Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu regulas 2019/6 57. panta prasību ieviešanu par dzīvniekiem lietoto antimikrobiālo zāļu lietošanas datu apkopošanu un ziņošanu, izmantojot digitālos risinājumus, ir jāizveido valsts informācijas sistēma veterinārmedicīnā, kas ir strukturizēta informācijas tehnoloģiju un datu bāzu kopums attiecībā uz veterinārajām zālēm un cilvēkiem paredzētām zālēm (ko paredzēts lietot dzīvniekiem), lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem, novietnēm un dzīvniekiem, veterināro zāļu izplatītājiem, veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem un veterinārmedicīniskās prakses iestādēm. Šo sistēmu lietojot, tiek nodrošināta valsts funkciju  izpildei veterināro zāļu apritē nepieciešamās informācijas ierosināšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, izmantošana un iznīcināšana, kā arī jānosaka informācijas sistēmas pārvaldnieks. Informācijas sistēmas darbībai ir nepieciešama informācija no citām informācijas sistēmām, kas ietver dienesta Veterināro zāļu reģistru, Zāļu valsts aģentūras cilvēkiem paredzēto zāļu reģistra, Lauku atbalsta dienesta lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra u.t.t.

Kā projekta izdošanas pamatojums papildus Farmācijas likuma 5. panta 21. punktam ir noteikts arī Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta 1.² punkts.
Projektā paredzēts:
a) ka noteikumi nosaka informācijas apkopošanas un statistikas veidošanas kārtību veterināro zāļu aprites jomā, kas, ņemot vērā Farmācijas likuma 4. panta otro daļu, 6.¹pantu un 21.¹pantu, ietver arī cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu dzīvniekiem. Tāpat projektā paredzēts, ka noteikumi nosaka valsts informācijas sistēmas veterinārmedicīnā “Veterinārā e-veselības informācijas sistēma eVETIS”” (turpmāk – e-sistēma) pārzini, noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, iekļaujamo informāciju un tās apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādā un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai (projekta 1.punkts);
b) ka dienests  apkopo datus un veido statistiku par valstī izplatītajām, ievestajām, importētajām, izvestajām, eksportētajām un aptiekās izgatavotajām veterinārajām zālēm, kā arī  par veterināro un cilvēkiem paredzēto zāļu (turpmāk- zāles) lietošanu dzīvniekiem (projekta 2. punkts);
c) e–sistēmas izveides pamatojums, nosakot, ka dienests e – sistēmu veido un uztur, lai nodrošinātu regulas 2019/6 57. panta, regulas 2021/578 un regulas 2022/209 prasības (projekta 3. punkts).

Noteikumi Nr. 336 paredzēja pienākumu veterināro zāļu ražotājam, lieltirgotavai un veterinārajai aptiekai (turpmāk tekstā – izplatītāji) ziņot  dienestam datus par veterināro zāļu izplatīšanu un apgrozījumu jeb realizācijas apjomiem. Pašlaik izplatītāji ziņo dienestam datus par valstī pārdotajām veterinārajām zālēm un apgrozījumu, aizpildot katra izplatītāja paša izveidotu veidlapu formātā, ko var apstrādāt ar elektronisko izklājlapu redaktoru Microsoft Office Excel vai atvērtā koda programmatūru Open Office, izmantojot XLS datnes formātu, pēc tam aizpildītās veidlapas nosūtot dienestam e-pastā.  Dienests iesūtītos datus apstrādāja, apkopoja un sagatavoja statistiku par valstī pārdotām veterinārajām zālēm. Šis pienākums izplatītājiem rada būtisku resursu patēriņu, aizpildot veidlapu un to nosūtot dienestam uz e-pasta adresi, un dienestam ir papildu resursu patēriņš, saņemot atskaites, tās manuāli pārceļot uz vienotu atskaites veidlapu, labojot kļūdas, apkopojot iesniegtos datus un veidojot statistiku veterināro zāļu izplatīšanas jomā. Dienests ir izstrādājis elektronisku datu apkopošanas sistēmu, kuras ietvaros izplatītāji varēs iesniegt pārdošanas dienesta vienotajā pakalpojumu un reģistru vietnē, kas pieejama dienesta tīmekļvietnē, izmantojot vienkāršotas un standartizētas datu ziņošanas veidnes, un datus par veterināro zāļu apgrozījumu iesniegt tiešsaistē. Iesniegto datu apstrāde notiks automatizēti.

Projekta 4.–7. punktā noteikts, ka izplatītāji pēc autentificēšanās dienesta vienotajā pakalpojumu un reģistru vietnē, kas pieejama dienesta oficiālajā timekļvietnē (https://pakalpojumi.pvd.gov.lv/lv/tabs/registers), varēs no tās iegūt datu ziņošanas veidnes par izplatītajām veterinārajām zālēm, tās aizpildīt un augšuplādēt dienesta vienotajā pakalpojumu un reģistru vietnē. Savukārt pārskatu par veterināro zāļu pārdošanas apjomu euro (realizāciju) izplatītāji pēc autentificēšanās varēs ievadīt tiešsaistē. Datu ziņošana un apstrāde būs automatizēta, tādējādi tiks atvieglota gan datu iesniegšana, gan apstrāde un statistikas veidošana un samazināts resursu patēriņš gan datu ziņotājiem, gan dienestam.
Projekta 8. punktā noteikts dienesta pienākums nodrošināt attiecīgas datu ziņošanas veidnes un iespēju pārskatu ievadīt tiešsaistē, kā arī sagatavot datu ziņošanas protokolus, kuros nodrošinot precīzas instrukcijas par datu ziņošanu.
Projekta 9. punktā noteikts dienesta pienākums apkopot datus par veterināro zāļu izplatīšanu, un, pamatojoties uz saņemtajiem datiem, veidot statistiku noteiktā laika termiņā.
Datu par veterināro zāļu izplatīšanu sniedzēji, sniedzamo datu saturs un datu sniegšanas termiņi, kā arī dienesta pienākums veidot un publiskot statistiku nemainās, salīdzinot ar noteikumos Nr. 336 noteiktām prasībām.

Valstī nav pieejami aktuāli dati par veterināro zāļu pieejamību veterināro zāļu lieltirgotavās. Gadījumos, kad praktizējošiem veterinārārstiem steidzami nepieciešama informācija  par konkrētu veterināro zāļu pieejamību valstī, šādas informācijas nepieejamība apgrūtina praktizējošu veterinārārstu iespēju ārstēt dzīvniekus ar vispiemērotākajām zālēm, jo ir jāpatērē laiks, sazinoties ar veterināro zāļu lieltirgotavām, lai uzzinātu, vai nepieciešamās zāles ir pieejamas. Ņemot vērā informācijas sistēmu attīstību, lieltirgotavu informāciju sistēmām ir jābūt savietojamām ar e–sistēmu, izmantojot datu apmaiņas servisus, lai nodrošinātu automatizētu datu nodošanu un neradītu papildu administratīvo slogu lieltirgotavām. Šādas informācijas sistēmu savietojamības nodrošināšanai un prasību ieviešanai ir nepieciešams pārejas periods.

Projekta 10. punkts paredz lieltirgotavu pienākumu sniegt dienestam datus par zāļu pieejamību lieltirgotavā, aktualizējot informāciju nākamajā darbdienā pēc tam, kad notikušas izmaiņas. Informācija par veterināro zāļu pieejamību nepieciešama dzīvnieku veselības un labturības, kā arī sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā, - lai praktizējošs veterinārārsts varētu ātri saņemt informāciju par veterināro zāļu pieejamību valstī. Šādas informācijas savlaicīga pieejamība palīdzētu praktizējošam veterinārārstam izvēlēties piemērotākās zāles, izvērtējot dzīvniekam nepieciešamo ārstēšanu vai slimību profilaksi.
Projekta 11. punkts paredz dienesta pienākumu nodrošināt lieltirgotavām atbilstošu skaidrojumu un iespēju iesniegt datus, izmantojot digitalizācijas sniegtās priekšrocības, lai lieltirgotavas ar vismazāko resursu patēriņu varētu sniegt pilnvērtīgus datus par veterināro zāļu pieejamību.
Projekta 38. punkts paredz pārejas periodu prasībai lieltirgotavām sniegt datus e-sistēmā par veterināro zāļu pieejamību.

Lieltirgotavas, piegādājot veterinārās zāles veterinārmedicīnas prakses iestādēm vai dzīvnieku īpašniekiem, kas tiesīgi iegādāties veterinārās zāles lieltirgotavā pret praktizējoša veterinārārsta pieprasījumu, izraksta piegādes pavaddokumentu atbilstoši prasībām Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumu Nr. 326 "Veterināro zāļu izplatīšanas un kontroles noteikumi" 11. punktā, ietverot attiecīgo veterināro zāļu nosaukumu, daudzumu iepakojumā un piegādāto ārējo iepakojumu skaitu, ražotāja piešķirto sērijas numuru un derīguma termiņu, veterināro zāļu saņēmēja, kas vienlaikus ir maksātājs, nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, veterināro zāļu piegādes adresi, kas atbilst informācijai dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā vai to personu reģistrā, kuras iegādājas veterinārās zāles lieltirgotavā savas darbības nodrošināšanai bez tiesībām tās izplatīt tālāk, kā arī cita informācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju. Informācija tiek uzturēta elektroniskā formātā. Ņemot vērā, ka dienestam ir jāziņo EZA informācija par veterināro zāļu izplatīšanu un zāļu lietošanu dzīvniekiem iepakojuma numura līmenī, ir jābūt pieejamai arī informācijai par iepakojuma numuru.  Nodrošinot informāciju par piegādātajām zālēm e–sistēmā (ievērojot datu konfidencialitāti), praktizējošam veterinārārstam būtiski atvieglotu datu ievadīšanu par dzīvniekiem lietotām zālēm, veidojot virtuālās noliktavas sistēmu, vienlaikus nodrošinot datu izsekojamību izplatīšanas ķēdē.  Ņemot vērā informācijas sistēmu attīstību, būtu lietderīgi nodrošināt lieltirgotavu informāciju sistēmu savietojamību ar e–sistēmu, izmantojot datu apmaiņas servisus, lai nodrošinātu automatizētu datu nodošanu un neradītu papildu administratīvo slogu lieltirgotavām. Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos nav iespējama automatizēta datu nodošana, jāparedz iespēja ievadīt nepieciešamos datus e–sistēmā vai ievadīt tos konkrēta dokumenta, kas satur nepieciešamos datus, formātā, tos augšupielādējot e-sistēmā. Šādas informācijas sistēmu savietojamībai vai datu iesniegšanai ir nepieciešams ilgāks pārejas laiks, lai lieltirgotavas varētu pielāgot savas datu sistēmas.

Projekta 12. punktā paredzēta iespēja lieltirgotavai e-sistēmā automātiski nodot vai ievadīt (tostarp, augšupielādējot dokumentus) informāciju par veterināro zāļu piegādēm veterinārmedicīnas prakses iestādēm vai dzīvnieku īpašniekiem, kas tiesīgi iegādāties veterinārās zāles lieltirgotavā (bez tiesībām tās izplatīt), norādot minimāli iesniedzamo informāciju. Šādas informācijas pieejamība e-sistēmā būtiski atvieglos praktizējošiem veterinārārstiem datu ievadīšanu e–sistēmā par dzīvniekiem lietotām un dzīvnieku īpašniekam atstātām zālēm, jo informācija par piegādātajām zālēm jau būs pieejama e-sistēmā, un to atliks tikai atlasīt no pieejamas izvēlnes. Vienlaikus tiks vienkāršota datu izsekojamība veterināro zāļu visā izplatīšanas ķēdē. Ja lieltirgotavai nebūs iespējams ievadīt vai nodot datus e–sistēma, pats praktizējošais veterinārārsts varēs ievadīt datus e–sistēma, lai nodrošinātu pilnvērtīgu zāļu lietošanas uzskaiti, kas ietver informāciju par vterināro zāļu piegādātāju.
Projekta 13. punktā paredzēts, ka datus par veterināro zāļu pieejamību un datus par piegādātajām veterinārajām zālēm lieltirgotavas dienestam varēs nodot automatizēti, izmantojot datu apmaiņas servisus, lai novērstu administratīvā sloga pieaugumu. Prasība nodot automatizēti vai ievadīt informāciju par piegādātajām zālēm ir attiecināma uz gadījumiem, ja un lieltirgotava ar praktizējošo veterinārārstu savstarpēji ir vienojušies par šādu datu ievadīšanu e-sistēmā (piemēram, veterinārmedicīniskās prakses iestāde nenodod datus e-sistēmā automatizēti).
Projekta 38. punkts paredz pārejas periodu prasībai lieltirgotavām sniegt datus e-sistēmā par veterināro zāļu piegādēm.

Regulas 2019/6 57. panta 1. un 2. punktā noteikts pienākums dalībvalstu kompetentajām iestādēm apkopot antimikrobiālo zāļu lietošanas datus un ziņot tos Eiropas Zāļu aģentūrai. Datu apkopošanas un ziņošanas mērķis ir tieši vai netieši novērtēt antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem saimniecību līmenī un noteikt datos pamatotus antimikrobiālās rezistences ierobežošanas pasākumus. Tādējādi datu apkopošana un analīze veicinās ES stratēģijas «No lauka līdz galdam» mērķu sasniegšanu – samazināt antimikrobiālo līdzekļu pārdošanu dzīvniekiem, lai mazinātu antimikrobiālās rezistences radīto apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
Lai nodrošinātu Regulas 2019/6  prasību izpildi, ar e-sistēmu tiks nodrošināta iespēja praktizējošiem veterinārārstiem veidot elektronisku datu reģistru par konkrētiem produktīvajiem dzīvniekiem lietotām konkrētām zālēm konkrētu saimniecību līmenī. Dzīvnieku īpašnieki varēs piekļūt šiem datiem un viņiem vairs nebūs vajadzības veidot atsevišķu reģistru. Elektroniski reģistrētie dati par zāļu lietošanu tiks automātiski apkopoti. 
Daudzās veterinārmedicīniskās prakses iestādēs, kā arī dzīvnieku īpašniekiem (turētājiem) ir  IT datu bāzes, kurās jau tiek apkopota informācija par dzīvniekiem lietotām zālēm. Iespēja nodrošināt  automatizētu datu nodošanu e–sistēmā, izmantojot datu apmaiņas servisus, ir piemērots rīks, lai novērstu dubultu datu ievadīšanu datu bāzēs vai reģistros, tādējādi novēršot administratīvā sloga pieaugumu.
Regulā 2021/578 un regulā 2022/209 ir noteikts prasību minimums par datiem, ko jāapkopo un jāziņo EZA. Regulas 2019/6 57. panta 5. punktā sniegta izvēle dalībvalstīm piemērot pakāpenisku pieeju antimikrobiālo zāļu lietošanas datu apkopošanai un ziņošanai. Nodrošinot iespēju iesniegt e–sistēmā noteikumos Nr. 337, noteikumos Nr. 644 un regulas 2019/6 108. pantā noteiktos datus par dzīvniekiem lietotām zālēm, varētu novērst dubultu reģistru uzturēšanu.

Projekta 14. punktā noteikts, ka datus par dzīvniekiem lietotām un dzīvnieka īpašniekam izsniegtām zālēm (turpmāk – dzīvniekam lietotas zāles) e–sistēmā ievada praktizējošs veterinārārsts, kā arī ir  nodrošināta iespēja praktizējošam veterinārārstam pilnvarot citu peronu, kas viņa vietā ievadīs datus, pilnvarojumu norādot e–sistēmā (norādot laika periodu, cik ilgi pilnvarojums darbojas).  Pilnvarot var veterinārmedicīnas prakses iestādes personālu, dzīvnieku īpašnieku (turētāju) vai jebkuru personu, kas sniedz atbalstu praktizējošam veterinārārstam. Kā obligāta  prasība par datu ievadīšanu e–sistēmā attiecināma uz antimikrobiālos līdzekļus saturošām cilvēkiem paredzētām un veterinārajām zālēm (turpmāk–antimikrobiālās zāles), bet datus iespējams ievadīt par visām dzīvniekiem lietotām vai dzīvnieku īpašniekam atstātām zālēm (tādējādi veicot datu reģistrēšanu par dzīvniekiem lietotām zālēm tikai vienu reizi - e–sistēmā).
Projekta 15. punktā paredzēta iespēja gan praktizējošiem veterinārārstiem, gan dzīvnieku īpašniekiem, kas savas darbības nodrošināšanai izmanto automatizētu datu apkopošanas sistēmu, datus par dzīvniekiem lietotajām vai, ja attiecināms, dzīvnieka īpašniekam izsniegtām zālēm, e–sistēmā  nodot automatizēti, izmantojot datu apmaiņas servisus. Šādā gadījumā ir datu sniedzējiem ir jāsazinās ar dienestu un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, lai nododamo datu formāts atbilstu e–sistēmas formātam.
Projekta 16. punktā paredzēts datu sniedzēja pienākums e–sistēmā sniegt patiesus un precīzus datus, lai dati par dzīvniekiem lietotām zālēm ir precīzi, uzticami un salīdzināmi. Tāpat datu sniedzējam ir  jāpārliecinās, ka dati par konkrētu zāļu lietošanu dzīvniekam un izsniegšanu dzīvnieku īpašniekam e–sistēmā tiek ievadīti tikai vienu reizi.
Projekta 17. punktā paredzēts, ka praktizējošs veterinārārsts vai viņa pilnvarotā persona varēs autentificēties e–sistēmā, izmantojot portāla "Latvija.lv" autentifikācijas rīkus, lai ievadītu datus par dzīvniekiem lietotām zālēm.
Projekta 32. punktā paredzēts, ka dzīvnieku īpašnieks datiem par viņa dzīvniekiem lietotām vai zālēm piekļūs, autentificējoties e–sistēmā, izmantojot portāla "Latvija.lv" autentifikācijas rīkus.
Projekta 18. punktā noteikti minimālie dati, kas obligāti jāievada vai jānodod e–sistēmā, lai nodrošinātu regulas 2021/578 un regulas 2022/209 prasību izpildi par produktīvajiem dzīvniekiem lietotām un dzīvnieku īpašniekam atstātām antimikrobiālām zālēm. Tāpat projekta 6. pielikums apraksta pakāpenisku pieeju datu sniegšanā, lai datu sniedzējam būtu skaidri un viegli izprotami pienākumi (no 2023. gada  sniedz datus par liellopiem, cūkām, vistām un tītariem lietotām antimikrobiālām zālēm, no 2026. gada sniedz datus par citiem mājputniem, zirgiem, aitām, kazām, trušiem un  zivīm lietotām antimikrobiālām zālēm). Prasība noteikta, lai nodrošinātu minimālo, bet datu iesniegšanu EZA, kā arī dienests saņemtu sākotnējo minimālo informāciju par antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvo dzīvnieku sugām un saimniecībām gada griezumā.
Projekta 19. punkts paredz, ka minimālos datus jāsniedz par iepriekšējo kalendāro gadu, sniedzot iespēju datu sniedzējam izvēlēties sev piemērotāko datu sniegšanas biežumu. Noslēdzošos datus par iepriekšējo kalendāro gadu jāiesniedz ne vēlāk kā līdz nākamā kalendārā gada 31. martam, sniedzot iespēju labot 30 dienu laikā pēc datu ievadīšanas vai nodošanas e-sistēmā.
Projekta 20. punktā pieļauta iespēja datu sniedzējam e– sistēmā ievadīt vai automātiski nodot visus datus par visiem dzīvniekiem lietotām vai dzīvnieku īpašniekam izsniegtām zālēm jau no paša sākuma, un šādā gadījumā ne praktizējošam veterinārārstam, ne dzīvnieku īpašniekam (turētājam) vairs nav jāuztur atsevišķs dzīvniekiem lietoto zāļu reģistrs. Datus jāiesniedz 24 stundu laika pēc zāļu lietošanas, jo būtiski ir nodrošināt zāļu izdalīšanās perioda ievērošanu. Tādējādi praktizējošam veterinārārstam tiek nodrošināta  iespēja izpildīt noteikumu Nr. 644 un noteikumu Nr. 337 prasības, veidojot elektronisku datu reģistru par konkrētiem produktīvajiem dzīvniekiem lietotām  zālēm, bez nepieciešamības uzturēt vēl citu reģistru. Dzīvnieku īpašnieki varēs piekļūt šiem datiem un viņiem vairs nebūs vajadzības veidot atsevišķu reģistru par dzīvniekiem lietotām zālēm, tādējādi izpildot noteikumu Nr. 644 un regulas 2019/6 108. panta prasības.  Reģistrētie dati sistēmā tiks saglabāti un izgūstami no tās, piemēram, dzīvnieku īpašniekam ar norādēm par zāļu pareizu lietošanu. Elektroniski reģistrētie dati par zāļu lietošanu tiks automātiski apkopoti un sniegs iespēju dienestam sagatavot gan statistikas pārskatus par dzīvniekiem lietotajām zālēm, gan sniegt Eiropas Zāļu aģentūrai nepieciešamo informāciju. 
Projekta 21. punkts paredz dienesta pienākumus veidot statistiku par dzīvniekiem lietotām zālēm, izmantojot informāciju, kas ir pieejama e–sistēmā.
Minimālo datu ziņošana nesniedz pietiekami plašu informāciju par antimikrobiālo zāļu lietošanu saskaņā ar regulas 2019/6  prasībām, antimikrobiālo zāļu lietošanas datu analīzei un izmantošanai gan nacionālā līmenī, tostarp, pārtikas drošumam un sabiedrības veselības aizsardzībai, gan pilnvērtīgai ziņošanai EZA, nepieciešams nodrošināt plašāku datu kopas ziņošanu pēc tam, kas e-sistēma tiks papildināta ar jaunām funkcijām. Tādēļ projekta 41.punktā paredzēts, ka praktizējošiem veterinārārstiem būs jāziņo plašāks datu apjoms par produktīvajiem dzīvniekiem lietotām zālēm. Šādu datu ziņošanu būs jānodrošina pēc tam, kad būs pieejami dati gan par zāļu pieejamību lieltirgotavās, gan par veterinārmedicīniskās prakses iestādēm piegādātām zālēm. Tādējādi tiks nodrošināta gan pilnvērtīga datu ziņošanu EZA saskaņā ar regulas 2019/6 prasībām, gan pilnvērtīgu datu pieejamību nacionālā līmenī, pilnveidojot informācijas apmaiņu par noteiktajiem zāļu izdalīšanās periodiem pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai.

E–sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumu Nr. 176 Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Veterināro zāļu reģistrācijas digitalizācija" pases apstiprināšanu - https://www.vestnesis.lv/op/2023/66.12., kas saskaņoti ar citām LV institūcijām, saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība (https://likumi.lv/ta/id/343550-informacijas-sistemu-un-to-darbibai-nepieciesamo-informacijas-un-komunikacijas-tehnologiju-resursu-un-pakalpojumu-attistibas-aktivitasu-un-likvidesanas-uzraudzibas-kartiba). Ir jānosaka e– sistēmas pārzini, noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, iekļaujamo informāciju un tās apjomu, kārtību, kādā informāciju apstrādā un nosacījumus piekļuves nodrošināšanai.

Projekta 22. un 23. punkts nosaka, ka dienests ir e–sistēmas pārzinis un e-sistēmā esošos datus uzglabā un nodrošina to pieejamību, ne retāk kā reizi gadā veic sistēmas drošības pārbaudi (auditu) un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka e-sistēmu lieto un datiem piekļūst tikai tās personas, kurām šādas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar šo noteikumu prasībām.  
Projekta 24. un 25. punkts nosaka informāciju, ko ietver e–sistēmā. Tajā ietver datus par dzīvniekiem, to īpašniekiem (turētājiem), sertificētiem veterinārārstiem un viņu prakses vietām,  dzīvniekiem lietotām zālēm, veterināro zāļu pieejamību lieltirgotavās, Latvijā atļautām zālēm, kā arī  cilvēkiem paredzēto zāļu reģistra publisko informāciju.
Tāpat E-sistēmā uztur tās darbībai nepieciešamos klasifikatorus un to izmaiņu vēsturi, identifikācijas un autentifikācijas servisus un veikto darbību audita pierakstus un datu apmaiņas servisus informācijas apmaiņai ar citām informācijas sistēmām un citu informāciju.
Projekta 26. un 27. punkts paredz informāciju, ko praktizējošs veterinārārsts un dzīvnieku īpašnieks var izgūt no e-sistēmas, pieļaujot iespēju labot datus 30 dienu laikā pēc datu ievadīšanas.
Projekta 28.–30. punktā noteikti pakalpojumi, ko e–sistēma piedāvā: datu sniedzēju reģistrāciju, datu sniedzēja autentifikāciju un autorizāciju, datu ievadīšanu sistēmā, datu saņemšanu un validāciju, datu apkopošanu  statistikas vajadzībām un atvērto datu kopu nodošanu data.gov.lv. Tāpat e–sistēma pieļauj datus nodot automatizēti, izmantojot datu apmaiņas servisus.
Projekta 31. punkts nosaka e–sistēmas lietotājus, kas ir datu ievadītāji, dzīvnieku īpašnieki (turētāji), dienestam paziņotie Latvijas Veterinārārstu biedrības darbinieki, kuri veiks sertificēto veterinārārstu reģistra uzturēšanu,  ierēdņi, kam sistēmas lietošanas tiesības nepieciešamas tiešo darba (amata) pienākumu veikšanai, kā arī valsts institūcijas, kurām regulāra piekļuve vienotajā sistēmā iekļautajai informācijai nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai.
Projekta 33.punkts nosaka, ka e–sistēmas valoda ir latviešu valoda.
Projekta 34. un 35. punkts nosaka e–sistēmas datu apstrādes mērķus un datu uzglabāšanas ilgumu.

Veterināro zāļu ražotājs, lieltirgotava un veterinārā aptieka sniedz informāciju dienestam par veterināro zāļu pārdošanu saskaņā ar noteikumu Nr. 336 4.–6. punktu. Informācija ir jāsniedz ne retāk ka 1 x pusgadā. Pēc noteikumu spēkā stāšanās mainīsies informācijas sniegšanas veids, informācija būs jāsniedz elektroniski. Ir jāparedz pārejas periodu, lai datu sniedzēji varētu iesniegt jau uzsākto datu apkopošanu atbilstoši termiņiem formātā, kas atbilst noteikumu Nr. 336 prasībām.

Projekta 34. punkts paredz pārejas periodu, nosakot laika periodu, līdz kuram apkopoto informāciju datu sniedzējs vēl var sniegt dienestam, nosūtot to no elektroniskā pasta adreses, ko ražotājs, lieltirgotava un veterinārā aptieka paziņojusi dienestam, formātā, ko var apstrādāt ar elektronisko izklājlapu redaktoru Microsoft Office Excel vai atvērtā koda programmatūru Open Office, izmantojot XLS datnes formātu.

Noteikumu Nr. 336 1.–5. pielikums nosaka veidlapas formātu un saturu, kādā datu sniedzējs ziņo dienestam datus par veterināro zāļu izplatīšanu. Savukārt projekts paredz, ka datus būs jāsniedz dienesta īpaši izveidotās veidnēs.

Projekta 1.–5. pielikums nosaka informāciju, ko datu sniedzējiem jāziņo par veterināro zāļu izplatīšanu, informāciju ievadot dienesta izveidotās veidnēs, kas pieejamas dienesta tīmekļvietnē vai ievadot tiešsaistē dienesta tīmekļvietnē.