Anotācija (ex-ante)

Attiecīgi tiek veikti grozījumi likumā "Par piesārņojumu", lai noteiktu deleģējumu MK izdot noteikumus par Modernizācijas fonda īstenošanas kārtību un apstiprināt Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu. Laika posmā no 2022. gada līdz 2030. gadam pēc investīciju priekšlikumu iesniegšanas EIB un Modernizācijas fonda Investīciju komitejā atbilstības gadījumā Latvijai virzībai uz klimatneitralitāti būs pieejams EIB turējumā esošais Modernizācijas fonda finansējums. Modernizācijas fonda finansējuma apmērs ir atkarīgs no emisijas kvotu cenas tirgū un veidosies pakāpeniski katru gadu, EIB izsolot vienādu apjomu emisijas kvotu. Investīciju priekšlikumus EIB un speciāli Modernizācijas fondam izveidotā Investīciju komitejā var iesniegt jebkurā brīdī, taču līdzekļu izmaksas notiks divos ciklos – pirmā un otrā pusgada izmaksu ciklos, t.i. ik pēc Investīciju komitejas sanāksmes (divas reizes gadā), atbilstoši iesniegtajiem investīciju priekšlikumiem. Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta[1] 3. punkts noteic, ka Modernizācijas fonds darbojas saņēmēju ES dalībvalstu atbildībā. Ņemot vērā, ka spēkā esošajā Latvijas normatīvo aktu regulējumā nav atrunāts Modernizācijas fonds un turpmākā tā darbības nodrošināšana nacionālā līmenī, ir nepieciešams izstrādāt regulējumu fonda darbībai.

[1] Iekļauts ar Direktīvas 2018/410 1.panta 16. daļu.

Likumprojekta 1. pants paredz deleģējumu MK izstrādāt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai. Tādējādi tiks papildināts esošais vispārīgais vides trokšņa regulējums MK noteikumos Nr. 16 ar skaidru regulējumu par vides trokšņa rādītāju novērtēšanu un piemērošanu noteiktos gadījumos attiecībā uz satiksmes un rūpniecisko objektu radīto troksni.

Likumprojekta 2. pants paredz jaunas V³ nodaļas "Modernizācijas fonds" (ar trīs pantiem) izveidi. Ierosinātais 32.¹² pants nosaka Modernizācijas fonda vispārējo ietvaru, t.sk. finanšu avotus un nosaka deleģējumu MK izdot noteikumus, kuros atrunā Modernizācijas fonda īstenošanas kārtību un apstiprina daudzgadu darbības programmu, atļauj MK noteikt par Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkciju atbildīgo institūciju (privātpersonu vai publisku personu) Latvijā, izdot projektu konkursu nolikumus. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, šajā gadījumā - nodrošināt efektīvāku Modernizācijas fonda investēšanas funkciju ietvarā noteikto uzdevumu izpildi, valsts pārvaldes iestāde likumā noteiktajā kārtībā var slēgt deleģēšanas līgumu ar privātpersonu vai publisku personu, ņemot vērā to līdzšinējo pieredzi. Saskaņā ar 2021. gada 14. janvāra MK protokollēmuma Nr.5 25§ "Informatīvais ziņojums "Par Modernizācijas fonda ieviešanu"" 5. punktu MK ir uzdevis uzdevumu par Modernizācijas fonda līdzekļu investēšanas funkciju atbildīgo iestādi Latvijā noteikt vienlaikus ar Modernizācijas fonda daudzgadu programmas darbības noteikumu apstiprināšanu. Modernizācijas fonda ieņēmumi tiks uzskaitīti atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai, veicot grozījumus 2005. gada 27. decembra MK noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju", noteikumu pielikumā izveidojot jaunu kodu - 8.9.4.0 "Ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai".

Likumprojektā ierosinātais 32.¹³ pants nosaka Modernizācijas fonda finansējuma izlietošanu, t.i. atbalstāmo investīciju virzienus atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 10.d. panta 1. un 2. punktā noteiktajam. Investīciju prioritārie virzieni noteikti Direktīvas 2003/87/EK  10.d. panta 2. punktā un viss, kas neietilpst uzskaitījumā, skaitīsies kā neprioritārās investīcijas. Arī saskaņā ar EIB vadlīnijām (Assessment Guidance Document [2] , turpmāk – Novērtēšanas vadlīnijas) prioritārie virzieni ir tikai šādi:

- elektroenerģijas ražošana un izmantošana no atjaunojamiem enerģijas avotiem;
- energoefektivitātes uzlabošana, izņemot energoefektivitāti attiecībā uz enerģijas ražošanu, izmantojot cieto fosilo kurināmo;
- enerģijas uzkrāšana un enerģijas tīklu modernizācija, ieskaitot centralizētās siltumapgādes cauruļvadus, elektrotīkla pārvades tīklus un starpsavienojumu palielināšanu starp dalībvalstīm;
- atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos [3] no oglekļa atkarīgos reģionos saņēmējdalībvalstīs, lai atbalstītu darbinieku pārcelšanu, kvalifikācijas paaugstināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, izglītību, darba meklēšanas iniciatīvas un jaunizveidotus uzņēmumus, dialogā ar sociālajiem partneriem;
- investīcijas energoefektivitātē transportā, ēkās, lauksaimniecībā un atkritumos.

Pirms investīciju projekta īstenošanas dalībvalstij nepieciešams ar attiecīgo investīciju projektu iepazīstināt EIB un Modernizācijas fonda Investīciju komiteju, kas lemj par tā atbilstību 32.¹³ panta pirmajā daļā noteiktajiem virzieniem. EIB izvērtēs katru gadījumu individuāli atbilstībai prioritārajiem un neprioritārajiem virzieniem, taču jau savās novērtējuma vadlīnijās ir sniegusi orientējošus piemērus investīcijām, kas tiktu uzskatītas par prioritāriem (Novērtēšanas vadlīniju 1.pielikums) un neprioritāriem virzieniem (Novērtēšanu vadlīniju 2.pielikums). Daži indikatīvi neprioritāro virzienu piemēri:

- jaunas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas sistēmas, kas ļauj samazināt SEG emisijas un uzlabot efektivitāti;
- dabasgāzes infrastruktūras projekti metāna emisiju samazināšanai un citi dabasgāzes infrastruktūras projekti, kas ļauj samazināt SEG emisijas;
- rūpnieciski ar gāzi darbināmi elektroenerģijas ģeneratori, ja tie dod SEG ietaupījumus;
- kodolenerģijas ražošanas projekti;
- tikai siltumenerģijas no atjaunojamās enerģijas atsevišķi avoti (biomasa, saules enerģija utt.).

Latvijā, lai nodrošinātu vajadzīgo SEG emisiju samazinājumu enerģētikas sektorā, ir īpaši svarīgi atbalstīt visa veida atjaunojamās enerģijas ražošanu, tomēr Direktīvas 2003/87/EK 10.d. panta 2. punkta redakcijā pie prioritārajiem investīciju virzieniem ir noteikta elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. Taču Investīciju komitejas sēdē no EIB puses bija indikācijas, ka projekti, kuros plānots īstenot tikai siltumapgādes risinājumus, var tikt novērtēti kā neprioritārais investīciju virziens, jo Direktīvā 2003/87/EK uzsvars tiek likts tieši uz elektroenerģijas ražošanu.
Kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10.d. panta 1. punktā un EIB izstrādātajās Novērtēšanas vadlīnijās, Modernizācijas fonda ietvarā pieejamais finansējums izmantojams arī atbalstot investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā, izņemot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas saistīti ar enerģijas ražošanu no cietajiem fosilajiem energoresursiem. Tā kā 2018. gada 14. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 nav sniegts detāls uzskaitījums kādu atsevišķu cieto fosilo kurināmo iekļaušanai vai neiekļaušanai atbalsta saņemšanai, ar "cietajiem fosilajiem energoresursiem" šī likumprojekta ietvarā saprot tos atbilstoši 2008. gada 22. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) 1099/2008 par enerģētikas statistiku A pielikuma 3.1. nodaļai – akmeņogles, antracīts, koksa ogles, citas bitumenogles, brūnogles, melnais lignīts, lignīts, akmeņogļu briketes, koksa krāsns kokss, brūnogļu briketes, degslāneklis un naftas smiltis.
Atbilstoši Direktīvai 2018/410/ES, Modernizācijas fonda finansējums netiek piešķirts sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cietos fosilos energoresursus. Minētais ierobežojums attiecas ne tikai uz elektroenerģijas ražošanu, bet uz enerģijas ražošanu kopumā, lai nebūtu pretrunā ar Modernizācijas fonda mērķi – atbalstīt investīcijas virzībā uz klimata politikas mērķu sasniegšanu, tostarp atbalstot oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus un virzību uz klimatneitralitāti. Šāds ierobežojums izriet arī no Eiropas Zaļā kursa ietvaros ierosinātā jaunā ES mērķa 2030. gadam – samazināt SEG emisijas vismaz par 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

Ir svarīgi visu finansējumu, kas Latvijai ir pieejams klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu izpildei, novirzīt tādu pasākumu īstenošanai, kas veicina SEG emisiju mazināšanu, tādēļ Modernizācijas fonda finansējumu 100% apmērā plānots novirzīt pasākumu īstenošanai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, t.sk. 70 % likumprojektā definētajiem investīciju virzieniem, kas ir paredzēti kā prioritārie ieguldījumi, un 30 % neprioritārajiem ieguldījumiem. Likumprojektā iekļaujot neprioritāros investīciju virzienus, tiek mazināts risks veidoties situācijām, kurās atsevišķas aktivitātes, kuras tiktu plānotas daudzgadu darbības programmas ietvaros, nebūtu īstenojamas (piemēram, atsevišķi tikai atjaunojamās siltumenerģijas ģenerējoši investīciju priekšlikumi, kas netiek īstenoti kopā ar kādiem citiem energoefektivitātes pasākumiem, ir neprioritārs investīciju virziens). Lai novērstu neatbilstošu likumprojektā noteikto nosacījumu interpretāciju un neizslēgtu iespēju saņemt atbalstu arī citiem energoefektivitātes pasākumiem, Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmā, kā arī attiecīgajā projektu konkursu nolikumā tiks atrunāti detāli nosacījumi un kritēriji attiecībā uz tādiem investīciju virzieniem kā energoefektivitāte transporta, ēku, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, kas norādīti Direktīvas 2003/87/EK 10.d. panta 2. punktā un EIB Novērtēšanas vadlīnijās.

Savukārt ierosinātais 32.¹⁴ pants paredz ikgadējos ziņošanas nosacījumus MK un Eiropas Komisijai. Saskaņā ar 2020. gada 9. jūlija Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanu Modernizācijas fonda darbībai, kura mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā atsevišķās dalībvalstīs [4] 3. panta 1. punktu līdz katra gada 30. novembrim katra saņēmēja dalībvalsts EIB un Investīciju komitejai iesniedz apskatu par investīcijām, par kurām tā nākamajos divos kalendārajos gados grasās iesniegt investīciju priekšlikumus, kā arī atjauninātu informāciju par investīcijām, kas aplūkotas kādā no iepriekšējiem apskatiem. Saskaņā ar augstāk minētās Komisijas Īstenošanas regulas 3. panta 3. punktu, apskatā iekļautā informācija saņēmējai dalībvalstij nav saistoša, kad tā iesniedz investīciju priekšlikumus. Ņemot vērā to informatīvo raksturu, kas paredzēts, lai EIB spētu plānot finanšu plūsmu, apskats provizoriski tiks izstrādāts balstoties uz izstrādāto Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmu un apstiprinātajiem vai provizoriski plānotajiem projektu konkursiem, kas tiks iepriekš saskaņoti ar attiecīgajām iesaistītajām institūcijām. Tādējādi nav nepieciešams uzlikt papildus administratīvo slogu izstrādāt, saskaņot ar citām ministrijām un izskatīt Ministru kabinetam papildu informatīvo ziņojumu. Konkrēto investīciju priekšlikumu regulējošo projektu konkursu nolikumi Ministru kabineta noteikumu formātā tiks izstrādāti un saskaņoti ar visām attiecīgajām ministrijām atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 9. septembra noteikumiem Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis".

Direktīva 2018/410 noteica jaunu emisijas kvotu derīgumu termiņu gan ES ETS 3. periodam, gan periodiem, kas sekos. Balstoties uz izmaiņām emisijas kvotu derīguma termiņos, kas tika veiktas ar Direktīvu 2018/410, emisijas kvotas, kas tika piešķirtas sākot ar 2013. gada 1. janvāri, ir beztermiņa, un ES ETS emisijas kvotas, kas izsniegtas pēc 2021. gada 1. janvāra, arī būs beztermiņa, iekļaujot norādi, kurā 10 gadu periodā tās ir tikušas izdotas. Pēc tam, kad tika pārņemtas Direktīvas 2018/410 normas attiecībā uz emisijas kvotu derīgumu termiņu ar 2020. gada 22. decembra grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" tika secināts, ka būtu jāprecizē arī likuma "Par piesārņojumu" 32.³ panta (8¹) daļa. Ar Likumprojekta 3. pantu tiek novērsta ierobežojoša situācija iekārtu un gaisa kuģu operatoriem attiecībā uz no darījumiem ar emisijas kvotām iegūtajiem līdzekļu izmantošanas periodu, jo, piemēram, šobrīd esošajā redakcijā veidojas situācija, kad ES ETS 3. perioda kvotas var pārdot arī nākošajos ES ETS periodos, taču līdzekļi no darījumiem ar emisijas kvotām ir jāiztērē par pasākumiem 3. periodā.

Ar Likumprojekta 4., 5. un 7. pantu tiek aizstāta atsauce uz Regulu Nr. 525/2013 ar aktuālāko uz šo brīdi spēkā esošo Regulu Nr. 2018/1999, lai uzsāktu ziņošanu Klimata konvencijas Parīzes nolīguma ietvaros.

Ar Likumprojekta 6. pantu tiek noteikta nepieciešamība noteikt kārtību ziņojumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām sagatavošanai. Informācija par nacionālajiem pielāgošanās pasākumiem ir jāiekļauj  periodiskos ziņojumos gan EK, gan Klimata konvencijai. Saskaņā ar Eiropas klimata likuma 5.pantu ES dalībvalstis nodrošina, ka pastāvīgi tiek palielināta pielāgošanās spēja, stiprināta noturība un mazināta neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī dalībvalstis pieņem un īsteno nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plānus (kam pamatā ir uzticama klimata pārmaiņu un neaizsargātības analīze, progresa novērtējumi un rādītāji un kas tapuši, ņemot vērā labākos pieejamos un jaunākos zinātniskos pierādījumus), par kuriem jāiesniedz periodiski ziņojumi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 19. pantu.


[2] https://modernisationfund.eu/wp-content/uploads/2021/03/Assessment-Guidance-Document-plus-Appendix-1-and-2-for-publication.pdf

[3] Saskaņā ar Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas definīciju taisnīga pārkārtošanās ir instruments, ar kuru arodbiedrību kustība dalās ar starptautisko sabiedrību un kuras mērķis ir izlīdzināt pāreju uz ilgtspējīgāku sabiedrību un radīt cerību uz videi draudzīgas ekonomikas spēju nodrošināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un iztiku visiem. Starptautiskā darba organizācija pilnveidoja un izveidoja sistemātiskāku taisnīgas pārejas jēdzienu, "taisnīgas pārkārtošanās ietvars", kā rezultātā galu galā tika publicēts īpašs "Vadlīnijas taisnīgai pārejai uz videi ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem". Taisnīgas pārkārtošanās ietvars aptver virkni sociālo iejaukšanos, kas vajadzīga, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesības un iztikas līdzekļus, kad ekonomika pāriet uz ilgtspējīgu ražošanu, galvenokārt cīnoties ar  klimata pārmaiņām un aizsargājot bioloģisko daudzveidību. Arī Parīzes nolīguma ievaddaļā tiek norādīts, ka ir kritiski svarīgi, lai pārkārtošanās noritētu taisnīgi pret darbaspēku, un ka ir jārada cienīgs darbs un kvalitatīvas darbvietas saskaņā ar nacionāli noteiktajām attīstības prioritātēm.

[4] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32020R1001&from=EN