Anotācija

Bez inventarizācijas veikšanas iepriekšminētās platības, kurās notikuši dabiski atjaunošanās vai mērķtiecīgi revitalizācijas procesi, netiktu uzskaitītas. Tomēr VARAM ieskatā, lai sekmētu Latvijas klimatneitralitātes mērķus, ir objektīvi šīs platības ieskaitīt kā revitalizējušās, jo atjaunošanās procesi tajās ir notikuši dabiski vai teritorijas ir mērķtiecīgi atjaunotas jau pirms 6.1.1.1. pasākuma īstenošanas. Attiecīgi ir nepieciešams aprēķināt tām arī ikgadējo SEG emisiju samazinājumu un ietaupījumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un iespējami precīzāko jau šobrīd atjaunoto vēsturisko kūdras ieguves vietu pienesumu Latvijas SEG emisiju aprēķinos. 
 
Saistībā ar šādu papildu aprēķinu veikšanu un papildu nodevuma izstrādi ir nepieciešams noteikt garāku projekta īstenošanas termiņu. Vienlaikus, lai nodrošinātu piesaistītā personāla darbības nepārtrauktību visā projekta laikā, ir jārod atbilstošs risinājums tā izmaksu attiecināmībai.

Ievērojot sadaļā "Pašreizējā situācija" un "Problēmas apraksts" minēto, identificēts, ka sekmīgai papildu nodevuma sagatavošanai ir nepieciešams pagarināt projekta īstenošanas termiņu un noteikt papildu nodevuma izstrādes termiņu. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai pēc papildu nodevuma pabeigšanas nodrošinātu MK noteikumu Nr. 450 31.9.4. apakšpunktā noteikto gala nodevuma sagatavošanu. Attiecīgi ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr. 450 tiek papildināti ar 31.9.5. apakšpunktu un grozīts to 31.9.4. apakšpunkts.

Papildu nodevuma sagatavošana un tā saturs ir pamats ar noteikumu projektā iekļautajam 6.¹ punktam, kas paredz nacionālā rādītāja piemērošanu 6.1.1.1. pasākuma pirmajā kārtā. Ņemot vērā, ka pirms papildu nodevuma izstrādes nav precīzi nosakāma rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks identificēta tikai papildu nodevuma izstrādes laikā, rādītājs tiek paredzēts kā nacionālais rādītājs. Tomēr, noslēdzoties projektam, aprēķinātā nacionālā rādītāja sasniegtā vērtība tiks iekļauta 6.1.1.1. pasākuma rezultāta rādītāja – aplēstās SEG emisijas – kopējā vērtībā atbilstoši noteikumu projekta 6.² punktam.

Rādītāja vērtības aprēķinā un papildu nodevuma sagatavošanā izmantojami dati no jau sagatavotajiem nodevumiem par pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, tajās notikušajiem revitalizācijas procesiem (tostarp par izveidojušos mežu vai notikušu renaturalizāciju u.tml.), kā arī par nozari atbildīgās Klimata un enerģētikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" noteiktie nacionālie SEG emisiju faktori. Papildu nodevuma sagatavošana notiks esošā projekta budžeta ietvaros.

Vienlaikus, lai nodrošinātu projekta vadības un īstenošanas personāla nepārtrauktību pagarinātajā projekta realizācijas periodā, VARAM ir izvērtējusi personāla izmaksu segšanu atbilstoši faktiskajām izmaksām un proporcionāli faktiskajai noslodzei visā projekta īstenošanas laikā. Šāda pieeja uzskatāma par atbilstošu un samērīgu risinājumu sekmīgai esošo un papildu uzdevumu izpildei. Nepieciešamais personāla izmaksu segums tiks nodrošināts no projektā faktiski radušajiem finansējuma ietaupījumiem. Tāpat būtiski, ka projekta personāla izmaksām sākotnēji paredzētajā vienkāršoto izmaksu aprēķinā tika iekļauta projekta vadības un īstenošanas personāla slodzes tādā apjomā, kādas būtu nepieciešamas tipiska projekta īstenošanai. Taču, jāņem vērā, ka vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija saistāma ar jaunas zināšanu un metodoloģiskās bāzes izveidi, kā arī ļoti lielu iesaistīto privātpersonu skaitu, un faktiski finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru projekta vadības un īstenošanas personāls ir detalizēti iesaistījies projekta darbību praktiskā izstrādē, piemēram:
- projekta energoeksperts sadarbībā ar projekta vadītāju izstrādāja nodevumu par kūdras sadedzināšanas iekārtu enerģijas ieguvē apzināšanu un alternatīvu izpēti; 
- finansējuma saņēmēja personāls sagatavoja vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijas metodiku un pamatdatu kopu (centralizēta datu ieguve no dažādiem avotiem un uzturētājsistēmām, veicot datu pieprasījumu pēc zemes vienības kadastra apzīmējuma un/vai Kūdras fonda numura. Datu kopa ietver vēsturiski degradēto kūdras ieguves vietu raksturojošo informāciju, kārtas numurus datu sistēmās, atrašanās vietu, administratīvo piederību, platību, saistītās zemes vienības, zemes īpašuma tiesības, īpašnieka veidu, pašvaldības teritorijas plānojumā norādīto stāvokli, teritorijas apgrūtinājumus, dabas aizsardzības teritorijas, spēkā esošās/bijušās zemes dzīļu izmantošanas licences, esošo veikto pētījumu datus. Kopā datu kopā iekļautas 799 zemes vienības, kas iekļaujas 132 vēsturisko kūdras ieguves vietu atradnēs, un to kopīgā platība ir 9574,55 ha. Datu kopa bija nepieciešama sekmīgai inventarizācijas veikšanai 139 pašvaldību īpašumā esošās zemes vienībās un 660 privātpersonu īpašumā esošās zemes vienībās. Vienlaikus finansējuma saņēmējs izstrādāja arī šīs datu kopas telpisku attēlojumu ArcGIS vidē); 
- finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru personāls veica vēsturisko kūdras ieguves vietu zemju īpašnieku kontaktu iegūšanu un vairākkārtīgu saziņu ar īpašniekiem, lai noskaidrotu vai precizētu viņu ieinteresētību vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijā. Vienlaikus tika veikta arī apjomīga komunikācijas kampaņa (mājas lapas, sociālie tīkli, drukātie mediji, TV, individuāla saziņa, t.sk. vēstules), lai gūtu interesentu ieinteresētības apliecinājumus, kā arī aktualizētu vēsturisko kūdras ieguves vietu un to revitalizācijas tēmu sabiedrībā; 
- finansējuma saņēmēja personāls ieguva informāciju no Valsts vides dienesta par zemes vienībām, kurās nebija pieejama viennozīmīga informācija par derīgo izrakteņu iegūšanas licencēm, principa "piesārņotājs maksā" izvērtēšanai; 
- projektā izstrādājamo vadlīniju saskaņošanas procesā gan finansējuma saņēmēja, gan sadarbības partneru personāls aktīvi iesaistījās saturiskā vadlīniju precizēšanā, ņemot vērā, ka vadlīniju saskaņošana pēc iesaistīto pušu (iestāžu) viedokļu saņemšanas galvenokārt norisinājās projekta konsultatīvās padomes sanāksmēs. 

Proti, projekta personāls ir veicis tādus uzdevumus, kas nepieciešami sekmīgai projekta īstenošanai, vienlaikus tie neietilpst tipiska projekta vadības un īstenošanas personāla pienākumos, kā arī nepārklājas ar iepirkumos iekļautās sagatavojamās informācijas (nodevumu, vadlīniju) apjomu. Tāpat būtiski, ka faktiski projekta personālam nepieciešamās izmaksas nepārsniedz 30% no kopējā projekta budžeta, kas ir samērīgs apjoms pret projekta budžetu un veikto darba apjomu projektā iesaistītajam personālam. Ņemot vērā, ka turpmākā projekta īstenošanas laikā nav iespējams izslēgt līdzvērtīgu detalizētu uzdevumu veikšanu personāla (kas projekta īstenošanas laikā ir ieguvis attiecīgo kompetenci) ietvaros, ir pamatoti un noteikumu projektā tiek paredzēts, ka personāla izmaksām tiek piemērota faktisko izmaksu metode no projekta īstenošanas sākuma dienas. Tādējādi tiek novērsta nevienlīdzība, ka projektā piesaistītais personāls nevar saņemt paredzēto atalgojumu (proporcionāli faktiskajai noslodzei projektā) projekta iepirkumos izveidojušos ietaupījumu dēļ.

Ar noteikumu projektu tehniski tiek precizēts termina "revitalizācija" lietojums iepriekš lietotā termina "rekultivācija" vietā, ņemot vērā jau izveidoto praksi attiecībā uz vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanu lietot terminu "revitalizācija", tāpat kā citos 6.1.1.1. pasākuma kārtu Ministru kabineta noteikumos. Ar noteikumu projektu arī tiek mainīts datums, līdz kuram finansējuma saņēmējam jāiesniedz atbildīgajai iestādei vadlīnijas par procedūru vēsturisko kūdras ieguves vietu atzīšanai par revitalizētām, ievērojot, ka vadlīnijas tika sagatavotas, taču, ņemot vērā atšķirīgos iesaistīto pušu viedokļus, ir nepieciešams vadlīnijas papildu precizēt (minētie precizējumi neietekmē turpmāko atlases kārtu izsludināšanas laiku). 

Ierosināto izmaiņu rezultātā netiek būtiski palielināts administratīvais slogs finansējuma saņēmējam, ņemot vērā, ka Vidzemes plānošanas reģions kā atvasināta publiska persona savā ikdienas darbībā neatkarīgi no projekta īstenošanas jau veic darbinieku darba laika uzskaiti, aizpildot darba laika uzskaites veidlapas, un šāda kārtība tiks saglabāta arī turpmāk. Ierosināto izmaiņu rezultātā projekta iesniedzējam (kas ir finansējuma saņēmējs) - Vidzemes plānošanas reģionam būs jāveic grozījumi noslēgtajā vienošanās ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas iekļaus paredzētās izmaiņas (t.i., projekta apjoms tiek palielināts, rezultātā arī vienošanās izpilde notiks ilgākā laika periodā, proti, maksimāli līdz 2027. gada 1. septembrim). Tāpat ierosinātās izmaiņas nepalielina projekta budžetu - projektā radušos ietaupījumu dēļ noteikumu projekts cita starpā paredz arī kopējā 6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas īstenošanai pieejamā finansējuma samazinājumu un savlaicīgu atlikušā finansējuma pārdali uz 6.1.1.1. pasākuma piekto projektu iesniegumu atlases kārtu izsludināmajā atklātajā projektu iesniegumu atlasē pieejamā finansējuma palielināšanai (noteikts Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punktā). Finansējuma atlikuma pārdale uz 6.1.1.1. pasākuma piekto kārtu pamatojama ar to, ka primāri TPF finansējumu, kas paredzēts 6.1.1.1. pasākumam, VARAM ieskatā ir jāizlieto konkrētajā pasākumā, t.i., praktiskai vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai, ievērojot, ka revitalizācija ir viena no no pamata TPF ietvaros veicamajām aktivitātēm, kas noteikta Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija rīkojumā "Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu", kā arī būtiski, ka revitalizācijas aktivitātes novirzīs TPF līdzekļus ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos. Turklāt šādas pārdales veikšanai nav nepieciešami grozījumi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam. Attiecīgi šobrīd citas alternatīvas pārdales iespējas netiek izvērtētas, ņemot vērā, ka 6.1.1.1. pasākuma piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā nav zināms kopējais finansējums, par kādu projektu iesniedzēji iesniegs projekta iesniegumus. Vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija privātpersonām ļaus uzlabot zemes, dabas resursu vērtību, nodrošināt saimniecisku, ekonomiski aktīvu un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī ļaus sekmēt vēsturiskās kūdras ieguves vietas iekļaušanos ainavā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. 

Gan 6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas, gan 6.1.1.1. pasākuma piektās projektu iesniegumu atlases kārtas ieguldījumi plānoti atbilstoši intervences kodam Nr. 74 "Rūpniecisku un piesārņotu vietu sanācija, kas atbilst efektivitātes kritērijiem", t.i., ar izmaiņām finansējuma sadalījumā starp 6.1.1.1. pasākuma kārtām netiek mainīts finansējuma sadalījums starp intervences kodiem specifiskā atbalsta mērķa līmenī. Attiecīgi ieguldījumi 6.1.1.1. pasākuma pirmajā kārtā atbilstoši intervences kodam Nr. 74 ir 961 131 euro, bet piektajā projektu iesniegumu atlases kārtā – 15 071 197 euro.