Anotācija (ex-ante)

Ar 2023. gada 16. martā pieņemto likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" mainīti uzraugošās personas iecelšanas gadījumi un tādējādi arī tās loma procesā, un minētais cieši saistāms ar uzraugošās personas civiltiesiskās atbildības elementu. Proti, tā fakultatīvais raksturs ir aizstāts ar obligātu pienākumu apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā.[1] Saskaņā ar Maksātnespējas likumu[2] arī uzraugošā persona apdrošina savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā ar savu rīcību var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 12.⁸ panta piekto daļu uzraugošās personas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtības, kā arī minimālās apdrošinājuma summas noteikšana ir deleģēta Ministru kabinetam.


[1] 2023. gada 16. martā pieņēma likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 62. Nr.).  Pieejama: https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/D924ACBADA00D75BC225890500385A62?OpenDocument.

[2] Maksātnespējas likuma 12.⁸ panta ceturtā daļa.

1. Ņemot vērā, ka mainīta uzraugošās personas loma procesā, noteikumu projekts paredz obligātu pienākumu uzraugošajām personām apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par iespējamo kaitējumu, ko tā savas darbības vai bezdarbības rezultātā var nodarīt parādniekam, kreditoriem vai citām personām tiesiskās aizsardzības procesā. Proti, noteikumu projekts noteic, ka uzraugošā persona slēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu (turpmāk – apdrošināšanas līgums) par visiem tās uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem uz periodu, kas nav mazāks par gadu. Ja uzraugošā persona vienlaikus ir administrators, tad, ņemot vērā, ka profesijām ir atšķirīgi regulējumi un mērķi, kā arī pienākumu apjoms, jāslēdz atsevišķs apdrošināšanas līgums gan par uzraudzītajiem tiesiskās aizsardzības procesiem, gan administrējamajiem maksātnespējas procesiem atbilstoši noteikumu projektā paredzētajam.
Noteikumu projektā ir saglabāts iepriekš paredzētais nodrošinājums gadījumiem, kad administrators vai uzraugošā persona savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodara zaudējumus valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām trešajām personām.

Apdrošināšanas līguma likuma 1. panta pirmās daļas 17. punkts noteic, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir apdrošināšana, kad apdrošina personas civiltiesisko atbildību par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai. Savukārt 24. punkts skaidro, ka trešā persona civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā ir tāda trešā persona, kurai nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Vienlaikus Maksātnespējas likuma 12.⁸ panta pirmā daļa un Maksātnespējas likuma 29. panta pirmā daļa paredz detalizētāku uzskaitījumu, kurām personām pienākas apdrošināšanas atlīdzība par administratora vai uzraugošās personas nodarītajiem zaudējumiem. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 12.⁸ panta pirmo daļa uzraugošā persona un saskaņā ar 29. panta pirmo daļu administrators atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām.
Civiltiesiskās atbildības institūts izveidots, lai maksātnespējas procesā aizsargātu parādnieka, kreditoru un citu maksātnespējas procesā ieinteresēto personu intereses no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas līdz maksātnespējas procesa pabeigšanai vai lai tiesiskās aizsardzības procesā aizsargātu parādnieka, kreditoru un citu tiesiskās aizsardzības procesā ieinteresēto personu intereses no tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas dienas līdz tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanai, nodrošinot trešo personu prasījumu par administratora vai uzraugošās personas profesionālās darbības ietvaros radītu zaudējumu atlīdzību.
Noteikumu projekta 2. punktā lietots jēdziens "citas trešās personas", ar to saprotot citas maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītās personas, kurām administrators vai uzraugošā persona ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis zaudējumus konkrētā maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā un viņai radušās prasījuma tiesības. Tādējādi izvēlētais jēdziens ir saskaņots ar Apdrošināšanas līguma likumā lietoto terminoloģiju, vienlaikus nesašaurinot Maksātnespējas likuma 12.⁸ pantā un 29. pantā ietverto personu uzskaitījumu un lietoto jēdzienu "citas personas".

2. Lai turpmāk apdrošināšanas segumu palielinātu atbilstoši aktuālajai ekonomiskajai situācijai, noteikumu projekts paredz, ka turpmāk šobrīd noteiktā apdrošinājuma summa 42 600 eiro tiek piesaistīta Latvijā regulāri indeksējamam ekonomiskam lielumam – minimālajai mēneša darba algai un apdrošinājuma summa administratoram par visiem administrētajiem maksātnespējas procesiem gada laikā turpmāk tiek noteikta 60 Latvijā apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ņemot vērā, ka tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks, tad minētais process ir būtisks instruments grūtībās nonākuša uzņēmuma atveseļošanai. Tāpat, ņemot vērā uzraugošās personas būtisko lomu tiesiskās aizsardzības procesā pēc viņas iecelšanas, uzraugošajai personai minimālā apdrošinājuma summa par visiem tiesiskās aizsardzības procesiem ir noteikta tāda pati kā administratoriem, tas ir, 60 Latvijā apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienā noteiktās minimālās mēneša darba algas.

3. Ņemot vērā, ka praksē ir konstatēti gadījumi, kad administrators nevēršas pie apdrošinātāja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, lai nodrošinātu efektīvāku apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, noteikumu projekts paredz trešās personas, kurai uzraugošās personas vai administratora profesionālās darbības rezultātā ir nodarīts zaudējums, tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, ar kuru uzraugošā persona vai administrators ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pēdējā laikā ļoti aktīvi ir vērsusi uzmanību tam, ka Latvijas ekonomika būtiski atpaliek no pārējās Baltijas valstīm un atpalicība ir acīmredzama virknē jomu. Tiek norādīts, ka, īstenojot investīciju projektus Baltijā, no investoru viedokļa tiek vērtēta un salīdzināta investīciju vide katrā no Baltijas valstīm. FICIL paudusi aicinājumu Latvijas atbildīgajām iestādēm veicināt restrukturizācijas un maksātnespējas procesu tiesisku, taisnīgu un efektīvu norisi, līdzsvarojot iesaistīto pušu intereses un nodrošinot izdarīto pārkāpumu efektīvu identificēšanu un apkarošanu.[1]

Salīdzinot Latvijas normatīvo regulējumu ar Lietuvu un Igauniju, ir konstatējamas būtiskas atšķirības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumos, jo īpaši, kas skar trešajām personām (cietušajiem) pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus. Lai Latvijas normatīvais regulējums investoru vērtējumā būtu vienlīdz efektīvs ar kaimiņvalstu regulējumu un lai tiktu uzlabota investīciju vide Latvijā, ir nepieciešams mainīt līdzšinējo normatīvo regulējumu attiecībā uz administratoru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēmu, paredzot trešo personu tiešo prasību celšanu pret apdrošinātāju.

Tiešā prasība ir īpašs prasības veids apdrošināšanā, kas trešajai personai (cietušajam) dod iespēju apvienot vienā tiesvedībā prasību par atbildības noteikšanu un prasību par zaudējumu atlīdzību (apdrošināšanas atlīdzības izmaksu). Atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 53. pantā noteiktajam "Trešai personai ir tiesības celt prasību tieši pret apdrošinātāju tikai tad, ja šādas tiesības šai personai ir īpaši paredzētas normatīvajos aktos". No minētās normas izriet, ka Apdrošināšanas līguma likums nedz aizliedz, nedz arī atļauj tiešās prasības celšanu, bet gan izšķiršanos par tiešās prasības regulējuma nepieciešamību atstāj katras atsevišķās nozares tiesībpolitikas veidotāju ziņā.

Šobrīd tiešā prasība Latvijā ir paredzēta vienīgi sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas gadījumā (sk. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 39. panta sesto daļu). Salīdzināšanai Lietuvā normatīvais regulējums pieļauj trešās personas tiešo prasību celšanu pret apdrošinātāju visos civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumos, bet Igaunijā – visos civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumos, ja apdrošināšana normatīvi ir noteikta kā obligāts pienākums.

Proti, Lietuvā likuma "Par apdrošināšanu" 111. pants (tiesības uz tiešo prasību) paredz, ka cietušajai trešajai personai pieder tiesība tieši pieprasīt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātājam, kas ir apdrošinājis par kaitējumu atbildīgās personas civiltiesisko apdrošināšanu. Igaunijā Saistību tiesību likuma 521. panta pirmā daļa, kas regulē cietušās personas prasības celšanu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas gadījumā, noteic, ka cietusī persona var prasīt kaitējuma, kuru izraisījis apdrošinātais, atlīdzināšanu no abiem – apdrošinātā un/vai apdrošinātāja. Francijā jau kopš 1926. gada, proti, gandrīz simts gadus pastāv regulējums, kas trešajai personai ļauj celt tiešo prasību jebkurā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Līdzīgi arī Spānijā, Grieķijā un citās valstīs pastāv regulējums, kas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā dod tiesības trešajai personai iniciēt vienu tiesvedību, kuras ietvaros tiesā tiek izlemts jautājums gan par civiltiesiskās atbildības konstatēšanu, gan arī par zaudējumu (apdrošināšanas atlīdzības) piedziņu. Tāpat arī Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principu 15:101 panta a) apakšpunkts noteic, ka tādā apmērā, kādā apdrošinātais, atkarībā no lietas apstākļiem, ir atbildīgs, cietušajai personai ir tiešas prasības tiesības uz atlīdzinājumu pret apdrošinātāju saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, ja apdrošināšana ir obligāta. (sk. Article 15:101 (1) PEICL. Pieejams: https://www.uibk.ac.at/zivilrecht/forschung/evip/ restatement/sprachfassungen/peicl-en.pdf).

Tiešā prasība uzlabo tiesu efektivitāti, samazina tiesā izskatāmo lietu skaitu un mazina tiesnešu noslodzi, jo trešās personas tiesību aizsardzības nodrošināšanai divi tiesas procesi, kurās piedalās vieni un tie paši strīda dalībnieki, tiek apvienoti vienā procesā. Tiešā prasība ir arī ātrāka un finansiāla lētāka lietas dalībniekiem, jo trešajai personai (cietušajam) nav jāmaksā valsts nodeva divreiz un pusēm samazinās izdevumi juridiskās pārstāvības nodrošināšanai. Tādējādi ieguvēji no tiešās prasības ir gan trešā persona, gan arī pats apdrošinātājs.

Administratoru civiltiesiskās apdrošināšanas gadījumā jo īpaši ir ņemama vērā arī kreditoru, kas ir aktīvi mazie un vidējie uzņēmēji, svarīgā loma tautsaimniecībai. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam kreditoram, kuram administratora rīcības rezultātā nodarīti zaudējumi, pienākošā apdrošināšanas atlīdzība tiek "iesaldēta" uz nenoteiktu laiku līdz divu tiesvedības procesu pabeigšanai, bet atsevišķos gadījumos, piemēram, apdrošinātā rīcības dēļ, kreditoram vispār nav iespēju celt prasību tiesā. No ekonomiskā viedokļa tas nozīmē to, ka līdzekļi, kurus saņemtu kreditors, kas ir mazais vai vidējais uzņēmējs, un kurus tas ieguldītu tālāk uzņēmējdarbībā, nenonāk ekonomiskajā apritē. Bieži vien apdrošināšanas atlīdzība ir vitāli svarīga konkrētā uzņēmēja paša maksātspējas nodrošināšanai. Tādējādi apdrošināšanas atlīdzības savlaicīga izmaksa veicina kreditoru maksātspēju un novērš ķēdes reakciju, kad savlaicīgi nesaņemtas apdrošināšanas atlīdzības dēļ mazais vai vidējais uzņēmējs nespēj laikā izpildīt savas saistības pret citiem kreditoriem.

Personai, kurai administratora vai uzraugošās personas rīcības rezultātā nodarīti zaudējumi, tiks nodrošināta pilnīga iespēja saņemt visu nepieciešamo informāciju, kas ļaus tiešā veidā vērsties pret apdrošinātāju. Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (turpmāk – EMUS) ir pieejama informācija par administratora noslēgto civiltiesisko apdrošināšanu (apdrošinājuma apmērs, apdrošināšanas līguma numurs un darbības termiņš, apdrošināšanas kompānijas nosaukums un reģistrācijas numurs).[2] Šīs ziņas arī tiek iekļautas administratora darbības pārskatā, ko EMUS automātiski ģenerē katru mēnesi un nosūta attiecīgā maksātnespējas procesa kreditoriem.[3] Attiecīgi informācija par administratora noslēgto civiltiesisko apdrošināšanu ir pieejama Maksātnespējas kontroles dienestam un attiecīgā administratora lietvedībā esošā maksātnespējas procesa kreditoriem. Maksātnespējas procesā iesaistītā persona var lūgt Maksātnespējas kontroles dienestam izsniegt informāciju par administratora vai uzraugošās personas noslēgto civiltiesisko apdrošināšanu. Paredzēts, ka arī uzraugošajām personām būs pienākums EMUS ievadīt ziņas par noslēgto civiltiesisko apdrošināšanu, līdz ar to arī šis ziņas būs pieejamas Maksātnespējas kontroles dienestam.[4]

Apdrošināšanas sistēmai ir būtiska loma ekonomikas finansēšanā. Tādējādi, lai uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, veicinātu konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē un nodrošinātu normatīvo aktu regulējumu saskaņotību ar pārējām Baltijas valstīm, administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā nepieciešams paredzēt trešās personas tiešās prasības celšanu.

[1] sk. Ārvalstu investoru padomes Latvijā 2021. gada 16. septembra nostāja attiecībā uz tiesu efektivitātes un investīciju aizsardzības jautājumiem. Pieejama: https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2021/09/FICIL_Investment_ProtectionCourt_Efficiency_LV_2021.pdf

[2] Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumu Nr. 346 "Maksātnespējas procesa administratora darbības pārskata noteikumi" 9.4. apakšpunkts.

[3] Maksātnespējas likuma 85. pants.

[4] Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. decembra noteikumos Nr. 761 "Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas noteikumi".