Anotācija

Aģentūra veikusi iesaistīto iestāžu (medicīniskās rehabilitācijas iestāžu, sociālo dienestu) un sabiedrības vairākkārtēju informēšanu  par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespējām aģentūrā pēctecībā pēc medicīniskās rehabilitācijas, tomēr, analizējot datus, secināms, ka no visiem valsts finansētas medicīniskās rehabilitācijas saņēmējiem sociālajā rehabilitācijā nonāk tikai 2% medicīniskās rehabilitācijas saņēmējiem. Analizējot 2022. gadā Pakalpojumu pieprasījumu skaitu attiecībā pret medicīniskās rehabilitācijas saņēmušo pacientu skaitu pa ārstniecības iestādēm, uz Pakalpojumu nosūtīto personu skaits vidēji starp stacionārajām iestādēm ir 3%, taču pusē iestāžu tas ir 0%.  
Veicot Pakalpojuma piešķiršanas procesa analīzi, secināts, ka MK noteikumos Nr.578 iekļautie kritēriji personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem atlasei Pakalpojuma saņemšanai ir komplicēti un rada administratīvo slogu, kā arī pagarina dokumentu izskatīšanu..
Sadarbībā ar  Veselības ministriju, piedaloties aģentūras, Nacionālā veselības dienesta un ārstniecības iestāžu, kas nodrošina medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, pārstāvjiem notika tikšanās par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju atlases kritērijiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumi un uzklausīts ārstniecības iestāžu redzējums par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumu pilnveidi.

Lai pilnveidotu personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem atlasi Pakalpojuma saņemšanai, Projektā paredzēts atvieglot nosacījumus, kā personai ar funkcionēšanas ierobežojumiem jāpiesakās Pakalpojuma saņemšanai.
1. Personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem pakalpojuma mērķis ir darbspēju atjaunošana. Personu loks, kam vajadzīgs Pakalpojums, ir ļoti plašs un ar Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā” ir noteikta konkrēta mērķa grupa, kurai atbalsts nepieciešams neatliekami un nodrošināms prioritārā kārtā, lai persona varētu saglabāt vai atjaunot darbspējas. Tā kā atbalsts darbspēju atjaunošana un uzlabošana ir nepieciešama arī citām mērķa grupām, kuru veselības stāvoklis var novest pie darbspēju zuduma, finanšu iespēju robežās projektā paredzēts sniegt atbalstu arī lielākam personu lokam. Gadījumā, ja Pakalpojuma saņemšanai veidosies rinda, lai nodrošinātu Pakalpojuma pēctecību medicīniskajai rehabilitācijai un savlaicīgumu, nezaudējot personas rehabilitācijas potenciālu, paredzēts, ka personām, kuras pieprasīs Pakalpojumu pēc medicīniskās rehabilitācijas subakūtā etapā pabeigšanas, Pakalpojumu piešķirs steidzamības kārtībā. Vienlaikus vienkāršota noteikumu redakcija, nosakot, ka iesniedzams pacienta medicīniskās kartes izraksts, neatkarīgi vai pacients vēršas pēc Pakalpojuma no stacionāra vai dienas stacionāra. Saturiski vienkāršots arī iesniedzamās informācijas apjoms, lai atvieglotu dokumentu izskatīšanu un mazinātu papildus informācijas pieprasījumu skaitu ārstniecības iestādēm. Tā kā pieprasījums pēc Pakalpojuma šai mērķa grupai bija mazāks kā sākotnēji tika plānots, izmaiņas tiks nodrošinātas aģentūrai piešķirtā finansējuma ietvaros.
2. Paredzēts, ka persona var nosūtīt dokumentus Pakalpojuma saņemšanai arī aģentūrai, nevēršoties sociālajā dienestā. Iespēju iesniegt dokumentus sociālajā dienestā jāsaglabā personām, kurām nepieciešams atbalsts iesnieguma sagatavošanai. Projektā iekļauts nosacījums, ka dokumentus, kas nepieciešami Pakalpojuma nodrošināšanai, sagatavo iestādē, kas saņem personas iesniegumu. Piemēram 2.pielikumu (Funkcionēšanas spēju pašnovērtējuma anketa) var aizpildīt pati persona, tomēr, ja tai nepieciešams atbalsts dokumenta sagatavošanā, tā var 2.pielikumu aizpildīt dodoties uz sociālo dienestu un aģentūra saņems Pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju jau kopā ar personas iesniegumu. Savukārt, ja persona pēc Pakalpojuma vērsīsies aģentūrā, aģentūras darbam nepieciešamo informāciju aģentūras darbinieki iegūs sadarbībā ar personu, tai ierodoties uz Pakalpojuma saņemšanu.
3. Tikšanās laikā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) aktualizējusi jautājumu par ģimenes ārstu iesniedzamo dokumentu nepieciešamību. Projektā ir pārskatīti ģimenes ārstu uzdevumi un izrakstā iekļaujamās informācijas nosacījumi, atvieglojot un mazinot administratīvo slogu. Ierodoties saņemt pakalpojumu, persona iesniedz aģentūrā ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, kas izsniegts ne agrāk kā vienu mēnesi pirms pakalpojuma uzsākšanas un kurā norādīta šāda informācija:
- par medicīnisku kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, informācija par saslimšanām, kuru dēļ jāvērš īpaša uzmanība pakalpojuma saņemšanā, atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanā;
- funkcionēšanas ierobežojumus izraisījušas ceļu satiksmes negadījumā gūtās traumas. Ja persona Pakalpojumu saņem mēneša laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas, papildus vispārējās prakses (ģimenes) ārsta izziņa par vispārējo veselības stāvokli nav jāiesniedz.
Politiski represētām personām un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušām personām, piesakoties Pakalpojumam, nebūs jāiesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, jo Pakalpojums tiek piešķirts atbilstoši statusam nevis ar veselības stāvokli saistītiem nosacījumiem. Izziņa par veselības stāvokli un kontrindikāciju neesamību šīm Pakalpojuma saņēmēju grupām būs jāiesniedz tikai uzsākot saņemt Pakalpojumu.
4. Precizēti nosacījumi Pakalpojuma saņemšanai tikai pavadošās personas klātbūtnē. 3.pielikumā “Personas pašaprūpes un mobilitātes spēju novērtējums” (turpmāk - Bartela indekss) paredzēts, ka lai novērtētu, vai Pakalpojuma saņemšanas laikā personai nepieciešams pavadonis, kas var sniegt atbalstu personai Pakalpojuma saņemšanas laikā. Vienlaikus Bartela indekss palīdz identificēt klientus, kuriem Pakalpojums nav piemērots, bet nepieciešams izvēlēties citus atbalsta veidus. Lai mazinātu administratīvo slogu personām, Bartela indeksa vērtējums turpmāk visām personām ar funkcionēšanas traucējumiem, kas pieprasa Pakalpojumu, nebūs jāveic. Lai identificētu tos Pakalpojuma saņēmējus, kuriem Pakalpojumu jāsaņem pavadošās personas klātbūtnē (funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpe pēc Bartela indeksa ir 0 līdz 6 punkti, nepieciešama īpaša uzraudzība un aprūpe), aģentūra un sociālais dienests, izskatot saņemtos dokumentus, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) informācijas sistēmā identificēs tos Pakalpojuma pieprasītājus, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, attiecīgi funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir jau novērtēta no 0 līdz 6 punktiem.  Ja personai būs izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, aģentūra vai sociālais dienests izvērtēs personas gatavību apmaksāt ar pavadošās personas uzturēšanos sociālās rehabilitācijas institūcijā saistītos izdevumus. Bartela indeksa novērtējuma loma šo noteikumu kontekstā saglabājas arī attiecībā uz nosacījumiem, kad Pakalpojums netiek sniegts – ja personas funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpe pēc Bartela indeksa 2., 3. un 10. punktā aģentūrā, ārstniecības iestādē vai pašvaldības sociālajā dienestā ir novērtētas ar 0 punktiem. Ārstniecības iestādēm medicīniskās rehabilitācijas laikā, izvērtējot personas funkcionēšanas spējas un pakalpojumu pēctecību, nosūtot personu uz Pakalpojumu, jāņem vērā minētais nosacījums un, gadījumā, ja personai ir ļoti smagi funkcionēšanas traucējumi, kas Bartela indeksa 2., 3. un 10. punktā atbilst 0 punktiem, jāvērtē personas rehabilitācijas potenciāls un piemērotu aprūpes pakalpojumu nepieciešamība. Aģentūra, uzsākot Pakalpojuma sniegšanu, veic personas funkcionēšanas spēju novērtējumu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā veic personas novērtējumu pēc Bartela indeksa. Ja personas funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpe pēc Bartela indeksa 2., 3. un 10. punktā tiek novērtētas ar 0 punktiem, aģentūra var atteikt personai sniegt Pakalpojumu, pamatojot to ar nepietiekamu rehabilitācijas potenciālu un rekomendējot aprūpes pakalpojumu saņemšanu.

Ņemot vērā, ka politiski represēto personu pieprasījums Pakalpojuma saņemšanai samazinās ar katru gadu vecuma grupas specifikas dēļ (piemēram, 2018.gadā Pakalpojumu bija pieprasījušas 836 personas, 2019.gadā 833 personas, Covid-19 pandēmijas laikā 2020.-2021.gadam Pakalpojuma saņēmēju skaits strauji samazinājās līdz 200 personām gadā, ko var skaidrot arī ar pandēmijas ietekmi, tomēr 2022.gadā Pakalpojumu pieprasīja vairs tikai 454 personas), tika izvērtēta iespēja, ka pakalpojumu var saņemt reizi gadā un atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām (šobrīd reizi divos gados). Lūgumu pakalpojumu piešķirt reizi gadā 31.03.2023. vēstulē Labklājības ministrijai iesniedza arī Latvijas Politiski represēto apvienība.

Projektā paredzēts, ka politiski represētā persona pakalpojumu var saņemt reizi gadā, atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām. Papildus Projektā atvieglots dokumentu iesniegšanas process šai mērķa grupai, jo iesniedzamajiem dokumentiem nav jāpievieno ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izziņa par vispārējo veselības stāvokli. Izmaiņas paredzēts īstenot pakalpojumam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.