22-TA-753: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts izstrādāts, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 24. septembra lēmumu) un Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.-2032. gadam”) noteikto un 2022.gada 13.janvārī Saeimas apstiprinātos grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Atbilstoši minētajiem grozījumiem Nacionālo bruņoto spēku karavīri ir atbalstāmā mērķa grupa, kas var saņemt garantiju nekustamā īpašuma iegādei A/S “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – Altum) īstenotās atbalsta programmas ietvaros.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts izstrādāts, lai sinhronizētu Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"" (turpmāk – MK noteikumi) regulējumu ar 2022. gada 13. janvārī Saeimas apstiprinātajiem grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".
Spēkā stāšanās termiņš
24.10.2022.
Pamatojums
MK noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar saistītajiem grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā".
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai īstenotu Valsts aizsardzības koncepcijā (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2020. gada 24. septembra lēmumu) un Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 773 “Par Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2020.-2032. gadam”) noteikto, būtisks priekšnoteikums ir profesionāla un motivēta personālsastāva komplektēšana.
Izmitināšanas un karavīru dzīvojamās telpas jautājuma risināšana ir bijusi aktuāla jau vairākus gadus. Nacionālie bruņotie spēki vienā no lielākajām militārajām bāzēm veica karavīru aptauju, lai identificētu, kādi varianti būtu motivējoši dienestam, un kāda veida risinājumi no karavīru puses atbalstāmi.
Puse no respondentiem atbildēja, ka sava mājokļa nav, 1/3 daļa mājokli īrē un 70% no aptaujātiem uz jautājumu par iespējamo valsts atbalstu mājokļa iegādes jautājumā atbildēja, ka to noteikti izmantotu, taču karavīriem valsts atbalstu mājokļa iegādei nav pieejams, jo atbilstoši MK noteikumiem garantiju ir tiesīga saņemt:
- persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam un darījuma summa nepārsniedz 250 000 euro;
- persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Izmitināšanas un karavīru dzīvojamās telpas jautājuma risināšana ir bijusi aktuāla jau vairākus gadus. Nacionālie bruņotie spēki vienā no lielākajām militārajām bāzēm veica karavīru aptauju, lai identificētu, kādi varianti būtu motivējoši dienestam, un kāda veida risinājumi no karavīru puses atbalstāmi.
Puse no respondentiem atbildēja, ka sava mājokļa nav, 1/3 daļa mājokli īrē un 70% no aptaujātiem uz jautājumu par iespējamo valsts atbalstu mājokļa iegādes jautājumā atbildēja, ka to noteikti izmantotu, taču karavīriem valsts atbalstu mājokļa iegādei nav pieejams, jo atbilstoši MK noteikumiem garantiju ir tiesīga saņemt:
- persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam un darījuma summa nepārsniedz 250 000 euro;
- persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Profesionālajā dienestā atbilstoši Militārā dienesta likuma 19. pantam uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem, ja tās atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus, līdz šā likuma 41. pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.
Līdz ar to, uzsākot dienestu, karavīrs var neatbilst nevienai no šobrīd noteiktajām valsts palīdzības dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai mērķgrupām, ja tam nav nodibināta ģimene, nav bērnu vai nav iegūta profesionālā izglītība.
Nacionālajos bruņotajos spēkos dien 6600 profesionālā dienesta karavīri. No tiem ½ nav bērnu un ½ ir pamata vai vidējā izglītība.
Arī tajos gadījumos, kad profesionālā dienesta karavīrs iziet pamatapmācību Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā, apgūst apmācību kursus ārvalstīs, tas neiegūst tādu kvalifikāciju, lai atbilstu jaunā speciālista mērķgrupai.
Līdz ar to, uzsākot dienestu, karavīrs var neatbilst nevienai no šobrīd noteiktajām valsts palīdzības dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai mērķgrupām, ja tam nav nodibināta ģimene, nav bērnu vai nav iegūta profesionālā izglītība.
Nacionālajos bruņotajos spēkos dien 6600 profesionālā dienesta karavīri. No tiem ½ nav bērnu un ½ ir pamata vai vidējā izglītība.
Arī tajos gadījumos, kad profesionālā dienesta karavīrs iziet pamatapmācību Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā, apgūst apmācību kursus ārvalstīs, tas neiegūst tādu kvalifikāciju, lai atbilstu jaunā speciālista mērķgrupai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu pēc iespējas izdevīgākus nosacījumus Nacionālo bruņotu spēku karavīriem aizdevuma iegūšanai, Aizsardzības ministrija rosina noteikt profesionālā dienesta karavīram līdzīgus nosacījumus kā jaunajām ģimenēm ar bērniem – maksimālā darījuma summa, programmas ieviešanas kārtība, maksa par garantijas izsniegšanu u.c. Vienlaikus par Nacionālo bruņoto spēku karavīriem noteikts iesniedzamais dokuments, atbilstoši kuram Altum un aizdevējs var pārliecināties par atbilstību šim statusam, kā arī noteikts maksimālais garantijas apmērs līdz 25% (un 20 000 euro), ņemot vērā, ka vairākas Nacionālo bruņoto spēku bāzes atrodas ārpus lielajām pilsētām un aizdevuma saņemšanai var būt nepieciešama lielāka pašu dalība.
Problēmas apraksts
MK noteikumu regulējums ir jāprecizē, lai nodrošinātu efektīvāku programmas ieviešanu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi programmas ieviešanā, vienlaikus ar grozījumiem iestrādāti citi nosacījumi efektīvākai programmas ieviešanai turpmāk:
- atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam noteikts, ka minimālā garantija var būt 5% (nevis 10% kā līdz šim), kā arī gadījumā, ja iegādājamais mājoklis ir vismaz "A" ēku energoefektivitātes klases vai gandrīz nulles enerģijas ēka, precizēts garantijas apmērs līdz 5 % vai 5000 euro (nevis 5 %), jo likums paredz 5% aizņēmēja pašu dalību, bet kredītiestādes nosaka pašu dalību, sākot no 10%. Šāds grozījums ļaus efektīvāk izmantot programmas finansējumu kā arī piešķirt garantiju atbilstoši aizņēmēja situācijai, nevis piešķirt maksimālo garantiju, kad tā nav nepieciešama;
- MK noteikumu 4., 5. un 11. punktā svītrot norādi uz garantijas pieteikumu, jo, programmu ieviešot portfeļgarantiju veidā, šāds pieteikums netiek gatavots;
- precizēti citi nosacījumi, proti: grūtniecības fakta apliecināšana, garantija mājokļiem A ēku energoefektivitātes klases mājokļiem, atkārtotas garantijas pārbaudes nosacījumi (t.sk. precizējot pārbaudāmās personas, kā arī norādot, ka par šo nosacījumu aizdevēji pārliecinās tiem vienoti pieejamās datu bāzēs - Latvijas Bankas Kredītu reģistrā un Kredītu informācijas birojā), iekļauti papildu nosacījumi un skaidrāk noformulēti jau esošie nosacījumi informācijas apmaiņas un pārbaudes kārtībai starp Altum un aizdevējiem.
Minētās izmaiņas neietekmē programmas atbalsta saņēmēju loku, to ieviešanai nav nepieciešams papildus riska segums, bet tie nodrošinās skaidrākus un efektīvāk pārbaudāmos programmas ieviešanas nosacījumus.
- atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam noteikts, ka minimālā garantija var būt 5% (nevis 10% kā līdz šim), kā arī gadījumā, ja iegādājamais mājoklis ir vismaz "A" ēku energoefektivitātes klases vai gandrīz nulles enerģijas ēka, precizēts garantijas apmērs līdz 5 % vai 5000 euro (nevis 5 %), jo likums paredz 5% aizņēmēja pašu dalību, bet kredītiestādes nosaka pašu dalību, sākot no 10%. Šāds grozījums ļaus efektīvāk izmantot programmas finansējumu kā arī piešķirt garantiju atbilstoši aizņēmēja situācijai, nevis piešķirt maksimālo garantiju, kad tā nav nepieciešama;
- MK noteikumu 4., 5. un 11. punktā svītrot norādi uz garantijas pieteikumu, jo, programmu ieviešot portfeļgarantiju veidā, šāds pieteikums netiek gatavots;
- precizēti citi nosacījumi, proti: grūtniecības fakta apliecināšana, garantija mājokļiem A ēku energoefektivitātes klases mājokļiem, atkārtotas garantijas pārbaudes nosacījumi (t.sk. precizējot pārbaudāmās personas, kā arī norādot, ka par šo nosacījumu aizdevēji pārliecinās tiem vienoti pieejamās datu bāzēs - Latvijas Bankas Kredītu reģistrā un Kredītu informācijas birojā), iekļauti papildu nosacījumi un skaidrāk noformulēti jau esošie nosacījumi informācijas apmaiņas un pārbaudes kārtībai starp Altum un aizdevējiem.
Minētās izmaiņas neietekmē programmas atbalsta saņēmēju loku, to ieviešanai nav nepieciešams papildus riska segums, bet tie nodrošinās skaidrākus un efektīvāk pārbaudāmos programmas ieviešanas nosacījumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Militārā dienesta likuma 55. panta trešā un piektā daļa paredz, ka profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā uz dienesta laiku nodrošina ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu. Aizsardzības ministrijai ir tiesības piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros iegādāties vai celt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus profesionālā dienesta karavīru vajadzībām.
Ņemot vērā aizsardzības infrastruktūras prioritātes, būvniecības vajadzības, tika secināts, ka veidot un uzturēt papildus militārajai infrastruktūrai arī dzīvokļu fondu, nebūtu lietderīgi un ekonomiski pamatoti. Tāpat jāņem vērā, ka dienesta dzīvoklis tiek nodrošināts uz dienesta laiku. Tas nozīmē, ka pēc profesionālā dienesta attiecību izbeigšanas karavīram un tā ģimenei jebkurā gadījumā ir jāmeklē dzīvesvieta, iespējams, jāiegādājas mājoklis. Attiecīgi karavīrs jau dienesta laikā varētu iegādāties īpašumā dzīvokli netālu no vai savā dienesta rajonā, veidot ģimeni tuvu dienesta vietai, kas ir būtisks faktors palikšanai dienestā un sekmē arī reģionu attīstību, iedzīvotāju piesaisti reģionos, kas savukārt dod pienesumu vietējām pašvaldībām, novadu attīstībai kopumā, vietējai uzņēmējdarbībai. Attiecīgi arī karavīru motivācijai dienestā šāds atbalsta pasākums ir ieguldījums nākotnē. Aizsardzības ministrija īsteno un plāno vairāku jaunveidojamo militāro bāzu, reģionālo poligonu, atbalsta infrastruktūras attīstību visā Latvijā, ik gadu investējot apmēram 55 milj. euro. Arvien vairāk tiek ieguldīts arī karavīru nodrošinājuma uzlabošanā, lai radītu motivāciju dienestam. Karavīra atalgojuma sistēma ir būvēta uz palikšanu dienestā ilgtermiņā. Dati liecina, ka karavīru skaits pieaug un nākotnē to ir plānots vēl palielināt, īstenojot efektīvus rekrutēšanas pasākumus, tajā skaitā, valsts aizsardzības mācības ieviešana, Kadetu skolas izveide u.c.
Ņemot vērā aizsardzības infrastruktūras prioritātes, būvniecības vajadzības, tika secināts, ka veidot un uzturēt papildus militārajai infrastruktūrai arī dzīvokļu fondu, nebūtu lietderīgi un ekonomiski pamatoti. Tāpat jāņem vērā, ka dienesta dzīvoklis tiek nodrošināts uz dienesta laiku. Tas nozīmē, ka pēc profesionālā dienesta attiecību izbeigšanas karavīram un tā ģimenei jebkurā gadījumā ir jāmeklē dzīvesvieta, iespējams, jāiegādājas mājoklis. Attiecīgi karavīrs jau dienesta laikā varētu iegādāties īpašumā dzīvokli netālu no vai savā dienesta rajonā, veidot ģimeni tuvu dienesta vietai, kas ir būtisks faktors palikšanai dienestā un sekmē arī reģionu attīstību, iedzīvotāju piesaisti reģionos, kas savukārt dod pienesumu vietējām pašvaldībām, novadu attīstībai kopumā, vietējai uzņēmējdarbībai. Attiecīgi arī karavīru motivācijai dienestā šāds atbalsta pasākums ir ieguldījums nākotnē. Aizsardzības ministrija īsteno un plāno vairāku jaunveidojamo militāro bāzu, reģionālo poligonu, atbalsta infrastruktūras attīstību visā Latvijā, ik gadu investējot apmēram 55 milj. euro. Arvien vairāk tiek ieguldīts arī karavīru nodrošinājuma uzlabošanā, lai radītu motivāciju dienestam. Karavīra atalgojuma sistēma ir būvēta uz palikšanu dienestā ilgtermiņā. Dati liecina, ka karavīru skaits pieaug un nākotnē to ir plānots vēl palielināt, īstenojot efektīvus rekrutēšanas pasākumus, tajā skaitā, valsts aizsardzības mācības ieviešana, Kadetu skolas izveide u.c.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
MK noteikumi nodrošina efektīvu problēmas risināšanu, nodrošinot iespēju iegādāties nekustamo īpašumu ar Altum īstenoto finanšu instrumentu (pēc aizdevuma atmaksas finansējums izmantojams atkārtoti).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Nacionālo bruņoto spēku karavīri.
Ietekmes apraksts
Projekts nodrošinās izdevīgākus nosacījumus Nacionālo bruņoto spēku karavīriem aizdevuma iegūšanai nekustamā īpašuma iegādei.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
480 000
0
528 000
0
580 800
580 800
2.1. valsts pamatbudžets
0
480 000
0
528 000
0
580 800
580 800
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-480 000
0
-528 000
0
-580 800
-580 800
3.1. valsts pamatbudžets
0
-480 000
0
-528 000
0
-580 800
-580 800
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
480 000
0
528 000
0
580 800
580 800
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Tiek plānots, ka vidēji 2022. gadā nepieciešamā riska seguma apmērs, ko finansēs AM, ir 480 000 euro, 2023. gadā – 528 000 euro un 2024. gadā – 580 800 euro. 2022.-2024. finansējuma aprēķini veikti atbilstoši Altum sniegtajai informācijai. Savukārt 2025.g. finansējuma apmērs tiek plānots 2024.gada līmenī un tiks precizēts atbilstoši iepriekšējo gadu faktiskajiem izdevumiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Izdevumu aprēķins par nepieciešamā riska seguma apmēru:
- vidējā darījuma summa: 85 000 euro (atbilstoši MK noteikumiem tiek noteikti maksimālie ierobežojumi);
- maksimālais bankas aizdevums % no darījuma summas: 95% (atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam);
- vidējā aizdevuma summa: līdz 80 000 euro (atbilstoši MK noteikumiem tiek noteikti maksimālie ierobežojumi);
- vidējā garantija % no aizdevuma: 15% (atbilstoši MK noteikumiem tiek noteikti maksimālie ierobežojumi);
- vidējā garantijas summa: 12 000 euro (atbilstoši MK noteikumiem tiek noteikti maksimālie ierobežojumi);
- darījumu skaits gadā: līdz 200 karavīriem;
- kopējais garantiju apjoms gadā: līdz 2 400 000 euro;
- garantijai nepieciešamais riska segums %: 20% (pieņemts MK noteikumos noteiktais portfeļgarantiju multiplikators 5 jeb 20% - maksimālie sagaidāmie zaudējumi, kam finansējums ir riska segums);
- garantijai nepieciešamais riska segums 2022.gadā (Aizsardzības ministrijas budžeta finansējums): 480 000 euro;- pēc Altum aprēķiniem nepieciešamais finansējums turpmākajos gados jāplāno ar 5-10% pieaugumu, ņemot vērā īpašumu cenu kāpumu, kā arī pieprasījuma pieaugumu programmai kļūstot populārākai starp karavīriem. Visi aprēķini ir balstīti uz prognozēm.
Finansējums tiks pārskaitīts AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” kā riska segums, kas būs Altum saistības pret Aizsardzības ministriju.
Projekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”, veicot finansējuma grozījumus ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.
Lai nodrošinātu nepieciešamā riska seguma apmēru, tika veikta finanšu resursu pārdale no Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanas izdevumiem no centralizētām iegādēm, pārskatot iegāžu apjomus un plānotos grafikus.
- vidējā darījuma summa: 85 000 euro (atbilstoši MK noteikumiem tiek noteikti maksimālie ierobežojumi);
- maksimālais bankas aizdevums % no darījuma summas: 95% (atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam);
- vidējā aizdevuma summa: līdz 80 000 euro (atbilstoši MK noteikumiem tiek noteikti maksimālie ierobežojumi);
- vidējā garantija % no aizdevuma: 15% (atbilstoši MK noteikumiem tiek noteikti maksimālie ierobežojumi);
- vidējā garantijas summa: 12 000 euro (atbilstoši MK noteikumiem tiek noteikti maksimālie ierobežojumi);
- darījumu skaits gadā: līdz 200 karavīriem;
- kopējais garantiju apjoms gadā: līdz 2 400 000 euro;
- garantijai nepieciešamais riska segums %: 20% (pieņemts MK noteikumos noteiktais portfeļgarantiju multiplikators 5 jeb 20% - maksimālie sagaidāmie zaudējumi, kam finansējums ir riska segums);
- garantijai nepieciešamais riska segums 2022.gadā (Aizsardzības ministrijas budžeta finansējums): 480 000 euro;- pēc Altum aprēķiniem nepieciešamais finansējums turpmākajos gados jāplāno ar 5-10% pieaugumu, ņemot vērā īpašumu cenu kāpumu, kā arī pieprasījuma pieaugumu programmai kļūstot populārākai starp karavīriem. Visi aprēķini ir balstīti uz prognozēm.
Finansējums tiks pārskaitīts AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” kā riska segums, kas būs Altum saistības pret Aizsardzības ministriju.
Projekta izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros no budžeta programmas 22.00.00 “Nacionālie bruņotie spēki” budžeta apakšprogrammas 22.12.00 “Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana”, veicot finansējuma grozījumus ekonomiskās klasifikācijas kodu griezumā.
Lai nodrošinātu nepieciešamā riska seguma apmēru, tika veikta finanšu resursu pārdale no Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanas izdevumiem no centralizētām iegādēm, pārskatot iegāžu apjomus un plānotos grafikus.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā".
Pamatojums un apraksts
Attiecībā uz profesionālā dienesta karavīriem tiks attiecināta Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 7.1 punktā noteiktā valsts nodevas likme un 17.1punktā paredzētais atbrīvojums no valsts nodevas.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS, Ekonomikas ministrija, Nacionālie bruņotie spēkiNevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/8a73d5c6-3f59-41ab-bd7a-17710e1bd4e0
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- "Attīstības finanšu institūcija Altum" AS
- Nacionālie bruņotie spēki
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi