Anotācija (ex-ante)

Nepieciešams aktualizēt 2026. gada prioritāro meža nozares atbalsta un attīstības programmu, projektu un aktuālo zinātniskās izpētes projektu kopu.

Grozījumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam (turpmāk – MAF). 

Lai 2026. gadā sasniegtu MAF mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2026. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes.

Ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Zaļā kursa mērķus, tostarp jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un ES Meža stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas veidotu pamatu meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanā un apsaimniekošanā, veicinātu Latvijas zinātnieku iesaistīšanos starptautiskos pētījumos, uzlabotu meža ekonomiskā devuma un koksnes izmantošanas monitoringu un uzskaiti. Tas sasaucas arī ar Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērto par nepieciešamību iegūt jaunas zināšanas meža jomā.

Diemžēl joprojām ir vērojama un bieži pat padziļinās izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Īstenojot MAF projektus, ir jāturpina darbs sabiedrības viedokļa un izpratnes pilnveidošanā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tā ietekmi uz klimata pārmaiņām un nozīmi aprites ekonomikā, kā arī nozares perspektīvām. Grozījumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, tāpēc attiecīgi mainās finansējums un tiek ierosināti jauni projekti.

Noteikumu 5.1. apakšpunktā valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:

1) "Meža dienu" pasākumu, kas tiek sekmīgi īstenots un atzinīgi novērtēts, iesaistot pašvaldības un attiecīgo pašvaldību nozares uzņēmumus, meža nozares iestādes un organizācijas, turpinot veicināt vietējās sabiedrības aktīvu līdzdarbošanos, pievēršot lielāku Latvijas sabiedrības uzmanību mežsaimniecībai un ainavai teritorijā, kā arī apzaļumotas teritorijas nepieciešamībai, īpaši parku, mežaparku un dendroloģisko stādījumu stāvoklim, palīdzot risināt to labiekārtošanu, kā arī sekmējot jaunu zināšanu iegūšanu semināros par aktuāliem tematiem. Paredzēts, ka projektu īstenos biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk – LPS), pamatojoties uz Pašvaldību likuma 79. pantu. LPS statūti noteic, ka viens no galvenajiem tās mērķiem ir pašvaldību kopēju problēmu risināšana un viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā, ievērojot pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumus. Šī projekta finansējums ir saglabāts iepriekšējā gada apmērā;

2) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasniegšanas norises informatīvajam un tehniskajam nodrošinājumam, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi un izteiktu atzinību nozarē strādājošajiem;

3) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanai un naudas balvu fondam plānotie izdevumi ir noteikti atbilstoši plānotajam apbalvojamo, izgatavojamo balvu skaitam un to izmaksām;

4) turpinot 2024. gadā izstrādāto un 2025. gadā uzsākto projektu ES iniciatīvas "Par 3 miljardiem koku vairāk", 2026. gadā ir plānots īstenot projekta iepriekšējā posmā tapušo ieviešanas plānu un finansēt projektu atbilstoši aktuālajam darba uzdevumam. Projekta mērķis ir rosināt Latvijas iedzīvotājus, zemes īpašniekus, uzņēmējus un valsts un pašvaldību iestādes pilnvērtīgi iesaistīties iniciatīvā, kas paredz līdz 2030. gadam ES teritoriju papildināt ar trīs miljardiem koku, kā arī tieši veicināt ES iniciatīvā reģistrēto koku skaita pieaugumu. Iniciatīva ir radusies saistībā ar ES Zaļo kursu kā Meža stratēģijas un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas daļa,. Tās mērķis ir meža platību, tā kvalitātes un izturības pret klimata pārmaiņām uzlabošana, kā arī artavas sniegšana CO₂ izmešu samazināšanā. Īstenojot šo projektu, Latvija dos nozīmīgu ieguldījumu gan savas mežsaimniecības ilgtspējas uzlabošanā, gan Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā. Projekta summa ir noteikta atbilstoši sagatavotajam darba uzdevumam. Projektu plānots uzdot izpildīt SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC), kura akcijas 99,38 % apmērā pieder valstij. Starp tā darbības mērķiem ir informācijas un izglītošanas pasākumi lauku attīstības politikas īstenošanai un pieejamu Eiropas Savienības sadarbības tīklu darbības nodrošināšana Latvijā, savukārt uzņēmuma pārstāvniecības struktūra ar 26 filiālēm visā Latvijā ļauj šos mērķus īstenot visplašākajā veidā;

6) Meža dienu pasākumu "Mežs ienāk Jelgavā" organizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (turpmāk – LBTU) Meža un vides zinātņu fakultāte sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Jelgavas pašvaldību un iestādi "Kultūra", kā arī Latvijas meža nozares organizācijām un uzņēmumiem, nozares izglītības iestādēm, amatniekiem un individuālā darba veicējiem. Katru gadu to apmeklē vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, lai izzinātu meža nozari – iegūtu zināšanas par koksnes un nekoksnes produktu izmantošanu, nozares nozīmi Latvijas ekonomikā, mežā nodarbināto profesiju plašo spektru un izglītības iespējām. Ir paredzēts, ka projektu izpildīs LBTU – vienīgā valsts nozīmes augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas nodrošina augstākās izglītības iegūšanu meža nozarē, tādējādi dodot visnozīmīgāko ieguldījumu jauno speciālistu apmācībā, nozares profesionālās un zinātniskās kapacitātes pamatu veidošanā un nākotnes perspektīvas saglabāšanā;

7) lai veicinātu MAF tapušo zinātniskās izpētes projektu rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un tās izpratni par šī darba nozīmību meža nozares, valsts ekonomikas un cilvēku labklājības uzlabošanā, tiks īstenots sabiedrības informēšanas projekts (noteikumu 5.1.4. punkts). Tas ir plānots kā informatīvā atbalsta projekts noteikumu 5.2. apakšpunktā noteiktajiem zinātniskās izpētes projektiem un noritēs ciešā sadarbībā to īstenotājiem;

8) tā kā meža nozare saskaras ar daudzām problēmām publiskajā komunikācijā, tad, lai stiprinātu sadarbību šajā komunikāciju, veidotu vienotu redzējumu un izstrādātu kopīgu komunikācijas stratēģiju, ir ierosināta apmācības programma, kuras īstenošanas laikā nozares komunikatori tiksies, apgūs jaunas prasmes un kopīgi strādās pie projekta uzdevumos noteiktajiem mērķiem;

9) lai veicinātu sabiedrības izpratni par koksnes ieguldījumu atjaunīgajā ekonomikā, zinātnes attīstībā un tās pārnesē uz jaunu materiālu izstrādi un ražošanu, tiks veidota dokumentālā filma, kuras fokusā būs sasniegumi un problēmas Latvijas koksnes ķīmijas jomā;

10) ievērojot arvien krasāko sabiedrības viedokļu polarizāciju dabas aizsardzības jautājumos un nepietiekamo izpratni par bioekonomikas nozīmi Latvijas valsts līdzsvarotā attīstībā, nepieciešams apvienot zinātnieku un profesionāļu spēkus, lai par šiem jautājumiem kvalitatīvi diskutētu ar sabiedrību ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, kuros reāli saduras dabas un bioekonomikas intereses. Bioekonomika Latvijā veido piektdaļu no visas pievienotās vērtības tautsaimniecībā un pusi no visa preču eksporta. Reģionos šie rādītāji ir vēl lielāki un apliecina, ka bioekonomika nav tikai sektorāls jautājums, bet arī būtiska daļa no sabiedrības labklājības, sociālā nodrošinājuma un pat valsts drošības. Tās rīcībā ir kapitāls, lai valstiski un atbildīgi veidotu mūsu kopējo nākotni. Meža nozare veido aptuveni pusi no visas bioekonomikas Latvijā. 2025. gadā tapuši divi nozīmīgi pētījumi, kuros izvērsti novērtēta meža nozares ietekme un attīstības iespējas kontekstā ar visas valsts līdzsvarotu attīstību:
Latvijas Universitātes 2025. gadā publicētais pētījums "Latvijas meža nozares līdzsvarotas attīstības potenciāla ekonomiskais novērtējums un attīstības scenāriji", kurā piedāvāts ieviest stratifikācijas principu "70–20–10" zemes izmantošanā (10 % stingrā aizsardzība, 20 % multifunkcionālā izmantošana, 70 % produktīva saimnieciskā izmantošana ar inovatīvām un zinātņietilpīgām metodēm), un KPMG pētījums "AS "Latvijas valsts meži", meža un saistīto nozaru sociālekonomiskās ietekmes izvērtējums", kurā detalizēti analizēti skaitļi par pievienoto vērtību, nodarbinātību, nodokļiem u. c. makroekonomiskajiem rādītājiem, kā arī vērtēti citi ar meža nozari saistītie faktori un dažādi scenāriji, kas ietekmētu nozares attīstību. Lai Latvijas reģionos iesaistītu sabiedrību un augstākās izglītības sektoru kvalitatīvā diskusijā par šiem jautājumiem, nepieciešams sarīkot piecas reģionālās konferences sadarbībā ar reģionu augstskolām šo pētījumu rezultātu nodošanai, apspriešanai un pārnesei uz lietotāju;

11) iepriekšējā MAF projektu periodā tika izstrādātas vadlīnijas dabai tuvai mežsaimniecībai, kas atbilst Latvijas apstākļiem. Lai šīs vadlīnijas aprobētu un ieviestu praksē, nepieciešamas apmācības un reģionālu semināru programmas ar mežzinātnieku un mežsaimnieku iesaistīšanos un savstarpējo sadarbību.

Meža nozares attīstībai grozījumu projekts 2026. gadā paredz šādus jaunus prioritārus zinātniskās izpētes projektus (turpmāk – izpētes projekti) noteikumu 5.2. apakšpunktā:

1) pētījums "Priekšlikumu izstrāde Nacionālā meža monitoringa pilnveidei, ietverot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa un otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringa komponentes, kā arī konsultatīvi zinātnisko atbalstu Latvijas pozīciju sagatavošanai par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru" (LVMI "Silava") ir papildināts ar egļu astoņzobu mizgrauža monitoringa sadaļu, atbilstoši palielinot finansējumu saskaņā ar šajā sadaļā noteiktajām izmaksām. Meža likuma 29.¹ pants deleģē LVMI "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu, tāpēc netiek plānota minētā zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Projekta īstenošana turpinās pilnveidot zināšanas par meža bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos. Darba uzdevums ir papildināts ar uzdevumiem pilnveidot Nacionālo meža monitoringu, iekļaujot tajā Dabas atjaunošanas regulā noteikto meža ekosistēmas indikatoru novērtēšanas metodiku un noteikt šo indikatoru skaitliskās vērtības par meža stāvokli uz 2024. gada 18. augustu. Tas jāveic saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030. gadam izvirzītajiem mērķiem, ES dabas atjaunošanas regulas projektā ietvertajiem mērķiem un monitoringa kritērijiem. Īstenojot projektu, tiks veicināta sadarbība ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm. Konsultatīvi zinātniskā atbalsta komponenta mērķis ir sniegt ar datiem pamatotu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Padomes ad hoc darba grupā par meža monitoringu un citur;

2) izpētes projekts "Mežsaimniecības un atsevišķu mežsaimniecības darbību ilgtermiņa ietekme uz meža resursu izmaiņām" paredzēts, lai novērtētu AEFC GLOBAL FOREST STANDARD ieviešanas ilgtermiņa ietekmi uz meža resursiem, vēsturiskās (vismaz pirms 40 gadiem īstenotās) meža meliorācijas un apmežošanas ietekmi uz pašreizējiem Latvijas mežiem, kā arī analizētu saimniecisko mežu adaptācijas indikatoru dinamiku, to ietekmējošos faktorus un sagatavotu rekomendācijas rīcībpolitikai;

3) izpētes projekts "Ūdensteču un mitrzemju aizsargjoslu ekosistēmu pakalpojumu, zemes lietojumu un nākotnes attīstības novērtējums" ir nepieciešams, lai izstrādātu vadlīnijas uz upju aizsargjoslu ekosistēmu pakalpojumiem balstītas piekrastes mežu apsaimniekošanas plānu sagatavošanai, kā arī izvērtētu purvu (mitrzemju) aizsargjoslu esošo situāciju pēc vēsturiskajiem un esošajiem datiem, izstrādātu rekomendācijas datu sagatavošanai ATIS, iespējamos normatīvo dokumentu grozījumus purva ekosistēmai atbilstošu aizsargjoslu platuma un apsaimniekošanas režīmu noteikšanai, kā arī FAO FRA meža seguma, zemes lietojumu izvērtējumam Latvijas parauglaukumos. Projekta nobeigumā ir paredzēts seminārs par datu analīzes rezultātiem un to vērtējumu saistībā ar ES biotopu 9080, 9180, 91E0 un 7140, 7160, 91D0 sastopamību un ieteicamo aizsargjoslu apsaimniekošanas pasākumu kopumu;

4) pētījuma "Pelnu mēslojuma ietekme uz meža ekosistēmas parametriem" galvenie uzdevumi būs novērtēt pelnu mēslojuma izmantošanas īstermiņa ietekmi uz atsevišķiem meža ekosistēmas parametriem, izmantojot mežaudzēs ierīkoto parauglaukumu esošās un papildu teritorijās ar nabadzīgām augsnēm, ierīkotajos parauglaukumos jauniegūtos datus, kā arī sagatavot rekomendācijas augsnes monitoringam teritorijās, kurās pelnu mēslojums tiks ienests mežā;

5) svarīgs ir izpētes projekts ekosistēmu pakalpojumu monetārās vērtības noteikšanai un meža ražības kāpināšanas aprēķiniem, jo tas sniedz zinātniski pamatotu pamatu ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, ļaujot novērtēt gan meža ekoloģisko ieguldījumu sabiedrības labklājībā, gan ekonomisko potenciālu nākotnes plānošanā. Monetāri novērtēti ekosistēmu pakalpojumi palīdz pieņemt līdzsvarotus lēmumus starp saimniecisko darbību un dabas kapitāla saglabāšanu, savukārt precīzi ražības kāpināšanas aprēķini dod iespēju optimizēt mežsaimniecības praksi, palielināt oglekļa piesaisti un stiprināt nozares konkurētspēju. Šis projekts veicinās ar datiem pamatotu meža politikas veidošanu, uzlabos resursu izmantošanas efektivitāti un palīdzēs Latvijai virzīties uz klimatneitralitāti un ilgtspējīgu bioekonomiku; 

6) projekta "Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Regulas par dabas atjaunošanu projekta ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvara, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību" aktualitāti nosaka gaidāmā regulas pieņemšana un stāšanās spēkā. Eiropas Padomes un Parlamenta regula par dabas atjaunošanu paredz, ka dalībvalstīm būs jāievieš atjaunošanas pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai uzlabotu meža ekosistēmu biodaudzveidību, vienlaikus ievērojot meža ugunsgrēku risku. Dalībvalstīm būs jāpanāk, lai valstī parasto meža putnu populāciju indekss ir ar augšupēju tendenci. Tāpat augšupejoša tendence būs jāpanāk vismaz sešiem no septiņiem meža ekosistēmu indikatoriem – stāvošai un gulošai atmirušai koksnei, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaram, meža savienojamībai, organiskā oglekļa uzkrājumam, to mežu īpatsvaram, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidībai. Lai panāktu šo mērķu izpildi, nepieciešams turpināt darbu pie priekšlikumu izstrādes iespējamajiem pasākumiem un to iekļaušanas nacionālajā plānā;

7) puse no Latvijas mežiem pieder lielākiem vai mazākiem privāto mežu īpašniekiem. Ik gadu vairāk nekā puse iegūto kokmateriālu tiek nozāģēta privātajos mežos. Saskaņā ar 2024.gada pētījuma "Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings" rezultātiem Valsts meža dienesta (VMD) datubāzē reģistrēti vairāk nekā 116 tūkst. meža īpašnieku, no tiem vairāk nekā 109 tūkst. ir fiziskas personas. Vērojama stabila tendence samazināties nelielu īpašumu īpatsvaram kopējā platībā, un vairāk kļūst īpašumu, kas lielāki par 50 ha. Tomēr kokmateriālu ieguve privātajos mežos joprojām nav prognozējama, bet tas apgrūtina vietējo koksnes apstrādes un pārstrādes attīstību ilgtermiņa koksnes piegādes nenoteiktības dēļ. 2024. gadā darbojas vairs tikai divi meža īpašnieku kooperatīvi, un tikai viens no tiem turpina attīstīties, gan piesaistot jaunus dalībniekus, gan paplašinot pakalpojumu klāstu. Pēc meža kooperatīvu datiem, tajos iesaistīti ap 1300 meža īpašnieku.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot ārvalstu pieredzi un iespējas Latvijā meža īpašnieku kooperācijas veicināšanai, lai uzlabotu privāto mežu apsaimniekošanu, celtu to vitalitāti un ražību, nodrošinātu stabilu meža resursu plūsmu investīciju piesaistei meža sektorā augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai, kā arī izstrādāt priekšlikumus valsts instrumentiem, ar kuriem visefektīvāk varētu veicināt privāto īpašnieku sadarbību un iesaisti lielajos investīciju projektos, kuru īstenošanai vajadzīgas stabila apaļkoku piegāde;

8) izpētes projekts metodikas izstrādei par to koksnes plūsmu aprēķiniem, kas no mežizstrādes tālāk pārstrādes procesā pārvēršas sortimentos un produktos, nodrošinās pārredzamu, standartizētu un no datu viedokļa uzticamu pamatu tam, kā mežizstrādē iegūtā koksne pārvēršas sortimentā un produkcijā visā pārstrādes ķēdē. Izstrādātā metodika ļaus precīzi noteikt resursu izmantošanas efektivitāti, samazināt zudumus, uzlabot plānošanu un nodrošināt labāku prognozējamību gan uzņēmumiem, gan politikas veidotājiem. Vienots aprēķinu ietvars palīdzēs stiprināt nozares konkurētspēju, veicinās ilgtspējīgu meža resursu izmantošanu un sniegs pamatu uz pierādījumiem balstītai lēmumu pieņemšanai bioekonomikas attīstībā;

9) 2025. gadā turpināsies Eiropas Komisijas finansētā tīkla "Forestvalue" starpvalstu projekts "Ti-ReX" – "Ietvars reģenerēto kokmateriālu pārdomātai stāvokļa novērtēšanai, lai pagarinātu ilgdzīvojošu koksnes izstrādājumu kalpošanas laiku, izmantojot nesagraujošu testēšanu un automatizētu datu pēcapstrādi", sākoties projekta otrajai trešdaļai. Projekta partneris ir Vidzemes augstskola, kas pārstāv Latviju, izpildot darba uzdevumus atbilstoši projekta plāniem. Pamatojoties uz Somijā un Zviedrijā izstrādātu metodoloģiju, šogad projektā notiks koka būvmateriālu krājumu un plūsmu kartēšana, verifikācija un validācija. Metodoloģija tiks pielāgota atbilstoši Latvijā pieejamiem datiem. Tas ļaus noskaidrot potenciālās resursu plūsmas no ēkām, lai iegūtos resursus varētu izmantot atkārtoti, ievērojot to tehnisko stāvokli un potenciālos ieguvumus no aprites ekonomikas viedokļa. Šīs pieejas pievienotā vērtība tiks novērtēta, izmantojot MFA (materiālu plūsmu analīzi) un LCA (dzīvescikla aprēķinus).

2026. gada valsts atbalsta finansējumu novirzot prioritāro jomu attīstībai un pētniecībai, finansējuma sadalījums noteikumu 18. punktā minētajiem projektiem precizēts atbilstoši finansējuma pieejamībai un mērķprogrammas aktualitātei. 

Noteikumu 3. punktā norādītā valsts finansējuma summa jāaktualizē atbilstoši 2026. gadā noteiktajam finansējuma sadalījumam.

3. punkts aktualizēts.

Noteikumu 7. punktā ir zinātniskajām institūcijām ir ierobežotas iespējas pieteikties projektu izpildei.

Iekļauta iespēja pieteikties zinātniskajām institūcijām vai atsevišķām to struktūrvienībām.

Noteikumu 18. punktā norādītās summas mērķprogrammu finansējumam ierobežo finansējuma sadalījumu pēc aktuālās situācijas.

18. punktā norādīts kopējais mērķprogrammām novirzītais finansējums. Finansējuma sadalījumu pa atsevišķiem projektiem nosaka ekspertu vērtējums un MAF Padomes lēmums (38. punkts).

66.1. apakšpunktā un 68. punktā dublējas prasībās projekta izpildītājiem.

68. punkta saturs pārnests uz 66.1. apakšpunktu un apvienots ar to.

5. pielikumā minētās prasības periodiskajiem izdevumiem rada nevienlīdzīgas iespējas ceturkšņa izdevumiem salīdzinājumā ar regulāriem mēnešrakstiem.

Prasības izdevumu biežumam samazinātas līdz četrām reizēm gadā, lai pretendentu lokā ietvertu arī ceturkšņa izdevumus. Tāpat precizēta arī atbildība par raidījumu pieejamību tīmekļvietnēs pēc publicitātes.

Meža nozares problemātikas atspoguļošanā MAF projektos vērojama vēstījumu sadrumstalotība un pārmērīga izkliede.

Papildu nosacījumi pretendentiem, kas pārstāv plašsaziņas līdzekļus konkursā par sabiedrības un meža īpašnieku informēšanu un izglītošanu, lai veidotu raidījumus radio vai televīzijā vai publikācijas tīmekļvietnēs, papildināti ar meža nozarei aktuālo tematu sarakstu.

Saistībā ar kanāla TV24 aiziešanu no bezmaksas virszemes apraides, ir ievērojami samazinājusies televīzijas kanālu iespēja pretendēt uz valsts atbalstu raidījumu veidošanā par meža nozares attīstības jautājumiem. 

5. pielikumā "Papildu nosacījumi pretendentiem, kas pārstāv plašsaziņas līdzekļus" ir svītrota prasība par obligātu bezmaksas virszemes apraidi.