Anotācija

Ievērojot minēto, ir nepieciešams aktualizēt Latvijas izglītības klasifikāciju un izdarīt grozījumus noteikumos Nr. 322 atbilstoši veiktajām  izmaiņām ISCED un Latvijas izglītības sistēmā.

Ievērojot minēto, ir sagatavots tiesību akta projekts. Atbilstoši Profesionālās izglītības likumā un normatīvajos aktos par profesionālās izglītības standartiem noteiktajam tiesību akta projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 322 1., 2. un 4. pielikumu.

Tiesību akta projektā ietvertais regulējums dos iespēju pilnīgāk īstenot profesionālās izglītības satura reformas, īstenot profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas visos Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras un profesionālas kvalifikācijas līmeņos, ietverot arī visus augstākās izglītības līmeņus.
Tiesību akta projekts veicinās Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436 “Par izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam”) 3. mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” 3.3. rīcības virziena “Pieaugušo izglītības attīstība” 3.3.1. uzdevuma “nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu” izpildi. Viens no pamatnostādņu perioda būtiskākajiem pasākumiem pieaugušo izglītības attīstībā ir formālās izglītības (arī otrās iespējas izglītības) piedāvājuma paplašināšana pieaugušajiem, stiprinot profesionālās izglītības un augstākās izglītības institūciju darbu ar pieaugušajiem izglītojamiem.
Tiesību akta projekts sagatavots, ievērojot  Profesionālās izglītības likuma 16.² un 16.³ pantā noteikto, ka  tehnikums un mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums vai mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Tehnikuma  un mākslu izglītības kompetences centra īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, varēs iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bet ne augstāko izglītību.  Attiecīgi tiesību akta projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 322 1. pielikumu, ietverot jaunu programmu veidu ar 32T izglītības programmu kodu. No Profesionālās izglītības likuma 16.⁷ panta izriet, ka profesionālās tālākizglītības programmas piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei  ir tiesīgas īstenot arī koledžas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās koledža īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas Līdz ar to minētais  attiecināms arī uz koledžu tiesībām īstenot  profesionālās  tālākizglītības programmas, kurās paredzēta piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguve, ja nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.
Atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam tiesību akta projektā ir iekļautas jaunas programmas ar pirmā un otrā koda ciparu (ar burtu) – 48 un 52 −, kā arī tiek precizēti visu triju augstākās izglītības līmeņu studiju programmu — bakalaura, maģistra un doktora studiju –  nosaukumi. Profesionālo doktoru mākslās diplomi, kas tikuši izsniegti akadēmiskā doktora 51 programmas kodā, izglītības klasifikācijā laikrindās tiek fiksēti kā 51 koda programmas diplomi. Programmas koda grozījumu izmaiņas pieprasa augstskolas Akadēmiskās informācijas centram, un tie netiek piemēroti atpakaļejoši.
48 koda programmas, kas licencētas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, nav salīdzināmas laikrindās un hronoloģiski, izņemot 48 141 koda programmas.
Tiesību akta projektā ietvertais regulējums  ir veidots, dodot  iespējas personām  profesionālajā tālākizglītībā iegūt  5.–8. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesionālo kvalifikāciju vai specializāciju, lai apmierinātu augošo vajadzību pēc augstāka līmeņa profesionālajām kompetencēm un prasmēm. Lai paplašinātu profesionālās izglītības piedāvājumu, ietverot visus profesionālās kvalifikācijas līmeņus, projekta 1. pielikumā ietverti jauni programmu veidi ar pirmā un otrā koda ciparu (ar burtu) kodiem − 10T, 21T un 31T. Kā arī tiek ieviesti jauni programmu veidi augstākās izglītības pakāpē visos profesionālās kvalifikācijas līmeņos profesionālās tālākizglītības īstenošanai ar pirmā un otrā koda cipariem (ar burtu) − 41T, 42T, 47T, 50T. Lai ieviestu profesionālās pilnveides izglītības programmas augstākās izglītības pakāpē, tiek paplašināts profesionālās izglītības piedāvājums, ieviešot programmu veidus ar  pirmā un otrā koda cipariem (ar burtu) – 41P, 42P, 47P, 50P.
Tiesību akta projekts sagatavots (noteikumu Nr. 322 aktualizācija) profesionālās tālākizglītības programmu, t.sk. augstākās izglītības pakāpes izglītības programmu (no piektā līdz astotajam  profesionālās kvalifikācijas līmenim) ieviešanai un tiks sagatavoti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumos Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, papildinot minēto noteikumu 2. punktu attiecībā uz Profesionālās izglītības likuma  16.² panta otrajā daļā  un 16.³ panta otrajā daļā norādīto profesionālās tālākizglītības programmu licencēšanu. Minēto izglītības programmu licencēšanu veiks Izglītības kvalitātes valsts dienests.    
Noteikumu Nr. 322 5. punktā ir ietverts regulējums un noteikts datums, līdz kuram bija derīgas iepriekš izsniegtās licences vai akreditācijas lapas izglītības programmu īstenošanai ar attiecīgu koda ciparu. Tiesību akta projektā paredzēts 5. punktu izteikt jaunā redakcijā, precizējot, ka tajā minētās licences  vai akreditācijas lapas (ar attiecīgiem kodu cipariem) ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.
Pēc tiesību akta projekta pieņemšanas un Latvijas izglītības klasifikācijas aktualizācijas tiks papildināta Valsts izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS) funkcionalitāte, papildinot to ar iespēju licencēt profesionālās tālākizglītības programmas piektajā profesionālās kvalifikācijas līmenī, kuras  atbilstoši nozares kvalifikāciju struktūrai īsteno Profesionālās izglītības likuma 16.² un 16.³ pantā noteiktās profesionālās vidējās izglītības iestādes – tehnikumi un mākslu izglītības kompetences centri.  Līdz ar to tiks veikti grozījumi 2019. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi". VIIS funkcionalitāte tiks nodrošināta ministrijas budžeta ietvaros.

Tiesību akta projekts paredz noteikumu Nr. 322 2. un 4. pielikumā mainīt izglītības tematisko grupu, izglītības tematisko jomu, izglītības programmu grupu un izglītības programmu kopu nosaukumus atbilstoši starptautiskajai klasifikācijai.
Tāpat izmaiņas ir veiktas arī izglītības programmu un kvalifikāciju ISCED kodējumā – izglītības tematiskajās jomās ir iekļautas starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas, kā arī citur neklasificētas programmu grupas.                                       

Tiesību akta projekts paredz, ka šajos noteikumos noteikto attiecībā uz 1. pielikumā minētajām  profesionālās izglītības programmām pamatizglītības, vidējā un augstākās izglītības pakāpē ar pirmajiem un otrajiem koda cipariem (bez burta) – 48 un 52 – un ar pirmajiem un otrajiem koda cipariem (ar burtu) – 21T, 31T, 32T, 41T, 41P, 42T, 42P, 47T,  47P, 50T, 50P − piemēro ar 2025. gada 1. augustu, jo ir nepieciešams laiks VIIS funkcionalitātes nodrošināšanai un integrēšanai Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmā (IKMS).
Tiesību akta projekts arī paredz, ka 2. pielikumā minēto attiecībā uz izglītības tematiskās jomas "Valodas" nodalīšanu no izglītības tematiskās jomas "Humanitārās zinātnes", kā arī izglītības tematiskā jomas "Datorika" nosaukuma maiņu uz "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas"  Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikācijā  piemēro no 2026. gada 1. aprīļa. Minētais saistīts ar nepieciešamību šos nosacījumus saskaņot a ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Ministru kabineta 2016. gada 23. decembra noteikumiem Nr. 810 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju”, kuri reglamentē amatpersonu amatu, tai skaitā Valsts robežsardzes amatpersonu, klasificēšanu saimēs un līmeņos, nosaka veicamos pamatpienākumus.  Minēto noteikumu 2. pielikumā noteiktas izglītības tematiskās jomas, kas nepieciešamas amatpersonām amata pienākumu veikšanai konkrētajā saimē un līmenī, un ir iestrādātas attiecīgajos Iekšlietu iestāžu, tostarp Valsts policijas , Valsts robežsardzes  amatpersonu amatu aprakstos. Abu minēto noteikumu (Nr.322 un Nr.810) nesaskaņošana radīs draudus vairāku amatpersonu dienesta turpināšanai Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs - Valsts robežsardzē un Valsts policijā, jo viņu amata aprakstā minētie nosacījumi neatbildīs Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām.
Tiesību akta projektā noteiktās izmaiņas attiecībā uz izglītības programmu trešo, ceturto un piekto koda ciparu (izglītības tematiskā grupa, izglītības tematiskā joma, izglītības programmu grupa, 2. un 4. pielikums) tiks ieviestas VIIS centralizēti atbilstoši administrēšanas procedūrai līdz 2025. gada 1. augustam. Savukārt jau licencēto profesionālās izglītības programmu kodu un citu licencēšanas datu maiņa (ja attiecināms) tiks veikta VIIS līdz izglītības iestādes institucionālās akreditācijas termiņa beigām, bet ne vēlāk ka līdz 2026.gada 31.augustam.

Lai atvieglotu starptautisku salīdzināšanu un statistikas datu apstrādi, tiesību akta projektā ir ievērota valstī iedibinātā nomenklatūra un ir ņemta vērā izglītības jomu klasifikācija un kodējums saskaņā ar jaunāko Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikācijas (turpmāk −ISCED) versiju.
Ir ņemts vērā, ka ir šādi ISCED-A (sasniegumu) līmeņi:
 ISCED 0 līmenis: zemāka nekā pamatizglītība.
 ISCED 1. līmenis: pamatizglītība.
ISCED 2. līmenis: zemākā vidējā izglītība
ISCED 3. līmenis: augstākā vidējā izglītība.
ISCED 4. līmenis: pēcvidusskolas izglītība, kas nav augstākā izglītība.
ISCED 5. līmenis: Īsa cikla augstākā izglītība.
SCED 6. līmenis: bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis
ISCED 7. līmenis: maģistra vai līdzvērtīgs līmenis
ISCED 8. līmenis: doktora grāds vai līdzvērtīgs līmenis.  
ISCED – P koda otrais cipars norāda, kādam izglītības veidam atbilst programma: 4 − akadēmiska izglītība, 5 − profesionālā izglītība un 6 nespecifiska.
Tiesību akta projekta izstrādē ir ņemtas vērā vadlīnijas par izglītības programmu klasifikāciju ISCED-F 2013 ietvaros (https://unece.org/sites/default/files/2024-09/READY_Education_0.pdf): ir iekļautas arī starpdisciplināras programmas un kvalifikācijas, kā arī citur neklasificētas programmas. Starpdisciplināras programmas ir izglītības programmas, kas  ietver divas vai vairākas akadēmiskās, zinātnes vai mākslas izglītības tematiskās jomas, savukārt, starpnozaru programmas ir izglītības  programmas, kas attiecas uz divām vai vairākām nozarēm. Tā kā var nebūt vienkārši noteikt precīzu izglītības programmu starpdisciplinārā vai daudznozaru jomā, tad šādos gadījumos nosaka galveno izglītības jomu. Ja nav pieejama pietiekama informācija, lai noteiktu kredītpunktu vai paredzētā mācību laika relatīvo daļu, programmu vai kvalifikāciju klasificē jomā, kas tās nosaukumā norādīta pirmajā vietā.
Ja galveno priekšmetu nevar identificēt, jo programma vai kvalifikācija aptver vairākas jomas, no kurām neviena nedominē, programmu vai kvalifikāciju klasificē starpdisciplinārā kategorijā.  Statistikā un laikrindās, starptautiskajos un nacionālajos salīdzinājumos unikālās programmas dati tiek apstrādāti viena klasificētā programmas koda līmenī.

Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" turpmāk tiks aktualizēti  pēc vajadzības, tai skaitā atbilstoši  sociālo partneru  un nozaru ekspertu padomju ierosinājumiem.