Anotācija (ex-ante)

21-TA-959: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumos Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt jaunu zvērināta notāra atlīdzības taksi par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšanu, kā arī nodrošināt tā atbilstību Notariāta likuma 67.1 pantam. Tāpat noteikumu projekts salāgo zvērināta notāra atlīdzības takses ar pieaugošajiem zvērināta notāra pienākumiem un atbildību, veicot amata darbību veikšanai nepieciešamās informācijas apstrādi, kā arī izmaksas zvērinātam notāram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzturēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Noteikumu projektā noteiktajam regulējumam nepieciešams stāties spēkā vienlaikus ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu, proti, 2022. gada 1. janvāri, ņemot vērā to, ka šajā likumā paredzētas jaunas zvērināta notāra darbības, par kurām attiecīgi nepieciešams noteikt jaunu zvērināta notāra atlīdzības taksi.
Turklāt atbilstoši Notariāta likuma pārejas noteikumu 6. punktam, 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā Notariāta likuma 67.1 pants, kas paredz noteikt, ka amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniedz bez maksas. Attiecīgi nepieciešams nodrošināt, ka noteikumu projektā noteiktais regulējums daļā par informācijas saņemšanu no valsts informācijas sistēmām stājas spēkā vienlaikus ar Notariāta likuma 67.1 pantu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Atbilstoši Notariāta likuma 163.-165. pantam par katru amata darbību (65. un 66. pants) zvērināti notāri neatkarīgi no valsts nodevām ņem atlīdzību (pasta, telefona, ceļa, sludinājumu izdevumi un citi faktiskie izdevumi zvērinātiem notāriem atlīdzināmi atsevišķi — papildus taksē paredzētajai atlīdzībai). Taksi nosaka, ievērojot akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu) un ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību, sociālo līdzsvaru sabiedrībā un akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku. Zvērinātu notāru atlīdzības taksi un tās noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, un pašreiz spēkā ir Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 737 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 737). Līdz ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma spēkā stāšanos, proti, 2022. gada 1. janvāri, zvērinātam notāram būs veicamas jaunas amata darbības par kurām attiecīgi pašreiz nav noteikta zvērināta notāra atlīdzības takse.
2. Turklāt noteikumu Nr. 737 47.1 un 47.2 punkts paredz, ka par amata darbību veikšanai nepieciešamo ieskatīšanos valsts informācijas sistēmā, ja zvērinātam notāram šīs informācijas saņemšana ir par maksu, ir maksājama zvērināta notāra atlīdzības takse 4,27 euro apmērā par katru personu vai īpašumu. Par amata darbību veikšanai nepieciešamo ieskatīšanos valsts informācijas sistēmā, ja zvērinātam notāram šīs informācijas saņemšana ir bez maksas, zvērināta notāra atlīdzības takse ir 1,42 euro par katru personu vai īpašumu. Atbilstoši Notariāta likuma pārejas noteikumu 6. punktam 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā Notariāta likuma 67.1 pants, kas paredz noteikt, ka amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniedz bez maksas.
3. Arvien pieaug zvērināta notāra pienākumi un atbildība, veicot amata darbību veikšanai nepieciešamās informācijas apstrādi, kā arī izmaksas zvērinātam notāram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzturēšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 737 pašreiz neparedz zvērināta notāra atlīdzības taksi par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu.
Risinājuma apraksts
Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) noteikts, ka papildus paredzēts, ka maksājumus, kas nepieciešami procesa norises nodrošināšanai (zvērināta notāra takse un valsts nodeva par notariālo darbību izpildi) fiziskā persona iemaksās reizē ar pieteikuma iesniegšanu. Lai nodrošinātu, ka šis process ir pieejams mērķauditorijai, izmaksas monetārā ziņā sastāda šobrīd jau noteiktā valsts nodeva par notariālo darbību izpildi 3,56 euro un nosakāmā zvērināta notāra takse par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšanu 100 euro apmērā. Pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā, bet vēl pirms likuma regulējuma spēkā stāšanās ir papildināmi noteikumi Nr. 737, nosakot zvērinātu notāru taksi par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu 100 euro apmērā.
Tādējādi noteikumu projekts paredz noteikt jaunu zvērināta notāra atlīdzības taksi par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu, attiecīgi nosakot takses apmēru 100 euro.
Problēmas apraksts
Stājoties spēkā Notariāta likuma 67.1 pantam, nepieciešams izdarīt grozījumus noteikumu Nr. 737 svītrojot no Noteikumu Nr.737 47.1 un 47.2 punktu, jo ar 2022. gada 1. janvāri amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniegs bez maksas un šajos punktos noteiktais regulējums vairs nebūs aktuāls.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nodrošina noteikumu Nr. 737 atbilstību Notariāta likuma 67.1 pantam, svītrojot 47.1 un 47.2 punktu, kas paredz, ka par amata darbību veikšanai nepieciešamo ieskatīšanos valsts informācijas sistēmā, ja zvērinātam notāram šī informācijas saņemšana ir par maksu, ir maksājama zvērināta notāra atlīdzības takse 4,27 euro apmērā par katru personu vai īpašumu, bet gadījumā, kad zvērinātam notāram šīs informācijas saņemšana ir bez maksas, zvērināta notāra atlīdzības takse ir 1,42 euro par katru personu vai īpašumu.
Problēmas apraksts
Arvien pieaug zvērināta notāra pienākumi un atbildība, veicot amata darbību veikšanai nepieciešamās informācijas apstrādi, kā arī izmaksas zvērinātam notāram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei saistībā ar informācijas tehnoloģiju uzturēšanu.
Tāpat norādāms, ka datu apstrāde ir pastāvīga zvērināta notāra darbība, līdzīgi kā citām institūcijām (piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija iekasē maksu par atļauju piedalīties ceļu satiksmē piešķiršanu, veicot tehnisko apskati, kas saistīta ar to, ka pirms katras tehniskās apskates būtu iespējams pārbaudīt autovadītāja un automašīnas datus[1]). Zvērināts notārs amata pienākumu izpildē velta nozīmīgu laiku šīs darbības, datu pārbaudes un izvērtēšanas, izpildei. Zvērināts notārs nepieciešamības gadījumā informē informācijas sistēmas turētāju par kļūdām un nepieciešamajiem labojumiem (piemēram, Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumu Nr. 412 "Ziņu iekļaušanas un aktualizēšanas kārtība Fizisko personu reģistrā" 29. punkts paredz, ja valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesas vai zvērināta notāra rīcībā ir dokuments, kas satur reģistrā iekļaujamās ziņas par personu, un šīs ziņas reģistrā nav aktualizētas, tad attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, tiesa vai zvērināts notārs sniedz tās pārvaldei reģistrā iekļauto ziņu aktualizēšanai.).
Zvērināti notāri, kā brīvo juridisko profesiju pārstāvji, kā finansiāli patstāvīgas pašnodarbinātās personas, paši ir atbildīgi par ienākumu gūšanu, tostarp rūpējoties arī par personisko izdevumu segšanai nepieciešamajiem ienākumiem un uzņemoties zināmu finansiālo risku par savām profesionālajām saistībām. Tāpat ir jāņem vērā arī apstāklis, ka zvērināti notāri nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus un nav tiesīgi patvaļīgi noteikt notariālās palīdzības takses vai arī vienoties par tām ar klientu. Notāru profesionālās darbības (prakses) mērķis nav peļņas gūšana, tomēr šo normu nevar interpretēt ārpus sociālās realitātes. Līdz ar to, zvērinātiem notāriem par veicamām amata darbībām, kas saistītas ar informācijas apstrādi, ir jābūt noteiktai amata atlīdzībai, ko novirzīt savas prakses uzturēšanai, darbinieku algošanai, notariālās palīdzības nodrošināšanai, kā arī līdzekļi savu ikdienas izdevumu segšanai.[2] Savukārt, zvērināta notāra atlīdzības takses par datu pārbaudi noteikšana par katru personu vai īpašumu ir pamatota, jo taisnīgi ņem vērā gadījumu daudzumu un informācijas sistēmu noslodzi.
Datu apstrādes nodrošināšanai katram zvērinātam notāram ir jāaprīko savs birojs ar attiecīgo tehnisko nodrošinājumu. Prasības biroja tehniskajam nodrošinājumam katru gadu pieaug, jo palielinās tehnoloģiju un komunikāciju aprīkojuma daudzveidība. Līdz ar to arī šī nodrošinājuma iegādei, uzturēšanai un regulārajai atjaunošanai ir nepieciešams finansējums, ko zvērināts notārs drīkst iegūt no iekasētās amata atlīdzības. Norādāms, ka visi zvērināti notāri lieto pašu līdzekļiem izveidotas centralizētas sistēmas - Notāru informācijas sistēmu un DigiNotārs klientu portālu, kuras uztur Latvijas Zvērinātu notāru padome no finansējuma, ko Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas budžetā iemaksā paši zvērināti notāri no tā, ko iekasē amata atlīdzībā.  Abu sistēmu uzturēšanas izmaksas kopš 2014. gada ir pieaugušas četras reizes, tajā pašā laikā notariālo darbību skaits ir samazinājies par 30 %, ko apliecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes sagatavotie pārskati par zvērinātu notāru veiktajām darbībām[3].
Notāru informācijas sistēmas un DigiNotārs klientu portāla savienošana ar dažādām informācijas sistēmām, ikdienas uzturēšana un attīstība rada vienreizējus un patstāvīgus izdevumus. Turklāt programmēšanas un citu tehnoloģiju izmaksas regulāri palielinās. Izmaksas rodas tādās pozīcijās kā Notāru informācijas sistēmas un DigiNotārs klientu portāla funkcionalitātes nodrošināšana, kļūdu novēršana un funkcionalitātes paplašināšana, sistēmu un to savienojumu programmēšana, programmu licenču maksas, dažādu tehnisko risinājumu integrēšana un uzturēšana (piemēram, latvija.lv, e-paraksts Mobile, Smart ID, Twilio, Veriff), serveru iegāde un uzturēšana u.c. Šīs sistēmas, kas nodrošina publisko pakalpojumus, nesaņem valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus.
Tāpat strauji pieaug arī šo sistēmu nozīmīgums un noslodze, līdz ar to uzturēšanas un attīstības izmaksas. Norādāms, ka COVID-19 pandēmijas laikā DigiNotārs klientu portālā integrētais videokonferences risinājums ir būtisks līdzeklis cīņā ar pandēmijas sekām, jo nodrošina notariālo palīdzību saņemt attālināti (2020. gadā – 3200 videokonferences, 2021. gada (līdz 1. septembrim) 6300 videokonferences).


[1] Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumi Nr. 1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis".

[2] Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2012-22-0103 - Satversmes tiesas spriedumā paustās atziņas par zvērināta tiesu izpildītāju profesionālās darbības mērķi ir vienlīdz attiecināmas uz visām trim brīvajām juridiskajām profesijām, tajā skaitā zvērinātiem notāriem.

[3] https://likumi.lv/ta/id/177099-kartiba-kada-latvijas-zverinatu-notaru-padome-sniedz-parskatu-par-zverinatu-notaru-veiktajam-darbibam
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt jaunu zvērināta notāra atlīdzības taksi par amata darbību veikšanai nepieciešamo informācijas sistēmu, izņemot Notāru informācijas sistēmas, datu apstrādi 3,00 euro apmērā par katru personu vai īpašumu.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka noteikumu projekts svītro 47.1 un 47.2 punktu un papildina noteikumus ar jaunu 47.3 punktu, noteikumu projekts noteikumu 6. un 6.2 punktā, kuros ir atsauce uz 47.1 un 47.2 punktu, aizstāj to ar atsauci uz jauno noteikumu punktu, ņemot vērā to, ka arī šajos punktos noteiktajā atlīdzības taksē atlīdzība par amata darbību veikšanai nepieciešamās informācijas datu apstrādi jau ir iekļaujoša.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Zvērināti notāri, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām subjekti, kuri iesniegs zvērinātam notāram pieteikumu, un ikviena fiziska persona, kura vēlēsies saņemt zvērināta notāra palīdzību.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts noteic jaunu zvērināta notāra atlīdzības taksi par jaunām amata darbībām, proti, zvērināta notāra atlīdzības taksi par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšanu, attiecīgi nosakot takses apmēru 100 euro, kā arī atlīdzības taksi par amata darbību veikšanai nepieciešamo informācijas sistēmu, izņemot Notāru informācijas sistēmas, datu apstrādi 3,00 euro apmērā par katru personu vai īpašumu.
Turklāt līdz ar noteikumu projektā noteiktā regulējuma spēkā stāšanos personām, kuras vēlēsies saņemt zvērināta notāra palīdzību, samazināsies kopējās zvērinātam notāram veicamās izmaksas un ieguvējs būtu jebkurš zvērināta notāra klients, jo zvērinātam notāram vairs nebūs jāmaksā valsts informācijas sistēmu un reģistru turētājiem par tajos esošās informācijas saņemšanu.
Juridiskās personas
  • Ikviena juridiska persona, kura vēlēsies saņemt zvērināta notāra palīdzību.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts noteic jaunu zvērināta notāra atlīdzības taksi par amata darbību veikšanai nepieciešamo informācijas sistēmu, izņemot Notāru informācijas sistēmas, datu apstrādi 3,00 euro apmērā par katru personu vai īpašumu.
Turklāt līdz ar noteikumu projektā noteiktā regulējuma spēkā stāšanos personām, kuras vēlēsies saņemt zvērināta notāra palīdzību, samazināsies kopējās zvērinātam notāram veicamās izmaksas un ieguvējs būtu jebkurš zvērināta notāra klients, jo zvērinātam notāram vairs nebūs jāmaksā valsts informācijas sistēmu un reģistru turētājiem par tajos esošās informācijas saņemšanu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav
Skaidrojums
Sabiedrības apspriešana netiek veikta, ņemot vērā jautājuma steidzamību, kas saistīts ar to, ka 2021. gada 23. novembrī Saeima pieņēma likumus "Par valsts budžetu 2022. gadam" (1195/Lp13) un  "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" (Nr.1194/Lp13), kuros paredzēti līdzekļi, lai nodrošinātu, ka Notariāta likuma 67.1 pants, kas paredz noteikt, ka amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniedz bez maksas, stātos spēkā 2022. gada 1. janvārī atbilstoši Notariāta likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteiktajam. Turklāt arī noteikumu projektā noteiktajam regulējuma daļā par zvērināta notāra atlīdzības taksi par pieteikuma par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām izskatīšana nepieciešams stāties spēkā vienlaikus ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu, t.i., 2022. gada 1. janvāri. Tādējādi nepieciešams noteikumu projekta pieņemšanas un virzības laiku nodrošināt pēc iespējas īsākā termiņā.

6.4. Cita informācija

Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • zvērināti notāri

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

Nav
Pielikumi