Anotācija (ex-ante)

2023.gada 23.novembrī Saeima pieņēma grozījumu ETL, kas stājās spēkā 2024.gada 1.janvārī, kas paredz pakāpenisku elektroenerģijas sistēmas tarifu fiksētās komponentes pieaugumu mājsaimniecību lietotājiem, kuru vienfāzes un trīsfāžu pieslēgumu ievadaizsardzības aparāta strāvas lielums ir robežās no 16 līdz 25 apmēriem. ETL 20.panta 3.daļa nosaka, ka sadales sistēmas operators, kura sistēmai ir pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, tarifu aprēķināšanas metodikā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par vienu mēnesi pirms nākamā tarifu perioda sākuma, iesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – regulators) jaunu tarifu projektu vai jaunu tarifu vērtību projektu esošā regulatīvā perioda ietvaros, ja kopējās sadales sistēmas pakalpojuma sniegšanas prognozētās izmaksas nākamajam tarifu periodam sasniedz tarifu aprēķināšanas metodikā noteikto maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni. ETL 20.panta 4.daļa noteic, ka regulators tarifu aprēķināšanas metodikā nosaka maksimālo tarifu vērtību novirzes līmeni 12 mēnešu periodā sadales sistēmas pakalpojumu tarifu komponentei, kas nav saistīta ar patērētās elektroenerģijas apjomu. Savukārt ETL pārejas noteikumu 108.punktā ir noteiktas specifiski tarifu novirzes līmeņi mājsaimniecību elektroenerģijas pieslēgumiem, izrietot no to ievadaizsardzības aparāta strāvas lieluma. ETL pārejas noteikumu 108.punkts nosaka, ka ETL pārejas noteikumu 108.punkta piemērošanas rezultātā radušos pamatotos negūtos ieņēmumus sadales sistēmas operators uzskaita atsevišķi un tos nesedz citi sadales sistēmas lietotāji, regulators pārbauda šādi radušos pamatoto negūto ieņēmumu apmēru, un Ministru kabinets lemj par negūto ieņēmumu segšanas kārtību.
Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.635 paredz kārtību, kādā sadales sistēmas operatoram ir piemērojama kompensācija par mājsaimniecībām piemēroto atbalstu, attiecīgo kompensācijas mehānismu var izmantot arī ETL pārejas noteikumu 109.punktā minētās kompensācijas izmaksai, papildinot MK noteikumu Nr.635 XV nodaļu “Valsts kompensācijas piemērošanas kārtība” ar jaunu punktu.

Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.635 paredz kārtību, kādā sadales sistēmas operatoram ir piemērojama kompensācija par mājsaimniecībām piemēroto atbalstu, kompensācijas mehānismu ETL pārejas noteikumu 109.punktā minētās kompensācijas izmaksai nepieciešams ietvert MK noteikumu Nr.635 XV nodaļā “Valsts kompensācijas piemērošanas kārtība” nosakot, ka: 
1) sistēmas operators aprēķina, sagatavo un iesniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (turpmāk - regulators) aprēķinu par Elektroenerģijas tirgus likuma  pārejas noteikumu 109.punktā minētajiem pamatotajiem negūtajiem ieņēmumiem;
2) ja regulators konstatē kļūdas iesniegtajā aprēķinā, tas lūdz sistēmas operatoru to piecu darba dienu laikā precizēt un iesniegt precizēto aprēķinu;
2) regulators 15 darbdienu laikā no minētā aprēķina iesniegšanas sniedz atzinumu par sistēmas operatora pamatoto negūto ieņēmumu apmēru;
3) sistēmas operators ne biežāk, kā četras reizes kalendāra gada ietvaros iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā un Būvniecības valsts kontroles birojā regulatora atzinumu par pamatoto negūto ieņēmumu apmēru, un tam atbilstošu sistēmas operatora rēķinu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);
4) Būvniecības valsts kontroles birojs 60 kalendāra dienu laikā no sistēmas operatora rēķina saņemšanas izmaksā sistēmas operatoram valsts kompensāciju (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) saskaņā ar minēto rēķinu (60 kalendāra dienu termiņš noteikts, balstoties uz pieredzi rīkojumu par apropriācijas pārdali izstrādes un saskaņošanas ietvaros, kā arī balstoties uz termiņu, kāds nepieciešams finansējuma pārskaitīšanas veikšanai).
Ņemot vērā, ka sadales sistēmas operators akciju sabiedrība “Sadales tīkls” atbilstoši ETL ietvertajam deleģējumam, sākot no 2024.gada 1.javāra ir piemērojis mājsaimniecību lietotājiem atlaidi sadales sistēmas tarifa fiksētajai komponentei, papildu regulējuma izstrāde attiecībā uz atbalstu mājsaimniecībām nav nepieciešama, un attiecīgais noteikumu projekts neskar sadales sistēmas lietotājus. Kā arī ņemot vērā, ka sadales sistēmas operators birojā iesniegs regulatora atzinumu un rēķinu, papildu kompensācijas pārrēķina mehānisms un kompensācijas pārrēķina periods nav nepieciešams.
Papildus skaidrojam, ka attiecīgais kompensācijas pieprasīšanas mehānisms ir izstrādāts, sadarbojoties ar sadales sistēmas operatoru, proti, attiecīgā kārtība izstrādāta, balstoties uz sadales sistēmas operatora priekšlikumu. Noteikumu projektā paredzētā kārtība nodrošinās iespējami ātru un precīzu informācijas nodošanu visām iesaistītajām pusēm. Proti, sadales sistēmas operators, pirmkārt, vērsīsies regulatorā ar visu nepieciešamo informāciju atzinuma sniegšanai. Nepieciešamības gadījumā regulators lūgs sistēmas operatoru iesniegto informāciju precizēt. Pēc regulatora apstiprinošā atzinuma saņemšanas sistēmas operators to ar uz atzinuma pamata sagatavotu rēķinu nosūtīs birojam un Ministrijai, lai abas iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros var iespējami ātri uzsākt darbu kompensācijas izmaksas nodrošināšanai - Ministrija izstrādās rīkojumu par apropriācijas pārdali un birojs veiks visus nepieciešamos priekšdarbus kompensācijas izmaksai.

Skaidrojam, ka ar 156.¹2. un 156.¹3.apakšpunktā lietoto terminu "atzinums" saprot atzinumu, kam tiek pievienots apraksts, kas liecina par veikto pārbadi, kā arī visi sistēmas operatora iesniegtie pamatojoši dokumenti, regulatora pārbaudes rezultāti un gala secinājumi. Ievērojot, ka kompensācija tiks izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, Ministrijai un birojam ir jāsaņem detalizēts atzinums (kas iekļauj gan sistēmas operatora iesniegtos aprēķinus, gan regulatora secinājumus).

Papildus 2023.gada 21.decembrī Saeima pieņēma grozījumus ETL, kas stājās spēkā 2024.gada 5.janvārī, un kas cita starpā paredz, ka pārejot no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu līdz 2025. gada 28. februārim, mājsaimniecības lietotāja neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu sadales sistēmas operators izsaka finansiālā vērtībā. Finansiālā vērtībā izteikto uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu izmanto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai. Ministru kabinets nosaka neto uzskaites sistēmas ietvaros uzkrātās saražotās elektroenerģijas finansiālās vērtības noteikšanas kārtību un maksimālo mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai izmantojamo finansējuma apjomu. Vienlaikus MK noteikumu Nr.635 173.4 nosaka, ka maksimālais mājsaimniecības lietotāja uzkrātās elektroenerģijas, kas izteikta finansiālā izteiksmē finansiālais apjoms ir 600 euro. Finansējuma apjomu, ko mājsaimniecības lietotājs neizmantos izmaksu par sistēmas pakalpojumiem segšanai, sadales sistēmas operators izmaksās finansiālā vērtībā. MK noteikumu Nr.635 150.1 punkts noteic, ka valsts kompensē sistēmas operatoram šos izdevumus, taču MK noteikumos Nr.635 nav paredzēta kārtība, kādā šī kompensācija tiek izmaksāta, tāpēc MK noteikumus Nr.635 ir nepieciešams papildināt ar papildu punktu, kas nosaka attiecīgo kompensācijas izmaksas kārtību.

Ņemot vērā, ka MK noteikumi Nr.635 paredz kārtību, kādā sadales sistēmas operatoram ir piemērojama kompensācija par mājsaimniecībām piemēroto atbalstu, attiecīgo kompensācijas mehānismu var izmantot arī MK noteikumu Nr.635 150.¹ punktā minētās kompensācijas
izmaksai, papildinot MK noteikumu Nr.635 XV nodaļu “Valsts kompensācijas piemērošanas kārtība” ar jaunu punktu, kas nosaka, ka:
1) sistēmas operators ne biežāk, kā četras reizes kalendāra gada ietvaros aprēķina, sagatavo un iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijā un Būvniecības valsts kontroles birojā minētās valsts kompensācijas apmēra aprēķinu un tam atbilstošu rēķinu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);
2) ja Būvniecības valsts kontroles birojs konstatē kļūdas minētajā aprēķinā, tas lūdz sistēmas operatoru piecu darbdienu laikā precizēt aprēķinu un atkārtoti iesniegt aprēķinu un tam atbilstošo rēķinu;
3) Būvniecības valsts kontroles birojs 60 kalendāra dienu laikā no sistēmas operatora rēķina vai precizētā rēķina saņemšanas izmaksā sistēmas operatoram valsts kompensāciju (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) saskaņā ar minēto rēķinu (60 kalendāra dienu termiņš noteikts, balstoties uz pieredzi rīkojumu par apropriācijas pārdali izstrādes un saskaņošanas ietvaros, kā arī balstoties uz termiņu, kāds nepieciešams finansējuma pārskaitīšanas veikšanai).
Ņemot vērā, ka birojs sistēmas operatora rēķinu apmaksās pēc operatora iesniegtā rēķina un tā pamatojošo dokumentu pārbaudes, papildu kompensācijas pārrēķina periodu noteikt nav nepieciešams.
Papildus skaidrojam, ka attiecīgais kompensācijas pieprasīšanas mehānisms ir izstrādāts, sadarbojoties ar sadales sistēmas operatoru, proti, attiecīgā kārtība izstrādāta, balstoties uz sadales sistēmas operatora priekšlikumu. Noteikumu projektā paredzētā kārtība nodrošinās iespējami ātru un precīzu informācijas nodošanu visām iesaistītajām pusēm, lai iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros var iespējami ātri uzsākt darbu kompensācijas izmaksas nodrošināšanai - Ministrija izstrādās rīkojumu par apropriācijas pārdali un birojs veiks visus nepieciešamos priekšdarbus kompensācijas izmaksai.