Anotācija (ex-ante)

Darba likums, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums (turpmāk – Dienesta gaitas likums) un Valsts drošības iestāžu likums tiem nodarbinātajiem, kuri ir nodarbināti atbilstoši minēto likumu regulējumam, nosaka darba (dienesta pienākumu izpildes) laika organizācijas aspektus. Cita starpā minētie likumi nosaka arī maksimāli pieļaujamo darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku, ieskaitot virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku. Darba likuma 136. panta piektā daļa nosaka, ka virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Dienesta gaitas likuma 29. panta pirmā daļa nosaka, ka amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā. Līdzīgi arī Valsts drošības iestāžu likuma 35. panta ceturtā daļa nosaka, ka valsts drošības iestādes amatpersonu var iesaistīt dienesta pienākumu izpildē virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, nepārsniedzot 144 stundas četru mēnešu periodā.
Tomēr minētajos likumos noteiktais darba (dienesta pienākumu izpildes) laika limits, ievērojot samērīguma principu, nebūtu piemērojams, ja attiecīgo nodarbināto nodarbināšana būtu nepieciešama tādu uzdevumu izpildei, kas vitāli nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedrības intereses, piemēram, nodrošinātu būtisku sabiedrības apdraudējumu novēršanu vai būtisku attiecīgo seku likvidēšanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (turpmāk –direktīva) 6. pantā ir noteikts maksimālais nedēļas darba laiks, ieskaitot virsstundas, proti, ka vidējais darba laiks katram septiņu darba dienu laikposmam, ietverot virsstundu darba laiku, nepārsniedz 48 stundas. Tomēr saskaņā ar direktīvas 17.–22. pantu dalībvalstis ir tiesīgas, ievērojot šo normu nosacījumus, attiecībā uz direktīvas tvērumā esošām nodarbinātības jomām noteikt atkāpes no vairākiem direktīvas noteikumiem, tai skaitā no maksimālā nedēļas darba laika.
Nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits, kas ir par pamatu pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanai, būtu uzskatāms par būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu. Attiecīgi, lai nodrošinātu attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai nepieciešamo resursu pieejamību, attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajiem nodarbinātajiem būtu pieļaujams noteikt arī ilgāku darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku nekā tas ir noteikts minētajos likumos.
Ilgāka darba (dienesta pienākumu izpildes) laika noteikšanā būtu ņemama vērā attiecīgās situācijas attīstības prognozēšanas (ne) iespējamība un attiecīgi resursu pieejamības prognozēšanas (ne) iespējamība. Savukārt, pastāvot iespējai saprātīgi prognozēt iespējamo situācijas attīstību un attiecīgi plānot resursu pieejamību jeb nodarbināto pienākumu pildīšanu, piemēram, organizējot maiņu darbu, tai skaitā minētajos likumos paredzēto virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laika ietvaros, ilgāka darba (dienesta pienākumu izpildes) laika noteikšana nebūtu piemērojama.​​​ Attiecīgi Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdes protokollēmuma "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" 5.1. apakšpunkts (Nr. 38, 99. §) paredz uzdevumu Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram ne vēlāk kā līdz 2023. gada 21. septembrim steidzamības kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas paredz noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā, Dienesta gaitas likumā, Valsts drošības iestāžu likumā noteikto maksimālo virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku, identiski kā tas tika noteikts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 31.¹ pantā, vienlaikus nosakot šādu virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laika pārtraukšanu, beidzoties nepieciešamībai īstenot attiecīgos pasākumus.
Darba likuma 136. panta ceturtā daļa nosaka pienākumu pēc Valsts darba inspekcijas atļaujas nepieciešamības, ja virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama vai Ministru kabinets ir izsludinājis ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli. Ievērojot, ka pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšana ir vērsta uz būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, kas pieļauj konkrēto vitāli nepieciešamo uzdevumu izpildei atkāpties no Darba likumā, Dienesta gaitas likumā un Valsts drošības iestāžu likumā noteiktā maksimālā virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laika, nebūtu vajadzības šādā gadījumā arī prasīt Darba likuma 136. panta ceturtajā daļā paredzēto atļauju.
Līdz ar to ir izdarāms attiecīgs grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā.
 

Likumprojekts paredz, ka attiecīgā apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajam nodarbinātajam,  ievērojot darba (dienesta pienākumu) raksturu un intensitāti, var noteikt tādu virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku, kas pārsniedz attiecīgi Darba likumā, Dienesta gaitas likumā vai Valsts drošības iestāžu likumā noteikto maksimālo virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Savukārt, ja nepieciešamība pēc šāda virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) zūd, tad šāds darba (dienesta pienākumu izpildes) laiks ir atceļams. Uz šo gadījumu nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
Tādējādi likumprojekts nosaka maksimāli pieļaujamo darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku, ieskaitot virsstundu darba (dienesta pienākumu izpildes) laiku, proti, 60 stundas nedēļā.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 7. panta nosacījumiem valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība), bet saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 9. pantu Ministru prezidents vada valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus, tādējādi Ministru kabinetam ir pilnvaras pieņemt lēmumus par padotības iestāžu darba organizācijas jautājumiem, ievērojot to kompetenci, attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, tomēr šādas Ministru kabineta pilnvaras normatīvajos aktos nav noteiktas tieši (ekspresis verbis).
Vienlaikus ir konstatējams, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punkta nosacījumiem pašvaldības ir uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām, kurām ir piešķirta zināma autonomija. Līdz ar to Ministru kabinets ir ierobežots lemt par pašvaldību institūciju darba organizācijas jautājumiem, ja rastos nepieciešamība, ievērojot pašvaldību institūciju kompetenci, nodrošināt kādas attiecīgās funkcijas koordinētu vai pastiprinātu veikšanu. Piemēram, pašvaldībās ir izveidota pašvaldību policija, kas saskaņā ar likuma “Par policiju” prasībām cita starpā sniedz atbalstu Valsts policijai un Valsts drošības dienestam sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā (19. panta otrās daļas 5. punkts). Attiecīgi sabiedriskās kārtības būtiska apdraudējuma pieauguma gadījumā var rasties nepieciešamība arī nodrošināt koordinētu vai pastiprinātu sabiedriskās kārtības apdraudējuma novēršanu, tai skaitā iesaistot pašvaldību policiju.
Ievērojot minēto, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta otrā daļa būtu papildināma ar pilnvarojumu Ministru kabinetam uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām to kompetences ietvaros.

Likumprojekts paredz, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, tiesības visā pierobežā vai tās daļā atkarībā no apdraudējuma intensitātes lemt par atsevišķu uzdevumu izpildes uzdošanu valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām to kompetences ietvaros.