līguma ietvaros;
-   ārstniecības iestādes, kuru telpas projekta ietvaros tiks pielāgotas multiprofesionālo komandu darba nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanai bērniem;
- pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā atrodas minētās ārstniecības iestādes un kuras kā sadarbības partneri uzņemas atbildību nodrošināt pielāgoto telpu izmantošanu tikai projekta multiprofesionālo komandu darba vajadzībām saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem.

Pašvaldību atlase tiks veikta, balstoties uz stratēģiskiem rādītājiem, kas apliecina to kapacitāti un gatavību projekta aktivitātēm. Izvēloties pašvaldības, kuras uzsāks dalību projektā, tiks vērtēts bērnu skaits teritorijā, resursu bāze iekļaujošajā izglītībā un ambulatorās veselības aprūpes pieejamība bērniem. Vienlaikus tiks ņemta vērā speciālistu pieejamība sociālajā rehabilitācijā, līdzšinējā pozitīvā sadarbība programmas 'Stop 4-7' ieviešanā un infrastruktūras kvalitāte, kas nodrošina tuvējo pašvaldību sasniedzamību.

Tiek plānots, ka sadarbības partneriem tiks segti izdevumi, kas radušies saistībā ar novirzītajām cilvēkresursu slodzēm, telpu un aprīkojuma, kā arī tiks segti elektorauto uzturēšanai nepieciešamie izdevumi. Plānotais atlīdzības izmaksu apmērs nepārsniegs tirgus vērtību atbilstošiem attiecīgās jomas speciālistiem, bet izmaksas par telpām, aprīkojumu un autotransportu tiks segtas atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par pakalpojuma sniegšanu, līdz ar to tiek izslēgta komercdarbības atbalsta 2. pazīme (ekonomiskā priekšrocība), kas minēta Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta 2. punktā, un 4.2.1.1. pasākuma finansējums saistībā ar sadarbības partneriem nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Projekta ietvaros plānots pielāgot telpas un šīs telpas pēc tam izmantot tikai sabiedrības (publiskā) pakalpojuma sniegšanai (nevis komerciālai darbībai). Finansējums nav komercdarbības atbalsts, jo nav ekonomiskas priekšrocības (atbalsts nesniedz labumu, kas sagroza konkurenci), un ieguldījums tiek izmantots publiska pakalpojuma nodrošināšanai sabiedrības interesēs.

Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris:
1) nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas (projekta ietvaros izveidotās multiprofesionālo komandu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanu pēc projekta beigām nodrošinās sadarbības partneri);
2) nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kas nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā vai arī būvniecība tiek veikta uz lietošanas, valdījuma vai uz zemesgrāmatā ierakstītas lietu tiesības pamata, saskaņojot būvniecības ieceri ar projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem būvniecības jomā. Finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera tiesībām uz konkrēto īpašumu jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, tad īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā. Prasība par nekustamo īpašumu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jānodrošina līdz pirmajam avansa vai starpposma maksājuma pieprasījumam (ja attiecināms).
 
Projekta attiecināmās izmaksas ir definētas noteikumu projektā, un finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim tās ir attiecināmas no 2025. gada 1. septembra. Tādu darbību izmaksas, kas ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, nav attiecināmas 4.2.1.1. pasākuma ietvaros. 
Noteikumu projekta protokollēmumā ir noteikts, ka 4.2.1.1. pasākuma īstenošanai 2026. gadā līdz vienošanās noslēgšanai par projekta īstenošanu  Valsts kanceleja – finansējuma saņēmējs – normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" finansējumu līdz 500 000 euro apmērā plānoto attiecināmo izmaksu segšanai. Plānotais priekšfinansējums ir paredzēts gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības partneriem.

Atbilstoši programmai pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir šāds:
- intervences kategorijā "Intervences laukums":
---- Nr. 152 "Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas veicināšana un aktīva līdzdalība" – ERAF finansējums 1 848 750 euro;
---- Nr. 127 "Citi sociālās infrastruktūras ieguldījumi sociālai sabiedrības iekļaušanai" – ERAF finansējums 1 848 750 euro,
- intervences kategorijā "Finansējuma veids":
---- Nr. 1 "Dotācija" – ERAF finansējums 3 697 500 euro;
- intervences kategorijā "Teritoriālie sasniegšanas mehānismi":
---- Nr. 33 "Bez teritoriālā mērķa" – ERAF finansējums 3 697 500 euro;
- intervences kategorijā "ESF+ sekundārās tēmas":
---- Nr. 9 "Nav attiecināms" – ERAF finansējums 3 697 500 euro;
intervences kategorijā "Dzimumu līdztiesība":
---- Nr. 3 "Dzimumu neitralitāte" – ERAF finansējums 3 697 500 euro.

Izmaksu un ieguvumu analīze: noteikumu projekts neparedz izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu 4.2.1.1. pasākuma projektiem, ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdē nolemto (prot. Nr. 36 85. § 3. punkts), ja tas ir pamatots Ministru kabineta noteikumu par pasākuma (specifiskā atbalsta mērķa) īstenošanu anotācijā. Atbildīgā iestāde ir izvērtējusi nepieciešamību finansējuma saņēmējam noteikt pienākumu veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, un tā rezultātā noteikumu projektā projekta iesniedzējam netiek prasīts veikt projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, iesniedzot projektu sadarbības iestādē, ņemot vērā, ka šim starpnozaru investīciju projektam nav objektīvi nosakāma vērtība naudas izteiksmē, kas būtu izmantojama izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanā. Grūtības, kas saistītas ar starpnozaru rezultātu novērtēšanu un mērīšanu, ir tas, kas, iespējams, ir visizteiktākais šķērslis izmaksu un ieguvumu analīzes izmantošanai. Projektos nav paredzēta ieņēmumu gūšana, līdz ar to arī starptautiskajā praksē, izpildoties šīm divām pazīmēm, netiek rekomendēta izmaksu un ieguvumu analīzes metodes izmantošana. Vienlaikus izmaksu un ieguvumu analīzi izmanto, tai skaitā, lai noteiktu labāko iespējamo alternatīvu, izmaksu un finanšu resursus, kas nepieciešami projektu īstenošanai, – tas jau ir nodrošināts, izstrādājot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, NAP2027 un darbības programmu un nosakot 4.2.1.1. pasākumam pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus. 
Ņemot vērā 4.2.1.1.pasākuma sinerģiju ar 4.3.6.7.pasākumu, kuru īstenošanu regulē 2023.gada 12.decembra MK noteikumi Nr.749 " Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.7. pasākuma "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai", šo noteikumu anotācijā jau ir sniegts plašs skaidrojums saistībā ar dažāda veida ieguvumiem, kas pamatoti starptautiskos pētījumos:
"Kā rāda pētījumi, bērnībā īstenotajiem agrīnās intervences pasākumiem ir daudzas iespējamās ekonomiskās ietekmes, taču ne visas ir vienkārši izmērāmas. Vairums agrīno intervenču tiek īstenotas ar mērķi uzlabot bērna attīstību. Tas nozīmē, ka rezultātu novērtēšanai var tikt - izmantota informācija par bērna:
- kognitīvo attīstību (piemēram, intelektuālo spēju testi);
- sociālemocionālo attīstību (piemēram, mērījumi par sociālām prasmēm);
- uzvedību (piemēram, mērījumi par uzvedības grūtībām);
- izglītības sasniegumiem (piemēram, iegūtais izglītības līmenis, iesaiste speciālās izglītības programmās, priekšlaicīga mācību pārtraukšana, skolas kavējumi utt.);
- pamešanu novārtā un piedzīvoto vardarbību;
- veselību (piemēram, traumatisms, slimnīcas apmeklējumi);
- iesaisti nepilngadīgo noziedzībā.
Nereti agrīno intervenču ietekmes noteikšanai tiek izmantoti dati arī par bērnu grāmatu lasīšanas paradumiem vai dati par sagatavotību skolai, tomēr tie, tāpat kā kognitīvā attīstība, sociālemocionālā attīstība vai uzvedība nav novērtējami monetārā izteiksmē. Līdz ar to ar datiem, kas iegūstami īstermiņā, ir grūti pierādīt īstenoto agrīno intervenču ekonomiskos ieguvumus jeb precīzāk agrīnās intervences nav vienmēr vērtējamas, izmantojot izmaksu ieguvumu argumentus. Monetārā izteiksmē ir novērtējami dati par iegūto izglītības līmeni, iesaisti noziedzībā, nodarbinātību u.c. līdzīga rakstura informācija, kas par bērnu iegūstama pamatā pēc pilngadības sasniegšanas. Šī iemesla dēļ ir nepieciešams uzkrāt longitudinālus datus par bērna dzīves gājumu, lai, ņemot vērā informāciju par dzīves notikumiem (iesaisti  noziedzīgu nodarījumu veikšanā, iegūto izglītības līmeni, nodarbinātību un ienākumiem) tālākā nākotnē, bērnam pieaugot, varētu retrospektīvi aprēķināt to agrīno intervenču ietekmi, kas nodrošinātas bērnībā [1],[2]. ([1] Aos S, Lieb, R., Mayfield, J., Miller, M. and Pennucci, A. Benefits and Costs of Prevention and Early Intervention Programs for Youth. In: Washington State Institute for Public Policy, editor. Olympia, Washington: Washington State Institute for Public Policy, 2004; [2] Aos S, Miller M, Drake E. Evidence based public policy options to reduce future prison construction, criminal justice costs, and crime rates.  Olympia, WA: Washington State Institute for Public Policy 2006.)
Lai gan šādi retrospektīvie pētījumi uzrāda ciešāku saiti starp problēmām bērnībā un sagaidāmo iznākumu pieaugušo vecumā, ekonomiskās ietekmes noteikšanai tiek izmantoti arī prospektīvie pētījumi. Tā, piemēram, Feinšteins ar kolēģiem ir parādījuši, ka sociālās izmaksas un nelabvēlīgās sekas pieaugušo vecumā var paredzēt, ņemot vērā ģimenes kontekstu un datus par bērna attīstību līdz 11 gadu vecumam.[3]
([3] Feinstein L, Duckworth K, Sabates R. A model of the intergenerational transmission of educational success. Wider Benefits of Learning Research Report, 2004.).
Pierādījumi par jauno cilvēku turpmākās dzīves trajektorijām saistībā ar problēmām agrīnā bērnībā uzrāda, ka ar augstu varbūtību ir prognozējama bērna turpmākā dzīve tad, ja bērnībā ir konstatētas uzvedības grūtības[4][5][6].([4] Richards M, Abbott R, Collis G, Hackett P, Hotopf M, Kuh D, et al. Childhood mental health and life chances in post-war Britain: Insights from three national birth cohort studies. 2009.
[5] Colman I, Murray J, Abbott R, Maughan B, Kuh D, Croudace T, et al. Outcomes of conduct problems in adolescence: forty year follow-up of a national cohort. British Medical Journal 2009;338(a2981).[6] Murray J, Irving B, Farrington DP, Colman I, Bloxsom CAJ. Very early predictors of conduct problems and crime: results from a national cohort study. Journal of child psychology and psychiatry 2010;51(11):1198-207.).
Ir arvien vairāk pierādījumu par ciešo saistību starp agrīnām uzvedības problēmām un likumpārkāpumiem nākotnē pat tad, ja tiek kontrolēta ģimenes vidi raksturojošo faktoru ietekme[7]. ([7] Fergusson D, Horwood J, Ridder E. Show me the child at seven: the consequences of conduct problems in childhood for psychosocial functioning in adulthood. Journal of child psychology and psychiatry 2005;46(8):837-49.).
Pastāv arī saikne starp uzvedības problēmām 10 un 16 gadu vecumā un zemāku iegūtās izglītības pakāpi un bezdarbu nākotnē[8]. ([8] Richards M, Abbott R, Collis G, Hackett P, Hotopf M, Kuh D, et al. Childhood mental health and life chances in post-war Britain: Insights from three national birth cohort studies. 2009.) Tāpat ir arī pierādījumi par nepārtrauktu emocionālo grūtību saistību ar būtiskām nākotnē prognozējamām izmaksām psihiskās veselības aprūpes nodrošināšanai pieaugušā vecumā[9]. ([9] McCrone P, Dhanasiri S, Knapp M, Lawton-Smith S. Paying the price: The cost of mental health care in England to 2026, 2008.). Ir arī konstatēts, ka bērnu psihiskās veselības traucējumi paši par sevi nosaka veselības rezultātus pieaugušo vecumā, un šī saistība tiek uzskatīta par galveno, kas veido nevienlīdzību veselības jomā.
Agrīnās bērnības intervences programmas ne tikai uzlabo rezultātus bērniem, kas piedalās programmā, bet arī var uzlabot rezultātus viņu vecākiem, parasti bērna mātei, jo daudzi riska grupas bērni dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir tikai māte. Pētījumos konstatēts, ka mātēm, kuras kopā ar bērnu piedalījušās agrīnās intervences programmu īstenošanā, vēlākos gados ir uzlabotas vecāku prasmes, sasniegts augstāks izglītības līmenis, labāka darba  karjera, viņām ir veselīgāki dzīvesveida paradumi, viņas mazāk izmanto valsts palīdzību un retāk veic noziedzīgas darbības (Karoly et al., 1998, un Brooks-Gunn, Berlin un Fuligni, 2000)".

Ekonomiskie ieguvumi
Atkarībā no sniegtā atbalsta veida un intensitātes agrīnās intervences programmu izmaksas var svārstīties no ļoti zemām līdz ievērojamiem finanšu ieguldījumiem, sasniedzot pat vairākus tūkstošus dolāru par vienu programmā aptverto bērnu. Tāpēc ir pamatots jautājums, vai izmaksas var attaisnot ar ieguvumiem, kas tiek gūti caur intervences programmu uzrādīto pozitīvo ietekmi. Vairāku agrīno intervenču programmu ekonomiskā analīze liecina, ka, īstenojot efektīvus pasākumus, kas uzrāda rezultātus programmā iesaistītajiem bērniem un ģimenēm, var atgūt sākotnējos ieguldījumus, ietaupot publiskos resursus un sniedzot labumu sabiedrībai.
Lai novērtētu ekonomisko ieguvumu no īstenotajām agrīnās intervences programmām, parasti tiek izmantota vai nu izmaksu efektivitātes analīze, vai arī izmaksu-ieguvumu analīze.
Izmaksu efektivitātes analīze ir visizplatītākais ekonomiskās analīzes veids bērnu un pusaudžu psihiskās veselības jomā, kā novērtēt veiktos ieguldījumus[10]. ([10] Kilian R, Losert C, Park A, McDaid D, Knapp M. Cost-effectiveness analysis in child and adolescent mental health problems: An updated review of literature. International Journal of Mental Health Promotion 2010;12(4)).
Tā nosaka izmaksas par noteiktas rezultāta vienības sasniegšanu, lai varētu salīdzināt dažādas programmas, kas mēģina sasniegt vienu un to pašu rezultātu (piemēram, vai tā vai cita programma labāk sagatavo bērnus skolai, ņemot vērā katru iztērēto naudas vienību). Tāpat pētījumos šajā jomā nereti izmantota izmaksu-ieguvumu pieeja, nosakot naudas vērtību izvēlētajai ietekmei, kā arī izmaksām, kas ļauj salīdzināt vienu un to pašu finanšu līdzekļu alternatīvus izlietojumus, pat apspriežot dažādus rezultātus (piemēram, ekonomiskā vērtība, ko rada ieslodzīto skaita pieaugums, vai atbalsta uzlabošana pirmsdzemdību etapā).

Pētījumi rāda, ka ekonomiskā atdeve no investīcijām agrīnajā intervencē ir lielāka tad, ja agrīnās intervences saturs ir efektīvi mērķēts noteiktai mērķa grupai – vai nu bērniem no sociālās atstumtības riska ģimenēm, vai arī bērniem ar attīstības riskiem. Ekonomiskās modelēšanas simulācijas ASV ir norādījušas uz lieliem potenciāliem ieguvumiem saistībā ar agrīnās intervences pakalpojumu nodrošinājumu riska ģimenēs. Hekmens un Masterovs turpretim ir pierādījuši, ka izmaksu ziņā visefektīvākās ir agrīnās intervences bērniem ar attīstības riskiem 0–3 gadu vecumā, bet Loeber & Farrington uzskata, ka nekad nav par agru vai par vēlu nodrošināt pasākumus, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu skaita samazināšanos nākotnē[11]. ([11] Heckman JJ Masterov DV The productivity argument for investing in young children, 2007:98). Pētījumos konstatēts, ka bērna dalībai pirmsskolas vecumā īstenotajās agrīnās intervences programmās ir salīdzinoši liela un ilgstoša ietekme uz jaunā cilvēka tālākiem sasniegumiem skolā un labklājību kopumā. Augstas kvalitātes agrīnās intervences programmas riskam pakļautajiem bērniem rada nozīmīgu ekonomisko atdevi, sākot no aptuveni 4 USD par vienu ieguldīto dolāru līdz vairāk nekā 10 USD par vienu ieguldīto dolāru[12]. ([12] Lynn A. Karoly, M. Rebecca Kilburn, Jill S. Cannon Early Childhood Interventions. Proven Results, Future Promise. The Rand Corporation). Sinklērs aprēķinājis, ka izmaksu ietaupījumi no īstenotajiem agrīnās intervences pasākumiem ir jūtami jau aptuveni 12 gadu vecumā vispirms caur krimināltiesību sistēmu, vēlāk veselības aprūpes sistēmā saistībā ar narkotiku, alkohola un citu apreibinošo vielu patēriņa samazināšanos, kā arī saistībā ar agrīnu grūtniecības skaita samazinājumu. Savukārt pieaugušo vecumā ieguvumi no īstenotajiem agrīnās intervences pasākumiem bērnībā jūtami caur lielākiem valstij nomaksātajiem nodokļiem un pieprasījuma samazinājumu pēc sociāliem pabalstiem[13]. ([13] Olds DL, Henderson CR, Phelps C, Kitzman H, Hanks C. Effect of prenatal infancy nurse home visitation on government spending. Medical Care 1993;31(2):155-74.)

Turpretim citos pētījumos, veicot izmaksu-ieguvumu analīzi dažādām agrīnās intervences programmām, kuras uzrādījušas pozitīvu ietekmi, atdeve par katru ieguldīto dolāru tiek rēķināta no 1,80 līdz 17,07 USD[14]. ([14] Lynn A. Karoly, M. Rebecca Kilburn, Jill S. Cannon Early Childhood Interventions. Proven Results, Future Promise. The Rand Corporation). Lielākie tīrie ieguvumi konstatēti programmām ar ilgāku novērtēšanas periodu, jo šajos pētījumos mērīta ietekme uz rezultātiem, ko vieglāk izteikt kā ieguvumus monetārā izteiksmē (piemēram, nodarbinātībā gūtie ienākumi, sociālo pabalstu samazinājums, noziedzības samazināšanās). Liela ekonomiskā atdeve konstatēta programmām, kurām bijuši nepieciešami lielāki ieguldījumi (vairāk nekā 40 000 USD uz vienu bērnu), taču pozitīva atdeve konstatēta arī programmām, kas izmaksājušas ievērojami mazāk (zem 2 000 USD uz vienu bērnu). Ekonomiskā atdeve labāka vērojama programmām, kas paredz bērna un ģimenes apmeklēšanu viņu dzīvesvietā vai vecāku izglītošanu, kā arī programmām, kas apvienojušas šos pakalpojumus ar pirmsskolas izglītības ieguvi.
Lai izmantotu minētās analīzes investīciju pamatošanai, galvenais ierobežojums ir vispārinātu rezultātu rādītāju trūkums esošajos primārajos pētījumu datos[15]. ([15] Kilian R, Losert C, Park A, McDaid D, Knapp M. Cost-effectiveness analysis in child and adolescent mental health problems: An updated review of literature. International Journal of Mental Health Promotion 2010;12(4)).
2 Izmaksu-ieguvumu analīzēs rezultāti tiek novērtēti attiecībā pret iesaistīto dalībnieku dzīves kvalitāti, taču bērnu un pusaudžu psihiskās veselības jomā ir tikai daži šim nolūkam izmantojami rādītāji. Plaši izmantoti bērnu psihiskās veselības simptomu mērījumi ir, piemēram, Stipro pušu un grūtību tests, Eiberga bērnu uzvedības tests, bērnu uzvedības kontrolsaraksts, taču agrīnās intervences pasākumi ne vienmēr uzrāda uzlabojumus šajos testos. Tāpat arī nav skaidrs, vai jaunas bērnu labbūtības mērījumu sistēmas izstrāde varētu būt noderīga preventīvo pasākumu izmaksu efektivitātes analīzei, kur ekonomiskā ietekme varētu būt sagaidāma tikai ilgtermiņā.

Ņemot vērā 4.2.1.1. pasākuma starpnozaru raksturu un faktu, ka projekta īstermiņa rezultāti – bērnu kognitīvā, sociālemocionālā un uzvedības attīstība, kā arī vecāku prasmju uzlabojumi – nav objektīvi monetizējami, izmaksu un ieguvumu analīze šim pasākumam nav piemērojama. Starptautiskie pētījumi apliecina, ka agrīno intervenču ekonomiskie ieguvumi materializējas tikai ilgtermiņā (mazāki sociālie un veselības aprūpes izdevumi, zemāks noziedzības risks, augstāki ienākumi un nodokļu maksājumi), un to izvērtēšanai nepieciešami longitudinali dati, kas pieejami vien pēc bērna pilngadības sasniegšanas.
Tādēļ pasākuma ietvaros tiek piemērota izmaksu–efektivitātes pieeja un rezultātu mērīšana, savukārt alternatīvu izvērtējums un pieejamais finansējums jau ir pamatots Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam un programmas plānošanas dokumentos. Šāda pieeja atbilst arī starptautiskajai praksei, kas sociālajās un bērnu agrīnās attīstības intervencēs iesaka izmantot nevis monetāro, bet gan attīstības un ietekmes rādītāju analīzi. Skatīt 4.3.6.7.pasākuma anotāciju.
                                  
Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana: paredzams, ka finansējuma saņēmējs nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa rādītājiem:
1) objektu, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība, skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība.

Noteikumu projekts paredz izņēmumu gadījumos, kad nebūs pieejamas nepieciešamās telpas reģionā, ieguldījumus veikt jaunas ēkas būvniecībā, kas tiks plānoti saskaņā ar Jauno Eiropas Bauhaus iniciatīvu https://new-european-bauhaus.europa.eu/index_en
 
Finansējuma saņēmējam ir pienākums līdz projekta iesnieguma iesniegšanai izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai (iekšējo kārtību), ietverot tajā:
1) pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, tostarp paziņošanas procedūru, labošanas pasākumus);
2) krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismus;
3) iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
4) ētikas kodeksu;
5) kārtību, kādā darbiniekiem jārīkojas, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā par iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus ziņotāja anonimitātes un aizsardzības nodrošināšanai;
6) pasākumus aizliegto vienošanos riska kontrolei;
7) mehānismu dubultā finansējuma novēršanai ar citiem finansēšanas avotiem, tai skaitā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība" un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem;
8) ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīvajiem vai kriminālpārkāpumiem.
Finansējuma saņēmējam, izstrādājot kārtību, kādā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesību, jāizvērtē, jāpielāgo un jāietver prasības atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumiem Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā". Papildus tam iekšējās kārtības izstrādē jāizmanto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2018. gadā izstrādātās vadlīnijas "Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" (pieejamas: https://www.knab.gov.lv/lv/informativie-un-metodiskie-materiali).

Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgto vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Investīcijas demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem:
4.2.1.1. pasākuma projekts tiek īstenots sinerģijā ar 4.3.6.7. pasākumu "Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgai attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai" un 4.2.1.3. pasākumu "Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs", vienlaikus nodrošinot izmaksu un darbību nepārklāšanos – 4.2.1.1. pasākums ir vērsts uz infrastruktūras radīšanu pakalpojumu agrīnās intervences pakalpojumu sniegšanai, savukārt 4.3.6.7. pasākuma ietvaros tiks finansēts sniegtā pakalpojuma īstenošanas personāls.