25-TA-386: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr .421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41.- 43. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Solidaritāte un atbalsts Moldovai, lai mazinātu enerģētisko krīzi un Krievijas hibrīdos draudus, stiprinot Moldovas enerģētisko, sociālo, ekonomisko un politisko noturību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašreizējā situācija un problēmas apraksts
Sekojoši Krievijas iebrukumam Ukrainā, Moldova uzsāka enerģētiskās atkarības mazināšanu no Krievijas. Pirms 2022. g. Gazprom piegādāja 100% no Moldovas patērētās gāzes, arī elektrības ziņā Moldova bija par ~75% atkarīga no vienas elektrostacijas Pārdņestras reģionā, kas elektrību ražoja no Gazprom piegādātās gāzes. Šobrīd gan gāze, gan elektrība pilnībā tiek iepirkta no Rietumu avotiem caur enerģētiskās infrastruktūras savienojumiem ar Rumāniju un Ukrainu. Tomēr energoresursu pieejamība Moldovai joprojām paliek ierobežota un energoresursu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Valsts turpina izmaksāt pabalstus iedzīvotājiem, lai palīdzētu kompensēt daļu no būtiski augušajiem apkures un elektrības rēķiniem. Paralēli tiek būvēta nepieciešamā enerģētikas infrastruktūra ar Rumāniju, kas prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus un ir laikietilpīgs process. Šai infrastruktūrai ilgtermiņā būtu jāstabilizē cena, diversificējot piegādātājus.
01.01.2025. beidzoties Ukrainas-Krievijas gāzes tranzīta līgumam, Krievijas uzņēmums Gazprom pārtrauca gāzes piegādi Moldovas Pārdņestras reģionam. Tā rezultātā Pārdņestrā esošā elektrostacija (MGRES) pārstāja ražot elektroenerģiju no gāzes un piegādāt to pārējai Moldovai, pārejot uz elektroenerģijas ražošanu reģiona pašpatēriņam no oglēm.
2025. gada janvāra pirmajās dienās Pārdņestras reģiona daudzīvokļu mājas tika atstātas bez apkures un karstā ūdens, tika novēroti ilglaicīgi elektrības pārrāvumi, tika slēgtas visas skolas un 3/4 no bērnudārziem, ap 72 000 privātmāju tika atstātas bez gāzes padeves. Visi Pārdņestras ražošanas uzņēmumi, izņemot pārtikas ražošanas uzņēmumus, tika apstādināti. Pateicoties Eiropas Komisijas (EK) finansiālam atbalstam, situācija sāka uzlaboties sākot ar š.g. 1. februāri, kad reģionam tika piegādāta gāze un MGRES atjaunoja elektroenerģijas ģenerēšanu no gāzes.
Pašā Moldovā šobrīd ir iepirkts viss nepieciešamais dabasgāzes daudzums apkures sezonas nodrošināšanai visiem patērētājiem Moldovā (izņemot Pārdņestru) līdz marta beigām. Savukārt elektrības deficīts šobrīd tiek segts ar elektrības importa palīdzību no Rumānijas. Elektroenerģijas tarifi Moldovā kopumā tika paaugstināti par aptuveni 75%. Tas, savukārt, veicina inflāciju. Valdība ieviesa tarifu kompensācijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un, pateicoties EK sniegtam atbalstam, Moldova plāno ilgtermiņā kompensēt elektrības cenu svārstības.
Izmantojot gāzes piegāžu pārtraukšanu kā politisku instrumentu, Krievija cenšas ietekmēt Moldovas politisko nākotni. 2025. gada rudenī plānotas Moldovas parlamenta vēlēšanas, kur Krievijas interesēs ir redzēt Krievijai simpatizējošu spēku uzvaru un Moldovas integrācijas ES apturēšanu. Krīze atstāj negatīvas politiskas sekas, destabilizējot valsti un mazinot atbalstu pro-ES spēkiem. Tā palielina atbalstu pro-krieviskajai opozīcijai, kas vaino esošajā krīzē Moldovas valdību un Ukrainu, kā arī izplata naratīvu, ka labas attiecības ar Krieviju sekmēs lētu elektrību un apkuri.
Sekojoši Krievijas iebrukumam Ukrainā, Moldova uzsāka enerģētiskās atkarības mazināšanu no Krievijas. Pirms 2022. g. Gazprom piegādāja 100% no Moldovas patērētās gāzes, arī elektrības ziņā Moldova bija par ~75% atkarīga no vienas elektrostacijas Pārdņestras reģionā, kas elektrību ražoja no Gazprom piegādātās gāzes. Šobrīd gan gāze, gan elektrība pilnībā tiek iepirkta no Rietumu avotiem caur enerģētiskās infrastruktūras savienojumiem ar Rumāniju un Ukrainu. Tomēr energoresursu pieejamība Moldovai joprojām paliek ierobežota un energoresursu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Valsts turpina izmaksāt pabalstus iedzīvotājiem, lai palīdzētu kompensēt daļu no būtiski augušajiem apkures un elektrības rēķiniem. Paralēli tiek būvēta nepieciešamā enerģētikas infrastruktūra ar Rumāniju, kas prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus un ir laikietilpīgs process. Šai infrastruktūrai ilgtermiņā būtu jāstabilizē cena, diversificējot piegādātājus.
01.01.2025. beidzoties Ukrainas-Krievijas gāzes tranzīta līgumam, Krievijas uzņēmums Gazprom pārtrauca gāzes piegādi Moldovas Pārdņestras reģionam. Tā rezultātā Pārdņestrā esošā elektrostacija (MGRES) pārstāja ražot elektroenerģiju no gāzes un piegādāt to pārējai Moldovai, pārejot uz elektroenerģijas ražošanu reģiona pašpatēriņam no oglēm.
2025. gada janvāra pirmajās dienās Pārdņestras reģiona daudzīvokļu mājas tika atstātas bez apkures un karstā ūdens, tika novēroti ilglaicīgi elektrības pārrāvumi, tika slēgtas visas skolas un 3/4 no bērnudārziem, ap 72 000 privātmāju tika atstātas bez gāzes padeves. Visi Pārdņestras ražošanas uzņēmumi, izņemot pārtikas ražošanas uzņēmumus, tika apstādināti. Pateicoties Eiropas Komisijas (EK) finansiālam atbalstam, situācija sāka uzlaboties sākot ar š.g. 1. februāri, kad reģionam tika piegādāta gāze un MGRES atjaunoja elektroenerģijas ģenerēšanu no gāzes.
Pašā Moldovā šobrīd ir iepirkts viss nepieciešamais dabasgāzes daudzums apkures sezonas nodrošināšanai visiem patērētājiem Moldovā (izņemot Pārdņestru) līdz marta beigām. Savukārt elektrības deficīts šobrīd tiek segts ar elektrības importa palīdzību no Rumānijas. Elektroenerģijas tarifi Moldovā kopumā tika paaugstināti par aptuveni 75%. Tas, savukārt, veicina inflāciju. Valdība ieviesa tarifu kompensācijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un, pateicoties EK sniegtam atbalstam, Moldova plāno ilgtermiņā kompensēt elektrības cenu svārstības.
Izmantojot gāzes piegāžu pārtraukšanu kā politisku instrumentu, Krievija cenšas ietekmēt Moldovas politisko nākotni. 2025. gada rudenī plānotas Moldovas parlamenta vēlēšanas, kur Krievijas interesēs ir redzēt Krievijai simpatizējošu spēku uzvaru un Moldovas integrācijas ES apturēšanu. Krīze atstāj negatīvas politiskas sekas, destabilizējot valsti un mazinot atbalstu pro-ES spēkiem. Tā palielina atbalstu pro-krieviskajai opozīcijai, kas vaino esošajā krīzē Moldovas valdību un Ukrainu, kā arī izplata naratīvu, ka labas attiecības ar Krieviju sekmēs lētu elektrību un apkuri.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
01.01.2025. beidzoties Ukrainas-Krievijas gāzes tranzīta līgumam, Krievijas uzņēmums Gazprom pārtrauca gāzes piegādi Moldovas Pārdņestras reģionam. Tā rezultātā Pārdņestrā esošā elektrostacija (MGRES) pārstāja ražot elektroenerģiju no gāzes un piegādāt to pārējai Moldovai, pārejot uz elektroenerģijas ražošanu reģiona pašpatēriņam no oglēm. Pašā Moldovā šobrīd ir iepirkts viss nepieciešamais dabasgāzes daudzums apkures sezonas nodrošināšanai visiem patērētājiem Moldovā (izņemot Pārdņestru) līdz marta beigām. Savukārt elektrības deficīts šobrīd tiek segts ar elektrības importa palīdzību no Rumānijas. Elektroenerģijas tarifi Moldovā kopumā tika paaugstināti par aptuveni 75%. Tas, savukārt, veicina inflāciju.
Izmantojot gāzes piegāžu pārtraukšanu kā politisku instrumentu, Krievija cenšas ietekmēt Moldovas politisko nākotni. 2025. gada rudenī plānotas Moldovas parlamenta vēlēšanas, kur Krievijas interesēs ir redzēt Krievijai simpatizējošu spēku uzvaru un Moldovas integrācijas ES apturēšanu. Krīze atstāj negatīvas politiskas sekas, destabilizējot valsti un mazinot atbalstu pro-ES spēkiem. Tā palielina atbalstu pro-krieviskajai opozīcijai, kas vaino esošajā krīzē Moldovas valdību un Ukrainu, kā arī izplata naratīvu, ka labas attiecības ar Krieviju sekmēs lētu elektrību un apkuri.
Izmantojot gāzes piegāžu pārtraukšanu kā politisku instrumentu, Krievija cenšas ietekmēt Moldovas politisko nākotni. 2025. gada rudenī plānotas Moldovas parlamenta vēlēšanas, kur Krievijas interesēs ir redzēt Krievijai simpatizējošu spēku uzvaru un Moldovas integrācijas ES apturēšanu. Krīze atstāj negatīvas politiskas sekas, destabilizējot valsti un mazinot atbalstu pro-ES spēkiem. Tā palielina atbalstu pro-krieviskajai opozīcijai, kas vaino esošajā krīzē Moldovas valdību un Ukrainu, kā arī izplata naratīvu, ka labas attiecības ar Krieviju sekmēs lētu elektrību un apkuri.
Risinājuma apraksts
Lai stiprinātu Moldovas enerģētisko noturību un mazinātu enerģētiskās krīzes sekas, jau 2022. g. Moldovā tika izveidots Enerģētiskās neaizsargātības mazināšanas fonds (Energy Vulnerability Reduction Fund - EVRF). Moldovas premjerministrs D. Rečans ir aicinājis Moldovas partnerus, tai skaitā Latviju, turpināt atbalstīt Moldovas enerģētikas drošību un noturību, veicot iemaksu EVRF. Uz Moldovas premjerministra aicinājumu jau ir atsaukušās vairākas NB8 (Nordic Baltic Eight) valstis - Zviedrija lēma pārskaitīt 8,7 mln. EUR, Dānija 5,4 mln. EUR, Igaunija 50 000 EUR. Arī citas NB8 valstis šobrīd izskata iespēju sniegt palīdzību Moldovai.
27. janvārī EK paziņoja par ES ārkārtas atbalstu Moldovai granta formā 30 miljonu EUR apmērā. 4. februārī EK un Moldova ir vienojušās par visaptverošu divu gadu stratēģiju attiecībā uz Moldovas enerģētisko neatkarību un noturību. Tai ir divkāršs mērķis — atsaistīt Moldovu no Krievijas energoapgādes un pilnībā integrēt to ES enerģijas tirgū. Saskaņā ar šo stratēģiju, kopējais atbalsts Moldovai 2025. gadā būs 250 miljoni EUR, no kuriem 100 miljonus EUR ES nodrošinās līdz aprīļa vidum. Atbalsts ļaus kompensēt elektroenerģijas pārmaksas mājsaimniecībām līdz 2025. gada 31. decembrim. Palīdzība tiks sniegta visvairāk skartajām mājsaimniecībām, sociālajām iestādēm, daļēju izdevumu kompensācijai lauksaimniekiem.
Lai sniegtu atbalstu Moldovas enerģētiskas krīzes pārvārēšanai, 2023. gadā Latvija jau atbalstīja Moldovu ar 50 000 EUR maksājumu. Līdzīgs maksājums enerģētikas sektora atbalstam 50 000 EUR apmērā tika veikts arī 2024. gadā, solidarizējoties ar Moldovu un pievienojoties starptautiskajam atbalstam Moldovai. Latvijas un Moldovas Starpvaldību komisijas sēdes laikā Rīgā 2025. gada 29. janvārī Moldovas puse pateicās par Latvijas sniegto atbalstu.
Ņemot vērā aktuālās krīzes nopietnību un Krievijas mēģinājumus izmantot enerģētisko šantāžu Moldovas parlamenta vēlēšanu ietekmēšanai, tāpat arī ievērojot Latvijas divpusējo sadarbību ar Moldovu un atbalstu Moldovas integrācijai ES, atkārtota 50 000 EUR iemaksa Moldovai ļaus Latvijai kopā ar citiem NB8 partneriem sniegt redzamu atbalstu Moldovai, vienlaikus palīdzot mazināt negatīvas sociālās, ekonomiskās un politiskās sekas valstij, tajā skaitā stiprinot Moldovas ES integrācijas kursu pirms gaidāmām 2025. g. parlamenta vēlēšanām.
27. janvārī EK paziņoja par ES ārkārtas atbalstu Moldovai granta formā 30 miljonu EUR apmērā. 4. februārī EK un Moldova ir vienojušās par visaptverošu divu gadu stratēģiju attiecībā uz Moldovas enerģētisko neatkarību un noturību. Tai ir divkāršs mērķis — atsaistīt Moldovu no Krievijas energoapgādes un pilnībā integrēt to ES enerģijas tirgū. Saskaņā ar šo stratēģiju, kopējais atbalsts Moldovai 2025. gadā būs 250 miljoni EUR, no kuriem 100 miljonus EUR ES nodrošinās līdz aprīļa vidum. Atbalsts ļaus kompensēt elektroenerģijas pārmaksas mājsaimniecībām līdz 2025. gada 31. decembrim. Palīdzība tiks sniegta visvairāk skartajām mājsaimniecībām, sociālajām iestādēm, daļēju izdevumu kompensācijai lauksaimniekiem.
Lai sniegtu atbalstu Moldovas enerģētiskas krīzes pārvārēšanai, 2023. gadā Latvija jau atbalstīja Moldovu ar 50 000 EUR maksājumu. Līdzīgs maksājums enerģētikas sektora atbalstam 50 000 EUR apmērā tika veikts arī 2024. gadā, solidarizējoties ar Moldovu un pievienojoties starptautiskajam atbalstam Moldovai. Latvijas un Moldovas Starpvaldību komisijas sēdes laikā Rīgā 2025. gada 29. janvārī Moldovas puse pateicās par Latvijas sniegto atbalstu.
Ņemot vērā aktuālās krīzes nopietnību un Krievijas mēģinājumus izmantot enerģētisko šantāžu Moldovas parlamenta vēlēšanu ietekmēšanai, tāpat arī ievērojot Latvijas divpusējo sadarbību ar Moldovu un atbalstu Moldovas integrācijai ES, atkārtota 50 000 EUR iemaksa Moldovai ļaus Latvijai kopā ar citiem NB8 partneriem sniegt redzamu atbalstu Moldovai, vienlaikus palīdzot mazināt negatīvas sociālās, ekonomiskās un politiskās sekas valstij, tajā skaitā stiprinot Moldovas ES integrācijas kursu pirms gaidāmām 2025. g. parlamenta vēlēšanām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
50 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
50 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-50 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-50 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
50 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Solidaritāte un atbalsts Moldovai 50 000 euro apmērā, lai mazinātu enerģētisko krīzi un Krievijas hibrīdos draudus, stiprinot Moldovas enerģētisko, sociālo, ekonomisko un politisko noturību.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
nav
Cita informācija
Izdevumi 50 000 euro apmērā tiks segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi