26-TA-569: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582 "Kārtība, kādā īsteno valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta ceturtā daļa un Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturtā daļa
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodrošināt elastīgākus apgrozāmo līdzekļu aizdevumu atmaksas nosacījumus lauksaimniecības nozarē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pēdējos gados lauksaimniecības nozare Latvijā saskaras ar ievērojamiem ekonomiskiem un klimatiskiem sarežģījumiem. Jau vairākus gadus pēc kārtas nelabvēlīgi laikapstākļi Latvijā ir negatīvi ietekmējuši lauksaimniecības ražošanu un ražas apjomu, radot būtiskus finansiālus zaudējumus lauku saimniecībām. Vienlaikus starptautiskā situācija, tostarp konflikts Tuvajos Austrumos, ietekmē energoresursu tirgus un veicina cenu svārstības.
Lauksaimniecības nozari nozīmīgi ietekmē ražošanas resursu, īpaši degvielas un minerālmēslu cenas, sadārdzinājums. Konflikta ietekmē pasaules tirgos palielinās naftas un dabasgāzes cenas, un tas savukārt tieši palielina degvielas izmaksas lauksaimniecībā un transportā, kā arī minerālmēslu ražošanas izmaksas, turklāt piegādes traucējumi starptautiskajās piegādes ķēdēs rada papildu nenoteiktību.
2025. gadā ilgstošie nokrišņi daudzviet Latvijā izraisīja sējumu un stādījumu applūšanu, krasi samazināja ražību un kvalitāti vai pilnībā iznīcināja daļu ražas, un 2025. gads bija jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecību skāra nelabvēlīgi laikapstākļi. Augstās ražošanas resursu cenas un zemāka laukaugu kvalitāte nelabvēlīgi ietekmēja lauksaimnieku ienākumus un apdraudēja saimniecību dzīvotspēju.
Situāciju papildus saasina izmaksu un cenu nelīdzsvarotība. Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) dati rāda, ka lauksaimniecības produktu cenu līmenis 2023. gadā samazinājās par 18,9 %, savukārt 2024. gadā tas pieauga tikai par 3 %, kas neatceļ iepriekšējo kritumu un apstiprina ievērojamu cenu svārstīgumu nozarē. Vienlaikus CSP oficiālajā statistikā ir pieejami dati par graudu, pākšaugu un rapša sēklu iepirkuma cenām līdz 2025. gada 4. ceturksnim, kas ļauj konstatēt, ka iepirkuma cenu vide saglabājusies svārstīga.
Nozares ievainojamību apliecina arī tas, ka Eiropas Komisija 2025. gadā piešķīra Latvijai 4,2 miljonus euro ārkārtas atbalstam lauksaimniekiem, kurus kopš 2024. gada pavasara skāruši ārkārtēji nelabvēlīgi klimatiskie notikumi un dabas katastrofas, bet 2025. gada oktobrī Latvija bija arī starp valstīm, kurām tika piešķirts papildu ārkārtas atbalsts no lauksaimniecības rezerves. Tas parāda, ka nelabvēlīgo apstākļu ietekme nav vērtējama kā atsevišķi vai īslaicīgi gadījumi, bet gan kā sistēmisks spiediens uz nozari.
Vienlaikus 2026. gada pavasarī būtiski pieaugušas degvielas cenas. Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē cenu attīstības datus par 2026. gada aprīli, bet CSP dati rāda, ka 2026. gada martā degvielas vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 21 %, tostarp dīzeļdegvielai par 25,4 %. Tas ir īpaši būtiski lauksaimniecībai, kur dīzeļdegviela ir viena no galvenajām ražošanas izmaksu pozīcijām.
Lauksaimniecības nozari nozīmīgi ietekmē ražošanas resursu, īpaši degvielas un minerālmēslu cenas, sadārdzinājums. Konflikta ietekmē pasaules tirgos palielinās naftas un dabasgāzes cenas, un tas savukārt tieši palielina degvielas izmaksas lauksaimniecībā un transportā, kā arī minerālmēslu ražošanas izmaksas, turklāt piegādes traucējumi starptautiskajās piegādes ķēdēs rada papildu nenoteiktību.
2025. gadā ilgstošie nokrišņi daudzviet Latvijā izraisīja sējumu un stādījumu applūšanu, krasi samazināja ražību un kvalitāti vai pilnībā iznīcināja daļu ražas, un 2025. gads bija jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecību skāra nelabvēlīgi laikapstākļi. Augstās ražošanas resursu cenas un zemāka laukaugu kvalitāte nelabvēlīgi ietekmēja lauksaimnieku ienākumus un apdraudēja saimniecību dzīvotspēju.
Situāciju papildus saasina izmaksu un cenu nelīdzsvarotība. Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) dati rāda, ka lauksaimniecības produktu cenu līmenis 2023. gadā samazinājās par 18,9 %, savukārt 2024. gadā tas pieauga tikai par 3 %, kas neatceļ iepriekšējo kritumu un apstiprina ievērojamu cenu svārstīgumu nozarē. Vienlaikus CSP oficiālajā statistikā ir pieejami dati par graudu, pākšaugu un rapša sēklu iepirkuma cenām līdz 2025. gada 4. ceturksnim, kas ļauj konstatēt, ka iepirkuma cenu vide saglabājusies svārstīga.
Nozares ievainojamību apliecina arī tas, ka Eiropas Komisija 2025. gadā piešķīra Latvijai 4,2 miljonus euro ārkārtas atbalstam lauksaimniekiem, kurus kopš 2024. gada pavasara skāruši ārkārtēji nelabvēlīgi klimatiskie notikumi un dabas katastrofas, bet 2025. gada oktobrī Latvija bija arī starp valstīm, kurām tika piešķirts papildu ārkārtas atbalsts no lauksaimniecības rezerves. Tas parāda, ka nelabvēlīgo apstākļu ietekme nav vērtējama kā atsevišķi vai īslaicīgi gadījumi, bet gan kā sistēmisks spiediens uz nozari.
Vienlaikus 2026. gada pavasarī būtiski pieaugušas degvielas cenas. Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē cenu attīstības datus par 2026. gada aprīli, bet CSP dati rāda, ka 2026. gada martā degvielas vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 21 %, tostarp dīzeļdegvielai par 25,4 %. Tas ir īpaši būtiski lauksaimniecībai, kur dīzeļdegviela ir viena no galvenajām ražošanas izmaksu pozīcijām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lielākā daļa apgrozāmo līdzekļu aizdevumu tiek sniegti lauksaimniekiem kārtējās ražas sezonas nodrošināšanai, lai finansētu izejvielu, mēslojuma, degvielas un citu nepieciešamo resursu iegādi, un parasti tie tiek atmaksāti no ieņēmumiem, kas iegūti par attiecīgās ražas realizāciju. Vienlaikus daļai lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ir nepieciešami arī iepriekšējo 2024. un 2025. gada sezonu saistību segšanai. Šo aizdevumu ekonomiskā būtība atšķiras no jaunās sezonas finansēšanas aizdevumiem, jo to atmaksa nav tieši saistīta ar vienas sezonas ieņēmumiem, bet ir atkarīga no vairāku nākamo periodu naudas plūsmas un saimniecības spējas pakāpeniski stabilizēt savu darbību.
Saskaņā ar sabiedrības “Altum” sniegto informāciju šobrīd 2024. gada un 2025. gada saistību segšanai ir noslēgti 30 līgumi ar 30 klientiem par kopējo summu 2,21 milj. euro, no kuriem izsniegtā summa ir 1,95 milj. euro. Šie aizdevumi tiek slēgti uz diviem gadiem, vienlaikus paredzot atmaksas grafiku uz pieciem gadiem. Altum jau šobrīd konstatē, ka daļai šo klientu divu gadu termiņā būs apgrūtināta spēja izpildīt aizdevuma saistības pat ar atviegloto grafiku, kas paredz viena gada laikā atmaksāt 20 % no pamatsummas, un prognozē, ka, saglabājoties esošajai ekonomiskajai situācijai un pieaugot izmaksām, var rasties arī citas saimniecības, kurām būs problēmas ar saistību izpildi.
Pašreizējais regulējums paredz aizdevuma termiņa pagarināšanu tikai tad, kad aizņēmējs vairs nespēj pildīt saistības, līdz ar to termiņa pagarinājums kļūst iespējams tikai vēlākā posmā, kad līgumam tuvojas beigu termiņš. Šāda pieeja rada papildu spriedzi aizņēmējam, jo aizdevuma līgums sākotnēji tiek slēgts uz īsāku termiņu, lai gan jau aizdevuma piešķiršanas brīdī var būt objektīvi redzams, ka saimniecības finanšu situācija prasa ilgāku atjaunošanās periodu. Tas apgrūtina finanšu plānošanu un rada papildu administratīvo slogu gan aizņēmējam, gan sabiedrībai “Altum”.
Ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozari pēdējos trīs gados ietekmējuši nelabvēlīgi laikapstākļi, ražības un kvalitātes kritums, produkcijas cenu svārstības, kā arī energoresursu, degvielas un citu resursu sadārdzinājums, atsevišķos gadījumos esošie aizdevuma atmaksas nosacījumi nav pietiekami, lai nodrošinātu saistību izpildi, finanšu stabilitātes atjaunošanu un saimnieciskās darbības turpināšanu.
Saskaņā ar sabiedrības “Altum” sniegto informāciju šobrīd 2024. gada un 2025. gada saistību segšanai ir noslēgti 30 līgumi ar 30 klientiem par kopējo summu 2,21 milj. euro, no kuriem izsniegtā summa ir 1,95 milj. euro. Šie aizdevumi tiek slēgti uz diviem gadiem, vienlaikus paredzot atmaksas grafiku uz pieciem gadiem. Altum jau šobrīd konstatē, ka daļai šo klientu divu gadu termiņā būs apgrūtināta spēja izpildīt aizdevuma saistības pat ar atviegloto grafiku, kas paredz viena gada laikā atmaksāt 20 % no pamatsummas, un prognozē, ka, saglabājoties esošajai ekonomiskajai situācijai un pieaugot izmaksām, var rasties arī citas saimniecības, kurām būs problēmas ar saistību izpildi.
Pašreizējais regulējums paredz aizdevuma termiņa pagarināšanu tikai tad, kad aizņēmējs vairs nespēj pildīt saistības, līdz ar to termiņa pagarinājums kļūst iespējams tikai vēlākā posmā, kad līgumam tuvojas beigu termiņš. Šāda pieeja rada papildu spriedzi aizņēmējam, jo aizdevuma līgums sākotnēji tiek slēgts uz īsāku termiņu, lai gan jau aizdevuma piešķiršanas brīdī var būt objektīvi redzams, ka saimniecības finanšu situācija prasa ilgāku atjaunošanās periodu. Tas apgrūtina finanšu plānošanu un rada papildu administratīvo slogu gan aizņēmējam, gan sabiedrībai “Altum”.
Ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozari pēdējos trīs gados ietekmējuši nelabvēlīgi laikapstākļi, ražības un kvalitātes kritums, produkcijas cenu svārstības, kā arī energoresursu, degvielas un citu resursu sadārdzinājums, atsevišķos gadījumos esošie aizdevuma atmaksas nosacījumi nav pietiekami, lai nodrošinātu saistību izpildi, finanšu stabilitātes atjaunošanu un saimnieciskās darbības turpināšanu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 7. punktā tiek saglabāts esošais regulējums attiecībā uz aizdevumiem, kas paredzēti jaunās sezonas nodrošināšanai, proti, aizdevuma termiņš vispārējā gadījumā nav ilgāks par diviem gadiem un faktūrkreditēšanas aizdevuma termiņš nav ilgāks par sešiem mēnešiem, jo šiem aizdevumiem atmaksa ir tieši saistīta ar kārtējās sezonas ieņēmumiem un līdzšinējais regulējums praksē ir piemērots.
Vienlaikus šo noteikumu 21.2 punktā minētajiem aizdevumiem, kas paredzēti iepriekšējo 2024. un 2025. gada sezonu saistību segšanai, tiek noteikta atšķirīga pieeja, paredzot iespēju aizdevuma līgumu jau sākotnēji slēgt ar termiņu līdz astoņiem gadiem. Šāds risinājums ļauj jau aizdevuma piešķiršanas brīdī noteikt ilgāku un aizņēmēja naudas plūsmai atbilstošāku atmaksas grafiku, tādējādi mazinot tūlītēju spiedienu uz saimniecības finanšu plūsmu un dodot pietiekamu laiku saimnieciskās darbības stabilizēšanai.
Savukārt noteikumu projekta 8. punktā tiek precizētas sabiedrības “Altum” tiesības restrukturizēt aizdevumu, paredzot, ka vispārējā gadījumā aizdevuma termiņu var pagarināt līdz septiņiem gadiem, bet šo noteikumu 21.2 punktā minētajiem aizdevumiem līdz 10 gadiem, kā arī var mainīt maksājumu kārtību un struktūru. Tādējādi tiek nodrošināta elastīgāka un samērīga pieeja tieši tai aizdevumu kategorijai, kuras atmaksa nav saistīta ar vienas sezonas ieņēmumiem un kurai objektīvi ir nepieciešams ilgāks atjaunošanās periods.
Projektā paredzētais aizdevuma termiņa pagarinājums ir samērīgs, jo tas neattiecas uz visiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, bet tikai uz konkrētu aizdevumu kategoriju, kas pēc savas būtības atšķiras no jaunās sezonas finansēšanas aizdevumiem. Aizdevumiem, kas paredzēti kārtējās sezonas vajadzību finansēšanai, tiek saglabāts līdzšinējais regulējums, jo to atmaksa parasti notiek no vienas sezonas ieņēmumiem. Savukārt aizdevumiem iepriekšējo sezonu saistību segšanai ilgāks termiņš ir nepieciešams, jo to atmaksa ir atkarīga no vairāku nākamo periodu finanšu rezultātiem, bet nozari turpina ietekmēt nelabvēlīgi klimatiskie un tirgus apstākļi.
Termiņa pagarinājums līdz astoņiem gadiem jau sākotnēji un līdz 10 gadiem restrukturizācijas gadījumā ir piemērots līdzeklis, jo tas ļauj sadalīt maksājumu slogu ilgākā periodā, mazināt saimniecību maksātspējas risku, uzlabot finanšu plānošanu un samazināt vajadzību pēc atkārtotiem līguma grozījumiem. Mazāk ierobežojošs risinājums, proti, gaidīt līdz brīdim, kad aizņēmējs vairs nespēj pildīt saistības un tikai tad lemt par pagarinājumu, neatrisina problēmu savlaicīgi un rada lielāku nenoteiktību gan aizņēmējam, gan Altum. Tādēļ paredzētais regulējums nepārsniedz to, kas nepieciešams projekta mērķa sasniegšanai.
Vienlaikus šo noteikumu 21.2 punktā minētajiem aizdevumiem, kas paredzēti iepriekšējo 2024. un 2025. gada sezonu saistību segšanai, tiek noteikta atšķirīga pieeja, paredzot iespēju aizdevuma līgumu jau sākotnēji slēgt ar termiņu līdz astoņiem gadiem. Šāds risinājums ļauj jau aizdevuma piešķiršanas brīdī noteikt ilgāku un aizņēmēja naudas plūsmai atbilstošāku atmaksas grafiku, tādējādi mazinot tūlītēju spiedienu uz saimniecības finanšu plūsmu un dodot pietiekamu laiku saimnieciskās darbības stabilizēšanai.
Savukārt noteikumu projekta 8. punktā tiek precizētas sabiedrības “Altum” tiesības restrukturizēt aizdevumu, paredzot, ka vispārējā gadījumā aizdevuma termiņu var pagarināt līdz septiņiem gadiem, bet šo noteikumu 21.2 punktā minētajiem aizdevumiem līdz 10 gadiem, kā arī var mainīt maksājumu kārtību un struktūru. Tādējādi tiek nodrošināta elastīgāka un samērīga pieeja tieši tai aizdevumu kategorijai, kuras atmaksa nav saistīta ar vienas sezonas ieņēmumiem un kurai objektīvi ir nepieciešams ilgāks atjaunošanās periods.
Projektā paredzētais aizdevuma termiņa pagarinājums ir samērīgs, jo tas neattiecas uz visiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, bet tikai uz konkrētu aizdevumu kategoriju, kas pēc savas būtības atšķiras no jaunās sezonas finansēšanas aizdevumiem. Aizdevumiem, kas paredzēti kārtējās sezonas vajadzību finansēšanai, tiek saglabāts līdzšinējais regulējums, jo to atmaksa parasti notiek no vienas sezonas ieņēmumiem. Savukārt aizdevumiem iepriekšējo sezonu saistību segšanai ilgāks termiņš ir nepieciešams, jo to atmaksa ir atkarīga no vairāku nākamo periodu finanšu rezultātiem, bet nozari turpina ietekmēt nelabvēlīgi klimatiskie un tirgus apstākļi.
Termiņa pagarinājums līdz astoņiem gadiem jau sākotnēji un līdz 10 gadiem restrukturizācijas gadījumā ir piemērots līdzeklis, jo tas ļauj sadalīt maksājumu slogu ilgākā periodā, mazināt saimniecību maksātspējas risku, uzlabot finanšu plānošanu un samazināt vajadzību pēc atkārtotiem līguma grozījumiem. Mazāk ierobežojošs risinājums, proti, gaidīt līdz brīdim, kad aizņēmējs vairs nespēj pildīt saistības un tikai tad lemt par pagarinājumu, neatrisina problēmu savlaicīgi un rada lielāku nenoteiktību gan aizņēmējam, gan Altum. Tādēļ paredzētais regulējums nepārsniedz to, kas nepieciešams projekta mērķa sasniegšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras produkcijas ražotāji
Ietekmes apraksts
Saistību atmaksas līgumi varēs tikt pagarināti līdz 10 gadiem
Juridiskās personas
- lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras produkcijas ražotāji, atbilstīgie kooperatīvi, ražotāju organizācijas
Ietekmes apraksts
Saistību atmaksas līgumus būs iespēja pagarināti līdz 10 gadiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Jautājums tiks izskatīts Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēdē 2026. gada 17. martā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi