Anotācija (ex-ante)

Noteikumi Nr. 737 pašreiz neparedz zvērināta notāra atlīdzības taksi par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu.

Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) noteikts, ka papildus paredzēts, ka maksājumus, kas nepieciešami procesa norises nodrošināšanai (zvērināta notāra takse un valsts nodeva par notariālo darbību izpildi) fiziskā persona iemaksās reizē ar pieteikuma iesniegšanu. Lai nodrošinātu, ka šis process ir pieejams mērķauditorijai, izmaksas monetārā ziņā sastāda šobrīd jau noteiktā valsts nodeva par notariālo darbību izpildi 3,56 euro un nosakāmā zvērināta notāra takse par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšanu 100 euro apmērā. Pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā, bet vēl pirms likuma regulējuma spēkā stāšanās ir papildināmi noteikumi Nr. 737, nosakot zvērinātu notāru taksi par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu 100 euro apmērā.
Tādējādi noteikumu projekts paredz noteikt jaunu zvērināta notāra atlīdzības taksi par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu, attiecīgi nosakot takses apmēru 100 euro.

Stājoties spēkā Notariāta likuma 67.¹ pantam, nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumu Nr. 737 svītrojot no Noteikumu Nr.737 47.¹ un 47.² punktu, jo ar 2022. gada 1. janvāri amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniegs bez maksas un šajos punktos noteiktais regulējums vairs nebūs aktuāls.

Noteikumu projekts nodrošina noteikumu Nr. 737 atbilstību Notariāta likuma 67.¹ pantam, svītrojot 47.¹ un 47.² punktu, kas paredz, ka par amata darbību veikšanai nepieciešamo ieskatīšanos valsts informācijas sistēmā, ja zvērinātam notāram šī informācijas saņemšana ir par maksu, ir maksājama zvērināta notāra atlīdzības takse 4,27 euro apmērā par katru personu vai īpašumu, bet gadījumā, kad zvērinātam notāram šīs informācijas saņemšana ir bez maksas, zvērināta notāra atlīdzības takse ir 1,42 euro par katru personu vai īpašumu.

Arvien pieaug zvērināta notāra pienākumi un atbildība, veicot amata darbību veikšanai nepieciešamās informācijas apstrādi, kā arī izmaksas zvērinātam notāram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzturēšanu.
Tāpat norādāms, ka datu apstrāde ir pastāvīga zvērināta notāra darbība, līdzīgi kā citām institūcijām (piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija iekasē maksu par atļauju piedalīties ceļu satiksmē piešķiršanu, veicot tehnisko apskati, kas saistīta ar to, ka pirms katras tehniskās apskates būtu iespējams pārbaudīt autovadītāja un automašīnas datus[1]). Zvērināts notārs amata pienākumu izpildē velta nozīmīgu laiku šīs darbības, datu pārbaudes un izvērtēšanas, izpildei. Zvērināts notārs nepieciešamības gadījumā informē informācijas sistēmas turētāju par kļūdām un nepieciešamajiem labojumiem (piemēram, Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumu Nr. 412 "Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā" 29. punkts paredz, ja valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesas vai zvērināta notāra rīcībā ir dokuments, kas satur reģistrā iekļaujamās ziņas par personu, un šīs ziņas reģistrā nav aktualizētas, tad attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, tiesa vai zvērināts notārs sniedz tās pārvaldei reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai.).
Zvērināti notāri, kā brīvo juridisko profesiju pārstāvji, kā finansiāli patstāvīgas pašnodarbinātās personas, paši ir atbildīgi par ienākumu gūšanu, tostarp rūpējoties arī par personisko izdevumu segšanai nepieciešamajiem ienākumiem un uzņemoties zināmu finansiālo risku par savām profesionālajām saistībām. Tāpat ir jāņem vērā arī apstāklis, ka zvērināti notāri nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus un nav tiesīgi patvaļīgi noteikt notariālās palīdzības takses vai arī vienoties par tām ar klientu. Notāru profesionālās darbības (prakses) mērķis nav peļņas gūšana, tomēr šo normu nevar interpretēt ārpus sociālās realitātes. Līdz ar to, zvērinātiem notāriem par veicamām amata darbībām, kas saistītas ar informācijas apstrādi, ir jābūt noteiktai amata atlīdzībai, ko novirzīt savas prakses uzturēšanai, darbinieku algošanai, notariālās palīdzības nodrošināšanai, kā arī līdzekļi savu ikdienas izdevumu segšanai.[2] Savukārt, zvērināta notāra atlīdzības takses par datu pārbaudi noteikšana par katru personu vai īpašumu ir pamatota, jo taisnīgi ņem vērā gadījumu daudzumu un informācijas sistēmu noslodzi.
Datu apstrādes nodrošināšanai katram zvērinātam notāram ir jāaprīko savs birojs ar attiecīgo tehnisko nodrošinājumu. Prasības biroja tehniskajam nodrošinājumam katru gadu pieaug, jo palielinās tehnoloģiju un komunikāciju aprīkojuma daudzveidība. Līdz ar to arī šī nodrošinājuma iegādei, uzturēšanai un regulārajai atjaunošanai ir nepieciešams finansējums, ko zvērināts notārs drīkst iegūt no iekasētās amata atlīdzības. Norādāms, ka visi zvērināti notāri lieto pašu līdzekļiem izveidotas centralizētas sistēmas - Notāru informācijas sistēmu un DigiNotārs klientu portālu, kuras uztur Latvijas Zvērinātu notāru padome no finansējuma, ko Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas budžetā iemaksā paši zvērināti notāri no tā, ko iekasē amata atlīdzībā.  Abu sistēmu uzturēšanas izmaksas kopš 2014. gada ir pieaugušas četras reizes, tajā pašā laikā notariālo darbību skaits ir samazinājies par 30 %, ko apliecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes sagatavotie pārskati par zvērinātu notāru veiktajām darbībām[3].
Notāru informācijas sistēmas un DigiNotārs klientu portāla savienošana ar dažādām informācijas sistēmām, ikdienas uzturēšana un attīstība rada vienreizējus un patstāvīgus izdevumus. Turklāt programmēšanas un citu tehnoloģiju izmaksas regulāri palielinās. Izmaksas rodas tādās pozīcijās kā Notāru informācijas sistēmas un DigiNotārs klientu portāla funkcionalitātes nodrošināšana, kļūdu novēršana un funkcionalitātes paplašināšana, sistēmu un to savienojumu programmēšana, programmu licenču maksas, dažādu tehnisko risinājumu integrēšana un uzturēšana (piemēram, latvija.lv, e-paraksts Mobile, Smart ID, Twilio, Veriff), serveru iegāde un uzturēšana u.c. Šīs sistēmas, kas nodrošina publisko pakalpojumus, nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.
Tāpat strauji pieaug arī šo sistēmu nozīmīgums un noslodze, līdz ar to uzturēšanas un attīstības izmaksas. Norādāms, ka COVID-19 pandēmijas laikā DigiNotārs klientu portālā integrētais videokonferences risinājums ir būtisks līdzeklis cīņā ar pandēmijas sekām, jo nodrošina notariālo palīdzību saņemt attālināti (2020. gadā – 3200 videokonferences, 2021. gada (līdz 1. septembrim) 6300 videokonferences).


[1] Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumi Nr. 1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis".

[2] Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2012-22-0103 - Satversmes tiesas spriedumā paustās atziņas par zvērināta tiesu izpildītāju profesionālās darbības mērķi ir vienlīdz attiecināmas uz visām trim brīvajām juridiskajām profesijām, tajā skaitā zvērinātiem notāriem.

[3] https://likumi.lv/ta/id/177099-kartiba-kada-latvijas-zverinatu-notaru-padome-sniedz-parskatu-par-zverinatu-notaru-veiktajam-darbibam

Noteikumu projekts paredz noteikt jaunu zvērināta notāra atlīdzības taksi par amata darbību veikšanai nepieciešamo informācijas sistēmu, izņemot Notāru informācijas sistēmas, datu apstrādi 3,00 euro apmērā par katru personu vai īpašumu.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka noteikumu projekts svītro 47.¹ un 47.² punktu un papildina noteikumus ar jaunu 47.³ punktu, noteikumu projekts noteikumu 6. un 6.² punktā, kuros ir atsauce uz 47.¹ un 47.² punktu, aizstāj to ar atsauci uz jauno noteikumu punktu, ņemot vērā to, ka arī šajos punktos noteiktajā atlīdzības taksē atlīdzība par amata darbību veikšanai nepieciešamās informācijas datu apstrādi jau ir iekļaujoša.