Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošais regulējums apbūves tiesības piešķiršanai neatbilst vēja parku attīstīšanas vajadzībām. MK noteikumi nosaka, ka apbūves tiesība var tikt piešķirta izsoles kārtībā, maksu par to sāk maksāt ar līguma noslēgšanas dienu un līguma noslēgšanas dienā ir precīzi jābūt zināmai apbūvei paredzamai teritorijai – tās apmēram, konfigurācijai. Savukārt, lai precīzi noteiktu vēja parka apbūvei paredzamo teritoriju ir  veicama gan  inženierizpēte (topogrāfiskā, ģeodēziskā, ģeotehniskās hidrometeoroloģiskā izpētes), gan ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras realizācija un plānotās apbūves (vēja parka un transporta infrastruktūrad, inženierkomunikāciju) izvietojuma projektēšana, kas ir laikietilpīgs un dārgs process, kurš jāuzņemas investoram bez garantijām, ka veiktās investīcijas būtu atgūstamas, jo izsolē par apbūves tiesībām investoru varētu pārsolīt jebkurš cits interesents.
Vēja parku izpētes un attīstības laikā (līdz būvdarbu uzsākšanai) zemes izmantošana tās primārajam mērķim netiek ierobežota. Līdz ar to maksas apmēram par apbūves tiesību izpētes posmā ir jābūt  atbilstošam zemes apgrūtinājumam (izmantošanai).

Valsts un pašvaldību īpašumā ir lielu platību zemesgabali. Uz valsts meža zemes esošiem neapbūvētie zemesgabali atrodas pietiekami tālu no apdzīvotām vietām un ēkām un būtu piemēroti vēja parku izbūvei. Ņemot vērā minēto un to, ka vēja parku ierīkošana notiek vairākos posmos, kuros tiek veiktas atšķirīgas darbības, kuru rezultātā neapbūvēta zemesgabala, uz kuru vēja parka attīstītājam piešķirtas apbūves tiesības,  platība var tikt mainīta,  ir nepieciešams MK noteikumus papildināt ar jaunu 4.¹ nodaļu, kurā nosaka specifisku regulējumu apbūves tiesības iegūšanai, lai ierīkotu vēja parkus,  tajā skaitā arī attiecībā uz  apbūves tiesības maksas noteikšanas veidu. Jaunās nodaļas virsrakstā  "Apbūves tiesības piešķiršana vēja parka moduļa ierīkošanai" izmantots termins "vēja parka modulis" atbilstoši Eiropas Komisijas 2016. gada 14. aprīļa Regulā  (ES) 2016/631, ar ko izveido tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām (turpmāk – Regula 2016/631) noteiktajam. Regula 2016/631 skaidro terminu "elektroenerģijas parka modulis" un  tajā, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2013. gada 26. jūnija lēmumā Nr.1/4 "Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē", ievērojot Regulas 2016/631 prasības, ir noteikts regulējums attiecībā ar elektroenerģijas, tajā skaitā vēja elektroenerģijas, parka moduļiem.  Saskaņā ar Regulas 2016/631 2.panta 17.punktu elektroenerģijas parka modulis ir elektroenerģiju ražojoša vienība, kas pieslēgta tīklam vai nu nesinhroni, vai ar energoelektronikas palīdzību un kas pārvades sistēmai, sadales sistēmai, tostarp slēgtām sadales sistēmām, vai augstsprieguma līdzstrāvas sistēmai pieslēgta vienā pieslēgumpunktā, vai šādu vienību kopums.

Apbūves tiesības vēja parku ierīkošanai piešķir saskaņā ar MK noteikumu 4. nodaļas noteikumiem, ciktāl Noteikumu projektā  noteikts citādāk.

I Apbūves tiesību piešķiršanas pieeja – vienots process
Lai būtu iespējama investoru piesaiste vēja parka attīstībai, ir nepieciešama tiesiska noteiktība attiecībā uz iespējām realizēt vēja parka  projektus. Proti, personai, kura veic būtiskus ieguldījumus inženierizpētē un citu sagatavošanas darbu īstenošanā, kas nepieciešami vēja parka konkrētas atrašanās vietas identificēšanai un citu būtisku aspektu izvērtēšanai, ir jārada paļāvība, ka persona arī varēs realizēt pašu projektu. Nenodrošinot šādu paļāvību, ieguldījumu veikšana nebūtu komerciāli pamatota un iespējama. Tāpēc regulējumam ir jābūt tādam, lai persona, kas iegūst neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības, jo plāno veiks apjomīgus ieguldījumus vēja parka ierīkošanai, var veikt vēja parka izbūvei nepieciešamo inženierizpēti un, iegūt arī garantijas, ka uz izpētes pamata tā varēs īstenot  projektu.
Lai veidotu tiesiski noteiktu modeli apbūves tiesības piešķiršanai vēja parka ierīkošanai uz publiskas personas zemēm teorētiski ir iespējamas divas pieejas:
1) veidot vienotu procesu, kur personas tiesības iegūšana notiek nedalīti – persona, iegūstot tiesības slēgt apbūves tiesības līgumu, vienlaikus  iegūst gan izpētes tiesības, gan apbūves tiesības, ja saistības izpētes periodā ir izpildītas;
2) veidot segmentētu procesu, kurā sākotnēji personas var iegūt tiesības uz izpētes veikšanu, slēdzot atbilstošu līgumu, pēc kura izpildes regulējums paredzētu attiecīgajai personai tiesības noslēgt līgumu / līgumus par apbūves tiesības piešķiršanu (nodibinot apbūves tiesības atbilstoši izpētes procesa rezultātiem).
Noteikumu projektā ir paredzēts veidot vienotu procesu, kura ietvaros publiski tiesiskais jautājums tiek izšķirts vienu reizi – procesa sākumā, nosakot personu, kura iegūst tiesības uz inženierizpētes veikšanu un vēlāku apbūves tiesības nodibināšanu. Pēc minētā jautājuma izšķiršanas administratīvais process būtu noslēdzies, un tālākā tiesisko attiecību īstenošana notiktu civiltiesību ietvaros, atbilstoši noslēgtam apbūves tiesības līgumam, kura ietvaros kompleksi tiktu regulētas visas pušu tiesiskās attiecības visā vēja parka ierīkošanas un ekspluatācijas laikā.

Salīdzinājumā segmentēta procesa veidošana saistāma ar riskiem. Segmentēta pieeja paredz publiskas personas rīcība ar sabiedrības nekustamiem īpašumiem būs aplūkojuma divpakāpju teorijas ietvaros, atbilstoši kurai personas tiesību iegūšana uz publiskas personas mantu notiek administratīvā procesa ietvaros, savukārt tālāka tiesību īstenošana notiek civiltiesisku attiecību ietvaros (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 16.janvāra lēmumu lietā Nr. SKA-825/2018). Vispirms, šāds modelis nepiedāvātu tiesisku noteiktību personai, kas ir ieguvusi izpētes tiesības, jo pēc to realizācijas tai būtu atkārtoti jārosina administratīvais process, lai publiska persona pieņemtu nākamo administratīvo lēmumu par secīgi nepieciešamo apbūves tiesību iegūšanu. Šādos apstākļos viens vēja parka attīstības projekts noritētu divu administratīvu procesu ietvaros, uz kuru bāzes tiktu veidotas nošķirtas civiltiesiskas attiecības. Šāds modelis pats par sevi radītu risku, ka domstarpību gadījumā notiks vairāki  kompleksi strīdi divu dažādu tiesību jomu (publisko un privāto tiesību) ietvaros, kuru risināšana būtu laikietilpīga. Vienlaikus no tiesību politikas veidošanas perspektīvas šāds modelis radītu nevajadzīgu administratīvo slogu (pieņemot, ka izpētes perioda saistību izpildes rezultātā apbūves tiesībām būtu jābūt garantētām). Bez tam nav konstatējamas segmentētās pieejas būtiskās priekšrocības, kas minētos riskus attaisnotu.

II Izsole par izpētes tiesību piešķiršanu un tiesībām nodibināt apbūves tiesības pēc izpētes pabeigšanas
Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas personām iegūt apbūves tiesības vēja parku izveidei, ir paredzēta tiesību piešķiršana izsolēs ar augšupejošu soli (Noteikumu projekta 87.² punkts). Izsolē persona iegūst tiesības noslēgt apbūves tiesību līgumu, kurš ietver gan tiesības veikt izpēti, gan pēc izpētes pabeigšanas nodibināt apbūves tiesības. 
Informācija par visiem iespējamiem apbūves zemesgabaliem, par kuriem apbūves tiesības piešķīrējs var rīkot izsoles par apbūves tiesību piešķiršanu, tiks publicēta apbūves tiesības piešķīrēja tīmekļvietnē.
Ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms plānotās izsoles dienas apbūves tiesības piešķīrējs publicēs savā tīmekļvietnē informāciju par zemesgabaliem, kurus plānots izsolīt, norādot zemesgabalu platību hektāros un minimālo zemesgabala platību uz ierīkojamā vēja parka vienu jaudas vienību, kas nedrīkst pārsniegt 50 ha uz vienu megavatu, kas balstās uz pētīto praksi Eiropā.
Minimālā zemesgabala platība uz ierīkojamā vēja parka jaudas vienību ir disciplinējošs rādītājs, lai nenotiktu nepamatota zemju rezervēšana un manipulācija ar uzstādāmo jaudu pirms izpētes veikšanas, un uz zemesgabala tiktu izbūvēts vēja parks vismaz ar minimālo paredzēto jaudu.
Noteikumu projektā paredzētais MK noteikumu 87.² punkts nosaka, ka minimālais viens izsoles solis ir  pieci euro par ha.

Noteikumu projektā nav noteikts, kādai ir jābūt izsoles sākuma cenai par ha, jo katras publiskās personas, kurai pieder izsolāmais zemesgabals mērķi var atšķirties, līdz ar to arī apbūves tiesības sākumcena var atšķirties, bet, ievērojot MK noteikumu Nr.350 5.punktā paredzēto, tā ir ne mazāka kā 28 euro. Lai apbūves tiesības sākumcenas lielums būtu noteikts objektīvs, publiskai personai - apbūves tiesības piešķīrējam - , rīkojot izsoles par apbūves tiesības  piešķiršanu vēja parka ierīkošanai, ir jāsaņem neatkarīga vērtētāja vērtējums, tādējādi nodrošinot sākumcenas saskaņošanu ar  apbūves tiesības piešķīrēja mērķiem un apbūves tiesības tirgus cenu. Papildus noteikumu projekts paredz, ka MK noteikumu 87.² punktā noteiktās apbūves tiesību izsole tiks organizēta, izsoles dokumentācijā iekļaujot MK noteikumu 87.² punktā noteiktā vienreizējā maksājuma izsoli, kā arī MK noteikumu 87.⁸ punktā noteikto izpētes, būvniecības un ekspluatācijas posma gada maksas. Šādi tiek nodrošināts, ka apbūves tiesības un tajās ietilpstošie trīs attīstības posmi tiek piešķirti atbilstoši tirgus cenai.

Lai nodrošinātu ātrāku vēja parku izbūvi un neierobežotu potenciālos pretendentus, tiek paredzēta iespēja, ka apbūves tiesības pretendents var iesniegt apbūves tiesības piešķīrējam motivētu iesniegumu un pieprasīt nākamajā plānotā izsolē ietvert zemesgabalu, kuru apbūves tiesības piešķīrējs iekļāvis Noteikumu projektā paredzētajā MK noteikumu 87.³1. apakšpunktā minētajā sarakstā , tas ir– zemesgabalu sarakstā , par kuriem apbūves tiesības piešķīrējs var rīkot izsoles par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka ierīkošanai, bet nav iekļāvis Noteikumu projektā paredzētajā  MK noteikumu 87.³2.1. apakšpunktā minētajā sarakstā, tas ir attiecīgā izsolē izsolāmo neapbūvēto zemesgabalu sarakstā.  
Līdz ar to, kad izsolē ir noskaidrots apbūves tiesīgais, ar apbūves tiesīgo vēja parka ierīkošanai slēdz apbūves tiesības līgumu, kas paredz vienlaikus izpētes tiesību piešķiršanu un tiesības nodibināt apbūves tiesības pēc izpētes pabeigšanas. Tiek slēgts viens līgums, lai nodrošinātu garantētu sasaisti, ka apbūves tiesības tiks nodibinātas veiksmīgas izpētes gadījumā, kas ir absolūti nepieciešams investīciju piesaistei. Turklāt, sākotnēji uz zemesgabaliem nav iespējams nodibināt apbūves tiesības, jo nav zināma vēja parka izbūvei nepieciešamā zemes platība (platība un termiņš ir apbūves tiesības būtiskās daļas). Tādēļ Noteikumu projektā paredzētās MK noteikumu 4.¹ nodaļas regulējums paredz piešķirt tiesības uz apbūves tiesībām, tiklīdz būs zināmas visas apbūves tiesības būtiskās daļas (izpētes laikā identificētās konkrētās zemes platības).
Kā norādīts Noteikumu projektā paredzētajā MK noteikumu 87.⁷ punktā, vēja parka apbūves tiesības līgumā iekļauj informāciju par neapbūvēta zemesgabala, par kuru tiek slēgts līgums, platību un kadastra apzīmējumu, nosacījumu par apbūves tiesības līgumā sākotnēji noteiktās neapbūvētā zemesgabala platības samazināšanu līdz vēja parka ekspluatācijai nepieciešamajai platībai pēc izpētes posma noslēguma, pamatojoties uz apbūves tiesīgā novērtējumu.  Apbūves tiesības līgumā iekļauj arī atlīdzības kārtību par vēja parka iekšējo elektrolīniju, apakšstaciju un elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai nepieciešamo piešķīrēja zemju izmantošanu ārpus apbūves tiesības līgumā noteiktā zemesgabala, ja nepieciešams.  Savukārt elektroenerģijas sistēmas operatora infrastruktūras, kas būs saistīta ar attiecīgo vēja parku un nodrošinās vēja parka darbību un pieslēgumu pārejai elektroenerģijas sistēmai, ierīkošana būtu īstenojama atbilstoši jau pastāvošajai kārtībai, kas noteikta Enerģētikas likuma 24.panta 1.² daļā un Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumos Nr.603 "Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu".

Vēja parka ekspluatācijai nepieciešamā platība tiks noteikta izpētes posmā, kurš ilgs no apbūves tiesību līguma noslēgšanas dienas līdz dienai, kad būvatļaujā tiek izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi vēja parka izbūvei. Tā kā vēja parka izbūve ir apbūves tiesīgā nodoms, tad attiecīgi apbūves tiesīgais nodrošina vēja parka izbūvei nepieciešamās inženierizpētes un projektēšanas īstenošanu. Pamatojoties uz vēja parka projektēšanas dokumentiem, būs iespējams precīzi noteikt vēja parka  ierīkošanai nepieciešamā zemesgabala platību, ja nepieciešams, pēc izpētes posma apbūves tiesības līgumā samazinot neapbūvēta zemesgabala, par kuru tiek slēgts līgums, platību.

Ja apbūves tiesības līgumā nav noteikts citādi, izpētes posmā zemesgabalu (meža zeme, lauksaimniecībā izmantojamā zeme, ūdenssaimniecība, derīgie izrakteņu ieguve) apsaimniekošana, līdz ar to arī atbildība, ir saglabājama zemes īpašniekam, jo apbūves tiesīgais šajās stadijās neveiks aktīvas darbības attiecībā uz apbūves tiesības zemes gabala izmantošanu (Noteikumu projektā paredzētais MK noteikumu 87.¹² punkts).
Piedāvātais risinājuma modelis atrisina ne vien nepieciešamās zemesgabala platības koriģēšanas problemātiku, bet arī nodrošina atbilstošu sabiedrības, apbūves tiesības piešķīrēja un apbūves tiesīgā interešu sabalansēšanu, jo inženierizpētes un projektēšanas stadijā apbūves tiesības piešķīrējam ir interese un pienākums turpināt izmantot un apsaimniekot savu īpašumu, tostarp meža zemē – tajā esošo mežaudzi, savukārt šo pienākumu uzlikšana apbūves tiesīgajam būtu neatbilstoša apbūves tiesības piešķiršanas mērķim.


III Vēja parku ierīkošanas posmi un maksa par apbūves tiesībām

Noteikumu projektā paredzētais MK noteikumu 87.⁶punkts noteic vēja parka ierīkošanas posmus un to ilgumus atbilstoši tirgus praksei.

Noteikumu projekts paredz, ka apbūves tiesības maksa tiek diferencēta atbilstoši vēja parka ierīkošanas posmiem. Izpētes posms nav ilgāks par pieciem gadiem, būvniecības posms – par četriem gadiem, savukārt ekspluatācijas posma garumu nosaka, ņemot vērā apbūves tiesības līgumā noteikto izpētes un būvniecības posma ilgumu un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesību maksimālo termiņu un Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā noteikto  apbūves tiesības vēja elektrostacijas būvniecībai uz attiecīgajai publiskai personai piederošajām meža zemēm termiņu. Vēja parka ierīkošanas posmu ilgums noteikts, analizējot vēja parku attīstības piemērus Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Latvijā, Somijā, Zviedrijā un Vācijā.

Lai sekmētu to, ka uz apbūves tiesībām piesakās vēja parku attīstītāji, kuriem ir patiess nodoms nodrošināt vēja parka ierīkošanu un elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu, un vēja parku ierīkošanai tiktu izmantotas iespējami lielas meža zemju platības, Noteikumu projektā noteikts, ka apbūves tiesības līgums zaudē spēku, ja apbūves tiesīgais pārsniedz noteikto vēja parka ierīkošanas izpētes posma termiņu. Līdz ar to zemesgabals, par kuru noslēgtais līgums zaudēs spēku, būs pieejams izolēs citiem vēju parku attīstītājiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 22.februāra sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 9) 52. § 3.un 4.punktu, izskatot Informatīvo ziņojumu "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" Ekonomikas ministrijai tika dots uzdevums līdz 2022.gada 1.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz iespēju pagarināt apbūves tiesības uz valsts meža zemi kopumā uz 70 gadiem. Atbilstoši Valsts pārvaldes likuma 10. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” ar 2023. gada 2. janvāri Klimata un enerģētikas ministrija pārņēmusi Ekonomikas ministrijas kompetenci enerģētikas politikas jautājumos un plāno veikt Ekonomikas ministrijai uzticētā uzdevuma izpildi līdz 2023.gada oktobrim. Pēc attiecīgo Enerģētikas likuma grozījumu spēkā stāšanās, Klimata un enerģētikas ministrija plāno veikt grozījums MK noteikumos, attiecīgi pagarinot ekspluatācijas posma garumu.

Kopējā apbūves tiesību maksa veidojas no vienreizējā maksājuma, kuru pretendents izsola, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajam MK noteikumu 87.² punktam un Noteikumos noteiktajiem (Noteikumu projektā paredzētie MK noteikumu 87.⁸ -87.¹⁰ punkti) apbūves tiesību maksas nosacījumiem, kurus jāiekļauj apbūves tiesības līgumā.

Apbūves tiesību piešķīrējs apbūves tiesības līgumā ietver šādus apbūves tiesību maksas nosacījumus, kas atbilst tirgus praksei:
- izpētes posmā – par minimālo  izsoles noteikumos noteikto jaudu uz izsolāmo platību – 500 euro par megavatu;
- būvniecības posmā – par būvprojektā noteikto vēja parka jaudu euro par megavatu, gada maksu publicējot savā tīmekļvietnē;
- ekspluatācijas periodā – 4% no vēja parka bruto ieņēmumiem, bet ne mazāku kā būvniecības posma gada maksu.

Noteikumu projektā  ietvertā maksa par ekspluatācijas posmu ir 50% no sagaidāmās vidējās eiro/MW maksas ekspluatācijas posmā. Lai nodrošinātu to, ka maksa atbilst enerģijas tirgus tendencēm un, tādējādi izvairītos no potenciāla valsts atbalsta, tā katru gadu tiek indeksēta atbilstoši inflācijai.
Sagaidāmā vidējā maksa ekspluatācijas posmā ir 6800 euro par megavatu (4% no sagaidāmā ikgadējā apgrozījuma). Attiecīgi 50% no šīs maksas ir 3400 europar megavatu.

Lai noteiktu saprātīgu un tirgum atbilstošu maksu par apbūves tiesībām ekspluatācijas periodā, tika veikta analīze par vēja parkiem Latvijā un ārpus Latvijas.
Analīzē konstatētas dažādas pieejas apbūves tiesības izmantošanai vēja parku ierīkošanai. Var tikt noslēgti apbūves tiesības līgumi:
- gan par fiksētu maksu gadā – plašā diapazonā aptuveni no 4 000 eiro līdz 35 000 eiro par vēja turbīnu vai no 500 euro līdz 5 000 euro par megavatu gadā;
- gan kā kombinēta pieeja – no 2% līdz 6% no bruto ieņēmumiem gadā, kas gūti, pārdodot konkrētajā vēja parkā saražoto elektroenerģiju, bet ne mazāk kā 2 000 euro  līdz 5 000 euro par megavatu gadā.
Analizējot līdzšinējo Latvijas un ārvalstu pieredzi, Noteikumu projektā kā saprātīga un tirgum atbilstoša maksa ekspluatācijas periodā par apbūves tiesību izmantošanu tiek aplēsta 4% apmērā no bruto ieņēmumiem gadā. Lai īstenotu vienādu attieksmi pret visiem vēja parku attīstītājiem, kā elektroenerģijas references cena piemērojama nominētā elektroenerģijas tirgus operatora tīmekļvietnē publicētā elektroenerģijas nākamās dienas tirgus cena tirdzniecības intervālā i.
Savukārt, lai aizsargātu zemes īpašnieku, ekspluatācijas periodam tiek noteikta  maksas “grīda”  tādā pašā veidā un apmērā kā maksas apmērs vēja parka būvniecības stadijā. "Grīdas" maksa tiek maksāta gadījumos, kad apbūves tiesības maksa no vēja parka apgrozījuma ir mazāka nekā noteiktā maksas "grīda".


IV Citi ar vēja parku ierīkošanu saistīti jautājumi
Ņemot vērā, ka šobrīd nepastāv regulējums, kurš nosaka kārtību, kā tiek noteikta  maksa gadījumos, kad vēja parks atrodas uz privātpersonas zemes, bet veidojas pārkare uz publiskas personas zemi, lai nekavētu  un sekmētu vēja parku attīstību uz privātām zemēm,  Noteikumu projektā paredzētais MK noteikumu 87.¹³ punkts nosaka regulējumu maksas aprēķinam – publiskas personas zemes pārvaldītājs saņems no vēja parka īpašnieka atlīdzību, kuru nosaka nomas līgumā atbilstoši pārkares platības daļai, to reizinot ar būvniecības posmā gada maksu.
Piedāvātais regulējums attiecas tikai uz paša vēja parka būvniecības procesu. Paralēli veicamo vēja parkam nepieciešamo elektrolīniju, apakšstaciju, elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras, kā arī nepieciešamo pievadceļu būvniecības procesu stadijām nav ietekmes uz apbūves tiesības maksas apmēru. Šos jautājumus noregulē apbūves tiesības līgums, piemērojot Ministru kabineta noteikumus par atlīdzību par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu, kā arī Servitūta regulējumu pievedceļu gadījumā.


IV Noslēguma jautājumi
Lai sekmētu iespējami ātru vēja parku attīstību Noteikumu projektā noteikti termiņi, kādos 2023.gadā rīkojamas izsoles publiskas personas zemēs. 

Zaļā kursa izstrādes ietvaros, 2020. gada 17. septembrī Eiropas Komisija publicēja ietekmes novērtējuma ziņojumu Klimata mērķu plānam 2030, kurā, lai sasniegtu noteiktos emisiju samazinājuma rezultātus 55% apmērā, ir nepieciešams būtiski paātrināt pāreju uz atjaunīgo enerģiju, un tās īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030. gadam palielinot  līdz 38-40% (palielinājums par 20-25%). Šis uzstādījums ir nostiprināts Eiropas komisijas 2021.gada 14.jūlijā pieņemtajā un publicētajā tiesību aktu pakotnē "Gatavi mērķrādītājam 55". Sākotnējie pieņēmumi liecina, ka visticamāk Latvijas atjaunīgo energoresursu izmantošanas mērķis – to īpatsvars gala patēriņā, ievērojot Eiropas kopējā mērķa vērtības pieaugumu, būs jāpalielina vismaz līdz 55%. Šobrīd Latvijas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā atjaunīgo resursu mērķis ir noteikts  50% apmērā. Pašreizējā mērķa sasniegšanai, atbilstoši NEKP nepieciešams papildus līdz 2030. gadam uzstādīt vismaz 800 MW vēja elektrostaciju. Līdz ar to NEKP Plānotās rīcībpolitikas un to īstenošanas pasākumu sarakstā ir ietverts 3.3.pasākuma “Izstrādāt konceptuālo risinājumu sauszemes vēja parku (vēja enerģijas ražošana) attīstībai” izpildi raksturojošais radītājs “attīstīti lielas jaudas vēja parki (vismaz 800 MW kopā ar 3.1.pasākumu)”.
 
Ņemto vērā minētā mērķa stratēģisko nozīmību un to, ka tā izpildei izveidojamie aktīvi būs jāatzīst par valsts drošībai nozīmīgiem, tā izpildei ir jāizvēlas sabiedrības interesēm atbikstošākais risinājums, kas nodrošinātu atbilstību tādiem kritērijiem kā:  - visaugstākā varbūtība NEKP izvirzītā mērķa sasniegšanai noteiktajā laikā, tādējādi izvairoties no sankcijām par mērķa neizpildi; 
- mērķis tiek sasniegts visefektīvākajā veidā, maksimāli izmantojot mēroga efekta iespējas;
- nav šaubu par mērķa īstenotāja spēju īstenot vērienīgus projektu (kompetence, finanšu resursu pieejamība);
- mērķis tiks izpildīts ar minimālajiem iespējamajiem traucējumiem sabiedrībai un apkārtējai videi;
- mērķa izpildes process un tā izpildītājs ir pilnīgi caurskatāmi un nav šaubu par izpildītāja patiesā labuma guvēju un investējamo līdzekļu izcelsmi;
- mērķa īstenotājam nav šķēršļu iegūt nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu;
- NEKP noteiktais mērķis tiks sasniegts ātri, bez papildus finansiāla sloga elektroenerģijas lietotājiem un valsts budžetam, t.i. bez valsts atbalsta jebkādā formā un nepastāv risks, ka valstij būtu jāuzsāk subsīdiju vairāksolīšana, lai nodrošinātu vispievilcīgāko investīciju vidi Baltijas valstīs un Polijā, ņemot vērā šo valstu mērķus ieviest atbalsta mehānismus;
- minimāla varbūtība, ka mērķa izpildītājs varētu neievērot visas uzņemtās saistības ne tikai līdz projekta ieviešanai, bet visā projekta dzīves cikla laikā.

Ievērojot minēto, Ministru kabinets 2022. gada 22. februāra sēdē lēma (protokols Nr.9, 52.§, 1.p.) atbalstīt informatīvajā ziņojumā "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" ietverto risinājumu NEKP mērķu sasniegšanai un valsts enerģētiskās neatkarības veicināšanai, kas paredz AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" dibināt meitassabiedrību ar uzdevumu līdz 2027.gadam ierīkot vēja parku ar jaudu orientējoši 800 MW, vēja parka izbūvei par adekvātu, taisnīgu un tirgus situācijai atbilstošu cenu, kopuzņēmumam piešķirot apbūves tiesības uz valsts meža zemi.
 
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.464 "Par atļauju akciju sabiedrībai "Latvenergo" un akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" iegūt līdzdalību to jaundibināmajā kopuzņēmumā" ir dibināta SIA "Latvijas vēja parki", kuras vispārējais stratēģiskais mērķis ir īstenot stratēģiski svarīgu vēja parku projektus NEKP iekļauto mērķu sasniegšanai un turpmākai virzībai uz klimatneitralitātes sasniegšanu, veicinot enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu. Līdz ar to plānots, ka Ministru kabinets pieņems lēmumu par teritorijām stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai, kuras attīstīs  SIA "Latvijas vēja parki".

Līdzīga prakse īstenota arī citās Eiropas Savienības valstīs, kad publiskām personām piederoši enerģētikas uzņēmumi iesaistās vēja enerģijas attīstīšanā, kā arī vēja parki tiek attīstīti uz publiskām personām piederošām zemēm. Tādējādi tiek veicināta valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, kā arī efektīva un ekonomiski izdevīga valsts zemju apsaimniekošana.
Somijā valsts kapitālsabiedrība, kura apsaimnieko valstij piederošas meža zemes, uz šīs zemes attīsta arī vēja parkus. Tāpat privātie uzņēmumi var attīstīt vēja parkus uz privātām personām piederošām zemēm un papildus kā daļu no vēja parkam nepieciešamās zemes platības piesaistīt arī valstij piederošu zemi.
Savukārt, Īrijā ir nodibināts valstij piederošu uzņēmumu meitasuzņēmums, kurš attīsta vēja parkus. Tādējādi valstij pastarpināti pieder atjaunīgo energoresursu jaudas, kuras nodrošina valsts energoneatkarību un kalpo kā drošības garants enerģētiskai drošībai.
2022. gadā veikts pētījums par valsts kapitālsabiedrībām enerģētikas sektorā (State ownership and technology adoption: The case of electric utilities and renewable energy) apliecina faktu, ka Eiropas valstu valdības uzdot savām kapitālsabiedrībām uzdevumus attīstīt atjaunīgos energoresursus izmantojošas jaudas, tādejādi nodrošinot valsts klimata politiku mērķu sasniegšanu.

Saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.⁵ panta otro daļu lēmumu par publiskas personas neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu pieņem tā publiskas personas institūcija, kuras valdījumā atrodas attiecīgais neapbūvētais zemesgabals. Aplūkojot jautājumu par valstij piederošo zemju pārvaldību, jāuzsver, ka zemju valdītāji (ministrijas, valsts meža zemes valdītājs) ir Ministru kabineta pakļautībā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta ceturto daļu. Līdz ar to Ministru kabinets var dot rīkojumu savā pakļautībā esošai iestādei pieņemt lēmumu par apbūves tiesības piešķiršanu konkrētā gadījumā.

Norādāms, ka šāda izsoles procedūrai alternatīva apbūves tiesības piešķiršanas metode, nodrošinās konkurences neitralitāti šādu iemeslu dēļ:
- kopuzņēmumam izpētei nepieciešamā zemes platība nav būtiska – ne vairāk kā 10 (desmit) procenti no valsts meža zemēm, tādējādi būtiski nesamazinot citiem tirgus dalībniekiem, tajā skaitā privātajiem tirgus dalībniekiem, pieejamās platības vēja parku ierīkošanai;
- vēja parku ierīkošanai pieejamo teritoriju tirgus neaprobežojas tikai ar Latviju;
- metode atbilst tā sauktajam tirgus ekonomikas ieguldītāja principam (TEIP), proti, nav paredzēts valsts atbalsts, turklāt elektroenerģija, kas tiks saražota vēja parkos, kas uzstādīti uz zemesgabaliem, kuru apbūves tiesības iegūtas ar izsolei alternatīvas metodes palīdzību, tiks pārdota atbilstoši tirgus principiem.

Saskaņā ar SIA “ZAB COBALT”, sniegto juridisko atzinumu šāda pieeja ir saskaņā ar spēkā esošo konkurences tiesību regulējumu un nav uzskatāma par tiešu vai netiešu valsts atbalstu. 

Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz, valsts  kapitālsabiedrības pienākumu iesniegt valsts meža zemju īpašniekam - Zemkopības ministrijai -  motivētu iesniegumu piešķirt izpētes un apbūves tiesības stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemēs. Zemkopības ministriju, pamatojoties uz iesnieguma izvērtējumu, sagatavos informāciju Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai par valsts kapitālsabiedrībai piemērojamo vienreizējā maksājuma apmēru par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu, atbilstoši neatkarīga vērtētāja vērtējumam par tirgus cenu, nevis saskaņā ar izsoles rezultātiem. Izņēmums no izsolēm attieksies uz  ne vairāk kā 10 (desmit) procentiem no valsts meža zemēm, kurās ir iespēja vēja parka ierīkošana un kas nepārsniegs 50 000 ha (platība noteikta, ņemot vērā paredzēto vēja parku jaudu 800MW un atbilstoši esošajai vēja parku ierīkošanas praksei noteikto zemesgabala platība uz ierīkojamā vēja parka vienu jaudas vienību). Savukārt valsts meža zemes īpašnieks piešķir izpētes un apbūves tiesības stratēģiski nozīmīgu vēja parka izvietošanai valsts meža zemēs, ja par to būs lēmis Ministru kabinets.

Norādāms, ka izsolei alternatīvas apbūves tiesības piešķiršanas metodes piemērošana valsts kapitālsabiedrībai attiecībā uz valsts meža zemēm, kurās ir iespēja vēja parka ierīkošana un kas nepārsniegs 50 000 ha, ir vienīgais izņēmums valsts kapitālsabiedrībai no Noteikumu projektā noteikto prasību piemērošanas. Līdz ar to minētajai valsts kapitālsabiedrībai ir saistošas visas pārējās Noteikumu projektā noteiktās normas, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Lai nodrošinātu, ka valsts kapitālsabiedrībai neatkarīga vērtētāja noteiktais vienreizējā maksājuma apmērs par tiesībām noslēgt apbūves tiesības līgumu attiecībā uz aptuveni 50 000 ha valsts meža zemju vēja parku ierīkošanai nav ievērojami zemāks, nekā izsoles rezultātā par līdzvērtīgu valsts meža zemes gabalu iegūtā maksa, Noteikumu projekta 6. punktā paredzētajā Noteikumu 142.⁵ punktā noteikts Zemkopības ministrijas pienākums noteikt minimālos kritērijus, saskaņā ar kuriem neatkarīgais vērtētājs nosaka vienreizējā maksājuma par tiesībām noslēgt šo apbūves tiesības līgumu apmēru. Bez tam Noteikumu projekts noteic, ka Ministru kabinets lemj par vienreizējā maksājuma apmēra apstiprināšanu. Līdz ar to lēmumu pieņemšanas gaitā, apstiprinot vai noraidot vienreizējā maksājuma apmēru, Ministru kabinets varēs pamatoties ne tikai uz Zemkopības ministrijas sniegto maksājuma apmēra vērtējumu, kura sagatavošanas pienākums noteikts Noteikumu projektā, bet arī uz citu valsts institūciju, tajā skaitā Konkurences padomes, komersantu un nevalstisko organizāciju  novērtējumu.