25-TA-2566: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena organizēšanas un saraksta kārtošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena organizēšanas un saraksta kārtošanas noteikumi” (turpmāk – Projekts) ir izstrādāts, lai pilnveidotu profesionālo patentpilnvarnieku eksaminācijas organizēšanu, profesionālo patentpilnvarnieku saraksta veidošanu un uzturēšanu. Vienlaikus Projekts paredz precizēt normas, pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (turpmāk – RIIPL) un grozījumiem likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kā arī tiek aktualizētas tiesību normas atbilstoši esošajai situācijai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta galvenais mērķis ir pilnveidot profesionālo patentpilnvarnieku eksaminācijas kārtību, organizēšanu un prasības, kā arī profesionālo patentpilnvarnieku saraksta veidošanu un uzturēšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ņemot vērā to, ka katru gadu no jauna izveidota profesionālo patentpilnvarnieku eksāmenu Komisija uzsāk savu darbību, noteikumiem nepieiciešams stāties spēkā 2026. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumi Nr. 146 “Noteikumi par profesionālo patentpilnvarnieku sarakstu, tā uzturēšanas kārtību un profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena kārtību” (turpmāk – Noteikumi) nav aktualizēti kopš 2016. gada, līdz ar to Projekts paredz aktualizēt regulējumu atbilstoši šā brīža situācijai.
Pašreiz profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmens (turpmāk – Eksāmens) tiek organizēts divas reizes gadā – maijā un novembrī. Šādas prakses mērķis ir nodrošināt regulāras iespējas pretendentiem kārtot Eksāmenu, tomēr analizējot pēdējo četru gadu laikā saņemto pretendentu pieteikumu skaitu, secināts, ka pretendentu pieteikumu apjoms ir ļoti neliels un saglabājas stabils. Ņemot vērā minēto, Projektā paredzēts mainīt Eksāmena organizēšanas biežumu, nosakot, ka Eksāmenu turpmāk Patentu valde organizēs reizi gadā. Šāds regulējums ļaus racionālāk izmantot iestādes administratīvos resursus un sabalansēt patentpilnvarnieku noslodzi, kas iesaistās Eksāmena organizēšanā, kā arī veicinās pārskatāmu un plānotu eksāmena norisi atbilstoši reālajam pieprasījumam.
Šobrīd Noteikumos ir noteikts, ka Eksāmens noris divās daļās – praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšana rakstveidā izvēlētajā specializācijā un mutiskā pārbaude par pretendenta teorētiskajām zināšanām. Izvērtējot situāciju tika konstatēts, ka intelektuālā īpašuma joma bieži vien ir horizontāla un nav atrauta no citām jomām - reģistrējot rūpnieciskā īpašuma objekta tiesības, tās var būt saistītas ne tikai ar patenta jomu, bet arī preču zīmju un dizainparaugu, tāpēc Projektā paredzēts, ka Eksāmenā būs vēl viena daļa - vispārīgo zināšanu pārbaude (tests) intelektuālā īpašuma jautājumos, jo ir svarīgi, ka profesionālam patentpilnvarniekam ir vispārējas zināšanas arī citās intelektuālā īpašuma jomās. Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācija Projektā ir galvenā prioritāte, it īpaši jo no 2021. gada profesionālie patentpilnvarnieki ir tiesīgi iesniegt tiesā kasāciju, tādējādi, norādot uz profesijas augstajām prasībām arī tiesvedības jautājumos.
Atbilstoši veiktajiem grozījumiem, ja ir beidzies profesionālā patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma termiņš un Patentu valde mēneša laikā no šā līguma termiņa izbeigšanās nav saņēmusi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopiju un rakstveida iesniegumu par ziņu iekļaušanu sarakstā, Patentu valdes direktors ir tiesīgs apturēt profesionālā patentpilnvarnieka profesionālo darbību līdz iesnieguma un apdrošināšanas līguma kopijas saņemšanai (RĪIPL 134. panta 1.1 daļa). Līdz ar to Projektā ir nepieciešami grozījumi, nosakot kārtību gadījumos, kad šī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopija nav iesniegta.
Ņemot vērā to, ka Projekta grozījumu apjoms pārsniedz vairāk kā pusi no spēkā esošā Noteikumu projekta, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktā noteiktajam, ir izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts.
Pašreiz profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmens (turpmāk – Eksāmens) tiek organizēts divas reizes gadā – maijā un novembrī. Šādas prakses mērķis ir nodrošināt regulāras iespējas pretendentiem kārtot Eksāmenu, tomēr analizējot pēdējo četru gadu laikā saņemto pretendentu pieteikumu skaitu, secināts, ka pretendentu pieteikumu apjoms ir ļoti neliels un saglabājas stabils. Ņemot vērā minēto, Projektā paredzēts mainīt Eksāmena organizēšanas biežumu, nosakot, ka Eksāmenu turpmāk Patentu valde organizēs reizi gadā. Šāds regulējums ļaus racionālāk izmantot iestādes administratīvos resursus un sabalansēt patentpilnvarnieku noslodzi, kas iesaistās Eksāmena organizēšanā, kā arī veicinās pārskatāmu un plānotu eksāmena norisi atbilstoši reālajam pieprasījumam.
Šobrīd Noteikumos ir noteikts, ka Eksāmens noris divās daļās – praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšana rakstveidā izvēlētajā specializācijā un mutiskā pārbaude par pretendenta teorētiskajām zināšanām. Izvērtējot situāciju tika konstatēts, ka intelektuālā īpašuma joma bieži vien ir horizontāla un nav atrauta no citām jomām - reģistrējot rūpnieciskā īpašuma objekta tiesības, tās var būt saistītas ne tikai ar patenta jomu, bet arī preču zīmju un dizainparaugu, tāpēc Projektā paredzēts, ka Eksāmenā būs vēl viena daļa - vispārīgo zināšanu pārbaude (tests) intelektuālā īpašuma jautājumos, jo ir svarīgi, ka profesionālam patentpilnvarniekam ir vispārējas zināšanas arī citās intelektuālā īpašuma jomās. Profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācija Projektā ir galvenā prioritāte, it īpaši jo no 2021. gada profesionālie patentpilnvarnieki ir tiesīgi iesniegt tiesā kasāciju, tādējādi, norādot uz profesijas augstajām prasībām arī tiesvedības jautājumos.
Atbilstoši veiktajiem grozījumiem, ja ir beidzies profesionālā patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma termiņš un Patentu valde mēneša laikā no šā līguma termiņa izbeigšanās nav saņēmusi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopiju un rakstveida iesniegumu par ziņu iekļaušanu sarakstā, Patentu valdes direktors ir tiesīgs apturēt profesionālā patentpilnvarnieka profesionālo darbību līdz iesnieguma un apdrošināšanas līguma kopijas saņemšanai (RĪIPL 134. panta 1.1 daļa). Līdz ar to Projektā ir nepieciešami grozījumi, nosakot kārtību gadījumos, kad šī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopija nav iesniegta.
Ņemot vērā to, ka Projekta grozījumu apjoms pārsniedz vairāk kā pusi no spēkā esošā Noteikumu projekta, atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktā noteiktajam, ir izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumos ir noteikts, ka Patentu valde Eksāmenu organizē divas reizes gadā – maijā un novembrī. Analizējot pēdējo četru gadu laikā saņemto pretendentu pieteikumu skaitu, secināts, ka pretendentu pieteikumu apjoms ir ļoti neliels un saglabājas stabils, proti, 2021. gadā bija tikai 1 pretendenta pieteikums profesionālo patentpilnvarnieku Eksāmena kārtošanai, 2022. gadā – 2, 2023. gadā – 4 un 2024. gadā – 3 pieteikumi (no kuriem 2 pieteikumi ir no vienas un tās pašas personas). Ņemot vērā minēto, secināts, ka Eksāmena organizēšana divas reizes gadā nav lietderīga un rada nesamērīgu administratīvo slogu gan Patentu valdei, gan Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācijas pārstāvjiem.
Līdz ar to Projektā piedāvātie grozījumi un pāreja uz Eksāmena organizēšanu vienu reizi gadā (maijā) ir loģisks un efektīvs solis, kas nodrošinās resursu racionālāku izmantošanu, paaugstinās Eksāmena kvalitāti un veicinās efektīvāku patentpilnvaroto sertifikācijas procesu kopumā. Vienlaikus norādāms, ka Eksāmena organizēšana vienu reizi gadā motivētu pretendentus rūpīgāk gatavoties un koncentrēties uz noteikto Eksāmenu.
Līdz ar to Projektā piedāvātie grozījumi un pāreja uz Eksāmena organizēšanu vienu reizi gadā (maijā) ir loģisks un efektīvs solis, kas nodrošinās resursu racionālāku izmantošanu, paaugstinās Eksāmena kvalitāti un veicinās efektīvāku patentpilnvaroto sertifikācijas procesu kopumā. Vienlaikus norādāms, ka Eksāmena organizēšana vienu reizi gadā motivētu pretendentus rūpīgāk gatavoties un koncentrēties uz noteikto Eksāmenu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumu 2. punktu nosakot, ka Eksāmenu Patentu valde organizē vienu reizi gadā – maijā. Eksāmena norises datumu Patentu valde publisko savā tīmekļvietnē līdz 1. februārim. Aktualizētā eksāmena programma tiek publiskota Patentu valdes tīmekļvietnē līdz 1. martam.
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumos ir noteikts, ka Eksāmens noris divās daļās, proti, praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšana rakstveidā un mutiskā pārbaude par pretendenta teorētiskajām zināšanām pretendenta izvēlētajā konkrētajā specializācijā. Izvērtējot situāciju konstatēts, ka intelektuālā īpašuma joma bieži vien ir horizontāla un nav atrauta no citām jomām - reģistrējot rūpnieciskā īpašuma objekta tiesības, tās var būt saistīts ne tikai ar patenta jomu, bet arī preču zīmju un dizainparaugu, līdz ar to secināts, ka nozīmīgi būtu arī pārliecināties, ka pretendents ir kompetents vispārīgos intelektuālā īpašuma jautājumos. Vispārējo zināšanu pārbaude (tests) nodrošinās Eksāmena komisijai pārliecināties, ka pretendentiem ir zināšanas kopumā par intelektuālā īpašuma jomu, ne tikai šauri izvēlētajā specializācijā.
Tā kā intelektuālā īpašuma objekti bieži vien tiek aizsargāti ne tikai kā vienas tiesību sistēmas objekti, bet tie var skart arī vairākas (preču zīmes, patents, dizainparaugs vai autortiesības utt.), šāda papildu Eksāmena daļa palīdzēs pilnvērtīgāk Eksāmena komisijai pārliecināties par pretendenta zināšanām intelektuālā īpašuma jomā. Vispārējo zināšanu pārbaude (tests) par intelektuālo īpašumu jomu kopumā palīdzētu nodrošināt, ka patentpilnvarnieki ir gatavi piedāvāt profesionālu un visaptverošu pakalpojumu. Vienlaikus vispārējo zināšanu pārbaudes (testa) iekļaušana Eksāmenā palīdzētu līdzsvarot praktiskās un teorētiskās zināšanas.
Tā kā intelektuālā īpašuma objekti bieži vien tiek aizsargāti ne tikai kā vienas tiesību sistēmas objekti, bet tie var skart arī vairākas (preču zīmes, patents, dizainparaugs vai autortiesības utt.), šāda papildu Eksāmena daļa palīdzēs pilnvērtīgāk Eksāmena komisijai pārliecināties par pretendenta zināšanām intelektuālā īpašuma jomā. Vispārējo zināšanu pārbaude (tests) par intelektuālo īpašumu jomu kopumā palīdzētu nodrošināt, ka patentpilnvarnieki ir gatavi piedāvāt profesionālu un visaptverošu pakalpojumu. Vienlaikus vispārējo zināšanu pārbaudes (testa) iekļaušana Eksāmenā palīdzētu līdzsvarot praktiskās un teorētiskās zināšanas.
Risinājuma apraksts
Papildināt Noteikumu 3. punktu, nosakot, ka Eksāmens norisinās trīs daļās, precizējot attiecīgās Eksāmena daļas. Tiktu noteikts, ka papildu kāzusa risināšanai un mutiskajai pārbaudei pretendentam jākārto arī vispārējo zināšanu pārbaude (tests). Vienlaikus papildinot Projektu ar Noteikumu 30. punktu, ka vispārējo zināšanu pārbaude (tests) ir nokārtota, ja ir pareizi atbildēti vismaz 80% no pārbaudē iekļautajiem jautājumiem.
Problēmas apraksts
Spēkā esošie Noteikumi paredz, ka Eksāmena komisija (turpmāk – Komisija) lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, atklāti balsojot, taču līdz šim netika skaidri noteikts minimālais Komisijas locekļu skaits, kas nepieciešams, lai Komisija būtu lemtspējīga. Lai nodrošinātu koleģiālu un līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, kā arī samazinātu risku, ka lēmums tiek balstīts tikai uz vienas vai divu personu viedokli, Noteikumos tiek precizēts, ka Komisija ir lemtspējīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri locekļi. Šāds regulējums nodrošina pietiekamu pārstāvniecību un saglabā lēmumu leģitimitāti, vienlaikus veicinot elastību gadījumos, kad daļa komisijas locekļu objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, slimības vai komandējuma) nevar piedalīties sēdē.
Lēmumu pieņemšana turpmāk notiks ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, komisijas priekšsēdētājam vairs nav izšķirošās balss. Tā vietā noteikta alternatīva procedūra – tiek organizēta papildu izvērtēšanas sanāksme. Ja arī pēc atkārtota balsojuma balsu skaits sadalās vienādi, tiek pieņemts, ka balsojums ir negatīvs, un to atzīmē protokolā.
Šāda pieeja nodrošina caurskatāmību un objektivitāti lēmumu pieņemšanā, vienlaikus mazinot iespēju, ka viens Komisijas loceklis (priekšsēdētājs) varētu vienpersoniski noteikt gala iznākumu. Tādējādi tiek veicināta kopīga atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un stiprināta Komisijas koleģialitāte.
Lēmumu pieņemšana turpmāk notiks ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, komisijas priekšsēdētājam vairs nav izšķirošās balss. Tā vietā noteikta alternatīva procedūra – tiek organizēta papildu izvērtēšanas sanāksme. Ja arī pēc atkārtota balsojuma balsu skaits sadalās vienādi, tiek pieņemts, ka balsojums ir negatīvs, un to atzīmē protokolā.
Šāda pieeja nodrošina caurskatāmību un objektivitāti lēmumu pieņemšanā, vienlaikus mazinot iespēju, ka viens Komisijas loceklis (priekšsēdētājs) varētu vienpersoniski noteikt gala iznākumu. Tādējādi tiek veicināta kopīga atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un stiprināta Komisijas koleģialitāte.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumu 17. punktu nosakot, ka Komisija ir lemtspējīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri komisijas locekļi. Komisija lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, komisijas priekšsēdētājs organizē atkārtotu izvērtēšanas sanāksmi. Ja arī pēc atkārtota balsojuma balsu skaits sadalās vienādi, tiek pieņemts, ka balsojuma ir negatīvs, un to atzīmē protokolā.
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumi nosaka konkrētas patentpilnvarnieku sarakstā iekļaujamās ziņas par personām, kas atbilst RIIPL 121. panta otrajā daļā minētajām prasībām, taču, lai būtu skaidrāk atspoguļota Patentu valdes rīcība ar patentpilnvarnieku sarakstu un tajā iekļauto informāciju, Projektā paredzēts papildināt patentpilnvarnieku sarakstu ar tā uzturēšanās kārtību, kā arī ar papildus norādāmo kontaktinformāciju tajā (tālruni, elektroniskā pasta adresi, tīmekļvietni u.c.), lai Patentu valdes darbinieki, kā arī trešās personas spētu sazināties, izmantojot sev ērtāk izmantojamo saziņas veidu.
Noteikumi paredz, ka patentpilnvarnieku sarakstā tiek iekļautas ziņas par patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma spēkā esību, taču līdz šim netika norādīts konkrēts datums, līdz kuram šis līgums ir spēkā. Lai radītu lielāku tiesisko noteiktību par iekļautās informācijas aktualitāti un sniegtu precīzāku priekšstatu potenciālajiem klientiem, Noteikumu projekts paredz precizēt attiecīgos punktus, nosakot, ka patentpilnvarnieku sarakstā tiks norādīts arī datums, līdz kuram civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums ir spēkā.
Noteikumi paredz, ka patentpilnvarnieku sarakstā tiek iekļautas ziņas par patentpilnvarnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma spēkā esību, taču līdz šim netika norādīts konkrēts datums, līdz kuram šis līgums ir spēkā. Lai radītu lielāku tiesisko noteiktību par iekļautās informācijas aktualitāti un sniegtu precīzāku priekšstatu potenciālajiem klientiem, Noteikumu projekts paredz precizēt attiecīgos punktus, nosakot, ka patentpilnvarnieku sarakstā tiks norādīts arī datums, līdz kuram civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums ir spēkā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumu 40.6. apakšpunktu, precizējot, ka personas patentpilnvarnieku sarakstā var norādīt arī citu kontaktinformāciju (tālruni, elektroniskā pasta adresi u.c.); papildināt Noteikumu 40.7. apakšpunktu, nosakot patentpilnvarnieku sarakstā norādāmo datumu, līdz kuram ir spēkā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums; papildināt Noteikumu 40.8. apakšpunktu, nosakot, ka patentpilnvarnieku sarakstā, kā arī Patentu valdes tīmekļvietnē tiks publicētas ziņas par dalībvalstu patentpilnvarniekiem, kuriem ir tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā, norādot vārdu un uzvārdu, specializāciju, svešvalodu zināšanas, prakses vietas adresi Latvijā un datumu, līdz kuram dalībvalsts patentpilnvarniekam ir tiesības uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā.
Problēmas apraksts
Patentu valdes praksē bieži tiek konstatētas nepilnības attiecībā uz profesionālo patentpilnvarnieku ziņu iesniegšanu. Nereti tiek iesniegts tikai iesniegums “Par ziņu iekļaušanu profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā” (turpmāk – iesniegums), nepievienojot tam civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma kopiju, vai arī pretēji – tiek iesniegta tikai apdrošināšanas līguma kopija, bez attiecīgā iesnieguma. Šāda situācija rada neskaidrības un palielina administratīvo slogu Patentu valdei, jo nepieciešams veikt papildu pieprasījumus un saskaņošanas darbības.
Lai nodrošinātu procesu efektivitāti un vienotu pieeju ziņu iekļaušanai profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā, Noteikumos tiek precizēts, ka iesniegumam obligāti jāpievieno attiecīgā apdrošināšanas līguma kopija.
Tāpat, saskaņā ar grozījumiem RIIPL134. panta 1.1 daļā, Patentu valdes direktoram ir piešķirtas tiesības apturēt profesionālā patentpilnvarnieka darbību gadījumos, kad mēneša laikā pēc civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma termiņa beigām netiek iesniegta ne apdrošināšanas līguma kopija, ne iesniegums par ziņu atjaunošanu sarakstā. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti nesatur skaidru regulējumu, kā Patentu valdei rīkoties šādās situācijās.
Praksē bieži tiek konstatēti gadījumi, kad patentpilnvarnieki neiesniedz minētos dokumentus noteiktajā termiņā, kā rezultātā patentpilnvarnieku sarakstā saglabājas neaktuāla informācija. Šāda situācija var maldināt potenciālos pakalpojumu saņēmējus, kuri, uzticoties sarakstā norādītajai informācijai, var izvēlēties profesionāli, kurš faktiski nav tiesīgs sniegt attiecīgos pakalpojumus, piemēram, apdrošināšanas neesamības dēļ.
Tādēļ tiek ieviests regulējums, kas paredz iespēju Patentu valdes direktoram 5 darbdienu laikā pieņemt lēmumu apturēt profesionālā patentpilnvarnieka darbību līdz brīdim, kad tiek iesniegta apdrošināšanas līguma kopija un attiecīgais iesniegums. Šāds mehānisms nodrošina vienlīdzīgu pieeju visiem patentpilnvarniekiem, sekmē caurspīdīgu un konsekventu regulējumu, kā arī novērš nepamatotu priekšrocību iegūšanu tiem, kas noteiktās prasības neievēro.
Lai nodrošinātu procesu efektivitāti un vienotu pieeju ziņu iekļaušanai profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā, Noteikumos tiek precizēts, ka iesniegumam obligāti jāpievieno attiecīgā apdrošināšanas līguma kopija.
Tāpat, saskaņā ar grozījumiem RIIPL134. panta 1.1 daļā, Patentu valdes direktoram ir piešķirtas tiesības apturēt profesionālā patentpilnvarnieka darbību gadījumos, kad mēneša laikā pēc civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma termiņa beigām netiek iesniegta ne apdrošināšanas līguma kopija, ne iesniegums par ziņu atjaunošanu sarakstā. Pašlaik spēkā esošie normatīvie akti nesatur skaidru regulējumu, kā Patentu valdei rīkoties šādās situācijās.
Praksē bieži tiek konstatēti gadījumi, kad patentpilnvarnieki neiesniedz minētos dokumentus noteiktajā termiņā, kā rezultātā patentpilnvarnieku sarakstā saglabājas neaktuāla informācija. Šāda situācija var maldināt potenciālos pakalpojumu saņēmējus, kuri, uzticoties sarakstā norādītajai informācijai, var izvēlēties profesionāli, kurš faktiski nav tiesīgs sniegt attiecīgos pakalpojumus, piemēram, apdrošināšanas neesamības dēļ.
Tādēļ tiek ieviests regulējums, kas paredz iespēju Patentu valdes direktoram 5 darbdienu laikā pieņemt lēmumu apturēt profesionālā patentpilnvarnieka darbību līdz brīdim, kad tiek iesniegta apdrošināšanas līguma kopija un attiecīgais iesniegums. Šāds mehānisms nodrošina vienlīdzīgu pieeju visiem patentpilnvarniekiem, sekmē caurspīdīgu un konsekventu regulējumu, kā arī novērš nepamatotu priekšrocību iegūšanu tiem, kas noteiktās prasības neievēro.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 46. punktu, nosakot, ka Noteikumu 40.7. apakšpunktā minētās ziņas iekļauj sarakstā, ja iesniegumam “Par ziņu iekļaušanu profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā” pievienota Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 134. panta 1.1 daļas noteikumiem atbilstoša apdrošināšanas līguma kopija. Ja mēneša laikā no patentpilnvarnieka profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma termiņa izbeigšanās Patentu valdē nav iesniegts iesniegums un apdrošināšanas līguma kopija, Patentu valdes direktors piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu apturēt patentpilnvarnieka profesionālo darbību līdz iesnieguma “Par ziņu iekļaušanu profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā” un tam pievienotās apdrošināšanas līguma kopijas saņemšanai. Šis lēmums nav pārsūdzams.
Problēmas apraksts
Līdz šim Patentu valdes uzturētajā profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā ikvienai personai bija pieejama informācija par visiem profesionālajiem patentpilnvarniekiem, tajā skaitā par personām, kuru apdrošināšanas līgumu termiņš bija beidzies vai apturēta profesionālā darbība. Noteikumu projekts paredz precizēt patentpilnvarnieku sarakstā iekļaujamo informāciju, nosakot, ka tajā tiks atspoguļota tikai aktuālā informācija par profesionālajiem patentpilnvarniekiem, kuri praktizē vai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesiski praktizēt. Neaktuālā informācija par personām, kuras iepriekš bijušas iekļautas sarakstā, bet nav spēkā esošs profesionālā patentpilnvarnieka statuss, tiks dzēsta no Patentu valdes tīmekļvietnes. Šāds precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu sarakstā iekļautās informācijas ticamību, veicinātu tiesisko skaidrību un novērstu trešo personu maldināšanas risku.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 46. punktu, nosakot, ja Patentu valdes direktors saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 134. pantu un 135. pantu aptur, atstādina vai izslēdz profesionālo patentpilnvarnieku no saraksta, Patentu valde ziņas par viņu dzēš no publiskās saraksta vides savā tīmekļvietnē pēc lēmuma spēkā stāšanās.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem RIIPL un grozījumiem likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” Latvijas Republikā atzīst ne tikai Eiropas Savienības dalībvalsts, bet arī Eiropas Ekonomikas zonas valsts profesionālā patentpilnvarnieka kvalifikāciju, kas apliecināta ar attiecīgās valsts kompetentu institūciju izsniegtajiem dokumentiem par tiesībām darboties par profesionālo patentpilnvarnieku šajā valstī. Tādējādi ir nepieciešams salāgot vienveidīgas prasības arī Noteikumos.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot no Noteikumu VI. nodaļas nosaukuma “Eiropas Savienības” un papildināt ar vārdiem “Dalībvalsts patentpilnvarnieka kvalifikācijas izvērtēšana tiesību piešķiršanai uz pagaidu profesionālo darbību Latvijā”. Vienlaikus papildinot Projekta 51. punktu ar Patentu valdei iesniedzamajiem dokumentiem, saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 136. pantā minēto.
Problēmas apraksts
Šobrīd Eksāmena praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšana notiek rakstveidā, bez iespējas izmantot datoru. Šāda pieeja neatbilst mūsdienu digitālās vides standartiem un netiek izmantotas esošās tehnoloģiskās iespējas. Lai gan normatīvo aktu izmaiņas nenotiek bieži, to elektroniska pieejamība Eksāmena laikā ļautu nodrošināt ērtāku un vienotāku darbu, turklāt mazinātu arī tehnisko slogu Patentu valdei. Dodot iespēju pretendentiem Eksāmena laikā izmantot datoru, tas uzlabotu kāzusa lasāmību un skaidrību, padarītu vērtēšanas procesu objektīvāku un ļautu ieviest mūsdienīgus tehniskos risinājumus eksāmena procesa pārraudzībai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Eksāmena atbilstību mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām un paaugstinātu tā efektivitāti, Projekts paredz papildināt Noteikumu 32. punktu. Tiks noteikts, ka praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanai Patentu valde var nodrošināt datoru, kurā pretendents risina uzdevumu datorrakstā un elektroniski piekļūst nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem bez komentāriem. Šāds risinājums uzlabotu Eksāmena norises kvalitāti, kā arī atvieglotu eksaminācijas organizēšanu un novērtēšanu.
Problēmas apraksts
Šobrīd Patentu valdē iesniedzamās veidlapas (gan veidlapu saturu, gan paraugu) nosaka Noteikumi. Pastāvīgi attīstoties un ieviešot jaunas funkcionālās iespējas, katru reizi ir nepieciešams veikt grozījumus to lietošanu reglamentējošos Noteikumos. Nolūkā pilnveidot saņemto dokumentu un datu apstrādes procedūras, novērst "normatīvo aktu plūdus" un veicināt efektīvu un klientiem labvēlīgāku Patentu valdes pakalpojumu sniegšanu, plānots atteikties no veidlapu apstiprināšanas ar Ministru kabineta noteikumiem, nosakot Noteikumos tikai iesniedzamo ziņu saturu.
Konkrētu veidlapu dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu Patentu valde publicēs savā tīmekļa vietnē, nodrošinot veidlapu pieejamību gan elektroniskajā vidē, gan klātienē.
Konkrētu veidlapu dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu Patentu valde publicēs savā tīmekļa vietnē, nodrošinot veidlapu pieejamību gan elektroniskajā vidē, gan klātienē.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot Noteikumu 1.,2.,3.,4. pielikumus, nosakot Noteikumos tikai iesniedzamo šo ziņu saturu (5. punkts, 41. punkts un 51. punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- - profesionālie patentpilnvarnieki, kas iekļauti Patentu valdes profesionālo patentpilnvarnieku reģistrā; - profesionālo patentpilnvarnieku pretendenti; - citu Eiropas Savienības dalībvalstu patentpilnvarnieki.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 2016. gada 8. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 146 “Noteikumi par profesionālo patentpilnvarnieku sarakstu, tā uzturēšanas kārtību un profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena kārtību” zaudē spēku.
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Patentu valdeNevalstiskās organizācijas
NēCits
LATVIJAS PROFESIONĀLO PATENTPILNVARNIEKU ASOCIĀCIJA6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/aeef6808-4706-491e-8aa3-9bf9a4070e9c
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Nē, neietekmēs, Patentu valde no valsts budžeta nefinansēta iestāde, no sniegto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumiem pašfinansējoša iestāde. Noteikumu projekta paredzēto normu īstenošana tiks nodrošināta Patentu valdes esošā budžeta ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek pilnveidots Patentu valdes tīmekļvietnē publicētais profesionālo patentpilnvarnieku saraksts, proti, tajā tiks atspoguļota tikai aktuālā informācija par profesionālajiem patentpilnvarniekiem, kuri praktizē vai atbilstoši normatīvajiem aktiem ir tiesiski praktizēt savu profesionālo darbību, kā arī atrunāta kārtība, kā rīkoties Patentu valdes direktoram situācijās, kad patentpilnvarnieks neiesniedz iesniegumu un tam pievienoto apdrošināšanas līguma kopiju. Papildus tam tiek pilnveidota profesionālo patentpilnvarnieku eksaminācijas kārtība, organizēšana un noteiktās prasības.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Patentu valde profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā iekļautās ziņas apkopo un glabā elektroniski, lai nodrošinātu pārskatāmu un tiesiski pamatotu informācijas uzskaiti par profesionālajiem patentpilvarniekiem, kuri ir tiesīgi sniegt profesionālu palīdzību rūpnieciskā īpašuma jomā.
Pēc profesionālā patentpilnvarnieka izslēgšanas no saraksta, saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 135. pantu, Patentu valde glabā informāciju par attiecīgo personu 5 (piecus) gadus. Šāds termiņš nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārbaudīt profesionālo patentpilnvarnieku statusu gadījumos, kad tiek iesniegts lūgums atjaunot profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā vai rodas nepieciešamība izvērtēt iepriekšējās darbības atbilstību normatīvajām prasībām.
Savukārt, ja Patentu valdes direktors saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 134. pantu ir pieņēmis lēmumu par profesionālā patentpilnvarnieka darbības apturēšanu vai atstādināšanu un persona tiek izslēgta no saraksta, ziņas par šādu personu tiek glabātas 75 gadus. Šāds glabāšanas termiņš noteikts, pamatojoties uz Arhīvu likuma 13. panta otrās daļas 4. punktu, jo šie dokumenti tiek uzskatīti par pastāvīgu nozīmi apliecinošiem.
Pretendentu eksāmenu darbi tiek glabāti līdz nākamā eksāmena norisei, lai nodrošinātu iespēju pretendentam pārsūdzēt eksāmena rezultātus Administratīvā procesa likuma kārtībā. Pēc šā termiņa beigām eksāmenu darbi tiek iznīcināti, jo tie vairs nav nepieciešami administratīvajam procesam.
Pēc profesionālā patentpilnvarnieka izslēgšanas no saraksta, saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 135. pantu, Patentu valde glabā informāciju par attiecīgo personu 5 (piecus) gadus. Šāds termiņš nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārbaudīt profesionālo patentpilnvarnieku statusu gadījumos, kad tiek iesniegts lūgums atjaunot profesionālo patentpilnvarnieku sarakstā vai rodas nepieciešamība izvērtēt iepriekšējās darbības atbilstību normatīvajām prasībām.
Savukārt, ja Patentu valdes direktors saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 134. pantu ir pieņēmis lēmumu par profesionālā patentpilnvarnieka darbības apturēšanu vai atstādināšanu un persona tiek izslēgta no saraksta, ziņas par šādu personu tiek glabātas 75 gadus. Šāds glabāšanas termiņš noteikts, pamatojoties uz Arhīvu likuma 13. panta otrās daļas 4. punktu, jo šie dokumenti tiek uzskatīti par pastāvīgu nozīmi apliecinošiem.
Pretendentu eksāmenu darbi tiek glabāti līdz nākamā eksāmena norisei, lai nodrošinātu iespēju pretendentam pārsūdzēt eksāmena rezultātus Administratīvā procesa likuma kārtībā. Pēc šā termiņa beigām eksāmenu darbi tiek iznīcināti, jo tie vairs nav nepieciešami administratīvajam procesam.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi