Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir veikt grozījumus Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem”, nosakot izmaiņas valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto gaisa telpas novērošanas (navigācijas) tehnisko līdzekļu sarakstā un precizējot to aizsargjoslu platumu.

Vispārējā kārtība

Lai novērstu nākotnē iespējamo objektu ietekmi uz valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu efektīvu darbību, ar noteikumu projektu paredzēts paplašināt aizsargjoslas platumu ap Čalu navigācijas tehnisko līdzekli, kā arī definēt jaunu navigācijas tehnisko līdzekli Jūrmalciema militārā bāzē, kam noteikta aizsargjosla.
Izpildot Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. pantā noteiktos uzdevumus, kā arī veicot minētā likuma 6.1 panta pirmās daļas 9.punktā noteiktos pasākumus,  Nacionālie bruņotie spēki veic gaisa telpas novērošanu, izmantojot militāros gaisa telpas novērošanas (navigācijas) tehniskos līdzekļus un nodrošina iegūtās un apstrādātās informācijas apmaiņu NATO Integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas (turpmāk - NATINAMDS) ietvaros. Minētā informācija ir pamats NATINAMDS efektīvai darbībai un valsts gaisa telpas suverenitātes un neaizskaramības nodrošināšanai, kā arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanā iesaistīto sabiedroto iznīcinātāju vadībai un kontrolei.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir novērojama aizvien pieaugoša interese un tendence attīstīt alternatīvās enerģijas ražošanu, izmantojot vēja enerģiju gan Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, gan Latvijas Republikas sauszemes teritorijā. Vienlaikus šāda vēja parka izbūve varētu radīt fizisku aizēnojumus gaisa telpas novērošanas (navigācijas) tehniskajiem līdzekļiem, kas, savukārt, būtiski samazinātu NATINAMDS efektivitāti, kā arī paaugstina risku valsts aizsardzības interesēm.
Lai novērstu potenciālo kaitējumu valsts aizsardzības interesēm un NATINAMDS darbības efektivitātei, ir nepieciešams pārskatīt valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto gaisa telpas novērošanas (navigācijas) tehnisko līdzekļu sarakstu un precizēt to aizsargjoslu platumu, ņemot vērā valsts aizsardzības objektu darbības operacionālo nepieciešamību. Noteikumos ietvertais aizsargjoslu platums ir definēts, lai ievērotu gaisa telpas novērošanai  (pārklājumam) izvirzītās prasības, kas atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” ir valsts noslēpuma objekts. Lai mazinātu potenciālo objektu (piemēram, vēja parku) ietekmi uz navigācijas tehnisko līdzekļu darbību, proti, kompensētu gaisa telpas novērošanas pārklājuma samazināšanos, Nacionāliem bruņotiem spēkiem būs jāiegādājas papildus navigācijas tehniskie līdzekļi. Viena jauna navigācijas tehniskā līdzekļa iegādes un uzstādīšanas izmaksas veido aptuveni 10 miljonus euro. Paplašinot aizsargjoslas platumu tiek noteikts lielāks attālums, kādā ap navigācijas tehnisko līdzekli nav atļauta, cita starpā alternatīvās enerģijas ražošanas objektu būvniecība bez Aizsardzības ministrijas saskaņojuma. Ar aizsargjoslu platuma palielināšanu tiek novērsta nepieciešamība veidot jaunu infrastruktūru un iegādāties jaunu navigācijas tehnisko līdzekli, tādējādi ietaupot aizsardzības resora budžeta līdzekļus.
Pašreiz valsts aizsardzības vajadzībām paredzētā Čalu navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjosla Latvijas Republikas sauszemes teritorijā ir 6 km un ūdeņos līdz 60 km rādiusā ap attiecīgo navigācijas tehnisko līdzekli. Ņemot vērā potenciālo objektu būvniecību , kas atrodas ārpus navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjoslas un līdz ar to nav jāsaskaņo ar Aizsardzības ministriju, var radīt būtisku aizēnojumu Čalu navigācijas tehniskajam līdzeklim, tādējādi radot kaitējumu NATINAMDS darbības efektivitātei un valsts aizsardzības interesēm.
Ievērojot minēto, vēja parku attīstības tendences un potenciāli strauji augušo objektu (šķēršļu) skaitu, un lai novērstu to būtisko ietekmi uz navigācijas tehniskā līdzekļa darbības efektivitāti ir nepieciešams Čalu navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjoslu palielināt līdz 70 km rādiusā no navigācijas tehniskā līdzekļa atrašanās vietas Latvijas Republikas jūras ūdeņos. Ņemot vērā Aizsargjoslu likuma 21.panta trešās daļas 1.punktā noteikto, ka aizsargjoslu maksimālais platums no objekta centra ap valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem uz sauszemes ir 15 km, Čalu navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjosla uz sauszemes nepārsniegs 15 km.
Lai izpildītu gaisa telpas novērošanas pārklājuma prasības, 2022.-2023.gadā Jūrmalciema militārajā bāzē tiek plānots izvietot papildus valsts aizsardzības vajadzībām paredzētu navigācijas tehnisko līdzekli. Nepieciešamie finanšu resursi šī navigācijas tehniskā līdzekļa uzstādīšanai tiks nodrošināti no esošā aizsardzības budžeta. Lai novērstu iespējamību, ka dažādu objektu izbūve Jūrmalciema militārās bāzes tuvumā samazinātu gaisa telpas novērošanas (pārklājuma) efektivitāti un iespēju savlaicīgi un ātri atklāt un reaģēt uz gaisa telpas pārkāpumiem un citiem militāriem apdraudējumiem, kā arī lai izvairītos no papildus izmaksām, kas saistītas ar jaunu navigācijas tehnisko līdzekļu izbūvi, ar noteikumu projektu arī ap Jūrmalciema navigācijas tehnisko līdzekli ir plānots noteikt aizsargjoslu.
Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka sakarā ar izmaiņām attiecīgas izmaiņas nepieciešams veikt arī Jūras plānojumā 2030 par norādītajām vēja parku izpētes zonās (E1, E2, E3, E4). Līdz ar to projektu attīstībai šajās zonās būtu nepieciešams ņemt vērā noteiktos būvniecības ierobežojumus un pienākumu saskaņot būvniecību ar Aizsardzības ministriju atbilstoši noteikumu 18. punktam.
Tomēr tas neizslēdz iespēju nākotnē paredzēt noteiktus valsts atbalsta pasākumus, kas noteiktu kompensējošus mehānismus (t.sk. jauna navigācijas tehniskā līdzekļa izbūvi), lai novērstu navigācijas tehnisko līdzekļu pārklājuma zudumu, tādējādi mazinot noteiktus būvniecības ierobežojumus šajās vēja parku izpētes zonās. Šāda mehānisma ieviešana tiek paredzēta ar grozījumiem Aizsargjoslu likumā un grozījumiem likumā “Par aviāciju” , kas tiek virzīti vienlaikus ar šo noteikumu projektu.
Līdzīga problemātika un iespējamie kompensējošie pasākumi tiek paredzēti arī, piemēram, Igaunijas Nacionālajā Enerģētikas un Klimata plānā 2030[1], lai nodrošināto noteikto enerģētikas un vides politikas mērķu sasniegšanu, vienlaikus salāgojot šos pasākumus ar nacionālās drošības un aizsardzības interesēm.
Vienlaikus izmaiņas nepieciešams veikt arī citos plānošanos dokumentos vai informācijas sistēmās, uz kurām būtu attiecināmas šo noteikumu noteiktās izmaiņas.
Iespējamais izmaksu sadārdzinājumu, kas varētu rasties komersantiem vai valstij, attīstot vēja enerģijas ieguves un elektroenerģijas transmisijas infrastruktūru konkrētajās zonās pēc noteikumu projekta apstiprināšanas nav precīzi aprēķināms, jo tas ir atkarīgs no katra individuālā projekta specifikas.
Vienlaikus paredzams, ka noteiktie ierobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem ir samērīgi un atsver tos zaudējumus, kas varētu rasties, ja tiktu negatīvi ietekmēta NATINAMDS sistēmas operacionālās spējas un būtu nepieciešams ieguldīt līdzekļus, lai kompensētu citu potenciālo būvniecības projektu radītos zaudējumus.


[1] Skatīt, piemēram, Igaunijas Nacionālo Enerģētikas un Klimata plānu 2030. Pieejams: https://www.mkm.ee/en/objectives-activities/energy-sector/summary-estonian-national-energy-and-climate-plan-2030-0
 

Nē

Jebkura persona, kas vēlas veikt būvniecību aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem teritorijā.

Jebkura persona, kas vēlas veikt būvniecību aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem teritorijā.

Jā

Nē

Nē

-