Anotācija

2021. gada 12. janvārī stājās spēkā jaunā Direktīva 2020/2184, kas bija jāpārņem nacionālajos tiesību aktos līdz 2023. gada 12. janvārim. Direktīva 2020/2184  paredz nosacījumus, kam jāveicina dzeramā ūdens resursu efektīvāka izmantošana, apzinot ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas iespējas, un, ja nepieciešams, veicot pasākumus zudumu samazināšanai. Direktīva 2020/2184 visām dalībvalstīm uzdod novērtēt ūdens zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās, paredzot, ka zudumi būtu jāmazina, ja tie pārsniedz noteiktu robežvērtību. Direktīvas 2020/2184 4. panta 3. punkta trešajā daļā noteikts, ka Komisija līdz 2028. gada 12. janvārim pieņems deleģēto aktu, kurā, pamatojoties uz [ūdensapgādes] infrastruktūras noplūdes indeksu (infrastructural leakage index) (trupmāk - ILI) vai citu piemērotu metodi, noteiks robežvērtību, kuras pārsniegšanas gadījumā dalībvalstīm būs jāizstrādā un Komisijai jāiesniedz rīcības plāns ūdens zudumu samazināšanai. Minēto deleģēto aktu Komisija izstrādās, izmantojot dalībvalstu ūdens zudumu novērtējumus un uz to pamata noteikto vidējo zudumu rādītāju visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Divu gadu laikā pēc minētā deleģētā akta pieņemšanas dalībvalstīm, kurās ūdens zudumi pārsniegs deleģētajā aktā noteikto robežvērtību, būs jāiesniedz Komisijai rīcības plāns, kurā paredzēti pasākumi ūdens zudumu samazināšanai. Lai Direktīvu 2020/2184 korektāk pārņemtu, novēršot normu dublēšanos, Tieslietu ministrijas vadībā tika noteiktas institūciju kompetences konkrētu direktīvas 2020/2184 pantu un punktu pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos. Atbilstoši Valsts sekretāru 2023. gada 18. maija sanāksmē lemtajam (protokols Nr. 17, 6. §, 2.4, 2.5. un 2.6. apakšpunkts) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteikta kā atbildīgā ministrija par Direktīvas 2020/2184 16. pantu, 18.panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī atsevišķu citu prasību pārņemšanu atbilstoši informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajai atbildību sadalījuma tabulai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 7.jūnija rīkojuma Nr.446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju”  (turpmāk - MK rīkojums Nr.446) 2.punktu Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.446 5.punktu Klimata un enerģētikas ministrija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz MK rīkojuma Nr.446 2. punktā minēto jomu. 
Ņemot vērā iepriekš norādīto, atbildību sadalījums paredz, ka KEM nacionālajos tiesību aktos pārņem Direktīvas 2020/2184 4. panta 3. punktā noteiktās prasības, kas uzdod dalībvalstīm novērtēt ūdens zudumus ūdensapgādes sistēmās un to samazināšanas potenciālu, izmantojot ILI vai citu piemērotu metodi. 

Plānots noteikt nosacījumus, kādā veidā, cik bieži, kādās centralizētajās ūdensapgādes sistēmās nepieciešams veikt minēto novērtējumu, un par kurām centralizētajam ūdensapgādes sistēmām pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz informācija atbildīgajai iestādei, kura attiecīgos datus ziņos Eiropas Komisijai. Direktīvas 2020/2184 4.panta 3. punkts paredz, ka ūdens zudumu īpatsvars dalībvalstu teritorijā un iespējas to samazināt jānovērtē, izmantojot infrastruktūras noplūdes indeksa (ILI) novērtēšanas metodi vai citu piemērotu metodi.
KEM par ūdens zudumu un to samazināšanas iespēju novērtēšanai izmantojamo metodi ir konsultējusies ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk – Regulators). Konsultāciju rezultātā secināts, ka ILI novērtēšanas metode Latvijas gadījumā nebūtu piemērotākā un ka nepieciešams izstrādāt un noteikt vienotu kārtību ūdens zudumu un to samazināšanas iespēju noteikšanai, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju jau pašlaik apkopoto un atbildīgajām iestādēm sniedzamo informāciju, kā arī Direktīvas 2020/2184 nosacījumus.
Ar Ministru kabineta 2022.gada 31.augusta rīkojumu Nr.583 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam" apstiprinātajās Vides politikas pamatnostādnēs 2021.­- 2027.gadam (https://likumi.lv/ta/id/335137-par-vides-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam) tika izvirzīts politikas apakšmērķis “7.2.Droša ūdens resursu izmantošana, nelietderīga patēriņa samazināšana un dūņu lietderīgas izmantošanas palielināšana”. Viens no uzdevumiem minētā apakšmērķa sasniegšanai ir “24.2.Novērtēt zudumus centralizētajās ūdensapgādes sistēmās un izstrādāt plānus zudumu samazināšanai”. Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam nav noteikts, kuriem ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic zudumu novērtēšana un jāizstrādā plāni to samazināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka Direktīvas 2020/2184 4. panta 3. punkts paredz, ka ūdens zudumi jānovērtē vismaz tiem ūdens piegādātājiem, kuri nodrošina vismaz 10 000 m³ dzeramā ūdens diennaktī vai apkalpo vismaz 50 000 cilvēku (turpmāk - lielie ūdens piegādātāji), kā arī pienākumu dalībvalstīm informēt Komisiju par novērtējuma rezultātiem. Jāņem vērā, ka ūdens zudumi rodas ūdensapgādes infrastruktūrā un ir atkarīgi no tās tehniskā stāvokļa, vecuma, tāpēc tos jānovērtē konkrētai centralizētai ūdensapgādes sistēmai, kas atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1. panta 3.punktā dotajai definīcijai ir ārējo ūdensvada tīklu un būvju kopums, kas nodrošina ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem. Savukārt zudumus novērtē ūdens piegādātājs (ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs), kura īpašumā, valdījumā vai turējumā atrodas centralizētā ūdensapgādes sistēma. Noteikumu projektā iekļauts nosacījums, ka ūdens zudumu novērtējums jāveic par iepriekšējo kalendāro gadu.  Lielajiem ūdens piegādātajiem informācija par ūdens zudumu koeficientu un tā aprēķināšanu jāiesniedz gan kompetentajai iestādei - KEM, gan arī pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā centralizētā ūdensapgādes sistēma. KEM saņemto informāciju apkopos un izvērtēs, lai to iesniegtu Eiropas Komisijai atbilstoši Direktīvā 2020/2184 noteiktajam, savukārt pašvaldībai svarīgi šādu informāciju saņemt, jo atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un Pašvaldību likumā noteiktajam pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus savā administratīvajā teritorijā. No Direktīvas 2020/2184 izriet, ka informācija par lielo ūdens piegādātāju ūdens zudumiem Eiropas Komisijai jāiesniedz vienu reizi, lai tā var novērtēt ūdens zudumu īpatsvaru visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un lemt par tālāko rīcību.
Noteikumu projekta 7.² punktā svītrota atsauce par informācija ziņošanu Eiropas Komisijai, jo jautājumu jau regulē Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma pārejas noteikumu 10. punkts. Tāpat veicot nākamos grozījumu Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā vārdi "un Eiropas Komisijai" tiks izslēgti no pilnvarojuma. 
Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība vai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija var pieprasīt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam novērtēt ūdens zudumus, to rašanās iemeslu un samazināšanas potenciālu centralizētajām ūdensapgādes sistēmām, kurās padotā ūdens apjoms ir mazāks nekā 3650000m³ gadā un kuras tiek izmantotas pakalpojumu nodrošināšanai mazāk nekā 50 000 cilvēku. Šīs tiesības minētās institūcijas var izmantot, lai noskaidrotu ūdens zudumu ietekmi uz ūdensapgādes pakalpojuma izmaksām vai novērtētu esošās ūdensapgādes infrastruktūras stāvokli, lai plānotu tās rekonstrukciju vai paplašināšanu un šīm nolūkam nepieciešamos ieguldījumus. Attiecīgi šie pakalpojumu sniedzēji informāciju par ūdens zudumiem pašvaldībai reizi gadā iesniedz tad, ja pašvaldība to ir pieprasījusi.