Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams mūsdienu prasībām aktualizēt sporta pārvaldības sistēmu, kas atbilstu mūsdienu vajadzībām un attiektos uz dažādām personu grupām, kuras vienlīdzīgi varētu tikt iesaistītas dažādās sporta aktivitātēs.

Likumprojekts nosaka sporta organizatoriskos, finansēšanas un tiesiskos pamatus, sporta sabiedrisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju savstarpējās attiecības, līdzdalību starptautiskajā sporta kustībā, sporta virzienus, ierobežojumus, sportistu pienākumu un tiesības. Likumprojekts izstrādāts uz esošā Sporta likuma bāzes, aktualizējot un precizējot esošās normas, papildinot ar jaunām tiesību normām. Kā arī saturiski ir saglabāts esošais regulējums antidopinga jomā.
Likumprojekta 1.pants ir papildināts ar mūsdienu sporta jomā izmantoto terminoloģiju. Atbilstoši jaunākām tendencēm sporta jomā aktualizēta un sakārtota terminoloģija, papildināti un precizēti sportā jau pastāvošie termini un to skaidrojumi, ņemot vērā tostarp arī Sporta pamatnostādnēs definēto.
Likumprojekta 3.pants nosaka likuma darbības jomas ietvaru, nodrošinot, ka sporta tiek ievērotas arī Eiropas Savienības noteiktiem sporta politikas principiem, kas ietver caurspīdīgumu, līdzdalību, sociālo iekļaušanu un vienlīdzību, uzsverot sporta lomu sabiedrības veselības veicināšanā, izglītībā un ilgtspējīgā attīstībā. Likums nosaka labas pārvaldības, dzimumu līdztiesības un sportistu duālās karjeras atbalsta principus, veicinot starptautisko sadarbību un Latvijas integrāciju globālajā sporta kustībā, kā arī veicinot ilgtspējīgu sporta infrastruktūras attīstību, izmantojot videi draudzīgus risinājumus.
Likumprojekta 4.pantā ir noteikti sporta pamatprincipi, tādi kā, vienlīdzības princips, godīgas spēles princips, drošības princips, labas pārvaldības princips. Arī valsts institūcijas, pašvaldības, fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā, darba devējiem, jāievēro principi, kas attiecas uz veselīgu dzīvesveida veicināšanu, organizējot sporta pasākumus. 
Likumprojekta 5. pants vērsts uz sportu izglītības iestādēs, lai nodrošinātu izglītojamiem fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību.
Ir precizēta tiesību normu attiecībā uz vispārējo un profesionālo izglītību, sasaistot izglītības iegūšanu ar valsts izglītības standartā un pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteikto par sporta nodarbību iekļaušanu mācību procesā.
Lai veidotu vienotu izpratni par nepieciešamību īstenot jebkāda veida sporta aktivitātes izglītības procesā, likumprojektā ar terminu "sporta nodarbība" ir saprotama gan vispārējā, gan profesionālajā, gan arī interešu izglītībā īstenotais sporta saturu attiecīgajā mācību priekšmetā vai kursā, vai programmā.
Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem" 10.punktā ir noteikts, ka pirmsskolas izglītības nobeigumā bērns ir apguvis pratību pamatus, kas ietver vērtības un tikumus, caurviju prasmes un zināšanas, izpratni un pamatprasmes, tostarp veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, bērnam apgūstot veselīga dzīvesveida ieradumus, piedaloties kustību rotaļās, apvienojot soļošanu, skriešanu, rāpošanu, rāpšanos, noturot līdzsvaru. Tādējādi pirmsskolas izglītības obligātajā saturā ir ietvertas zināšanas, izpratne un pamatprasmes veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Šīs zināšanas dažādās mācību jomās ir veidots kā veselums, ko īsteno rotaļnodarbībā kā integrētu mācību procesu dienas garumā.
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 7.punktā ir noteikti plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas ir kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības vairākās mācību jomās, tostarp veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma – skolēns izprot un praktizē veselīga dzīvesveida paradumus, atpazīst riskus dažādās, tai skaitā ekstremālās, situācijās un pieņem lēmumus drošai un aktīvai rīcībai, prasmīgi, atbildīgi un ieinteresēti iesaistās daudzveidīgās fiziskās aktivitātēs, kas veicina garīgās un fiziskās spējas, piedalās komandas veidošanā, plāno, sadala darba uzdevumus, palīdz un atbalsta citus. Minēto noteikumu 8.pielikumā ir noteikti sasniedzamie rezultāti veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Šo noteikumu 11.pielikumā "Pamatizglītības programmas paraugs" mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānā ir noteikts, ka mācību priekšmets "Sports un veselība" tiek īstenots ar noteiktu stundu skaitu klašu posmiem, sports tiek īstenots regulāri, katru nedēļu plānojot trīs stundas visās klasēs, 1. klasē – divas stundas nedēļā.
Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" 7.punktā ir noteikti plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti, kas ir kompleksi, tie atklāj galarezultātu darbībā, ietver zināšanas, izpratni un prasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus un ir izteikti kā pratības vairākās mācību jomās, tostarp veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību joma. Skolēns ikdienā apzināti rīkojas saskaņā ar veselīga dzīvesveida ieradumiem, patstāvīgi un atbildīgi izvēlas fiziskās aktivitātes un iesaistās tajās, izvirza un īsteno sev nozīmīgus kustību prasmju un fiziskās sagatavotības izaugsmes mērķus, lieto un izvērtē efektīvākos taktiskos risinājumus un stratēģijas individuālajās un komandas fiziskajās aktivitātēs. Šo noteikumu 8.pielikumā ir noteikti plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā vispārīgās apguves un optimālās apguves līmenī.
Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" 3.punktā ir noteikts, ka cita starpā profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu uzdevums ir veicināt fizisko attīstību un veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu. Šo noteikumu 1.pielikumā "Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu veidi, satura sadalījums un struktūra" ir noteikts, ka profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības (priekšmetu vai modulārās) izglītības programmas pamatdaļas struktūrā jāietver sports 2 stundas nedēļā.
Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai" ir noteikts, ka neformālās izglītības programmas izstrādā to īstenotāji un minētās programmas ietver sasniedzamos mācīšanās rezultātus, izglītības apguves formu, valodu, saturu, apjomu un īstenošanai nepieciešamos materiālos un intelektuālos resursus. Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība. Tādējādi arī neformālās izglītības programmas īstenošanas ietvarā var tikt īstenota sporta interešu izglītības programma.
Ņemot vērā pastāvošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz izglītību, kurā atkarībā no izglītības veida un izglītības pakāpes sports tiek īstenots, lai visaptveroši norādītu uz nepieciešamību iekļaut izglītības programmās sportu, tādējādi likumprojektā ar terminu "sporta nodarbība" ir aptverti visi ar sportu saistītie mācību priekšmeti, kursi un programmas.
Sporta nodarbības īsteno sporta speciālisti vai sporta treneri, ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, attīstību un vajadzības. Izglītības iestādes dibinātājs nodrošina nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus sporta nodarbību īstenošanai, kā arī veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc formālās izglītības programmas apguves (sporta interešu izglītība). Savukārt, augstākās izglītības iestāde atbalsta sportu, veicina augstākās izglītības ieguves un sportista karjeras apvienošanu duālās karjeras ietvarā. Studentu sportu Latvijā koordinē un tā kopīgās intereses pārstāv sporta organizācija – biedrība “Latvijas Augstskolu sporta savienība”, kura atbalsta un organizē studentu dalību universiādēs, citās sacensībās, kā arī pārstāv valsti starptautiski atzītā studentu sporta organizācijā.
Atsevišķus sporta izglītības jautājumus regulē ar Izglītības likums un Profesionālās izglītības likums, līdz ar to likumprojektā nav ietverts regulējums, kas jau ir noteikts  ar minētajiem tiesību aktiem. Piemēram, Izglītības likuma 47.¹ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka profesionālās ievirzes izglītība ir brīvprātīga. Izglītības likuma 12.panta (2¹) daļā ir noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs. Profesionālās izglītības likuma 31. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka  profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums un citi normatīvie akti un attiecīgās profesionālās izglītības iestādes nolikums. Šā panta piektajā daļā ir noteikts, ka privātajās profesionālās izglītības iestādēs maksu par profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvi nosaka to dibinātāji. Izglītības likuma 29. panta 1. punktā ir noteikts, ka izglītības iestādes dibinātājs tostarp nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus, pārrauga normatīvo aktu ievērošanu, veido iekļaujošu vidi un atbild par izglītības kvalitāti, kā arī sekmē izglītības iestādes darbību pašvaldības izglītības ekosistēmā. Izglītības likuma 59. panta otrās daļas pirmajā teikumā ir noteikts, ka privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Šīs daļas trešajā teikumā ir noteikts, ka valsts piedalās akreditētajās privātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs īstenotajās profesionālās ievirzes izglītības programmās nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā. Profesionālās izglītības likuma 31. panta (2²) daļā ir noteikts, ka valsts finansējumu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai ir tiesības saņemt akreditētai profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādei, kuras mācību treniņu grupas atbilst noteiktiem rezultativitātes kritērijiem sportā, kā arī nosacījumiem attiecībā uz audzēkņu skaitu un vecumu. Rezultativitātes kritērijus sportā un nosacījumus attiecībā uz audzēkņu skaitu un vecumu nosaka Ministru kabinets. Tādējādi Likumprojektā par sportu izglītībā tiek regulēti jautājumi, kas nav noteikti jau norādītajos tiesību aktos.
Likumprojekta 6.pantā ir noteikti sporta virzieni, kas iepriekš netika definēti, kā augstu sasniegumu sports; bērnu un jauniešu sports; tautas, tostarp veterānu, sports; parasports, adaptīvais sports.
Ņemot vērā, ka sporta nozarē, sporta politikas mērķu sasniegšanā un noteikto pasākumu īstenošanā ir iesaistītas vairākas institūcijas, sporta uzdevumu īstenošanā ir nepieciešama starpnozaru sadarbība un koordinācija, līdz ar to Likumprojekta 7.pantā ir noteikta Ministru kabineta kompetence.
Attiecīgi Likumprojekta 8. pantā ir noteikta Izglītības un zinātnes ministrijas kā par sporta nozari atbildīgās institūcijas kompetence. Salīdzinot ar spēkā esošo Sporta likumu, Likumprojektā ir noteikta Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence slēgt deleģēšanas līgumus vai līdzdarbības līgumus ar privāto vai publisko tiesību subjektu par individuālo olimpisko sporta veidu sagatavošanu dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskās sporta sacensībās, kā arī par atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta veterāniem; par publiska autonoma sporta muzeja darbības nodrošināšanu un ar to saistītu darbību izpildi uzturēt un attīstīt muzeja krājumu un nodrošināt tā saglabāšanu, nodrošināt muzeja krājuma un sporta vēstures informācijas un pētniecības pieejamību sabiedrībai, popularizēt Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt sporta vēstures apguvi, kā arī veikt izglītojošo darbu un pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēsturē; par Latvijā atzīto sporta federāciju darbības kontroli sporta jomā, par sporta federācijas statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai par atzītās sporta federācijas statusa zaudēšanu; par sporta speciālista vai sporta trenera sertifikāta izsniegšanu, atteikumu izsniegt, apturēšanu uz laiku vai anulēšanu. Tādējādi Likumprojektā vairs netiek minēti konkrēti sporta organizācijas nosaukumi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Šā panta otrajā daļā ir noteikts, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus. Ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto attiecībā uz deleģēšanas līgumu vai līdzdarbības līgumu slēgšanu ar privāto vai publisko tiesību subjektu, Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā šos valsts pārvaldes uzdevumus efektīvāk var veikt privāto vai publisko tiesību subjekti, nevis Izglītības un zinātnes ministrija kā sporta politikas plānotāja. Noslēdzot minētos līgumus, valsts pārvaldes uzdevumu noteikšana un rezultātu sasniegšana ir konkrēta un skaidra, līdz ar to arī uzraudzības un kontroles mehānismi var tikt noteikti efektīvāki un elastīgāki, ņemot vērā lietderības apsvērumus.
Citu institūciju  - Labklājības, Aizsardzības, Tieslietu un Veselības ministriju -  kompetence ir noteikta Likumprojekta 9.pantā.  Tādējādi ilgtermiņā, institūcijām sadarbojoties var tikt ieviesta un īstenota efektīva, visaptveroša fizisko aktivitāšu veicināšanas politika un sekmēta iedzīvotāju fiziskā aktivitāte un veselība.
Likumprojekts 10. pantā ir noteikta tiešās pārvaldes iestādes kompetence sporta jomā, akcentējot jaunatnes  nozīmīgumu sporta nozares attīstībā un aktīvāku iesaisti sportisko rezultātu sasniegšanā. Iestāde tiks veidota, reorganizējot Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentu un ministrijas padotībā esošo Jaunatnes un starptautisko programmu aģentūru. Iestādei tiks nodota daļa no Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta uzdevumiem, kā arī tā turpinās īstenot līdzšinējās Jaunatnes un starptautisko programmu aģentūras uzdevumus. Iestādes darbību noteiks Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Iestādei likumā noteiktie uzdevumi ir šādi:
1) īstenot sporta un jaunatnes politikā noteiktās funkcijas un uzdevumus sporta jomā;
2) atbalsta sporta virzienu attīstību;
3) veic sporta finansēšanas pārvaldību un īsteno sporta nozares finansēšanas stratēģiju, tai skaitā atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajam administrē sportam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus;
4) attīsta un pilnveido kvalitatīvu augstas klases sportistu sagatavošanas sistēmu;
5) pārbauda Sporta reģistrā sniegto ziņu un dokumentu atbilstību īstenībai, analizē un apkopo informāciju sporta jomā;
6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un koordinē nacionālo sporta bāzu darbību sporta jomā, kā arī reģistrē un aktualizē informāciju par sporta bāzēm Sporta reģistrā;
7) izstrādā vadlīnijas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas un sporta interešu izglītības kvalitātes un sasniegumu nodrošināšanai, sniedz ieteikumus sporta izglītības kvalitātes pilnveidei un sasniegumu attīstībai, kā arī organizē un analizē izglītības kvalitātes datu ieguvi;
8) koordinē un pārzina sporta izglītības iestāžu darbu, kā arī jaunatnes sporta pasākumus;
9) nodrošina Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu jaunatnes un sporta jomā.
Likumprojekta 11.pantā ir noteikta Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetence veikt sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darbības uzraudzību, sniedzot ieteikumus izglītības kvalitātes pilnveidei un uzlabošanai, līdz ar to tiks stiprināts sporta jomā iesaistīto institūciju un personu uzraudzības mehānisms. Izglītības kvalitātes valsts dienests saskaņā ar Izglītības likuma 20.panta pirmo un otro daļu kontrolē ar izglītību saistīto normatīvo aktu ievērošanu. Izglītības kvalitātes valsts dienests ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Līdz ar to likumprojekta 11.pants kā speciālā tiesību norma arī noteiks Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci.
Fizisko aktivitāšu veicināšanā un sporta pasākumu nodrošināšanā ārkārtīgi nozīmīga loma ir pašvaldībām. Pašvaldību likuma 4.panta pirmajā daļā ir noteiktas pašvaldībai autonomās funkcijas, tostarp, gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību; (4.punkts); kā arī veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai (7.punkts).
Likumprojekta 12.pantā ir nostiprināta pašvaldību kompetence sporta jomā, precizēta un papildināta pašvaldību kompetence, sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai, organizēt un koordinēt sporta sacensību un veselību veicinošu pasākumu norisi un atbalstīt pašvaldības labākos sportistus, sniegt atbalstu dalībai nozīmīgās valsts un starptautiskās sacensībās, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu atbalstīšanai un finansēšanai sporta izglītības iestādēs. Pašvaldība, veicinot veselīgu dzīvesveidu, izstrādā sporta attīstības stratēģiju savā administratīvajā teritorijā, kā arī ir tiesīga: noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju; būvēt, uzturēt un attīstīt pašvaldību sporta bāzes, tai skaitā, nodrošinot to pieejamību personām ar invaliditāti un parasportistiem, pašvaldības noteiktajā kārtība piešķirt finansējumu kapitālsabiedrībām neatkarīgi no to juridiskā statusa, un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu; sekmēt un finansiāli atbalstīt sporta organizāciju veidošanu un darbību; atbalstīt sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību; finansēt sporta sacensības, sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai, organizēt un koordinēt sporta sacensību un veselību veicinošu pasākumu norisi un atbalstīt pašvaldības labākos sportistus, kā arī atbalstīt dalību nozīmīgās valsts un starptautiskās sacensībās, ja ir ievērots šā likuma 36.panta otrās daļas 1.punkts; atbalstīt un finansēt bērnu un jauniešu izglītošanos sporta izglītības iestādēs. Pašvaldība finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs, kā arī atbilstoši saistošajos noteikumos paredzētajai kārtībai un kritērijiem finansē akreditētās privātās sporta izglītības iestādes savā administratīvajā teritorijā. Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība".
Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” doto uzdevumu (II. rīcības joma “Latviska un iekļaujoša Latvija”, deklarācijas dotā uzdevumu numurs 015. un pasākuma Nr. 15.6., darbības rezultāts - izstrādāts un apstiprināts likumprojekts "Valsts Sporta atbalsta fonda likums", nosakot azartspēļu un izložu nodokļu daļas un akcīzes nodokļa daļas novirzīšanu sporta atbalstam, kā arī valsts budžeta finansējuma sadalīšanas principus.), Likumprojektā ir iekļauta jauna tiesību norma par Valsts sporta fondu (13.pants), kas veicinās Latvijas sporta attīstību, atbalsta sporta pasākumu īstenošanu, sporta darbinieku un sporta speciālistu darbību. Tiek paredzēts, ka sporta organizācijas, sporta darbinieki, varēs saņemt finanšu līdzekļus no Valsts sporta fonda. kā arī sporta pasākumu īstenošanu varēs finansēt no Valsts sporta fonda līdzekļiem. Valsts sporta fonda darbību noteikts atsevišķs likums.
Lai nodrošinātu, ka visa informācija un nepieciešami dati par sportu tiek uzskaitīta, analizēta un sistematizēta vienā valsts informācijas sistēmā, Likumprojekta 14.pantā tiek definēts Sporta reģistrs, tā izveidošanas mērķis, kā arī noteikta pamatinformācija, kura ir iekļaujama reģistrā. Šobrīd nepastāv tāds vienots sporta reģistrs. Likumprojekta 7.panta otrās daļas 2.punktā ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam izdod Ministru kabineta noteikumus par sporta reģistru, kuros detalizēti tiks noteikts informācijas saturs, datu veidi un apjoms, datu glabāšanas termiņi un to apstrādes kārtība. Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta (1)¹ daļā ir noteikts, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz ārējiem normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; valsts informācijas sistēmas pārzini; valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Minētajā likuma pantā ir noteikts, ka Ministru kabinets attiecīgi izdod noteikumus par minēto prasību izpildi. Tādējādi Sporta likumā, paredzot regulējumu par Sporta reģistra izveidi, ir ievērotas Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktās prasības. Sporta reģistrs tiks veidots kā Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa un tās pārzinis būs Izglītības un zinātnes ministrija. Ņemot vērā to, ka tiks ieviests jauns sporta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modelis, kurš nodrošinās sporta nozarei būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, tiks veicināta sporta politikas mērķu sasniegšana un precīzos datos balstītu lēmumu pieņemšana. Reģistrs nepieciešams, lai, pilnveidojot sporta pārvaldības procesus, būtu pieejama informācija un dati par Latvijas sporta nozari kopumā, kā arī nodrošinot nepieciešamo datu ieguvi valsts sporta budžeta finansējuma aprēķināšanai. Tādējādi tiks pilnveidoti sporta pārvaldības procesi, apkopota un interaktīvā veidā nodrošināta informācija par sportā iesaistītām personām dažādos līmeņos, kas nodarbojas atzītās sporta federācijās un citās sporta organizācijās un iestādēs, sporta izglītības programmām, sporta speciālistiem, sporta bāzēm, piešķirto publisko (tai skaitā pašvaldību) un sporta organizāciju papildus piesaistīto finansējumu, citu statistisko informāciju. Tiks nodrošināta iespēja reģistru izmantot arī sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšanai un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošanai, lai attīstītu un efektīvi izmantotu sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā. Tiks aktualizēts Sporta bāzu reģistrs, paredzēta kārtība sporta bāzes iekļaušanai Sporta bāzu reģistrā, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informāciju. Latvijas Sporta federāciju padomes uzturētās datu bāzes: atzīto sporta federāciju reģistru, sporta speciālistu reģistru, šaušanas instruktoru reģistru pievienojot Sporta reģistram. Nozare varēs saņemt pakalpojumus, kas palīdz plānot treniņus, sacensības un citas aktivitātes atbilstoši infrastruktūras pieejamībai. Sporta reģistrā tiks apstrādāti personas dati, tostarp par sporta darbiniekiem (arī sporta trenera), sportistiem (arī bērniem un jauniešiem) ar mērķi identificēt minēto personu sasniegumus, sportiskos rezultātus. Tiks izveidots vienots reģistrs ar pieejamu informāciju par personām, kuras nodarbojas ar sporta federācijās pārstāvēto sporta veidu un piedalījušās attiecīgās sporta federācijas sacensību kalendārā iekļautajās nacionāla līmeņa vai starptautiskās attiecīgā sporta veida sacensībās. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula; turpmāk – Datu regula)   5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietverto nolūka ierobežojuma principu, personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavienojamā veidā. Vienlaikus Datu regulas 6. panta 1. punktā noteikts, ka  apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem publiskai personai: “c” apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai  “e” apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt Datu regulas 6. panta 3. punkta “b” apakšpunktā noteikts, ka šā panta 1. punkta “c” un “e” apakšpunktā minēto apstrādes pamatu un nolūku nosaka ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Minētie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu publiski pieejamus un ticamus datus par sporta speciālistiem, viņu sertifikāciju, sporta treneriem un viņu sertifikācijas dati. No Valsts izglītības informācijas sistēmas tiks iegūti dati par bērniem un jauniešiem, kuri mācās profesionālās ievirzes sporta izglītības  programmās un interešu izglītības programmās, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju par veicamajām veselības pārbaudēm, efektīvu un caurspīdīgu valsts finansējuma piešķiršanas kārtību un finanšu līdzekļu pārvaldību, tostarp apkopšanu, uzkrāšanu un analīzi. Tiks uzkrāta informācija valsts finansējuma saņemšanai un piešķiramā valsts finansējuma apmēra noteikšanai. Tiks izveidots sporta federāciju datu uzkrāšanas (t.sk. automātiskas saņemšanas) un apstrādes digitalizēts risinājums (datu saņemšana, apstrāde un pārbaude atbilstoši kritērijiem).
Likumprojektā 15.pantā ir precizēta Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetence, deleģējot Ministru kabinetam noteikt gan padomes sastāvu, gan apstiprināt nolikumu, gan lēmumu un atzinumu pieņemšanas kārtību (Likumprojekta 7.panta 5.punkts).
Attiecībā uz sporta federāciju izveidošanu, tās atzīšanas kritērijiem un kārtību, kā arī federācijas statusa zaudēšanas kārtību Likumprojekta 16., 17., 18.panti pēc būtības nemainās salīdzinot ar spēkā esošo Sporta likumu, papildinot kritēriju, ka sporta federācija savā darbībā ievēro Sporta likuma 4. pantā minētos sporta principus.
Lai nodrošinātu vienādu attieksmi sporta organizāciju vidū, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi, Likumprojektā ir svītroti vairāku biedrību un organizāciju nosaukumi. Likumprojektā konkrēti ir minētas atsevišķas biedrības un to kompetence, kā piemēram, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Paralimpiskā komiteja, kas izriet no Olimpiskās hartas prasībām. Olimpiskā harta nosaka Olimpisma pamatprincipus, likumus un to papildinājumus, kurus ir pieņēmusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK). Tajā formulēti olimpiskās kustības mērķi, reglamentēta SOK darbība, kā arī olimpisko spēļu sagatavošanas un organizēšanas kārtība. Olimpiskā Harta (OH) kalpo trim galvenajiem mērķiem: a) Olimpiskā Harta, kā konstitucionāls pamatinstruments, nosaka un maina Olimpisma pamatprincipus un vērtības. b) Olimpiskā Harta ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas statūti; c) Olimpiskā Harta arī nosaka trīs galveno Olimpiskās kustības sastāvdaļu: Starptautiskās Olimpiskās komitejas, Starptautisko federāciju un Nacionālo Olimpisko komiteju, kā arī Olimpisko spēļu Organizēšanas komiteju, galvenās savstarpējās tiesības un pienākumus. Visi iepriekš minētie partneri darbojas saskaņā ar Olimpisko Hartu.
Biedrība "Latvijas olimpiskā komiteja" (turpmāk - LOK) ir Olimpiskajai kustībai piederīga organizācija, kura uzņemas ievērot Olimpiskās hartas un Pasaules Antidopinga kodeksa nosacījumus un pakļauties SOK lēmumiem; nacionālajā līmenī LOK apņemas piedalīties pasākumos nolūkā sekmēt mieru, atbalstīt un veicināt sporta ētikas popularizēšanu, sekmēt arī sieviešu dalību un dzimumu līdztiesību sportā, cīnīties pret dopingu sportā un ar atbildību rūpēties par apkārtējās vides jautājumiem. LOK uzdevumi tostarp ir: vadīt Olimpisko kustību Latvijā un koordinēt to Latvijas sporta federāciju darbu, kuru pārziņā esošie sporta veidi un disciplīnas iekļauti Olimpisko spēļu programmā; ievērot savā darbībā Olimpiskās Hartas principus un pārraudzīt to īstenošanu Latvijā, veicināt kultūras un mākslas attīstību sporta jomā. 
Biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja" (turpmāk - LPK) ir biedrība, kas atbild par sportu cilvēkiem ar invaliditāti Latvijā, ar mērķi attīstīt un popularizēt paraolimpisko kustību. Tās uzdevums ir nodrošināt paraolimpisko sportistu dalību nacionālās un starptautiskās sacensībās, kā arī pārstāvēt to intereses gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī. Par paraolimpisko sportu tiek uzskatīti visi paraolimpiskie sporti, kas šobrīd kopā ir 28, kā arī neparaolimpiskie sporta veidi un pielāgotais sports cilvēkiem ar garīgu invaliditāti un dzirdes traucējumiem. LPK ir Starptautiskās un Eiropas Paraolimpiskās komitejas locekle. LPK aptver arī Nedzirdīgo sportu, kā arī Speciālo olimpiādi.
Ņemot vērā LOK un LPK nozīmīgumu sportā, likumprojekta 19. un 20.pantā ir noteikta šo organizāciju kompetence un uzdevumi. LOK atbilstoši Olimpiskā hartā noteiktajam par nacionālo olimpisko komiteju vada olimpisko kustību, koordinē Latvijā atzīto sporta federāciju sadarbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses Starptautiskās Olimpiskās komitejas apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos. Sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, kā arī īsteno šādas programmas: olimpiskās izglītības  programmu; olimpiskās kustības jaunatnes programmu; olimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu;
olimpisko sporta veidu attīstības programmu; valsts labāko sportistu dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
LPK vada paraolimpisko kustību, koordinē Latvijā atzīto sportistu ar invaliditāti sporta federāciju sadarbību, kā arī pārstāv un īsteno to kopīgās intereses Starptautiskās Paralimpiskās komitejas apstiprinātajos sporta veidos, sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm, piesaistot gan privātos, gan publiskos finanšu līdzekļus, kā arī īsteno šādas programmas: paraolimpisko izglītības programmu; bērnu un jauniešu parasporta kustības programmu; paraolimpiskās kustības reģionālās attīstības programmu; paraolimpisko sporta veidu attīstības programmu;
paraolimpiskās vienības darbības nodrošinājumam; valsts labāko sportistu dalībai paraolimpiskās spēlēs, jaunatnes paraolimpiādēs un citās starptautiskajās un reģionālajās kompleksajās sacensībās.
Likumprojekta 21.pantā ir noteikts finansējums sportam, t.i., valsts budžeta līdzekļus sportam, tostarp šajā likumā noteiktajām koordinējošām sporta organizācijām - biedrībai “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrībai “Latvijas Paralimpiskā komiteja” un Latvijā atzītajām sporta federācijām un organizācijām, kurām deleģēti noteikti valsts pārvaldes uzdevumi sportā, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot noteiktos kritērijus. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu. Sportu finansē arī pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas, tai skaitā sporta organizācijas un starptautiskās sporta federācijas. Ja sportists, sporta organizācija vai sporta darbinieks nepilda šajā likumā, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi finanšu līdzekļus, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par attiecīgajam sportistam, sporta organizācijai vai sporta darbiniekam piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas pārtraukšanu un citu līgumā paredzēto sankciju piemērošanu, kā arī izvērtē un lemj par turpmāku rīcību ar finanšu līdzekļiem.
Likumprojekta 22.pants ir jauna tiesību norma, kas paredz kārtību brīvprātīgo sporta tiesnešu darba finansēšanai. Šāds tiesiskais regulējums noteikts, lai veicinātu un atvieglotu sporta tiesnešu darbu. Tiek noteikts, ka sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības savu budžetu ietvaros segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus līdz 20 euro dienā, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē. Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai:
- kurai ir attiecīgā sporta veida sporta trenera vai sporta tiesneša sertifikāts vai ir iegūta profesionālās ievirzes sporta izglītība akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē un ir jaunāka par 20 gadiem;
- kura nesaņem atlīdzību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts par sporta tieneša pakalpojuma nodrošināšu tajās pašās sacensībās. Izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, var atlīdzināt personai no vienas vai vairākām sporta organizācijām vai sporta izglītības iestādēm, nepārsniedzot  1000 euro kalendārajā gadā. Šāds regulējums atbilst likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantā noteiktajam ar nodokli neapliekamo ienākumu veidam, kurā ir noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi, tostarp ar brīvprātīgā darba veikšanu saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras brīvprātīgā darba veicējam atbilstoši brīvprātīgā darba līguma noteikumiem sedz brīvprātīgā darba organizētāji par ēdināšanu, viesnīcu (naktsmītni), ceļa (transporta) izdevumiem, degvielu, apģērbu un apmācību — Ministru kabineta noteiktā sastāva un normu ietvaros un kuru kopējais apmērs taksācijas gada laikā (neatkarīgi no izmaksātāja) nepārsniedz 1000 euro.
Likumprojekta 23.pantā ir noteikti balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā saņemšanas subjektu loks, piešķiršanas un atņemšanas kārtība. Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām var piešķirt balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā. Pašvaldība Latvijas sportistiem un viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām var piešķirt balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā pašvaldības noteiktajā kārtībā. Ja Latvijas sportists, viņu treneris, sportistu apkalpojošais sporta darbinieks, tai skaitā sporta ārsts, apkalpojošais personāls un attiecīgā sporta federācija nepilda šajā likumā, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi balvu, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par balvas atņemšanu.
Likumprojektā (24., 25., 26., 27.,.28., 29. pants) pēc būtības saturiski nemainās jautājumi un kompetence, kas attiecas uz Latvijas Antidopinga biroju, Disciplināro antidopinga komisiju, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija, pārsūdzības komisiju, kā arī starptautisko sporta organizāciju un citu dalībvalstu antidopinga organizāciju pārsūdzību tiesību īstenošanu.
Likumprojekta 30. un 31.pantā paredzēta sporta pasākumu organizēšanas, olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību kārtība pamatā netiek mainīta salīdzinot ar esošo regulējumu.
Likumprojekta 32.pantā ir noteikta manipulācijas ar sporta sacensībām definīcija, tā ir jebkāda tīša vienošanās, darbība vai bezdarbība, kuras mērķis ir nepieņemamas izmaiņas sacensību rezultātos vai to gaitā, lai pilnībā vai daļēji novērstu sacensību neparedzamību, un vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta nelikumīgu ietekmēšanu. Par šādu nodarījumu atbildība ir noteikta Krimināllikuma (KL) 212.¹ pantā „Manipulācijas ar sporta sacensībām” ir paredzēta atbildība par manipulācijām ar sporta sacensībām, jo KL 211. un 212. pants attiecas uz negodīgu konkurenci komercdarbībā, savukārt šīs darbības saistītas ar negodīgu konkurenci sportā, jo tiek ietekmēts to sporta komandu vai individuālo sportistu stāvoklis rangā vai turnīru tabulā, kas nav iesaistīti šādās manipulācijās. KL 212.¹ panta pirmajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par manipulācijām ar sporta organizācijas rīkotām sporta sacensībām. Ņemot vērā to, ka sporta sacensību manipulāciju definīcija ir ietverta  Likumprojekta 32.pantā „Manipulācijas ar sporta sacensībām”, tādējādi tā ir blanketa tiesību norma KL 212.¹ pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma konstatēšanai.
Aizliegums piedalīties sporta sacensībās un aizliegums organizēt sporta sacensības (Likumprojekta 33. un 34.pants) attiecībā uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku paliek nemainīgs, ņemot vērā to, ka joprojām turpinās 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas Federācijas pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā (kurā iesaistīta arī Baltkrievijas Republika) un Krievijas Federācija nav izvedusi savus bruņotos spēkus no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas, līdz ar to spēkā esošie aizliegumi ir aktuāli un nav grozāmi.
Likumprojekta 35.pantā ir noteikts, ka par sporta darbinieku drīkst strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācijai, kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, kā arī, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, kā arī, kas nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Likumprojekta 1.panta 3.punktā ir definēts "sporta darbinieks" ietvars, tie ir sporta speciālisti, sporta treneri, sporta tiesneši kā arī fiziska persona, kas darbojas sporta jomā, veic izglītojoši, metodisko darbu, veic sportista vai sporta sacensības apkalpojošo un organizatorisko darbu.
Attiecībā uz jēdzienu "nevainojama reputācija" ir nepieciešams vairot uzticību sporta darbinieku un sporta organizāciju izpildinstitūciju pārstāvjiem, nodrošinot tādu personu iesaisti, kurām ir laba reputācija un augsti ētikas standarti, atbilstošas personīgas un profesionālas īpašības, kuri godprātīgi un atbildīgi pilda savus amata pienākumus. Ņemot vērā, ka sporta organizāciju izpildinstitūciju pienākums ir nodrošināt tostarp valsts piešķirtā finansējumu izlietojuma efektīvu kontroli un uzraudzību, nodrošināt šā procesa likumīgu norisi, līdz ar to tiek nodrošināta sabiedrības uzticība sporta organizācijām kopumā, tādējādi pozitīvi ietekmējot sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Normatīvais regulējums nedefinē jēdzienu "nevainojama reputācija", kā arī nenoteic konkrētus kritērijus vai vadlīnijas reputācijas jautājuma izvērtēšanā, tos var izstrādāt un pieņemt katra sporta organizācija, nodrošinot skaidru un vienveidīgu piemērošanu. Latviešu valodas vārdnīcās jēdziena "nevainojama reputācija" skaidrojums ir visai skops, proti, reputācija ir sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām un darbības nozīmīgumu [Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca. Pieejama: http://www.tezaurs.lv/sv.]
Viens no veidiem kā nevainojamas reputācijas mērauklu ietvert tiesību aktos, ir noteikt to kā atvērtu jēdzienu. Tas visai bieži sagādā neskaidrības, liekot interpretēt, kas ir nevainojama reputācija. Šādā gadījumā gan pretendentiem, gan vērtētājiem jābūt ļoti piesardzīgiem, jo tas pieļauj manipulācijas amatpersonas neatkarības ietekmēšanai [skat E. Pastars. Kas ir reputācija, un kādi ir tās kritēriji. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/306909-kas-irreputacija-un-kadi-ir-tas-kriteriji-2019.] Ja nevainojamas reputācijas klauzula ir ietverta likumā, tiesību piemērotājs ar pareizu pieeju un metodēm to var saprātīgi piemērot. Ir arī uzskats, ka nevainojamu reputāciju var apliecināt citas personas, autoritatīvi cilvēki kādās profesijās. Un vēl kā apliecinājums var būt prezumpcija, ka personai ir nevainojama reputācija, kamēr nav pierādīts pretējais. [skat E. Pastars. Kas ir reputācija, un kādi ir tās kritēriji. Pieejams: https://lvportals.lv/skaidrojumi/306909-kas-irreputacija-un-kadi-ir-tas-kriteriji-2019.]
Satversmes tiesa ir atzinusi, ka personām, kuras pilda valstij nozīmīgas funkcijas (piemēram, tiesneši, prokurori, advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.), var būt "stingrāki amata ierobežojumi nekā citās jomās. Tostarp arī kritēriji, kas saistīti ar amata pretendenta personību". Likumprojektā ir noteikti ierobežojumi tiesībām uz strādāt par sporta darbinieku. Šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesa saista ar valsts pienākumu nodrošināt pienācīgu tās institūciju darbību, kā arī noteikt tādu regulējumu, lai valsts vara tiktu īstenota atbilstoši sabiedrības interesēm (sk. sal.Satversmes tiesas 2003.gada 23.februāra sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 9.punktu un 10.2 punktu). Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai." Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 12. punktu). Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver arī tādu elementu kā tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, kas savukārt ietver tiesības turpināt šo nodarbošanos arī nākotnē (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2021-27-01 15.1. punktu). Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos aizsargā personu pret valsts darbībām, kas šo brīvību ierobežo. Taču tas neliedz valstij noteikt prasības, kādām personai jāatbilst, lai tā tiesības uz konkrētu nodarbošanos varētu īstenot. Likumdevējam ir rīcības brīvība izvirzīt prasības attiecībā uz konkrētu profesionālo darbību, ciktāl tas nepieciešams sabiedrības interesēs (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2020-36-01 12. punktu).
Atbilstoši likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 28. pantam sporta speciālista profesija ir iekļauta reglamentēto profesiju lokā. Izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības reglamentētajās sporta speciālistu profesijās nosaka sporta jomu reglamentējoši likumi, t.i., Likumprojekts.
Ņemot vērā minēto, attiecībā uz sporta darbinieku tiek noteikti ierobežojumi, jo viņu profesija ir sabiedriski nozīmīga. Sporta darbinieks, veicot savu darbu, tostarp izglītojošo darbu, skar arī izglītojamo (bērnu, jauniešu) intereses, līdz ar to sporta darbiniekam jāatbilst ne tikai profesionālajām prasībām, bet arī augstām morāles un ētikas prasībām. Minētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir vairāki leģitīmie mērķi. Tiesību norma ir vērsta uz to, lai sporta treniņu (nodarbību) laikā, šo darbu veiktu personas, kas, pašas būdamas par paraugu, sekmē tādas personības veidošanos, kura ne tikai spēj izmantot apgūtās zināšanas un prasmes, bet arī apzinās  normatīvo  aktu,  it  īpaši  krimināltiesības  regulējošu  normatīvo  aktu, ievērošanas  nepieciešamību. Tātad  minētajā  normā  ietvertais pamattiesību ierobežojums kalpo sabiedrības tikumības aizsardzībai. Sabiedrības locekļi, kas apzinās un ciena vērtības, uz kurām  balstīta  Satversme,  tostarp  citu  personu  tiesības, ir demokrātiskas Latvijas  valsts  pastāvēšanas  priekšnoteikums. Aizliegums par tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītai personai strādāt par sporta darbinieku,  ir piemērots  līdzeklis  pamattiesību  ierobežojuma  leģitīmo mērķu sasniegšanai,  jo nodrošina to,  ka  persona,  kura  sodīta  par  tīšu  noziedzīgu noziegumu, neveic ne sporta treniņu, (nodarbību), ne mācību un audzināšanas darbu. Šobrīd nepastāv  tādi  alternatīvi  līdzekļi,  ar  kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek sasniegti ar minēto normu. Tiesību norma attiecas tikai uz tādām personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, kā arī  attiecas uz personām, kuras sodītas par noziedzību nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Ikviena sportista, arī izglītojamo, viņu ģimenes  locekļu  un  sabiedrības  intereses  tiktu apdraudētas tad, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusi persona, kura vēl nav izcietusi  sodu vai kurai sodāmība vēl nav dzēsta vai noņemta, tomēr noteiktos apstākļos varētu veikt sporta speciālista darbu. Tādējādi tiesību normā ietvertais leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzeklis ir visefektīvākais. Labums,  ko  no  Likumprojekta 35.panta pirmajā daļā  ietvertā ierobežojuma gūst sportisti tostarp, izglītojamie, viņu vecāki un sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarīto  kaitējumu.
Attiecībā uz nevainojamas reputācijas jēdziena izpratni, vērtējot sporta darbinieka atbilstību ieņemamajam amatam, jāņem vērā tas, ka šī ietvertā klauzula tiesību piemērotājam ir saprātīgi jāpiemēro. Sporta darbiniekiem ir nepieciešama nevainojama reputācija un ir jānovērš apstākļi, kas saprātīgi varētu radīt šaubas par sporta darbinieka tiesisko apziņu. Reputācija ir sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par personu, un viens no nevainojamas reputācijas būtiskākajiem aspektiem ir sabiedrības cieņa un uzticēšanās (sal.: Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 18.2. punkts). Jēdziens “nevainojama reputācija” ir interpretējams kopsakarā ar citām likumprojekta tiesību normām, piemēram, likumprojekta 4.pantā noteiktajiem sporta principiem, kā arī likumprojekta 35.panta pirmajā daļā norādītajiem ierobežojumiem. Lai nodrošinātu citu personu tiesību aizsardzību un vairotu uzticēšanos  sporta speciālistu, sporta treneru un sporta tiesnešu profesijai, šajā profesijā jādarbojas tādām personām, kuru personiskās īpašības un profesionālā sagatavotība neizraisa šaubas. Šīm personām jāatbilst pietiekami augstiem ētikas un profesionālās kompetences standartiem, lai baudītu sabiedrības cieņu un uzticēšanos. Personas iepriekš veikta noziedzīga rīcība ietekmē personas reputāciju un raksturo tās ētikas standartus. Šādas rīcības rezultātā personas reputācija ir ietekmēta arī tad, ja persona saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess vēlāk izbeigts (sal.: Satversmes tiesas 2024. gada 24. oktobra sprieduma lietā Nr. 2023-44-01 13. punkts). Noziedzīgs nodarījums no citiem likumpārkāpumiem atšķiras ar lielāku radītā kaitējuma vai iespējamā kaitējuma smaguma pakāpi, un likumdevējs ar krimināltiesību līdzekļiem paredzējis aizsargāt pašas svarīgākās un nozīmīgākās intereses. Ja kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, persona pēc būtības ir atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 15. punktu). Tādējādi tas, ka persona ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var radīt negatīvu priekšstatu par šo personu un ietekmēt sabiedrības viedokli arī par tās profesionālo darbību. (sk. sal. Satversmes tiesas 2024.gada 17.decembra spriedumu lietā Nr. 2023-47-01 16.punktu).
Likumprojekta 35.pantā iekļautie ierobežojumi, kas attiecas uz sporta organizācijas locekļu amatiem, deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu privāto un publisko tiesību subjektiem, sporta federācijas izpildinstitūciju locekļu amatu kandidātiem paliek nemainīgas.
Likumprojekta 36.pants ir papildināts ar sportista tiesībām un pienākumiem, nosakot, tostarp tiesības piedalīties sporta treniņos un sacensībās; atteikties piedalīties sporta treniņos un sacensībās, ja tas rada vai var radīt tiešus draudus sportista dzīvībai, veselībai vai drošībai vai ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi; saņemt nepieciešamo informāciju par sporta treniņiem un sacensībām; saņemt nepieciešamo atbalstu un palīdzību sportista karjeras laikā; īsteno citas tiesības, kuras ir noteiktas starptautiskajos un Latvijas sportu regulējošos tiesību aktos. Kā arī nosakot sportista pienākumus, proti, ievērot starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, sporta ētikas un godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus; rūpēties par savu veselības stāvokli, regulāri veikt veselības pārbaudes, apdrošināt savu veselību un dzīvību. Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi, regulāru veselības pārbaužu veikšanu, veselības un dzīvības apdrošināšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādības tiesības) un sporta speciālisti, sporta treneri; uzņemties atbildību par savu darbību sportā; sistemātiski un regulāri pilnveidot kompetenci, papildināt zināšanas un attīstīt prasmes;  sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem sporta jautājumos; saprotamā veidā sniegt informāciju par savu sporta veidu, treniņiem un sacensībām, ja nepieciešams; ziņot sporta federācijai vai citām kompetentām iestādēm par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, veicot savu darbību, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka minēto apstākļu tūlītēja nenovēršana var novest pie noziedzīga nodarījuma pret personas dzīvību, veselību, tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi; atmaksāt saņemto finansējumu, atdot saņemto balvu, ja ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi.
Likumprojekta 37.pantā ir noteikta sporta darbinieka, sporta aģenta tiesības un pienākumi. Sporta darbinieks ievēro šajā likumā noteiktās sportista tiesības un pienākumus ciktāl tās ir attiecināmas uz viņa darbību un statusu.
Sporta speciālists, sporta treneris, kuram ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, vai kas ir ieguvis attiecīgās sporta veida federācijas sporta trenera sertifikātu, ir tiesīgs īstenot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu un sporta interešu izglītības programmu, vadīt sporta treniņus (nodarbības) vai veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā sporta speciālista reglamentētajā profesijā. Sporta speciālists, sporta treneris, sporta tiesnesis un sporta aģents ievēro starptautiskos un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, godīgas spēles principus, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus, uzņemoties atbildību par savu darbību sportā. Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, sportistiem, sporta speciālistiem, sporta treneriem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.
Attiecīgi likumprojekta 38.pantā noteikti noteikumi par reģistrācijas un sertifikācijas noteikumu pārkāpšana. Par normatīvajos aktos noteiktās reģistrācijas sporta reģistrā pārkāpšanu piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām. Par profesionālo darbību bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.
Administratīvās atbildības likuma 16.pantā ir noteikts, ka naudas sods ir noteikta naudas summa, kas administratīvi sodītajai personai jāmaksā par izdarītu administratīvo pārkāpumu. Naudas soda apmēru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos izsaka naudas soda vienībās. Nolēmumā par sodu norāda piemērotās naudas soda vienības un naudas soda summu euro. Viena naudas soda vienība ir pieci euro. Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības. Maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 4000 naudas soda vienību.
Ņemot vērā minēto, Likumprojektā ir ievērots Administratīvās atbildības likuma noteiktais minimālais un maksimālais naudas soda apmērs.
Likumprojekta 39.pantā noteikta kompetence administratīvo pārkāpumu procesā, proti, administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 38. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Izglītības kvalitātes valsts dienests. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīlļa noteikumu Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 3.8.apakšpunktu viena no Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkcijām ir veikt sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību. Līdz ar to Likumprojektā tiek nostiprināta normatīvo aktu uzraudzība un kontrole.

Pārejas noteikumos tiek paredzēts, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sporta likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 24. nr.; 2009, 6., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2016, 31., 82. nr.; 2017, 128. nr.; 2018, 111. nr.; 2021, 129.A nr.; 2022, 83.A nr.; 2023, 247. nr.; 2024, 31. nr.). Lai nodrošinātu pietiekami saprātīgu pārejas periodu un laiku nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādei, tiek noteikts, ka līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1.novembrim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija  noteikumi Nr. 422 “Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums”;
Ministru kabineta 2009.gada 12.maija noteikumi Nr. 422 “Noteikumi par kārtību, kādā norāda informāciju par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, un minētās informācijas saturu”;
Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumi Nr. 819 “Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās”;
Ministru kabineta 2009.gada 8.decembra noteikumi Nr. 1396 “Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība”;
Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr. 76 “Noteikumi par sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību”;
Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām”;
Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumi Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru”;
Ministru kabineta 2016.gada 6.septembra noteikumi Nr. 594 “Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība”;
Ministru kabineta 2018.gada 24.jūlija noteikumi Nr. 440 “Disciplinārās antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas izveidošanas kārtība”;
Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumi Nr. 661 “Nacionālie antidopinga noteikumi”;
Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra noteikumi Nr. 27 “Sporta organizāciju finansēšanas kārtība”.
Ministru kabinets līdz 2026.gada 1.novembrim izdod šā likuma 10.pantā minētos noteikumus.
Sporta federācijas šā likuma 14.pantā noteiktās ziņas Sporta reģistram elektroniskā veidā pirmo reizi sniedz ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. decembrim.
Šā likuma 13.pants stājas spēkā vienlaikus ar Valsts sporta fonda likumu.
Organizācijas, kuras tika izveidotas pamatojoties uz spēku zaudējušā Sporta likuma 10.panta desmito un vienpadsmito daļu, līdz 2026.gada 31.decembrim veic nepieciešamās izmaiņas organizācijas statūtos.
Atzīto sporta federāciju reģistra turētājs un pārzinis biedrība “Latvijas sporta federāciju padome” informāciju no Atzītā sporta federāciju reģistra iekļauj Sporta reģistrā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un termiņiem.