Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un nepārtrauktību līdz 2023. gada beigām papildus ir nepieciešami finanšu līdzekļi šādu pakalpojumu nodrošināšanai:

1. Laboratorisko izmeklējumu nepārtrauktības nodrošināšana
Laboratoriju sniegto pakalpojumu skaita pieaugums saistīts ar unikālo pacientu, kam nepieciešami laboratoriskie izmeklējumi, skaita pieaugumu, kā arī izmeklējumu skaita uz vienu personu pieaugumu.
Iemesli: izmeklējumi, kas saistīti ar Covid-19 un stāvokli pēc Covid-19 izslimošanas, sabiedrības kopējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, t.sk., pandēmijas laikā; iedzīvotāju dzīvildzes palielināšanās, hronisku slimību izplatības pieaugums, jaunas ārstēšanas iespējas, jaunas ārstēšanas vadlīnijas, jaunu pakalpojumu un zāļu apmaksa, esošo pakalpojumu pieejamības paplašināšana. Papildus jāņem vērā, ka laboratoriskie izmeklējumi ir sākotnējā diagnostika, kas paveicama īsā laikā un par ievērojami mazāku finansējumu nekā citi diagnostikas veidi. Tādēļ ir svarīgi, lai šie izmeklējumi būtu pieejami iespējami ātrāk, kā arī tuvāk pacienta dzīvesvietai.
Neraugoties uz to, ka sniegto laboratorisko izmeklējumu apjoms pārsniedz laboratoriskajiem izmeklējumiem plānoto finansējumu, laboratorijas līdz šim ir turpinājušas pakalpojumu nodrošināt. Tomēr pašreizējā situācija laboratorisko pakalpojumu sniedzējos raisa neapmierinātību un iebildumus, un ir saņemta vēstule no SIA “Centrālā laboratorija (19.07.2023 Nr.19.07 -1/2023) par valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu no 2023.gada 1.augusta. Nesaņemot atbildi uz minēto vēstuli, kā arī 31.07.2023. vēstuli Nr.31.07 -1/2023, kas adresēta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Finanšu ministrijai, SIA “Centrālā laboratorija” atkārtoti vērsusies minētajās iestādēs (24.08.2023. vēstule Nr.24.08-1/2023) informējot, ka no 2023.gada 1.septembra līdz jaunas kvotas piešķiršanai SIA “Centrālā laboratorija” sniegs  laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus tikai pacientiem, kuru analīzes tiek apmaksātas ārpus kvotas. Pamatojums – no valsts puses nav nodrošināts risinājums, un SIA “Centrālā laboratorija” ir turpinājusi arī augusta mēnesī sniegt iedzīvotājiem valsts apmaksātos pakalpojumus, nesaņemot par to samaksu no valsts. Ņemot vērā Centrālās laboratorijas plašo filiāļu loku un sniegto pakalpojumu apjomu, citu laboratoriju kapacitāte ir nepietiekama, lai apkalpotu visus līdzšinējos Centrālās laboratorijas klientus.
Lai iespējami efektīvi izlietotu esošo finansējumu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos izmeklējumus pacientiem, iespēju ārstiem nosūtīt pacientus uz diagnostikai un ārstēšanai nepieciešamajiem izmeklējumiem, kā arī radītu pārliecību laboratorijām par pakalpojuma apmaksu atbilstoši paveiktajam, jau ir uzsākti un tiek plānoti vairāki pasākumi. Tie ietver arī turpmāku finanšu izlietojuma kontroli, valsts apmaksājamo laboratorisko manipulāciju saraksta, kā arī tarifu pārskatīšanu, turpināt darbu pie iesāktā minimālā izmeklējumu groza, paredzot to ne tikai pirms operācijām, bet pārskatot arī izmeklējumu grozu pirms citām manipulācijām, kā arī speciālistu apmeklējumiem. Tā kā pašreiz ārstiem, laboratorijām un pacientiem nav vienotas pieejas izmeklējumu rezultātiem, pastāv risks, ka pacients tiek nosūtīts uz izmeklējumu atkārtoti, kaut arī tas ne vienmēr ir nepieciešams. Šim nolūkam jau no nākamā gada paredzēts ieviest rezultātu pārvaldības moduli Laboratoriju informācijas sistēmā. Papildus visam iepriekš minētajam tiks vērtēta pakalpojumu sniedzēju atlases kārtības maiņa, veicot valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu izsoli. Lēmums par izsoles veikšanu tiks pieņemts pēc ieguvumu uz risku izvērtēšanas.
Analizējot 2023. gada 1. pusgada faktisko izpildi budžeta apakšprogrammā 33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē”, tiek secināts, ka 1. pusgadā ir izveidojusies laboratorisko izmeklējumu pārstrāde 8 017 532 euro apmērā. 2023.gada 12.septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu piešķirt papildus finansējumu, lai lai nodrošinātu izdevumu segšanu par 2023. gada pirmajā pusgadā faktiski sniegtajiem pakalpojumiem – laboratoriskajiem izmeklējumiem, kas pārsniedza līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu (TA-2220). Savukārt 2023. gada jūlija mēnesī ir izveidojusies laboratorisko izmeklējumu pārstrāde 542 365 euro apmērā.
Veicot novērtējumu gada griezumā un prognozējot faktiskās izpildes no jūlija līdz gada beigām, indikatīvi papildus ir nepieciešami 3 176 637 euro (aktuālā informācija uz š.g.8.septembri) (skatīt. 1.1 pielikumu). Papildu izmeklējumu varēs saņemt 64 658 pacients (viena pacienta vidējās izmaksas sastāda 49,13 euro). Vēršam uzmanību, ka nodrošinot šī ierobežotā apjoma papildu pakalpojumu pieejamību un stiprinot kontroles mehānismus, ir jārēķinās ar to, ka būs daļa no pacientiem, kas pat ārstnieciski pamatotos gadījumos netiks uz valsts apmaksātājiem nepieciešamajiem laboratoriskiem izmeklējumiem.

2. Slimnīcām pacienta ārstēšanas izmaksu sadārdzināšanas kompensēšana
Ārstējoties slimnīcā ir svarīgi ne tikai saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, bet uzņemt pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Gultasdienas tarifā ir ietverts ēdināšanas elements (E), kas šobrīd visām stacionārām ārstniecības iestādēm ir noteikts 3 euro apmērā, kamēr faktiskās izmaksas laika gaitā ir pieaugušas līdz 11 euro atsevišķām slimnīcām. 2023.gada 23.jūlijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu piešķirt papildus finansējumu daļējai ēdināšanas izdevumu kompensācijai 2023.gada 2.pusgadam, palielinot ēdināšanas elementu gultas dienas tarifā līdz 5 euro. Tomēr pat ar papildus piešķirto finansējumu šobrīd tiek nosegta tikai daļa no faktiskajām ēdināšanas izmaksām slimnīcām. Ja steidzami netiks rasts risinājums pacientu ēdināšanas finansējuma palielināšanai, stacionārajām ārstniecības iestādēm var nākties samazināt ēdienreižu skaitu vai ieviest pacientu līdzmaksājumu. Ieviešot pacientu līdzmaksājumu pacientu ēdināšanas izmaksu segšanai radīs papildu izmaksas pacientiem jau tā šobrīd tik sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kad vērojama sociālā nevienlīdzība. Līdz ar to nepieciešams rast risinājumu segt stacionāro pakalpojumu sniedzēju izmaksas par ēdināšanas nodrošināšanu pēc iespējas pilnā apmērā. Papildu ēdināšanas nodrošināšanai palielinot izdevumus no 5 euro uz 7 euro 2023. gada oktobrī - decembrī nepieciešami 1 142 498 euro (skatīt 1.6.pielikumu).
Papildu finansējuma nepiešķiršanas gadījumā slimnīcas būs spiestas apturēt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas var būtiski ietekmēt nepieciešamo attiecīgā ārstniecības līmeņa pakalpojumu pieejamību un kopējo iedzīvotāju veselību. Ņemot vērā minēto, un šobrīd esošo situāciju, kad slimnīcas informē par finanšu trūkumu un tuvojošos bankrotu (piemēram, Daugavpils reģionālā slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Kuldīgas slimnīca) Veselības ministrijas situāciju vērtē kā kritisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un nepārtrauktības nodrošināšanai. Ja pacientiem netiks veikta veselības stāvokļa diagnostika un operācijas, un pacients nesaņems savlaicīgi medicīnisko palīdzību, tas novedīs pie tā, ka pieaugs novēršamo nāvju skaits.
Lai nodrošinātu slimnīcās veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību, 2023.gada oktobrim - decembrim papildus nepieciešami 9 619 354 euro. Papildu finansējums ir nepieciešams piemaksai par veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību, lai slimnīcas varētu turpināt nodrošināt 71 406 pacientiem gan neatliekamā veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību (skatīt 1.5. un 1.6. pielikums), gan plānveida pakalpojumu sniegšanu.
Slimnīcās intensīvās terapijas pacientiem ir nepieciešama pastāvīga intensīva terapijas speciālistu uzraudzība ar sarežģītām medicīnas iekārtām un specifisku aprūpi, kuru nevar nodrošināt terapijas nodaļā. Intensīvajā terapijā tiek nodrošināta pacienta dzīvībai svarīgo organisma funkciju atjaunošana vai uzturēšana pacientiem ar smagām slimībām, to izraisītām komplikācijām, dzīvībai bīstamām, kombinētām komplikācijām. Intensīvajā terapijā pie katras pacienta gultasvietas ir nodrošināta centralizēta skābekļa padeves sistēma un dažādas medicīnas iekārtas nodrošina nepārtrauktu pacienta monitorēšanu un dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanu un tām ir nepārtraukti jābūt pieslēgtām pie elektrības padeves.
Intensīvās terapijas pakalpojumu nodrošināšana slimnīcām rada būtiskus zaudējumus, jo vienas gultasdienas valsts noteiktais tarifs 2021.gadā (pat ar no 2021.gada 1.marta noteiktajām apmaksājamām manipulācijām pie I, II un III līmeņa IT gultasdienām) sedza tikai 89% no faktiskajām izmaksām (salīdzinājumam 2020.gadā tarifs nosedza tikai 22% no faktiskajām izmaksām, 2019.gadā – 23%, 2018.gadā – 18% un 2017.gadā – 16%). Jāņem vērā arī apstāklis, ka 2022.gadā un 2023.gadā finansējuma trūkuma dēļ tika samazināts vienas intensīvās terapijas gultasdienas valsts noteiktais tarifs.
Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem un slimnīcu sniegtās informācijas par nepieciešamajiem resursiem, 2023.gadā intensīvās terapijas gultasdienu tarifa palielināšanai 2023.gada oktobrim - decembrim papildus nepieciešami 4 511 571 euro, lai apmaksātu 40 713 intensīvās terapijas gultasdienas jeb ārstēšanu intensīvās terapijas gultās indikatīvi saņems 11 309 pacienti (skatīt 1.2., 1.3. un 1.4. pielikumu). Pacientu skaits var mainīties atkarībā no pacienta veselības stāvokļa smaguma un ārstēšanās ilgumu intensīvās terapijas gultās.

3. Kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamība/deficīta segšana
Cenu pieaugums vērojams arī ārstniecības līdzekļiem, t.sk. medikamentiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicēto informāciju, patēriņa grupai "06.1 Medicīniskie produkti, aparatūra un iekārtas" patēriņa cenu pārmaiņas 2023.gada februārī, salīdzinot ar 2019.gada februāri, ir 10,0 %. Izdalot konkrētāk, farmaceitiskajiem produktiem patēriņa cenu pieaugums ir 8,3 %, terapeitiskai aparatūrai un iekārtām - 26 %, bet citiem medicīniskiem produktiem – 32,2 %.
Tāpat medikamentu izmaksas ietekmē arī jaunākās paaudzes medikamentu ienākšana tirgū, kuru cenas ir ievērojami augstākas.
Valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem ES valstu vidū un par 34% ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Būtiska problēma ir, ka daudzas pacientu ārstēšanai nepieciešamās zāles nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā.
Iedzīvotāji no saviem līdzekļiem sedz aptuveni pusi no kopējā zāļu patēriņa gadā, un lielāko daļu no ambulatori lietotajām zālēm. 2021.gadā iedzīvotāju kopējos tēriņus zālēm veido samaksātais par bezrecepšu zālēm (68,87 milj. euro bez PVN), recepšu zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā (85,35 milj. euro bez PVN), pacienta līdzmaksājums par kompensējamām zālēm (daļa, ko neapmaksā valsts) – 28,94 milj. euro (bez PVN). Zāļu iegādes kompensācijas sistēma šobrīd balstās uz zāļu kompensāciju pacientiem konkrētu diagnožu gadījumā. Atkarībā no slimības smaguma pakāpes, zāļu kompensācija tiek nodrošināta 50%, 75% un 100% apmērā.
Izdevumi par zālēm, kas nav iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā vai iekļautas citu diagnožu gadījumā, pacientiem jāsedz no saviem līdzekļiem. Līdz ar to pacientu maksājumi par zāļu iegādi no kopējā zāļu apgrozījuma sastāda 45%.
Piemēram, 2019.gadā VM sākotnēji pieprasīto papildu 85 milj. euro vietā zāļu kompensācijai tika piešķirti vien 4,6 milj. euro. 2020.gadā pacientu skaits, kam nepieciešama terapija ar kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm, ir pieaudzis par 146% salīdzinot ar 2018.gadu (482 pacienti, kas uzsāka terapiju 2018. gadā, plus 704 pacienti, kam nepieciešama terapija 2020.gadā). Zāļu terapijas nodrošināšanai onkoloģiskiem pacientiem papildus bija nepieciešami ~10 milj. euro 2020.gadā. Arī, salīdzinot ar Lietuvā un Igaunijā piešķirto finansējumu kompensējamām zālēm un medicīniskajām ierīcēm 2022. gadam, Latvijā tas ir vismaz par 34% mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir ievērojami mazāks, kā citās ES valstīs, t.sk. Lietuvā un Igaunijā. Nepietiekamā finansējuma dēļ iedzīvotājiem ir lieli maksājumi par zāļu iegādi, tāpēc daļa pacientu nevar atļauties tiem nepieciešamās zāles. Tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselības rādītājus. Kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamība/deficīta segšanai 2023.gadā papildus nepieciešami 14 767 486 euro, kas nodrošinās medikamentu pieejamību 170 545 pacientiem (skatīt 1.8. pielikumu).

4. Ultrasonogrāfijas nodrošināšana bērniem
Pēdējā gada laikā ir ievērojami palielinājies VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk - BKUS) radiologu darba apjoms. Tā rezultātā ir pagarinājušās rindas uz izmeklējumiem – cita starpā uz ambulatoru US izmeklējumu bērniem pašreiz jāgaida vairāk kā 4 mēneši. Šo garo rindu iemesls ir personāla trūkums.
Būtiskākās problēmas, kas apgrūtina BKUS iespējas piesaistīt sertificētus radiologus, kā arī veicina esošo speciālistu aizplūšanu uz privātām iestādēm, vairojot rindu pagarināšanos uz valsts apmaksātajiem US izmeklējumiem ir sekojošas:
Bērnu radioloģiskie izmeklējumi ir laikietilpīgi, jo kvalitatīva izmeklējuma veikšanai ir  jānodrošina, lai pacients nekustētos un/vai sadarbotos. Lai to panāktu, nepieciešams laiks izmeklējuma gaitas izskaidrošanai vecākiem un pacienta pārliecināšanai sadarboties, imobilizācijas līdzekļu pielietošanai, atsāpināšanas veikšanai utt. Tādēļ, jebkurš radioloģiskais izmeklējums pediatriskajiem pacientiem ilgst krietni ilgāk nekā pieaugušajiem, un tādēļ darba laikā var izmeklēt mazāk bērnu, kas, savukārt, nozīmē zemāku apmaksu.
Nepietiekamā ambulatori veikto US izmeklējumu apmaksa. Pašreiz tarifs, ko Nacionālais veselības dienests samaksā iestādei, ir no 8,99 euro par ambulatori veiktu vēdera dobuma un retroperitoneālās telpas orgānu ultrasonogrāfijas izmeklējumu līdz 16,58 euro par muskuloskeletālās ultrasonogrāfijas izmeklējumu. Stundas laikā pediatriskajiem pacientiem ir iespējams veikt mazāk par trim ultrasonogrāfijas izmeklējumiem. Pat pie ļoti labiem darba apmaksas nosacījumiem atalgojums, ko ārstniecības iestāde var piedāvāt speciālistam ir nesalīdzināmi zemāks un nav konkurētspējīgs ar to, ko piedāvā privāti pakalpojuma sniedzēji par maksas US pakalpojumus nodrošināšanu pieaugušajiem. Jāņem vērā, ka ultrasonogrāfija ir izmeklējums, kuru veicot ir nepieciešama tieša ārsta saskare un komunikācija ar pacientiem un viņa vecākiem, turklāt izmeklējums tiek veikts, ārstam esot piespiedu pozā, kas saistīts ar potenciālu arodsaslimšanas risku. Tāpēc, tikai nedaudzi radiologi/US speciālisti izvēlas veikt izmeklējumus 8 stundas dienā 5 dienas nedēļā. Ņemot vērā faktu, ka ultrasonogrāfija ir viens no nekaitīgākajiem vizuālās diagnostikas izmeklējuma veidiem bērniem, tas kā primārā izmeklēšanas metode tiek nozīmēts visbiežāk.
Izvērtējot līdzšinējo US pakalpojumu sniegšanas darba organizāciju, nozares speciālisti secināja, ka bērnu māsas līdzdalība pakalpojuma nodrošināšanā sekmē pakalpojuma kvalitāti un produktivitāti. Māsas lomu un funkcija izmeklējumā saredzam: vispārīgas informācijas sniegšana pacientam par izmeklējuma norises gaitu, kā arī atbildēt uz nespecifiskiem pacienta jautājumiem, piedalīšanās izmeklējumā, palīdzot pacientu sagatavošanā pirms un sakopšanā - pēc izmeklējuma, nemierīgu pacientu pozicionēšanā, kā arī pirms un pēc izmeklējuma veikšanas māsa sakārto darba vietu atbilstoši prasībām un nodrošina, lai izmeklējuma laikā ārstam būtu pieejams viss nepieciešamais izmeklējuma veikšanai. Bērnu praksē māsa aktīvi iesaistās emocionāla kontakta izveidošanā ar mazo pacientu un komunikācijā ar bērna vecākiem. Kā ir novērots praksē, masas līdzdalība izmeklējumā palīdz mazināt spriedzi un veicina sniegto pakalpojumu produktivitāti 10 – 20% apmērā. Tāpēc, pakalpojumu tarifu pārrēķinos ir jāiekļauj arī māsai nepieciešamo darba laiks.
Lai nodrošinātu adekvātu pakalpojumu pieejamību un samazinātu rindas uz izmeklējumiem, kā arī piesaistītu bērnu medicīnai kvalificētus radioloģijas speciālistus, nepieciešams pārskatīt un paaugstināt US izmeklējumu tarifus. 2023.gada oktobrim - decembrim papildus nepieciešamais finansējums US bērniem tarifu pārskatīšanai BKUS ir 73 422 euro (skatīt 1.9. pielikumu). Ultrasonogrāfija tiks veikta 5 371 bērnam (5 167 ambulatori, 204 stacionārā).

Lai novērstu ārkārtas situāciju veselības nozares pakalpojumu pieejamībā un nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību papildus ir nepieciešami 33 290 968 euro, tai skaitā:
3 176 637 euro, lai nodrošinātu izdevumu segšanu laboratoriskajiem izmeklējumiem laikposmā no 2023. gada jūlija līdz 2023. gada decembrim, kas pārsniedz līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu;
4 511 571 euro, lai nodrošinātu intensīvajai terapijai paredzēto gultu uzturēšanu laikposmā no 2023. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim;
14 767 486 euro, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu izdevumu deficīta segšanu laikposmā no 2023. gada maija līdz 2023. gada 30. novembrim;
1 142 498 euro, lai nodrošinātu izdevumu segšanu saistībā ar pacientu ēdināšanas izmaksu pieaugumu laikposmā no 2023. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim;
9 619 354 euro, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu stacionāros laikposmā no 2023. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim;
73 422 euro, lai nodrošinātu bērniem pieejamību ultrasonogrāfijas izmeklējumiem VSIA "Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā" laikposmā no 2023. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim.