24-TA-2251: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa un ceturtās daļas 9.punkts, 5.panta pirmā un otrā daļa, 37.pants un 44.panta piektā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, kā arī, ņemot vērā, ka ir saņemti ierosinājumi par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanu no personām, kuras atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, kā arī, ņemot vērā, ka ir saņemti ierosinājumi par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanu no personām, kuras atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ņemot vērā, ka ir saņemti ierosinājumi par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanu no personām, kuras atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu, projekts paredz atļaut VNĪ to atsavināt saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 080 2141) Slokas ielā 144, Rīgā (turpmāk – Valsts nekustamais īpašums), ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000427549 (turpmāk – Zemesgrāmata) uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā (lēmuma datumi: 26.02.2008. (uz zemes vienību); 09.06.2010. (uz būvēm)).
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) – Slokas ielā 144, Rīgā, 1272 m2 platībā, Zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 – komercdarbības objektu apbūve, 0,0899 ha; 1002 – noliktavu apbūve, 0,0072 ha; 1104 – transporta līdzekļu garāžu apbūve, 0,0301 ha, kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 35285 euro;
- būve – Noliktava – veikals (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 005) – Slokas ielā 144, Rīgā, būves kopējā platība - 63,3 m2, apbūves laukums – 71,10 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 2563 euro;
- būve – Garāža – darbnīca (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 007), būves kopējā platība 79,1 m2 , apbūves laukums – 43,40 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 5262 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 43110 euro.
Atbilstoši Zemesgrāmatas un NĪVKIS datiem Valsts nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- Aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā, platība 47 m², 24 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 193 m², 53 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem, platība 122 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, platība 81 m²;
- Aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 74 m², 26 m², 84 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 74 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 mega-paskāliem, platība 21 m², 20 m², 25 m²;
- Zemes īpašniekam nepiederošas būves, reģistrētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.20040; Nr.11814.
Papildus minētajiem apgrūtinājumiem NĪVKIS reģistrēts vēl arī apgrūtinājums: Aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu, platība 0,0021 m².
Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 11.03.2024. vēstulē Nr. DA-24-6323-nd sniegto informāciju par Valsts nekustamo īpašumu:
- atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) visā platībā atrodas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā ar indeksu DzD1;
- saskaņā ar spēkā esošajiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) nav noteikta kā degradēta teritorija;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) nepieguļ ielas sarkanajām līnijām, un no Rīgas teritorijas plānojuma viedokļa, tai nav nodrošināta piekļuve.
Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Administratīvās inspekcijas 30.05.2023. lēmumu Nr. 25635000062523-1 ,,Par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu" uzsākts administratīvā pārkāpuma process - 30.05.2023. veicot Rīgas valstspilsētas administratīvo teritoriju apsekošanu, konstatēts, ka Valsts nekustamā īpašuma teritorijā esošai būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 007) pieļauta jumta, kas ietekmē būvju konstruktīvo un telpisko noturību, daļēja neesamība, sabrukšana vai deformācija. Ar lēmumu Nr. 25635000062523-1 par pie atbildības saucamo personu atzīta VNĪ.
Ar 19.06.2023. atbildes vēstuli Nr. 4/4-3/5175 VNĪ norādījusi uz apstākļiem, kas radīja šķēršļus patvaļīgas būvniecības radīto seku likvidēšanai Valsts nekustamajā īpašumā būvvaldes noteiktajā termiņā, jo bez piekļuves jautājumu atrisināšanas nav iespējams saņemt būvatļauju ne iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, ne būvniecības dokumentācijas sakārtošanai. VNĪ 2016.gada izstrādāja un 15.11.2016. iesniedza akceptēšanai Rīgas pilsētas būvvaldē (turpmāk - Būvvalde) būvprojektu minimālajam sastāvam Valsts nekustamajam īpašumam. 20.12.2016. Būvvaldē atteica izsniegt būvatļauju izmaiņām Valsts nekustamajā īpašumā, norādot, ka būvniecības iecerē nav atrisināta piekļuve zemesgabalam atbilstoši Rīgas domes 20.12.2005.saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"(turpmāk- RTIAN) 49.punktam. 29.03.2017. Rīgas domes Satiksmes departaments sniedza atteikumu saskaņot iesniegto dokumentāciju, pamatojoties uz to, ka nav nodibināti nepieciešamie ceļa servitūti vai saņemti saskaņojumi no blakusesošo zemesgabalu Īpašniekiem, lai nodrošinātu piekrišanu atbilstoši RTIAN prasībām. Vienlaikus VNĪ vēstulē informēja, ka VNĪ atkārtoti lēma par turpmāko lietderīgāko rīcību ar Valsts nekustamo īpašumu, kā rezultātā tika sagatavots priekšlikums iekļaut Ekonomikas ministrijas virzītajā likumprojektā "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" attiecīgo priekšlikumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkta redakcijas grozīšanai, kas pieļautu Valsts nekustamo īpašumu virzīt atsavināšanai, netērējot papildus valsts līdzekļus.
Neskatoties uz minēto, VNĪ saņemts Rīgas valstpilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Administratīvās inspekcijas 27.06.2023. lēmums Nr. 25635000062523-2 RD par soda piemērošanu VNĪ. Saskaņā ar lēmumā norādīto, Valsts nekustamā īpašuma apskates laikā 30.05.2023. konstatēts, ka būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 007) ir pieļauta jumta konstrukcijas daļēja sabrukšana vai deformācija, līdz ar to, nav ievērotas 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 13.2. apakšpunkta prasības.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, uz Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) atrodas četras būves:
- Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās, iepriekš norādītās būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007);
- Būve - (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 001);
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 008).
Būve ar kadastra apzīmējumu 0100 080 2141 001 – veikals, Slokas ielā 144, Rīgā, ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 580 0218), (turpmāk – Būve Nr.1), sastāvā. Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.20040 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums: 04.10.1999. Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētās būves platība ir 254,4 m2, apbūves laukums - 168,90 m2.
Būve ar kadastra apzīmējumu 0100 080 2141 008 – garāža, Slokas ielā 144, Rīgā, ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 580 0081), (turpmāk – Būves Nr.2), sastāvā. Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.11814 nostiprinātas citai fiziskai personai , lēmuma datums: 05.05.1998. Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētās būves platība ir 18 m2, apbūves laukums ir 23,50 m2.
Par Valsts nekustamā īpašuma izmantošanu noslēgti šādi nomas līgumi:
1) 27.02.2019. ar Būves Nr.1 īpašnieku noslēgts Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, daļas nomas līgums Nr. IEN/2019/479, nomas līguma termiņš – 10 gadi. Saskaņā ar nomas līgumu nomniekam nodota lietošanā par maksu Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) 1272 m2 platībā daļa 899 m2 platībā, kura atbilst 899/1272 daļām no visas zemes vienības un ir proporcionāli piesaistāma nomniekam piederošas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 001) uzturēšanai un apsaimniekošanai. Iznomātā zemes vienības daļa noteikta, pamatojoties uz 27.10.2010. noslēgto Vienošanos starp Finanšu ministriju, Būves Nr.1 īpašnieku un Būves Nr.2 īpašnieku par valsts zemesgabala domājamo daļu noteikšanu. Saskaņā ar nomas līguma 3.2.apakšpunktu, ar šī līguma noslēgšanu tiek turpinātas starp līgumslēdzējām pusēm ar 12.02.2009. līgumu nr.8127-z/1 (ar 09.11.2010. grozījumiem) nodibinātās nomas attiecības.
2) 05.08.2021. ar Būves Nr.1 īpašnieku noslēgts Nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā daļas nomas līgums Nr. IEN/2021/1325, ar kuru nomniekam lietošanā nodota Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) daļa 71,1 m2 platībā un būve Noliktava-veikals (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 005) 63,3 m2 platībā, nomas līguma termiņš – no 09.08.2021. līdz 08.08.2027.
3) 26.02.2019. ar Būves Nr.2 īpašnieku noslēgts Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, daļas nomas līgums Nr. IEN/2019/474, nomas līguma termiņš – 10 gadi. Saskaņā ar nomas līgumu nomniekam nodota lietošanā par maksu Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) 1272 m2 platībā daļa 64 m2, kuras platība atbilst 64/1272 daļām no visas zemes vienības un ir proporcionāli piesaistāma nomniekam piederošas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 008) uzturēšanai un apsaimniekošanai. Iznomātā zemes vienības daļa noteikta, pamatojoties uz 27.10.2010. noslēgto Vienošanos starp Finanšu ministriju, Būves Nr.1 īpašnieku un Būves Nr.2 īpašnieku par valsts zemesgabala domājamo daļu noteikšanu. Saskaņā ar nomas līguma 3.2.apakšpunktu ar šī līguma noslēgšanu tiek turpinātas starp līgumslēdzējām pusēm ar 12.02.2009. līgumu nr.8127-z/2 (ar 09.11.2010. grozījumiem) nodibinātās nomas attiecības.
VNĪ lietvedībā saņemts Būves Nr.1 īpašnieka 25.03.2002. Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājums (reģistrēts VNĪ lietvedībā 25.03.2002. ar Nr.2413), 12.02.2009. apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājums (reģistrēts VNĪ lietvedībā 13.02.2009. ar Nr.1741), 09.01.2013. iesniegums (apliecinājums) par vēlēšanos iegūt īpašumā 899/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma (reģistrēts VNĪ lietvedībā 10.01.2013. ar Nr.327) un 13.12.2017. iesniegums par piekrišanu iegūt īpašumā 1187/1272 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma (reģistrēts VNĪ lietvedībā 13.12.2017. ar Nr.S/17171).
VNĪ lietvedībā saņemts Būves Nr.2 īpašnieka 12.02.2009. Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājums (reģistrēts VNĪ lietvedībā 13.02.2009. ar Nr.1742), 10.01.2013. iesniegums (apliecinājums) par vēlēšanos iegūt īpašumā 64/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma (reģistrēts VNĪ lietvedībā 10.01.2013. ar Nr.324), 13.12.2017. iesniegums par piekrišanu iegūt īpašumā 85/1272 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma (reģistrēts VNĪ lietvedībā 13.12.2017. ar Nr.S/17175).
VNĪ lietvedībā 12.06.2024. saņemta (reģistrēta VNĪ lietvedībā ar Nr. S/8590) zvērināta notāra Vitālija Bogdāna 12.06.2024. sastādīts un apliecināts (Reģistra Nr.1954) līgums - Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieku Vienošanās, ar kuru Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieki vienojas, kādās daļās katrs no viņiem iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamo īpašuma domājamās daļas (turpmāk – Vienošanās). Saskaņā ar Vienošanās 2.1.1.punktu, Būves Nr.1 īpašnieks iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamā īpašuma 1208/1272 (tūkstoš divsimt astoņas/tūkstoš divsimt septiņdesmit otrās) domājamās daļas un būves ar kadastra apzīmējumiem: 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007. Saskaņā ar Vienošanās 2.1.2. punktu Būves Nr.2 īpašnieks iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamā īpašuma 64/1272 (sešdesmit četras/tūkstoš divsimt septiņdesmit otrās) domājamās daļas.
Saskaņā ar Vienošanās 3.1.1.- 3.1.3. punktiem Būves Nr.1 īpašnieks netraucēs Būves Nr.2 īpašniekam piekļūt viņa īpašumā un lietošanā esošajai zemes gabala daļai un garāžai (būves kadastra apzīmējums 0100 080 214 1008); nepasliktinās Vienošanās 1.1.3.punktā minētā, Būves Nr.2 īpašnieka īpašumā esošā, zemes gabala stāvokli dabā; atsevišķi lietos un apsaimniekos Vienošanās 2.1.1.punktā minēto zemes gabala daļu un būves.
Saskaņā ar Vienošanās 3.2.1. – 3.2.3. punktiem Būves Nr.2 īpašnieks netraucēs Būves Nr.1 īpašniekam viņa īpašuma un lietošanā esošajai zemes gabala daļai un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 080 2141 001, 0100 080 2141 005, 0100 080 2141 007); nepasliktinās Vienošanās 1.1.3.punktā minētā, Būves Nr.1 īpašnieka īpašumā esošā, zemes gabala stāvokli dabā; atsevišķi lietos un apsaimniekos Vienošanās 2.1.2. punktā minēto zemes gabala daļu.
Vienošanās 1.1.3.punktā norādīts Valsts nekustamā īpašuma sastāvs: “Zemes gabals (kadastra apzīmējums – 0100 080 2141) 1272 m2 […]. Uz zemes gabala atrodas divas būves ar kadastra apzīmējumiem : 0100 080 2141 005, 0100 080 2141 007).”
Ievērojot Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieku iesniegtos Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumus, lai realizētu būvju īpašnieku tiesības iegādāties valsts zemi zem viņiem piederošajām būvēm, tika sagatavoti un virzīti attiecīgi tiesību akti, tomēr Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības daļas pārreģistrācijas uz Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieku vārda procesā, kā arī virzīto Ministru kabineta rīkojuma projektu saskaņošanas procesā tika konstatēts, ka tobrīd pastāvošais normatīvais regulējums liedza Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašniekiem iegūt īpašumā Valsts nekustamo īpašumu:
1) pamatojoties uz Būves Nr.1 īpašnieka 25.03.2002. Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājumu Nr.2413 un 27.10.2010. noslēgto Vienošanos starp Finanšu ministriju, Būves Nr.1 īpašnieku un Būves Nr.2 īpašnieku par valsts zemesgabala domājamo daļu noteikšanu, VNĪ valde saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 8., 18., 19., 31., 34. pantu, Atsavināšanas likuma (nosaukums līdz 01.01.2011. – Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums) 4.panta ceturto daļu un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta piekto daļu, 10.11.2010. pieņēma lēmumu Nr.980 „Par apbūvēta valsts zemesgabala 899/1272 domājamo daļu Rīgā, Slokas ielā 144, nodošanu atsavināšanai”, ar kuru nolemts pārdot Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) – Slokas ielā 144, Rīgā, 899/1272 domājamās daļas Būves Nr.1 īpašniekam, nosakot, ka Būves Nr.1 īpašnieks norēķinoties par zemi var izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus – īpašumu kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir 80 procenti no zemes vienības 899/1272 domājamām daļām; īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto proporciju.
Pamatojoties uz Būves Nr.2 īpašnieka 13.02.2009. Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājumu Nr.1742, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturto daļu 5.panta trešo daļu un 37.panta pirmās daļas 4.punktu VNĪ valde pieņēma lēmumu Nr.1125 „Par apbūvēta valsts zemesgabala 64/1272 domājamo daļu Rīgā, Slokas ielā 144, nodošanu atsavināšanai”, ar kuru nolemts pārdot Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) – Slokas ielā 144, Rīgā, 64/1272 domājamās daļas Būves Nr.2 īpašniekam par brīvu cenu, kas vienāda ar nosacīto cenu.
Pēc zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, 899/1272 domājamo daļu pirkuma līgumu Nr.ZPL11/980/45 noslēgšanas un Būves Nr.1 īpašnieka veiktās pilnas pirkuma maksas samaksas (pirkuma maksas daļa tika nomaksāta 771,90 privatizācijas sertifikātos) Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļai 10.05.2011. tika iesniegts Finanšu ministrijas nostiprinājuma lūgums par Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) - Slokas ielā 144, Rīgā, īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz zemes vienības 899/1272 domājamām daļām uz Būves Nr.1 īpašnieka vārda, ar papildus nosacījumu - ka Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā paliek 373/1272 domājamās daļas no zemes vienības un 1/1 no būvēm ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007.
Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 15.11.2011. lēmumu Finanšu ministrijas 10.05.2011. nostiprinājuma lūgums un Būves Nr.1 īpašnieka nostiprinājuma lūgums par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz zemes vienības 899/1272 domājamām daļām uz Būves Nr.1 īpašnieka vārda atstāts bez ievērības. Zemesgrāmatu tiesnesis norādīja, ka lūgums ir pretrunā ar Civillikuma 968.panta un 853.panta noteikumiem, t.i., uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu. Ja ēkas un zeme veido vienotu nekustamu īpašumu, uz abiem attiecas vieni un tie paši tiesību noteikumi. No minētajām tiesību normām izriet, ja zeme un ēkas ir reģistrētas vienā zemesgrāmatas nodalījumā kā vienots nekustams īpašums, tad īpašuma atsavināšana iespējama tikai zemi un ēkas vai to daļas atsavinot vienlaikus, nevis atsevišķi zemes domājamo daļu no pārējā nekustamā īpašuma.
Finanšu ministrija minēto zemesgrāmatu tiesneses lēmumu pārsūdzēja, tomēr ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 16.02.2012. lēmumu Lietā Nr. PAC-1092/2012 (C01292311) Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 15.11.2011. lēmums atstāts negrozīts un Finanšu ministrijas sūdzība noraidīta, kā arī ar Augstākās tiesas Senāta 30.08.2012. lēmumu lietā Nr.C01292311, SKC-1904/2012, atstāts negrozīts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 16.02.2012. lēmums un Finanšu ministrijas blakus sūdzība noraidīta. Senāts 30.08.2012. lēmumā lietā Nr.C01292311, SKC-1904/2012, konstatējis, ka valstij piederošā zeme un ēka ir atsavināma tikai vienlaikus.
Pirms minētā nostiprinājuma lūguma iesniegšanas un tam sekojošajām tiesvedībām 13.06.2011. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā tika iesniegts Finanšu ministrijas nostiprinājuma lūgums ar kuru tika lūgts grozīt Valsts nekustamā īpašuma sastāvu, izslēdzot no tā būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007, un vienlaicīgi atvērt tām jaunu zemesgrāmatas nodalījumu ar kadastra numuru 0100 580 0092.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis ar 28.06.2011. lēmumu Nr.2-5/6245 minēto nostiprinājuma lūgumu atstāja bez ievērības. Finanšu ministrija zemesgrāmatu tiesneša lēmumu pārsūdzēja. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 18.08.2011. lēmumu Lietā Nr.PAC-2309-11 Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 28.06.2011. lēmums atstāts negrozīts, Finanšu ministrijas sūdzība noraidīta. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 12.10.2011. lēmumu Lietā Nr.SKC-1764/2011 noraidīta Finanšu ministrijas blakus sūdzība kā nepamatota un atstāts negrozīts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 18.08.2011. lēmums.
Minētie lēmumi pamatoti ar Civillikuma 968.pantā ietverto principu, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Senāts norādījis, ka atsevišķos likumā norādītos izņēmuma gadījumos no šī principa pieļaujamas atkāpes, kad vēsturiski izveidojies dalītais īpašums (likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 13.pants un likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.pants). Taču konkrētais gadījums nav šāds izņēmuma gadījums, kad zemesgabals un ēka kā atsevišķi īpašuma tiesību objekti izveidojušies vēsturiski, bet īpašuma sadale, ko veicis Valsts zemes dienests NĪVKIS, ir pretējs ēkas un zemes vienotības principam.
Ņemot vērā minētos Augstākās tiesas Senāta lēmumus, 22.01.2013. tika pieņemts VNĪ valdes lēmums Nr.53 “Par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” 2010.gada 10.novembra valdes lēmuma Nr.980 atzīšanu par spēkā neesošu un apbūvēta valsts zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā 899/1272 domājamo daļu 2011.gada 26.aprīļa pirkuma līguma Nr. ZPL/11/980/45 atcelšanu”, attiecīgi ar Būves Nr.1 īpašnieku 15.02.2013. noslēgta Vienošanās par zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, kadastra Nr.0100 080 2141, 899/1272 domājamo daļu 26.04.2011. pirkuma līguma Nr.ZPL 11/980/45 atcelšanu. Attiecīgi ar Būves Nr.1 īpašnieku 15.02.2013. noslēgta Vienošanās par zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, kadastra Nr.0100 080 2141, 899/1272 domājamo daļu 26.04.2011. pirkuma līguma Nr.ZPL 11/980/45 atcelšanu.
22.01.2013. pieņemts VNĪ valdes lēmums Nr.54 “Par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” 2010.gada 8.decembra valdes lēmuma Nr.1125 atzīšanu par spēkā neesošu”, ar kuru ari nolemts atmaksāt Būves Nr.2 īpašniekam viņa iemaksāto naudas summu pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas;
2) ievērojot Senāta 30.08.2012. lēmumā lietā Nr.C01292311, SKC-1904/2012, konstatēto, ka valstij piederošā zeme un ēka ir atsavināma tikai vienlaikus, lai Būves Nr.1 īpašnieks un Būves Nr.2 īpašnieks varētu realizēt savas pirmpirkuma tiesības uz zemes vienības daļu, kā arī, ņemot vērā Būves Nr.1 īpašnieka 09.01.2013. iesniegumu (apliecinājumu) par vēlēšanos iegūt īpašumā 899/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma un Būves Nr.2 īpašnieka 09.01.2013. iesniegumu (apliecinājumu) par vēlēšanos iegūt īpašumā 64/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma, Finanšu ministrija (VNĪ) sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektus “Par valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 144, 899/1272 domājamo daļu pārdošanu” un “Par valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 144, 64/1272 domājamo daļu pārdošanu”, kas paredzēja pārdot Būves Nr. 1. īpašniekam 899/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma un Būves Nr.2 īpašniekam - 64/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma. Minētie rīkojuma projekti izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 11.04.2013. (prot. Nr.14 2., 3 §,VSS-337, VSS-338) (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40281406 ; https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40281407).
Ievērojot saskaņošanas dalībnieku - Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas – atzinumos izteiktos iebildumus, abi minētie Ministru kabineta rīkojumu projekti 07.11.2013. Valsts sekretāru sanāksmē atsaukti (prot.Nr.44, 20.§, 21.§). Ekonomikas ministrija norādīja, ka rīkojuma projekts kā administratīvais akts nav pieņemams attiecībā uz to valsts nekustamā īpašuma daļu, uz kuru ēkas Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieki) nevar pretendēt kā pirmpirkuma tiesīgā persona saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu un, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu Ministru kabineta pieņemtais lēmums par atlikušā nekustamā īpašuma daļas nodošanu atsavināšanai attiecas uz privāto tiesību jomu, turklāt, saskaņā ar šī likuma 3.panta otro daļu minētā valsts nekustamā īpašuma daļa ir pārdodama izsolē, nevis noteiktam pircējam. Tieslietu ministrijas atzinumā piedāvātais risinājums: pamatojoties uz Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumiem Nr.240 „Pašvaldību vispārīgie teritorijas attīstības plānošanas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, veikt zemesgabala sadali. Minēto noteikumu 12.punkts tobrīd noteica, ka, ja nepieciešams sadalīt jau apbūvētu zemes vienību, pieļaujama atkāpe no teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās zemes vienību minimālās platības, apbūves blīvuma un apbūves intensitātes, kā arī citām prasībām, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta piekļūšana pie katras zemes vienības;
3) 29.10.2015. Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, kas stājās spēkā 03.12.2015. Saskaņā ar minētā likuma 1.pantu, Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa papildināta ar 9.punktu, kas paredz ierosināt atsavināt tiesības publiskas personas mantu zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi.
Ievērojot minēto, kā arī Būves Nr.1 īpašnieka 13.12.2017. iesniegumu par piekrišanu iegūt īpašumā 1187/1272 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma un Būves Nr.2 īpašnieka 13.12.2017. iesniegumu par piekrišanu iegūt īpašumā 85/1272 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma, Finanšu ministrija (VNĪ) sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, 1187/1272 domājamo daļu pārdošanu” un Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, 85/1272 domājamo daļu pārdošanu", kas paredzēja pārdot Būves Nr. 1. īpašniekam 1187/1272 un Būves Nr.2 īpašniekam 85/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma. Minētie rīkojuma projekti izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 26.10.2017. (Prot.Nr. 42, 9.§, 10§) (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40439723 ; https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40439724).
Minētajos rīkojuma projektos tika norādīts, ka, VNĪ ar 27.02.2012. vēstuli Nr.17/2769 un 21.08.2013. vēstuli Nr.8-2/13815 vērsās Rīgas pilsētas Būvvaldē, lūdzot lemt par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) reālās sadales projekta izstrādes nepieciešamību, sadales rezultātā plānots nodalīt atsevišķu zemes vienību zem valstij piederošajām būvēm un zemes vienību zem privātpersonām piederošajām būvēm. Rīgas pilsētas Būvvalde 06.12.2013. pieņēma lēmumu Nr.BV-13-13082–nd par zemes ierīcības projekta nepieciešamību un izvirzīja nosacījumus zemes ierīcības projektam, lēmuma 2.8.3.apakšpunktā nosakot, ka jāievēro Ministru kabineta 12.04.2011. noteikumu Nr.288 “Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi” 21.punkts, kas nosaka, ja projektējot jaunu zemes vienību tās projektā robežas šķērso būvi, kuru iespējams sadalīt, zemes sadali veic tā, lai projektētās zemes vienības robeža sakristu ar būves sadales līniju, savukārt, 23.punkts nosaka, ja šo noteikumu 21.punktā minētajā gadījumā, sadalot būvi, ir nepieciešamas konstruktīvas izmaiņas, būves sadali veic pirms projekta apstiprināšanas. Rīgas pilsētas Būvvalde 20.12.2016. (vēstules Nr.BV-16-17444-nd) atteica izsniegt būvatļauju būves sadalei, cita starpā norādot, ka būvniecības iecerē nav atrisināta piekļuve zemes vienībai. Savukārt, Rīgas domes Satiksmes departaments (29.03.2017 vēstule Nr.DC-17-874-nd) projektā plānoto piekļūšanu nekustamajam īpašumam nesaskaņoja, norādot, ka jādibina ceļa servitūti uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2103 un 0100 080 2185, vai saņemams minēto zemes vienību īpašnieku saskaņojums par to, ka piekļuves nodrošināšanai tiek šķērsots viņu īpašums.
Kā tika konstatēts minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu sagatavošanas laikā, provizoriskās izmaksas par būvprojekta izstrādi "Noliktavas-veikala un garāžas atjaunošana un pārbūve Rīgā, Slokas ielā 144" ir ļoti augstas un vairākkārt pārsniedz atsavināšanas procesā provizoriski plānotos iegūstamos līdzekļus, Valsts nekustamā īpašuma reālās sadales gadījumā piekļūšanas nodrošināšanai pie Valsts nekustamā īpašuma jādibina ceļa servitūts (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2103) ar vairāk kā 100 dzīvokļu īpašniekiem, vai jāsaņem to piekrišana, ka piekļuves nodrošināšanai tiek šķērsots viņu īpašums, gadījumā, ja saskaņojums netiek saņemts un ceļa servitūtu neizdodas nodibināt vienojoties, tas ir dibināms tiesas ceļā un šī procesa nodrošināšanai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi. Līdz ar to, lietderīgākā rīcība tika norādīta kā Valsts nekustamā īpašuma atsavināšana Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašniekiem.
Ievērojot Tieslietu ministrijas izteikto un pēc tam uzturēto iebildumu, Ministru kabineta rīkojuma Valsts sekretāru sanāksmē tika atsaukti (29.03.2018. prot.Nr.13., 30.§ 31.§). Tieslietu ministrija atzinumā norādīja, ka spēkā esošajā Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punkta redakcijā kā priekšnoteikums paredzēts apstāklis, ka "zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi". No anotācijā norādītajiem apstākļiem izriet, ka zemesgabala sadale ir iespējama, tikai tā prasa ievērojamus naudas līdzekļu ieguldījumus, līdz ar to Tieslietu ministrija nevar piekrist tam, ka konkrētajā gadījumā iespējams piemērot Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punktu.
12.10.2023. Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, (stājās spēkā 09.11.2023.), ar kuru izdarīti grozījumi Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam, atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga. Ja uz šāda publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, tā atsavināšanu ierosina visi ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā, saskaņā ar notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu.
VNĪ ar 08.02.2024. vēstuli Nr.2/9-3/978 atkārtoti lūdza Rīgas valstspilsētas pašvaldības viedokli par nekustamā īpašuma reālās sadales iespējām. Sniedzot atbildi, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 20.02.2024. vēstulē Nr.DA-24-4514-nd norādījis:
“Atbilstoši iesniegtajai Zemesgabala sadales skicei ir plānots projektēt trīs jaunveidojamas zemes vienības. Departaments, veicot aprēķinus, konstatē, ka jaunveidojamā zemes vienība:
- ar numuru „1" projektēta ar platību 40 kv. m;
- ar numuru „2" projektēta ar platību 181 kv. m;
- ar numuru „3" projektēta ar platību 1051 kv. m.
Saskaņā ar RTIAN prasībām par jaunveidojamo zemes vienību minimālajām platībām Departaments secina, ka konkrēti šī sadales iecere no Departamenta viedokļa nebūtu atbalstāma.”
Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 20.02.2024. vēstulei Nr. DA-24-4514-nd, Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) sadale trīs zemes vienībās (nodalot būvēm funkcionāli nepieciešamo zemi) nav atbalstāma.
Ievērojot minēto, to, ka uz Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas valstij piederošas nedzīvojamās ēkas (būves) un Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašniekiem piederoši būvju nekustamie īpašumi, kā arī, ievērojot Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieku iesniegto notariālo Vienošanos, Būves Nr.1 īpašnieks un Būves Nr.2 īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu un izmantot pirmpirkuma tiesības saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam, lai Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieki varētu iegūt īpašumā Valsts nekustamo īpašumu, viņiem jāierosina nekustamā īpašuma atsavināšana saskaņā ar notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu. Būves Nr.1 īpašnieka un Būves Nr.2 īpašnieka noslēgtajā notariālajā Vienošanās noteikts ka Būves Nr.1 īpašnieks iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamā īpašuma 1208/1272 domājamās daļas un būves ar kadastra apzīmējumiem: 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007, savukārt, Būves Nr.2 īpašnieks iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamā īpašuma 64/1272 domājamās daļas.
Ņemot vērā Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteikto, Būves Nr.1 īpašniekam atsavināmas 1208/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma un Būves Nr.2 īpašniekam – 64/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma (t.i., no Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības un divām būvēm).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta piektajā daļā noteikto, ja šā likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punktā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz publiskas personas nedzīvojamo ēku (būvi) un zemesgabalu, uz kura atrodas arī šīs personas īpašumā esoša ēka (būve), nevar izmantot vai neizmanto, tai ir likumiskās zemes lietošanas tiesības un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu par savā īpašumā esošajai ēkai (būvei) funkcionāli piekrītošo zemesgabalu. Minētā publiskas personas nedzīvojamā ēka (būve) un zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 euro apmērā.
Saskaņā ar Zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) – Slokas ielā 144, Rīgā, 1272 m2 platībā, Zemes vienības lietošanas mērķis: 0801 – komercdarbības objektu apbūve, 0,0899 ha; 1002 – noliktavu apbūve, 0,0072 ha; 1104 – transporta līdzekļu garāžu apbūve, 0,0301 ha, kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 35285 euro;
- būve – Noliktava – veikals (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 005) – Slokas ielā 144, Rīgā, būves kopējā platība - 63,3 m2, apbūves laukums – 71,10 m2, galvenais lietošanas veids: 1252 - Noliktavas, rezervuāri, bunkuri un silosi, kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 2563 euro;
- būve – Garāža – darbnīca (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 007), būves kopējā platība 79,1 m2 , apbūves laukums – 43,40 m2, galvenais lietošanas veids: 1274 - Citas, iepriekš neklasificētas, ēkas, kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 5262 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 01.01.2024. ir 43110 euro.
Atbilstoši Zemesgrāmatas un NĪVKIS datiem Valsts nekustamajam īpašumam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
- Aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu, kas atrodas līdz 2 m dziļumā, platība 47 m², 24 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar pašteces kanalizācijas vadu, platība 193 m², 53 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar drenām un atklātiem grāvjiem, platība 122 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju, platība 81 m²;
- Aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 74 m², 26 m², 84 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi, platība 74 m²;
- Aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu līdz 0,4 mega-paskāliem, platība 21 m², 20 m², 25 m²;
- Zemes īpašniekam nepiederošas būves, reģistrētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.20040; Nr.11814.
Papildus minētajiem apgrūtinājumiem NĪVKIS reģistrēts vēl arī apgrūtinājums: Aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu, platība 0,0021 m².
Saskaņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 11.03.2024. vēstulē Nr. DA-24-6323-nd sniegto informāciju par Valsts nekustamo īpašumu:
- atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”) Funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) visā platībā atrodas daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā ar indeksu DzD1;
- saskaņā ar spēkā esošajiem Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) nav noteikta kā degradēta teritorija;
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) nepieguļ ielas sarkanajām līnijām, un no Rīgas teritorijas plānojuma viedokļa, tai nav nodrošināta piekļuve.
Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Administratīvās inspekcijas 30.05.2023. lēmumu Nr. 25635000062523-1 ,,Par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu" uzsākts administratīvā pārkāpuma process - 30.05.2023. veicot Rīgas valstspilsētas administratīvo teritoriju apsekošanu, konstatēts, ka Valsts nekustamā īpašuma teritorijā esošai būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 007) pieļauta jumta, kas ietekmē būvju konstruktīvo un telpisko noturību, daļēja neesamība, sabrukšana vai deformācija. Ar lēmumu Nr. 25635000062523-1 par pie atbildības saucamo personu atzīta VNĪ.
Ar 19.06.2023. atbildes vēstuli Nr. 4/4-3/5175 VNĪ norādījusi uz apstākļiem, kas radīja šķēršļus patvaļīgas būvniecības radīto seku likvidēšanai Valsts nekustamajā īpašumā būvvaldes noteiktajā termiņā, jo bez piekļuves jautājumu atrisināšanas nav iespējams saņemt būvatļauju ne iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, ne būvniecības dokumentācijas sakārtošanai. VNĪ 2016.gada izstrādāja un 15.11.2016. iesniedza akceptēšanai Rīgas pilsētas būvvaldē (turpmāk - Būvvalde) būvprojektu minimālajam sastāvam Valsts nekustamajam īpašumam. 20.12.2016. Būvvaldē atteica izsniegt būvatļauju izmaiņām Valsts nekustamajā īpašumā, norādot, ka būvniecības iecerē nav atrisināta piekļuve zemesgabalam atbilstoši Rīgas domes 20.12.2005.saistošo noteikumu Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"(turpmāk- RTIAN) 49.punktam. 29.03.2017. Rīgas domes Satiksmes departaments sniedza atteikumu saskaņot iesniegto dokumentāciju, pamatojoties uz to, ka nav nodibināti nepieciešamie ceļa servitūti vai saņemti saskaņojumi no blakusesošo zemesgabalu Īpašniekiem, lai nodrošinātu piekrišanu atbilstoši RTIAN prasībām. Vienlaikus VNĪ vēstulē informēja, ka VNĪ atkārtoti lēma par turpmāko lietderīgāko rīcību ar Valsts nekustamo īpašumu, kā rezultātā tika sagatavots priekšlikums iekļaut Ekonomikas ministrijas virzītajā likumprojektā "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" attiecīgo priekšlikumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punkta redakcijas grozīšanai, kas pieļautu Valsts nekustamo īpašumu virzīt atsavināšanai, netērējot papildus valsts līdzekļus.
Neskatoties uz minēto, VNĪ saņemts Rīgas valstpilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Administratīvās inspekcijas 27.06.2023. lēmums Nr. 25635000062523-2 RD par soda piemērošanu VNĪ. Saskaņā ar lēmumā norādīto, Valsts nekustamā īpašuma apskates laikā 30.05.2023. konstatēts, ka būvei (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 007) ir pieļauta jumta konstrukcijas daļēja sabrukšana vai deformācija, līdz ar to, nav ievērotas 28.04.2015. saistošo noteikumu Nr.146 „Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi” 13.2. apakšpunkta prasības.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, uz Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) atrodas četras būves:
- Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās, iepriekš norādītās būves (būvju kadastra apzīmējumi 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007);
- Būve - (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 001);
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 008).
Būve ar kadastra apzīmējumu 0100 080 2141 001 – veikals, Slokas ielā 144, Rīgā, ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 580 0218), (turpmāk – Būve Nr.1), sastāvā. Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.20040 nostiprinātas fiziskai personai, lēmuma datums: 04.10.1999. Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētās būves platība ir 254,4 m2, apbūves laukums - 168,90 m2.
Būve ar kadastra apzīmējumu 0100 080 2141 008 – garāža, Slokas ielā 144, Rīgā, ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 580 0081), (turpmāk – Būves Nr.2), sastāvā. Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.11814 nostiprinātas citai fiziskai personai , lēmuma datums: 05.05.1998. Atbilstoši NĪVKIS datiem, minētās būves platība ir 18 m2, apbūves laukums ir 23,50 m2.
Par Valsts nekustamā īpašuma izmantošanu noslēgti šādi nomas līgumi:
1) 27.02.2019. ar Būves Nr.1 īpašnieku noslēgts Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, daļas nomas līgums Nr. IEN/2019/479, nomas līguma termiņš – 10 gadi. Saskaņā ar nomas līgumu nomniekam nodota lietošanā par maksu Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) 1272 m2 platībā daļa 899 m2 platībā, kura atbilst 899/1272 daļām no visas zemes vienības un ir proporcionāli piesaistāma nomniekam piederošas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 001) uzturēšanai un apsaimniekošanai. Iznomātā zemes vienības daļa noteikta, pamatojoties uz 27.10.2010. noslēgto Vienošanos starp Finanšu ministriju, Būves Nr.1 īpašnieku un Būves Nr.2 īpašnieku par valsts zemesgabala domājamo daļu noteikšanu. Saskaņā ar nomas līguma 3.2.apakšpunktu, ar šī līguma noslēgšanu tiek turpinātas starp līgumslēdzējām pusēm ar 12.02.2009. līgumu nr.8127-z/1 (ar 09.11.2010. grozījumiem) nodibinātās nomas attiecības.
2) 05.08.2021. ar Būves Nr.1 īpašnieku noslēgts Nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā daļas nomas līgums Nr. IEN/2021/1325, ar kuru nomniekam lietošanā nodota Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) daļa 71,1 m2 platībā un būve Noliktava-veikals (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 005) 63,3 m2 platībā, nomas līguma termiņš – no 09.08.2021. līdz 08.08.2027.
3) 26.02.2019. ar Būves Nr.2 īpašnieku noslēgts Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, daļas nomas līgums Nr. IEN/2019/474, nomas līguma termiņš – 10 gadi. Saskaņā ar nomas līgumu nomniekam nodota lietošanā par maksu Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) 1272 m2 platībā daļa 64 m2, kuras platība atbilst 64/1272 daļām no visas zemes vienības un ir proporcionāli piesaistāma nomniekam piederošas ēkas (būves kadastra apzīmējums 0100 080 2141 008) uzturēšanai un apsaimniekošanai. Iznomātā zemes vienības daļa noteikta, pamatojoties uz 27.10.2010. noslēgto Vienošanos starp Finanšu ministriju, Būves Nr.1 īpašnieku un Būves Nr.2 īpašnieku par valsts zemesgabala domājamo daļu noteikšanu. Saskaņā ar nomas līguma 3.2.apakšpunktu ar šī līguma noslēgšanu tiek turpinātas starp līgumslēdzējām pusēm ar 12.02.2009. līgumu nr.8127-z/2 (ar 09.11.2010. grozījumiem) nodibinātās nomas attiecības.
VNĪ lietvedībā saņemts Būves Nr.1 īpašnieka 25.03.2002. Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājums (reģistrēts VNĪ lietvedībā 25.03.2002. ar Nr.2413), 12.02.2009. apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājums (reģistrēts VNĪ lietvedībā 13.02.2009. ar Nr.1741), 09.01.2013. iesniegums (apliecinājums) par vēlēšanos iegūt īpašumā 899/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma (reģistrēts VNĪ lietvedībā 10.01.2013. ar Nr.327) un 13.12.2017. iesniegums par piekrišanu iegūt īpašumā 1187/1272 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma (reģistrēts VNĪ lietvedībā 13.12.2017. ar Nr.S/17171).
VNĪ lietvedībā saņemts Būves Nr.2 īpašnieka 12.02.2009. Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājums (reģistrēts VNĪ lietvedībā 13.02.2009. ar Nr.1742), 10.01.2013. iesniegums (apliecinājums) par vēlēšanos iegūt īpašumā 64/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma (reģistrēts VNĪ lietvedībā 10.01.2013. ar Nr.324), 13.12.2017. iesniegums par piekrišanu iegūt īpašumā 85/1272 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma (reģistrēts VNĪ lietvedībā 13.12.2017. ar Nr.S/17175).
VNĪ lietvedībā 12.06.2024. saņemta (reģistrēta VNĪ lietvedībā ar Nr. S/8590) zvērināta notāra Vitālija Bogdāna 12.06.2024. sastādīts un apliecināts (Reģistra Nr.1954) līgums - Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieku Vienošanās, ar kuru Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieki vienojas, kādās daļās katrs no viņiem iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamo īpašuma domājamās daļas (turpmāk – Vienošanās). Saskaņā ar Vienošanās 2.1.1.punktu, Būves Nr.1 īpašnieks iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamā īpašuma 1208/1272 (tūkstoš divsimt astoņas/tūkstoš divsimt septiņdesmit otrās) domājamās daļas un būves ar kadastra apzīmējumiem: 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007. Saskaņā ar Vienošanās 2.1.2. punktu Būves Nr.2 īpašnieks iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamā īpašuma 64/1272 (sešdesmit četras/tūkstoš divsimt septiņdesmit otrās) domājamās daļas.
Saskaņā ar Vienošanās 3.1.1.- 3.1.3. punktiem Būves Nr.1 īpašnieks netraucēs Būves Nr.2 īpašniekam piekļūt viņa īpašumā un lietošanā esošajai zemes gabala daļai un garāžai (būves kadastra apzīmējums 0100 080 214 1008); nepasliktinās Vienošanās 1.1.3.punktā minētā, Būves Nr.2 īpašnieka īpašumā esošā, zemes gabala stāvokli dabā; atsevišķi lietos un apsaimniekos Vienošanās 2.1.1.punktā minēto zemes gabala daļu un būves.
Saskaņā ar Vienošanās 3.2.1. – 3.2.3. punktiem Būves Nr.2 īpašnieks netraucēs Būves Nr.1 īpašniekam viņa īpašuma un lietošanā esošajai zemes gabala daļai un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 080 2141 001, 0100 080 2141 005, 0100 080 2141 007); nepasliktinās Vienošanās 1.1.3.punktā minētā, Būves Nr.1 īpašnieka īpašumā esošā, zemes gabala stāvokli dabā; atsevišķi lietos un apsaimniekos Vienošanās 2.1.2. punktā minēto zemes gabala daļu.
Vienošanās 1.1.3.punktā norādīts Valsts nekustamā īpašuma sastāvs: “Zemes gabals (kadastra apzīmējums – 0100 080 2141) 1272 m2 […]. Uz zemes gabala atrodas divas būves ar kadastra apzīmējumiem : 0100 080 2141 005, 0100 080 2141 007).”
Ievērojot Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieku iesniegtos Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumus, lai realizētu būvju īpašnieku tiesības iegādāties valsts zemi zem viņiem piederošajām būvēm, tika sagatavoti un virzīti attiecīgi tiesību akti, tomēr Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības daļas pārreģistrācijas uz Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieku vārda procesā, kā arī virzīto Ministru kabineta rīkojuma projektu saskaņošanas procesā tika konstatēts, ka tobrīd pastāvošais normatīvais regulējums liedza Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašniekiem iegūt īpašumā Valsts nekustamo īpašumu:
1) pamatojoties uz Būves Nr.1 īpašnieka 25.03.2002. Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājumu Nr.2413 un 27.10.2010. noslēgto Vienošanos starp Finanšu ministriju, Būves Nr.1 īpašnieku un Būves Nr.2 īpašnieku par valsts zemesgabala domājamo daļu noteikšanu, VNĪ valde saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 8., 18., 19., 31., 34. pantu, Atsavināšanas likuma (nosaukums līdz 01.01.2011. – Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums) 4.panta ceturto daļu un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28.panta piekto daļu, 10.11.2010. pieņēma lēmumu Nr.980 „Par apbūvēta valsts zemesgabala 899/1272 domājamo daļu Rīgā, Slokas ielā 144, nodošanu atsavināšanai”, ar kuru nolemts pārdot Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) – Slokas ielā 144, Rīgā, 899/1272 domājamās daļas Būves Nr.1 īpašniekam, nosakot, ka Būves Nr.1 īpašnieks norēķinoties par zemi var izmantot īpašuma kompensācijas sertifikātus – īpašumu kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir 80 procenti no zemes vienības 899/1272 domājamām daļām; īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto proporciju.
Pamatojoties uz Būves Nr.2 īpašnieka 13.02.2009. Apbūvēta zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, atsavināšanas ierosinājumu Nr.1742, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturto daļu 5.panta trešo daļu un 37.panta pirmās daļas 4.punktu VNĪ valde pieņēma lēmumu Nr.1125 „Par apbūvēta valsts zemesgabala 64/1272 domājamo daļu Rīgā, Slokas ielā 144, nodošanu atsavināšanai”, ar kuru nolemts pārdot Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) – Slokas ielā 144, Rīgā, 64/1272 domājamās daļas Būves Nr.2 īpašniekam par brīvu cenu, kas vienāda ar nosacīto cenu.
Pēc zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, 899/1272 domājamo daļu pirkuma līgumu Nr.ZPL11/980/45 noslēgšanas un Būves Nr.1 īpašnieka veiktās pilnas pirkuma maksas samaksas (pirkuma maksas daļa tika nomaksāta 771,90 privatizācijas sertifikātos) Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļai 10.05.2011. tika iesniegts Finanšu ministrijas nostiprinājuma lūgums par Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) - Slokas ielā 144, Rīgā, īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz zemes vienības 899/1272 domājamām daļām uz Būves Nr.1 īpašnieka vārda, ar papildus nosacījumu - ka Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā paliek 373/1272 domājamās daļas no zemes vienības un 1/1 no būvēm ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007.
Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 15.11.2011. lēmumu Finanšu ministrijas 10.05.2011. nostiprinājuma lūgums un Būves Nr.1 īpašnieka nostiprinājuma lūgums par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz zemes vienības 899/1272 domājamām daļām uz Būves Nr.1 īpašnieka vārda atstāts bez ievērības. Zemesgrāmatu tiesnesis norādīja, ka lūgums ir pretrunā ar Civillikuma 968.panta un 853.panta noteikumiem, t.i., uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu. Ja ēkas un zeme veido vienotu nekustamu īpašumu, uz abiem attiecas vieni un tie paši tiesību noteikumi. No minētajām tiesību normām izriet, ja zeme un ēkas ir reģistrētas vienā zemesgrāmatas nodalījumā kā vienots nekustams īpašums, tad īpašuma atsavināšana iespējama tikai zemi un ēkas vai to daļas atsavinot vienlaikus, nevis atsevišķi zemes domājamo daļu no pārējā nekustamā īpašuma.
Finanšu ministrija minēto zemesgrāmatu tiesneses lēmumu pārsūdzēja, tomēr ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 16.02.2012. lēmumu Lietā Nr. PAC-1092/2012 (C01292311) Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 15.11.2011. lēmums atstāts negrozīts un Finanšu ministrijas sūdzība noraidīta, kā arī ar Augstākās tiesas Senāta 30.08.2012. lēmumu lietā Nr.C01292311, SKC-1904/2012, atstāts negrozīts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 16.02.2012. lēmums un Finanšu ministrijas blakus sūdzība noraidīta. Senāts 30.08.2012. lēmumā lietā Nr.C01292311, SKC-1904/2012, konstatējis, ka valstij piederošā zeme un ēka ir atsavināma tikai vienlaikus.
Pirms minētā nostiprinājuma lūguma iesniegšanas un tam sekojošajām tiesvedībām 13.06.2011. Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā tika iesniegts Finanšu ministrijas nostiprinājuma lūgums ar kuru tika lūgts grozīt Valsts nekustamā īpašuma sastāvu, izslēdzot no tā būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007, un vienlaicīgi atvērt tām jaunu zemesgrāmatas nodalījumu ar kadastra numuru 0100 580 0092.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis ar 28.06.2011. lēmumu Nr.2-5/6245 minēto nostiprinājuma lūgumu atstāja bez ievērības. Finanšu ministrija zemesgrāmatu tiesneša lēmumu pārsūdzēja. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 18.08.2011. lēmumu Lietā Nr.PAC-2309-11 Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 28.06.2011. lēmums atstāts negrozīts, Finanšu ministrijas sūdzība noraidīta. Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 12.10.2011. lēmumu Lietā Nr.SKC-1764/2011 noraidīta Finanšu ministrijas blakus sūdzība kā nepamatota un atstāts negrozīts Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 18.08.2011. lēmums.
Minētie lēmumi pamatoti ar Civillikuma 968.pantā ietverto principu, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Senāts norādījis, ka atsevišķos likumā norādītos izņēmuma gadījumos no šī principa pieļaujamas atkāpes, kad vēsturiski izveidojies dalītais īpašums (likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā” 13.pants un likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.pants). Taču konkrētais gadījums nav šāds izņēmuma gadījums, kad zemesgabals un ēka kā atsevišķi īpašuma tiesību objekti izveidojušies vēsturiski, bet īpašuma sadale, ko veicis Valsts zemes dienests NĪVKIS, ir pretējs ēkas un zemes vienotības principam.
Ņemot vērā minētos Augstākās tiesas Senāta lēmumus, 22.01.2013. tika pieņemts VNĪ valdes lēmums Nr.53 “Par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” 2010.gada 10.novembra valdes lēmuma Nr.980 atzīšanu par spēkā neesošu un apbūvēta valsts zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā 899/1272 domājamo daļu 2011.gada 26.aprīļa pirkuma līguma Nr. ZPL/11/980/45 atcelšanu”, attiecīgi ar Būves Nr.1 īpašnieku 15.02.2013. noslēgta Vienošanās par zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, kadastra Nr.0100 080 2141, 899/1272 domājamo daļu 26.04.2011. pirkuma līguma Nr.ZPL 11/980/45 atcelšanu. Attiecīgi ar Būves Nr.1 īpašnieku 15.02.2013. noslēgta Vienošanās par zemesgabala Slokas ielā 144, Rīgā, kadastra Nr.0100 080 2141, 899/1272 domājamo daļu 26.04.2011. pirkuma līguma Nr.ZPL 11/980/45 atcelšanu.
22.01.2013. pieņemts VNĪ valdes lēmums Nr.54 “Par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” 2010.gada 8.decembra valdes lēmuma Nr.1125 atzīšanu par spēkā neesošu”, ar kuru ari nolemts atmaksāt Būves Nr.2 īpašniekam viņa iemaksāto naudas summu pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas;
2) ievērojot Senāta 30.08.2012. lēmumā lietā Nr.C01292311, SKC-1904/2012, konstatēto, ka valstij piederošā zeme un ēka ir atsavināma tikai vienlaikus, lai Būves Nr.1 īpašnieks un Būves Nr.2 īpašnieks varētu realizēt savas pirmpirkuma tiesības uz zemes vienības daļu, kā arī, ņemot vērā Būves Nr.1 īpašnieka 09.01.2013. iesniegumu (apliecinājumu) par vēlēšanos iegūt īpašumā 899/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma un Būves Nr.2 īpašnieka 09.01.2013. iesniegumu (apliecinājumu) par vēlēšanos iegūt īpašumā 64/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma, Finanšu ministrija (VNĪ) sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektus “Par valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 144, 899/1272 domājamo daļu pārdošanu” un “Par valsts nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 144, 64/1272 domājamo daļu pārdošanu”, kas paredzēja pārdot Būves Nr. 1. īpašniekam 899/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma un Būves Nr.2 īpašniekam - 64/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma. Minētie rīkojuma projekti izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 11.04.2013. (prot. Nr.14 2., 3 §,VSS-337, VSS-338) (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40281406 ; https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40281407).
Ievērojot saskaņošanas dalībnieku - Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas – atzinumos izteiktos iebildumus, abi minētie Ministru kabineta rīkojumu projekti 07.11.2013. Valsts sekretāru sanāksmē atsaukti (prot.Nr.44, 20.§, 21.§). Ekonomikas ministrija norādīja, ka rīkojuma projekts kā administratīvais akts nav pieņemams attiecībā uz to valsts nekustamā īpašuma daļu, uz kuru ēkas Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieki) nevar pretendēt kā pirmpirkuma tiesīgā persona saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu un, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu Ministru kabineta pieņemtais lēmums par atlikušā nekustamā īpašuma daļas nodošanu atsavināšanai attiecas uz privāto tiesību jomu, turklāt, saskaņā ar šī likuma 3.panta otro daļu minētā valsts nekustamā īpašuma daļa ir pārdodama izsolē, nevis noteiktam pircējam. Tieslietu ministrijas atzinumā piedāvātais risinājums: pamatojoties uz Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumiem Nr.240 „Pašvaldību vispārīgie teritorijas attīstības plānošanas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, veikt zemesgabala sadali. Minēto noteikumu 12.punkts tobrīd noteica, ka, ja nepieciešams sadalīt jau apbūvētu zemes vienību, pieļaujama atkāpe no teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās zemes vienību minimālās platības, apbūves blīvuma un apbūves intensitātes, kā arī citām prasībām, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta piekļūšana pie katras zemes vienības;
3) 29.10.2015. Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, kas stājās spēkā 03.12.2015. Saskaņā ar minētā likuma 1.pantu, Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtā daļa papildināta ar 9.punktu, kas paredz ierosināt atsavināt tiesības publiskas personas mantu zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi.
Ievērojot minēto, kā arī Būves Nr.1 īpašnieka 13.12.2017. iesniegumu par piekrišanu iegūt īpašumā 1187/1272 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma un Būves Nr.2 īpašnieka 13.12.2017. iesniegumu par piekrišanu iegūt īpašumā 85/1272 domājamās daļas no Valsts nekustamā īpašuma, Finanšu ministrija (VNĪ) sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, 1187/1272 domājamo daļu pārdošanu” un Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Slokas ielā 144, Rīgā, 85/1272 domājamo daļu pārdošanu", kas paredzēja pārdot Būves Nr. 1. īpašniekam 1187/1272 un Būves Nr.2 īpašniekam 85/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma. Minētie rīkojuma projekti izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 26.10.2017. (Prot.Nr. 42, 9.§, 10§) (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40439723 ; https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40439724).
Minētajos rīkojuma projektos tika norādīts, ka, VNĪ ar 27.02.2012. vēstuli Nr.17/2769 un 21.08.2013. vēstuli Nr.8-2/13815 vērsās Rīgas pilsētas Būvvaldē, lūdzot lemt par zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) reālās sadales projekta izstrādes nepieciešamību, sadales rezultātā plānots nodalīt atsevišķu zemes vienību zem valstij piederošajām būvēm un zemes vienību zem privātpersonām piederošajām būvēm. Rīgas pilsētas Būvvalde 06.12.2013. pieņēma lēmumu Nr.BV-13-13082–nd par zemes ierīcības projekta nepieciešamību un izvirzīja nosacījumus zemes ierīcības projektam, lēmuma 2.8.3.apakšpunktā nosakot, ka jāievēro Ministru kabineta 12.04.2011. noteikumu Nr.288 “Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi” 21.punkts, kas nosaka, ja projektējot jaunu zemes vienību tās projektā robežas šķērso būvi, kuru iespējams sadalīt, zemes sadali veic tā, lai projektētās zemes vienības robeža sakristu ar būves sadales līniju, savukārt, 23.punkts nosaka, ja šo noteikumu 21.punktā minētajā gadījumā, sadalot būvi, ir nepieciešamas konstruktīvas izmaiņas, būves sadali veic pirms projekta apstiprināšanas. Rīgas pilsētas Būvvalde 20.12.2016. (vēstules Nr.BV-16-17444-nd) atteica izsniegt būvatļauju būves sadalei, cita starpā norādot, ka būvniecības iecerē nav atrisināta piekļuve zemes vienībai. Savukārt, Rīgas domes Satiksmes departaments (29.03.2017 vēstule Nr.DC-17-874-nd) projektā plānoto piekļūšanu nekustamajam īpašumam nesaskaņoja, norādot, ka jādibina ceļa servitūti uz zemes vienībām ar kadastra apzīmējumiem 0100 080 2103 un 0100 080 2185, vai saņemams minēto zemes vienību īpašnieku saskaņojums par to, ka piekļuves nodrošināšanai tiek šķērsots viņu īpašums.
Kā tika konstatēts minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu sagatavošanas laikā, provizoriskās izmaksas par būvprojekta izstrādi "Noliktavas-veikala un garāžas atjaunošana un pārbūve Rīgā, Slokas ielā 144" ir ļoti augstas un vairākkārt pārsniedz atsavināšanas procesā provizoriski plānotos iegūstamos līdzekļus, Valsts nekustamā īpašuma reālās sadales gadījumā piekļūšanas nodrošināšanai pie Valsts nekustamā īpašuma jādibina ceļa servitūts (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2103) ar vairāk kā 100 dzīvokļu īpašniekiem, vai jāsaņem to piekrišana, ka piekļuves nodrošināšanai tiek šķērsots viņu īpašums, gadījumā, ja saskaņojums netiek saņemts un ceļa servitūtu neizdodas nodibināt vienojoties, tas ir dibināms tiesas ceļā un šī procesa nodrošināšanai nepieciešami papildus finanšu līdzekļi. Līdz ar to, lietderīgākā rīcība tika norādīta kā Valsts nekustamā īpašuma atsavināšana Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašniekiem.
Ievērojot Tieslietu ministrijas izteikto un pēc tam uzturēto iebildumu, Ministru kabineta rīkojuma Valsts sekretāru sanāksmē tika atsaukti (29.03.2018. prot.Nr.13., 30.§ 31.§). Tieslietu ministrija atzinumā norādīja, ka spēkā esošajā Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punkta redakcijā kā priekšnoteikums paredzēts apstāklis, ka "zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi". No anotācijā norādītajiem apstākļiem izriet, ka zemesgabala sadale ir iespējama, tikai tā prasa ievērojamus naudas līdzekļu ieguldījumus, līdz ar to Tieslietu ministrija nevar piekrist tam, ka konkrētajā gadījumā iespējams piemērot Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punktu.
12.10.2023. Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, (stājās spēkā 09.11.2023.), ar kuru izdarīti grozījumi Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam, atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi vai nav lietderīga. Ja uz šāda publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma atrodas vairāki patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi, tā atsavināšanu ierosina visi ēku (būvju) īpašumu īpašnieki kopā, saskaņā ar notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu.
VNĪ ar 08.02.2024. vēstuli Nr.2/9-3/978 atkārtoti lūdza Rīgas valstspilsētas pašvaldības viedokli par nekustamā īpašuma reālās sadales iespējām. Sniedzot atbildi, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 20.02.2024. vēstulē Nr.DA-24-4514-nd norādījis:
“Atbilstoši iesniegtajai Zemesgabala sadales skicei ir plānots projektēt trīs jaunveidojamas zemes vienības. Departaments, veicot aprēķinus, konstatē, ka jaunveidojamā zemes vienība:
- ar numuru „1" projektēta ar platību 40 kv. m;
- ar numuru „2" projektēta ar platību 181 kv. m;
- ar numuru „3" projektēta ar platību 1051 kv. m.
Saskaņā ar RTIAN prasībām par jaunveidojamo zemes vienību minimālajām platībām Departaments secina, ka konkrēti šī sadales iecere no Departamenta viedokļa nebūtu atbalstāma.”
Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 20.02.2024. vēstulei Nr. DA-24-4514-nd, Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 080 2141) sadale trīs zemes vienībās (nodalot būvēm funkcionāli nepieciešamo zemi) nav atbalstāma.
Ievērojot minēto, to, ka uz Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas valstij piederošas nedzīvojamās ēkas (būves) un Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašniekiem piederoši būvju nekustamie īpašumi, kā arī, ievērojot Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieku iesniegto notariālo Vienošanos, Būves Nr.1 īpašnieks un Būves Nr.2 īpašnieks atbilst Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam personu lokam, kas var ierosināt publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu un izmantot pirmpirkuma tiesības saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteiktajam, lai Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieki varētu iegūt īpašumā Valsts nekustamo īpašumu, viņiem jāierosina nekustamā īpašuma atsavināšana saskaņā ar notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst nekustamo īpašumu. Būves Nr.1 īpašnieka un Būves Nr.2 īpašnieka noslēgtajā notariālajā Vienošanās noteikts ka Būves Nr.1 īpašnieks iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamā īpašuma 1208/1272 domājamās daļas un būves ar kadastra apzīmējumiem: 0100 080 2141 005 un 0100 080 2141 007, savukārt, Būves Nr.2 īpašnieks iegūs īpašumā un lietos Valsts nekustamā īpašuma 64/1272 domājamās daļas.
Ņemot vērā Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktā noteikto, Būves Nr.1 īpašniekam atsavināmas 1208/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma un Būves Nr.2 īpašniekam – 64/1272 domājamās daļas no visa Valsts nekustamā īpašuma (t.i., no Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības un divām būvēm).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta piektajā daļā noteikto, ja šā likuma 4. panta ceturtās daļas 9. punktā minētā persona savas pirmpirkuma tiesības uz publiskas personas nedzīvojamo ēku (būvi) un zemesgabalu, uz kura atrodas arī šīs personas īpašumā esoša ēka (būve), nevar izmantot vai neizmanto, tai ir likumiskās zemes lietošanas tiesības un pienākums maksāt likumisko zemes lietošanas maksu par savā īpašumā esošajai ēkai (būvei) funkcionāli piekrītošo zemesgabalu. Minētā publiskas personas nedzīvojamā ēka (būve) un zemesgabals netiek atsavināts citām personām, izņemot gadījumu, kad publiska persona nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38.panta nosacījumiem būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas. Likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks) sedz 15 euro apmērā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt anotācijas sadaļu “Pašreizējā situācija”.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts anotācijas mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Valsts nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, kā arī, ievērojot to, ka uz Valsts zemes vienības atrodas Būve Nr.1 un Būve Nr.2, kuru īpašnieki ir ierosinājuši valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma nosacījumiem, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Attiecīgi sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot Valsts nekustamo īpašumu par brīvu cenu, ievērojot Atsavināšanas likuma 37. pantu un 44. panta piekto daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likumā noteiktajam deleģējumam, Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu (mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu) var, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).
Būves Nr.1 īpašniekam un Būves Nr.2 īpašniekam tiks nosūtīts atsavināšanas paziņojums, ievērojot Atsavināšanas likuma 37.panta nosacījumus
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Valsts nekustamo īpašumu, Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā tiks norādīta informācija par būves Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves tehnisko stāvokli.
Valsts nekustamā īpašuma ieguvējiem izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Civillikuma 2168.panta 3. punktu, nomas un īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad tiesības sakrīt, t.i., kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu). Ievērojot minēto, pēc nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanas, nododot pircējam minēto nekustamo īpašumu, pieņemšanas un nodošanas aktā tiks norādīts, ka nekustamā īpašuma nomas līgums ir izbeidzies pats no sevis, jo nomnieks ir ieguvis iznomāto lietu savā īpašumā.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Valsts nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, kā arī, ievērojot to, ka uz Valsts zemes vienības atrodas Būve Nr.1 un Būve Nr.2, kuru īpašnieki ir ierosinājuši valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma nosacījumiem, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Attiecīgi sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atļaut VNĪ pārdot Valsts nekustamo īpašumu par brīvu cenu, ievērojot Atsavināšanas likuma 37. pantu un 44. panta piekto daļu.
Atbilstoši Atsavināšanas likumā noteiktajam deleģējumam, Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punktam pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu (mantas pārdošana par atsavinātāja noteiktu cenu, kas nav zemāka par nosacīto cenu) var, ja nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).
Būves Nr.1 īpašniekam un Būves Nr.2 īpašniekam tiks nosūtīts atsavināšanas paziņojums, ievērojot Atsavināšanas likuma 37.panta nosacījumus
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam Valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Lai nekustamā īpašuma ieguvēju nodrošinātu ar pilnīgu informāciju par Valsts nekustamo īpašumu, Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā tiks norādīta informācija par būves Valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves tehnisko stāvokli.
Valsts nekustamā īpašuma ieguvējiem izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar Civillikuma 2168.panta 3. punktu, nomas un īres līgumi izbeidzas paši no sevis arī pirms termiņa notecējuma, kad tiesības sakrīt, t.i., kad nomnieks vai īrnieks iegūst iznomāto vai izīrēto lietu par īpašumu). Ievērojot minēto, pēc nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanas, nododot pircējam minēto nekustamo īpašumu, pieņemšanas un nodošanas aktā tiks norādīts, ka nekustamā īpašuma nomas līgums ir izbeidzies pats no sevis, jo nomnieks ir ieguvis iznomāto lietu savā īpašumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Būves Nr.1 un Būves Nr.2 īpašnieki, kas ir iesnieguši ierosinājumu par Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma nosacījumiem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma projekta izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu īpašnieku vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Nekustamo īpašumu īpašnieku vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi