1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1) precizētu tiesību normas par salmonelozes un citu ar pārtikas produktiem pārnēsājamu infekcijas slimību kontroli un apkarošanu mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam (turpmāk – mājputnu ganāmpulks);
2) noteiktu jaunas prasības par personu apmācību paškontroles paraugu ņemšanā marķēšanā un transportēšanā, un kārtību, kādā reģistrē un izsniedz apliecību par apmācību.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
1. Salmoneloze ir viena no biežāk ziņotajām infekcijas slimībām, ar kuru slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki (turpmāk – zoonoze) Eiropas Savienībā. Cilvēkiem, kas inficējušies ar salmonelozi, ir raksturīga akūta diareja (caureja), ko pavada drudzis. Retos gadījumos, ja ir smagas komplikācijas, mēdz būt letāls iznākums. Slimība parasti pāriet hroniskā formā ar dažādām komplikācijām (kuņģa, zarnu un aknu darbības traucējumiem, kā arī dehidratācijas (atūdeņošanās) izraisītām komplikācijām – nieru funkciju traucējumiem).
Salmonelozi izraisa salmonellu baktēriju grupa, kurā ir apmēram 2000 salmonellu serotipu. Visvairāk izplatītie salmonelozes ierosinātāji Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir Salmonella enteritidis (turpmāk – S. enteritidis), Salmonella typhimurium (turpmāk – S. typhimurium), tostarp monofāziskā S. typhimurium ar antigēna formulu 1,4,[5],12:i:- (turpmāk – monofāze), kas izraisa zoonozi (turpmāk – zoonotiskā salmoneloze). Savukārt mājputniem visbīstamākie salmonelozes ierosinātāji, ar kuriem neslimo cilvēki, ir Salmonella pullorum (turpmāk – S. pullorum), kas izraisa pulorozi, kā arī Salmonella gallinarum (turpmāk – S.gallinarum), kas izraisa putnu tīfu. Lielākais salmonelozes infekcijas slimības avots cilvēkiem ir kontaminētie pārtikas produkti, īpaši dzīvnieku izcelsmes – mājputnu gaļa, cūkgaļa, olas, piens. Gallus gallus sugas dējējvistas, vaislas vistas un citu sugu mājputni var nodot salmonellas infekciju saviem pēcnācējiem.
Salmonelozes uzraudzība Latvijā notiek saskaņā ar
1) Eiropas Komisijas 2011. gada 25. maija Regulas (ES) Nr. 517/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Savienības mērķi samazināt konkrētu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus sugas dējējvistu vidū un groza Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 200/2010, (turpmāk – regula Nr. 517/2011) prasībām dējējvistu saimēs;
2) Eiropas Komisijas 2012. gada 8. marta Regulas (ES) Nr. 200/2012 par Savienības mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium broileru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003, (turpmāk – regula Nr. 200/2012) prasībām broileru saimēs;
3) Eiropas Komisijas 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1190/2012 par Savienības uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium tītaru saimēs, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003, (turpmāk – regula Nr. 1190/2012) prasībām tītaru saimēs;
4) noteikumiem Nr. 741.
Regulas Nr. 517/2011, regulas Nr. 200/2012 un regulas Nr. 1190/2012 prasības paredzētas mājputnu ganāmpulka īpašniekiem vai turētājiem, kas ražo olas vai gaļu Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nevis tiem, kuri iegūst mājputnu olas vai gaļu nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam.
Salmonelozes uzraudzības pamatā ir mājputnu novietņu vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu laboratoriskā kontrole uz salmonelozes ierosinātāju klātbūtni.
Spēkā esošie noteikumi Nr. 741 paredz, ka salmonelozes diagnozes noskaidrošanai paraugi laboratoriski jāizmeklē uz tādiem salmonelozes ierosinātājiem kā S. enteritidis, S. typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow, S. pullorum un S. gallinarum.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – dienests) informācijas, zoonotiskās salmonelozes ierosinātāji 2022. gadā konstatēti septiņos mājputnu ganāmpulkos, 2021. gadā – astoņos, 2020. gadā – 20, 2019. gadā – 15, 2018. gadā – 17, 2017. gadā – 10 un 2016. gadā – septiņos. Latvijā no 2015. gada nav konstatēts neviens salmonelozes ierosinātāju S. pullorum un S. gallinarum izraisīts saslimšanas gadījums mājputnu ganāmpulkos.
Pēc Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" (turpmāk – institūts "BIOR") informācijas, Latvijā kopš 2015. gada biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi dzīvniekiem vai to izcelsmes pārtikas produktos ir S. enteritidis un S. typhimurium, tostarp monofāzes.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – ECDC) 2022. gada 11. novembrī sniedza atzinumu "The European Union One Health 2021 Zoonoses Report" (https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2022.7666 (turpmāk – atzinums), kurā norādīts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs 2021. gadā konstatēti 6755 saslimšanas uzliesmojumi ar 60 050 cilvēku saslimšanas gadījumiem, 2020. gadā – 3686 saslimšanas uzliesmojumi ar 52 690 cilvēku saslimšanas gadījumiem, 2019. gadā – 10 240 saslimšanas uzliesmojumu ar 87 908 cilvēku saslimšanas gadījumiem, 2018. gadā – 11 631 saslimšanas uzliesmojums ar 91 858 cilvēku saslimšanas gadījumiem. EFSA un ECDC atzinumā arī minēts, ka 2021. gadā Latvijā uz 100 tūkstošiem cilvēku populācijas konstatēti 218 cilvēku saslimšanas gadījumu, 2020. gadā – 296, 2019. gadā – 438, 2018. gadā – 409 un 2017. gadā – 225.
Savukārt pēc Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) informācijas:
1) 2022. gadā līdz 1. decembrim konstatēti 147 zoonotiskās salmonelozes saslimšanas gadījumi cilvēkiem, 2021. gadā – 239, 2020. gadā – 278, 2019. gadā – 464, 2018. gadā – 440 un 2017. gadā – 234;
2) biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi cilvēkiem ir S. enteritidis un S. typhimurium.
2. Tuberkuloze ir zoonoze, hroniska infekcijas slimība, kurai raksturīga specifisku mezgliņu – tuberkulu – veidošanās limfmezglos un dažādos orgānos, piemēram, plaušās, balsenē, locītavās, kaulos, nierēs, dzimumorgānos, ādā un acīs. Putniem tuberkulozi izraisa galvenokārt Mycobacterium avium (turpmāk – M. avium), ar kuru slimo arī cilvēki, cūkas, govis un aitas. Ar tuberkulozi cilvēki var inficēties, uzturā lietojot no slima dzīvnieka iegūtus produktus.
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 741 noteikts, ka tuberkulozes kontroles pasākumos, lai noskaidrotu tuberkulozes diagnozi, ietilpst mājputnu saimēs esošo mājputnu izmeklēšana uz M. avium ar tuberkulīna raudzi reizi gadā.
Pēc dienesta sniegtās informācijas, tuberkulozes ierosinātājs 2020. gada janvārī tika konstatēts vienā mājputnu ganāmpulkā, bet līdz tam Latvijā nebija konstatēts neviens tuberkulozes saslimšanas gadījums mājputnu ganāmpulkos.
Pēc SPKC informācijas, Latvijā nav konstatēti M. avium izraisīta cilvēku saslimšana ar tuberkulozi.
3. Mikoplazmoze ir viena no infekcijas slimībām putnkopības nozarē mūsdienu intensīvās ražošanas apstākļos. Putniem mikoplazmozi izraisa galvenokārt Mycoplasma gallisepticum (turpmāk – M. gallisepticum) un Mycoplasma synoviae (turpmāk – M. synoviae), kas nav bīstami cilvēkiem. Mikoplazmoze putniem rada elpošanas ceļu iekaisumu, kas izraisa imunitātes pazemināšanos un veicina gan putnu saslimšanu ar citām bakteriālām un vīrusu izraisītām slimībām, gan olu kvalitātes samazināšanos. Slimības klīniskās pazīmes parādās dažu dienu laikā no brīža, kad ierosinātājs iekļuvis putna organismā. Ierosinātājs no slimā putna ar izdalījumiem no nāsīm tieša kontakta ceļā vai netiešā ceļā – no piesārņotās vides – tiek pārnests uz veselajiem putniem, izraisot respiratoru saslimšanu, kas putniem izpaužas ar klepu, šķaudīšanu, gaisa maisu, deguna dobumu un blakusdobumu iekaisumu, kā arī augšanas traucējumiem.
Spēkā esošie noteikumi Nr. 741 noteic, ka mikoplazmozes diagnozes noskaidrošanai strausi ir izmeklējami uz M. gallisepticum un M. synoviae. Mikoplazmozes kontroles pasākumos ietilpst asins paraugu ņemšana un to seroloģiska izmeklēšana 10 % strausu no ganāmpulka un diennakti vecu nobeigušos strausa cāļu bakterioloģiska izmeklēšana.
Pēc dienesta informācijas, līdz šim Latvijā nav konstatēts neviens mikoplazmozes saslimšanas gadījums strausu ganāmpulkos.
4. Prasības pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam saskaņā ar regulas Nr. 2160/2003 1. panta 4. punktu ir jānosaka dalībvalstij. Tāpat dalībvalsts kompetencē ir noteikt mājputnu daudzumu novietnē un pārtikas produktu piegādes daudzumu.
Pārtikas higiēna ir starpdisciplinārā nozare, kas tostarp apskata pārtikas izraisītās slimības (salmonelozi, tuberkulozi). Pārtikas higiēna ir sabiedrības veselības sastāvdaļa, jo izraisītās pārtikas infekcijas ietekmē cilvēku veselību un labklājību, kā arī sabiedrību kopumā. Viens no galvenajiem pārtikas higiēnas mērķiem ir pasargāt patērētājus no inficēšanās ar pārtikas zoonozēm, kuras var tikt izplatītas, lietojot no slimiem dzīvniekiem iegūtus pārtikas produktus. Bioloģisko bīstamību novēršanas pasākumi prasa visaptverošu pieeju infekcijas avota un izplatību veicinošu faktoru identificēšanai, un tas lielā mērā ir saistīts ar pareizu izmeklējamā parauga noņemšanu un transportēšanu. Tādējādi ikvienai personai, kas ir iesaistīta pārtikas apritē, iegūst pārtikas olas un svaigu gaļu nelielā apjomā un šos produktus tieši piegādā galapatērētājam, būtu jāiemācās paraugu noņemšana, marķēšana un transportēšana, ja tā jau iepriekš nav ieguvusi profesionālo kvalifikāciju veterinārmedicīnas nozares specialitātē.
1) salmonelozes diagnozes noskaidrošanai paraugus laboratoriski izmeklē uz tādiem salmonelozes ierosinātājiem kā S. enteritidis, S. typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar, S. virchow, S. pullorum un S. gallinarum. Latvijā kopš 2015. gada biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi dzīvniekiem vai to izcelsmes pārtikas produktos ir S. enteritidis un S. typhimurium, tostarp monofāzes.
Turklāt Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipu, kā S. infantis, S. hadar un S. virchow kontroles un apkarošanas nosacījumus mājputnu ganāmpulkos, kas ražo olas vai gaļu Eiropas Savienības iekšējam tirgum. Tādējādi nepieciešams precizēt zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipus, lai tie konsekventi atbilstu Eiropas Savienības normatīvajos aktos minētajam un nenoteiktu papildu prasības izmeklēt citus salmonelozes ierosinātāju serotipus, kas nav minēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos.
Savukārt S. pullorum un S. gallinarum ierosinātāji neietilpst to salmonellu baktēriju grupā, kas izraisa zoonozi;
2) tuberkulozes diagnozes noskaidrošanai kontroles pasākumi paredz, ka mājputnu saimē reizi gadā dējējvistas jāizmeklē ar tuberkulīna raudzi uz M. avium. Pašlaik noteikumos Nr. 741 nav noteikta precīza kārtība, kādā jānodrošina mājputnu ganāmpulkā tuberkulozes kontrole un jārīkojas gadījumos, ja rodas aizdomas par dējējvistu saslimšanu ar tuberkulozi. Latvijā līdz šim nav konstatēti M. avium izraisīta cilvēku saslimšana ar tuberkulozi;
3) mikoplazmozes diagnozes noskaidrošanai strausi izmeklējami uz M. gallisepticum un M. synoviae. Latvijā mikoplazmoze nav konstatēta, un tā nav zoonoze.
1) svītrojami mikoplazmozes, putnu tīfa un pulorozes kontroles un apkarošanas pasākumi, jo minētās slimības nav konstatētas un tās nav ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības, kas būtu bīstamas cilvēkiem;
2) svītrojami zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi, kā S. infantis, S. hadar un S. virchow, jo minētie salmonelozes serotipi Latvijā nav izplatīti, turklāt Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka minēto serotipu kontroles un apkarošanas nosacījumus mājputnu ganāmpulkos, kas ražo olas vai gaļu Eiropas Savienības iekšējam tirgum;
3) samazināmi kontroles pasākumi, paredzot, ka turpmāk mājputnu saimē tuberkulīna raudzi veiks izlases veidā reizi divos gados, jo Latvijā līdz šim nav konstatēta M. avium izraisīta tuberkuloze cilvēkiem.
Minētie risinājumi atvieglos mājputnu īpašnieku vai turētāju no minēto infekcijas slimību kontroles radītā finansiālā sloga.
Būtiskākās projekta atšķirības no pastāvošā regulējuma salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā ir šādas:
1) precizētas prasības, kas jāievēro, lai īstenotu salmonelozes un tuberkulozes kontroli un apkarošanu, un vairs nebūs noteiktas prasības par mikoplazmozes, putnu tīfa un pulorozes kontroli;
2) precizēti izmeklējamo salmonellu serotipi, vairs neizvirzot prasības par tādu salmonelozes ierosinātāju serotipu izmeklēšanu kā S. infantis, S. hadar un S. virchow.
1) dējējvistu skaitu novietnē saskaņā ar noteikumos Nr. 235 paredzēto, t.i., ne vairāk kā 350 dējējvistu, lai noteiktu ganāmpulka lielumu, kas uzskatāms par nelielu olu iegūšanai, un putnu daudzums novietnē būtu konsekvents abos minētajos noteikumos;
2) citu mājputnu ganāmpulku lielumu, jo
● Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka zoonožu kontroles un apkarošanas prasības citām putnu sugām;
● Latvijā aizvien vairāk turpina attīstīties piemājas saimniecības, kurās tiek audzēti putni, kas paredzēti pārtikas produktu (olu, svaigu gaļu) iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam. Tādējādi
a) mājputnu (tītaru, pērļvistu, zosu, pīļu, paipalu, baložu, fazānu, irbju un citu nebrīvē audzētu putnu, izņemot strausu un dējējvistu) skaits novietnē nepārsniedz 1000;
b) mājputnu produktu realizācijas apjoms gadā nepārsniedz 250 strausu olu un10 000 mājputnu gadā (vistu, tītaru, pērļvistu, zosu, pīļu, paipalu, baložu, fazānu, irbju un citu nebrīvē audzētu putnu, izņemot strausu).
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 37. panta pirmajā daļā noteikto valsts uzraudzībā esošas infekcijas slimības, pie kurām pieder arī salmoneloze un tuberkuloze, kontrolē un apkaro dzīvnieku īpašnieks vai turētājs kopā ar dienestu un praktizējošiem veterinārārstiem. Veterinārmedicīnas likuma 11. panta otrā daļa noteic, ka normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos personas sedz izdevumus par institūta "BIOR" veiktajiem laboratoriskajiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem. Noteikumos Nr. 741 nav skaidri noteikti gadījumi, kad izdevumus par institūta "BIOR" veiktajiem laboratoriskajiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī par slimības apkarošanu sedz dzīvnieku īpašnieks un kad tos apmaksā no kārtējā gada valsts budžeta.
Tāpat pašlaik, pēc institūta "BIOR" un dienesta informācijas, mājputnu īpašnieku un turētāju noņemtie paraugi dažreiz ir sterili un nesatur normālu zarnu mikrofloru. Šāda situācija liecina, ka paraugs mājputnu novietnē ņemts laikā, kad dzīvniekiem tiek doti antimikrobiālie līdzekļi vai lietoti inhibitori. Salmonelozes ierosinātāji ir samērā jutīgi pret dezinfekcijas un antibakteriālo līdzekļu iedarbību, taču pēc dzīvnieku izveseļošanās ierosinātājs var saglabāties mandelēs, apzarnī, žultspūslī un dzīvnieks kļūst par salmonellu nēsātāju un sliktos turēšanas apstākļos izplata ierosinātāju. Lai pilnībā novērstu salmonelozes ierosinātāju izplatību mājputnu ganāmpulkos un to izcelsmes produktos un panāktu, ka realizējamā produkcija ir droša un cilvēka veselībai nekaitīga, tad, kad paraugi ir sterila paraugi, jānoņem vairāki ārpuskārtas kontroles paraugi, lai pilnībā izslēgtu salmonelozes klātbūtni mājputnu saimē.
Savukārt nevalstiskās organizācijas izteica priekšlikumu par nepieciešamību projekta atsevišķā pielikumā noteikt vieglāk saprotamu un uztveramu regulējumu par paraugu ņemšanas un marķēšanas, un nosūtīšanas nosacījumiem laboratoriskai izmeklēšanai.
Tā kā mājputnu īpašnieki vai turētāji ir izrādījuši interesi, ka tie vēlas paškontroles paraugus nosūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēto laboratoriju un references laboratoriju (turpmāk – cita Eiropas Savienības references laboratorija), projektā ir noteikts, ka paškontroles paraugus iepako un nosūta saskaņā ar Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) A pielikuma 4. daļas 4.1. nodaļas 4.1.4. iedaļas 4.1.4.1. punkta P650 iepakošanas instrukcijas noteiktajām prasībām (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/658-eiropas-valstu-noligums-par-bistamo-kravu-starptautiskajiem-parvadajumiem-ar-autotransportu-adr), kā bioloģiskās B kategorijas vielu (diagnostiskie vai klīniskie paraugi) atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas piešķirtajam kodam Nr. ANO 3373 (turpmāk – diagnostiskie paraugi), kā tas noteikts ADR A pielikuma 2. daļas 2.2. nodaļas 2.2.62. iedaļas 2.2.62.1. punkta 2.2.62.1.4.2. apakšpunktā.
Lai nodrošinātu minēto diagnostisko paraugu iepakošanu un nosūtīšanu uz citu Eiropas Savienības references laboratoriju, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jāvēršas pie komersanta, kas piedāvā pakalpojumu – diagnostisko paraugu iepakošanu, marķēšanu un dokumentu aizpildīšanu, kā arī nosūtīšanu, ievērojot Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumu Nr. 674 "Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi" vai Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 295 "Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība" prasības. Tāpat, ja paškontroles paraugu sūta uz citu Eiropas Savienības references laboratoriju, tad paškontroles paraugs jānoņem, ievērojot katras konkrētās citu Eiropas Savienības references laboratorijas noteiktajiem paraugu noņemšanas un nosūtīšanas nosacījumus.
Lai paraugs nebūtu sterils un saturētu normālu zarnu mikrofloru, jebkuru paraugu mājputnu novietnē drīkstēs ņemt laikposmā, kad dzīvniekiem nav antimikrobiālo līdzekļu, tostarp antibiotiku, izdalīšanās perioda un ir beidzies inhibitoru lietošanas instrukcijā norādītais iedarbības laiks. Savukārt, ja institūts "BIOR" konstatēs, ka paraugs ir sterils (nesatur normālu zarnu mikrofloru), kad mājputnu īpašnieks vai turētājs, iespējams, rīkojies negodprātīgi (piemēram, apstrādājot parauga ņemšanas vietu vai noņemto paraugu ar kādu dezinficējas līdzekli, paraugu ievietojot mikroviļņu krāsnī u.c.), tad dienests dosies uz mājputnu novietni un ņems trīs ārpuskārtas kontroles paraugus, kā arī noteiks pārtikas produktu izplatīšanas pagaidu ierobežojumus uz laiku, līdz saņemti ārpuskārtas kontroles paraugu trīs secīgi negatīvi laboratorisko izmeklējumu rezultāti.
Minētā norma, t.i., ņemt trīs secīgus ārpuskontroles paraugus ar vienu nedēļas intervālu starp paraugu ņemšanas posmiem, ir samērīga un atbilstoša, jo salmonelozes ierosinātājs dzīvo un vairojas zarnu traktā un izdalās apkārtējā vidē ar izkārnījumiem un salmonellas intensīvi vairojas, tikai nonākušas augšanai labvēlīgos apstākļos. Ja, piemēram, būs apstrādāta tikai parauga ņemšanas vieta ar kādu no dezinficējas līdzekļiem, tad laboratoriski var nebūt iespējams noteikt salmonellas paņemtajā pirmajā vai otrajā paraugā, tāpēc tas dotu neīstu (mākslīgi radītu) negatīvu rezultātu. Iepriekšminētā rīcība ļaus pilnībā izslēgt salmonelozes klātbūtni mājputnu saimē un nodrošināt drošu pārtikas apriti, kā arī sabiedrības veselību, nepieļaujot salmonelozes izplatību.
Šajā gadījumā ārpuskārtas kontroles paraugu izmeklējumu izmaksas segs dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.
Tāpat projekts paredz atvieglot mājputnu īpašnieku vai turētāju finansiālo slogu situācijās, kad tam ir divas vai vairākas mājputnu sugas vai to šķirnes, no kurām iegūst olas un kuras ir nošķirtas cita no citas atsevišķās āra mītnēs, un kad katrā mītnē ir savs aprīkojums un tajā nevar iekļūt citi mājputni. Šajā gadījumā drīkstēs izveidot vienu paškontroles kopparaugu, kurā nav apvienoti paraugi vairāk kā no 10 āra mājputnu mītnēm.
Projekts nosaka gadījumus, kad izdevumus sedz dzīvnieku īpašnieks vai tos apmaksā no kārtējā gada valsts budžeta salmonelozes kontroles pasākumu nodrošināšanai un salmonelozes un tuberkulozes apkarošanas pasākumu nodrošināšanai.
Būtiskākās projekta atšķirības no noteikumos Nr. 741 noteiktās salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtības ir šādas:
1) precizēti termini;
2) noteikti paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumi uz institūtu "BIOR";
3) noteiktas prasības paškontroles parauga nosūtīšanai uz citu Eiropas Savienības references laboratoriju;
4) noteikta prasība, kādā periodā drīkst ņemt paraugus mājputnu novietnē;
5) noteiktas prasības situācijā, kad institūts "BIOR" konstatē, ka paraugs sterils (nesatur normālu zarnu mikrofloru);
6) noteiktas prasības paškontroles paraugu ņemšanai, ja tiek turētas vairākas mājputnu sugas vai to šķirnes āra mītnēs;
7) noteikta prasība izdevumu segšanai salmonelozes kontroles pasākumu nodrošināšanai un salmonelozes un tuberkulozes apkarošanas pasākumu nodrošināšanai.
Spēkā esošie noteikumi Nr. 741 noteic, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka paškontroles paraugus ganāmpulkā ņem praktizējošo veterinārārsts. Pašlaik praksē pats dzīvnieku īpašnieks vai turētājs arī ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai uz salmonelozi. Pēc institūta "BIOR" informācijas, mājputnu īpašnieku un turētāju noņemtie, marķētie un uz institūtu "BIOR" nosūtītie paraugi ne vienmēr ir atbilstoši sagatavoti, lai tos varētu izmantot laboratoriskai izmeklēšanai. Tādējādi būtu nepieciešams dzīvnieku īpašniekam vai turētājam apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas parauga noņemšanā, marķēšanā un nosūtīšanā uz laboratoriju izmeklēšanai uz salmonelozi, kā arī noteikt, kura institūcija apmācīs paraugu ņemšanā un izsniegs apliecību par apmācību, kā arī reģistrēs dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, kas pabeidzis apmācību un ir tiesīgs noņemt paškontroles paraugus.
Lai mājputnu īpašniekam vai turētājam atvieglotu apmācību apgūšanu un neradītu pārāk lielu administratīvo slogu, tad projekts paredz, ka tam būs iespēja vienreiz savā dzīves laikā apgūt apmācību programmu paraugu noņemšanā, marķēšanā un transportēšanā un tam izsniegs beztermiņa apliecību. Tāpat no apmācību programmas apguves tiek atbrīvoti mājputnu īpašnieki vai turētāji, kas ieguvuši profesionālo kvalifikāciju veterinārmedicīnas nozares specialitātē.
Patlaban spēkā Ministru kabineta 2015. gada 29. septembra noteikumi Nr. 545 "Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā" (turpmāk – noteikumi Nr. 545), kas izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma (turpmāk – PAUL) 8. panta piekto daļu un ietver vispārīgas normas uz pārtikas apritē nodarbināto personu apmācību pārtikas higiēnas jomā. Projektā pārtikas apritē nodarbinātās personas, kā konkrēts subjektu loks, noteikts mājputnu īpašnieks vai turētājs, kas ražo olas vai gaļu nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam. Projektā nav nepieciešams noteikt plašāku subjektu loka tvērumu personām, kuras apmācāmas pārtikas higiēnas jomā, kā arī prasības attiecībā uz apmācības programmu un apliecību, jo projektā ietverto noteikumu kārtība nosaka prasības mājputnu izcelsme produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam, kas attiecināma tieši uz mājputnu īpašnieku vai turētāju.
Lai novērstu cilvēka un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un videi bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās risku, nepieciešams izstrādāt speciālos noteikumus par salmonelozi, paredzot pārtikas apritē nodarbināta dzīvnieku īpašnieka vai turētāja apmācību paraugu noņemšanā, lai tiktu ievērotas sanitārās un specifiskas pārtikas higiēnas prasības. Lai salmonelozes profilakse būtu sekmīga un varētu iegūt kvalitatīvus pārtikas produktus (proti, olas un gaļu) ir būtiski ļaut dzīvnieku īpašniekam vai turētājam, kas iesaistījies pārtikas produktu primārajā ražošanā, iegūt nepieciešamās zināšanas.
Tāpat noteikumu Nr. 545 3. punkts noteic, ka mācības pārtikas higiēnas jomā nav nepieciešamas, ja darbinieks ir nodarbināts primārajā ražošanā. Šāds nosacījums pieļauj, ka primārajā ražošanā iesaistītā dzīvnieka īpašnieka vai turētāja īstenotie pārtikas higiēnas prasību ievērošanas pasākumi attiecībā uz salmonelozi var izrādīties neefektīvi un nekvalitatīvi un veicināt konkrētās infekcijas slimības izplatīšanos.
Attiecībā uz noteikumu Nr. 545 3. punktā ietverto nosacījumu projekts nosaka speciālo tiesību normu. Administratīvā procesa likuma 15. panta septītā daļa noteic, ka tad, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Arī Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 2. punkts paredz, ka tad, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Ievērojot minēto, noteikumu Nr. 545 noteiktajām prasībām papildus tiek noteiktas speciālās prasības šajā projektā, t. i., kārtība, kādā personas apmāca paškontroles paraugu ņemšanā, marķēšanā un transportēšanā, reģistrē un izsniedz apliecību par apmācību.
Lai mājputnu īpašnieks vai turētājs paspētu apgūt nepieciešamās zināšanas rīkotajā apmācībā un nokārtot gala eksāmenu, prasība par apmācīto personu, kas varēs ņemt paškontroles paraugu, stāsies spēkā 2024. gada 1. decembrī. Savukārt, tā kā jau pašlaik praksē arī pats dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, neatkarīgi no normatīvā regulējuma, nereti ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai uz salmonelozi tomēr, konstatēts, ka tie ne vienmēr tiek sagatavoti atbilstošā kvalitātē. Lai veicinātu izpratni par pašlaik praksē radušos situāciju un nepalielinātu obligāto administratīvo slogu, kā arī neskatoties uz to, ka pastāv risks, ka tiek noņemti neatbilstoši paraugi, projekts paredz, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs bez apgūtajām zināšanām paškontroles paraugus varēs ņemt un laboratoriskai izmeklēšanai nosūtīt līdz 2024. gada 30. novembrim, līdz tie būs apguvuši nepieciešamās zināšanas paraugu noņemšanā, marķēšanā un transportēšanā.
Pārtikas higiēna ir plaši interpretējama un tieši saistīta ar primāro ražošanu un pārtikas (šajā gadījumā – olu un gaļas) ieguvi un tās apriti, turklāt tā ir skatāma kopā ar to infekcijas slimību kontroli, kuras ar šo ieguvi un apriti ir tieši saistītas. Pēc PAUL ietvertā skaidrojuma par terminu "pārtikas aprite" (visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam (primārā ražošana, ieguve, pirmapstrāde, apstrāde, pārstrāde, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, izplatīšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība)) ir saprotams, ka pārtikas aprite un tās ieguve nav uzskatāma par pilnīgi atsevišķām nozarēm. Pārtikas ieguves kvalitāte vistiešākā veidā ietekmē spēju īstenot tās apriti, lai turklāt atbilstoši izvirzītajām pārtikas nekaitīguma prasībām nodrošinātu kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses saskaņā ar PAUL 2. pantu. Tādējādi projekts nosaka kārtību, kuras pārtikas apritē nodarbinātās personas apmācāmas pārtikas higiēnas jomā, kā arī prasības attiecībā uz apmācības programmu un apliecību.
Tāpat saskaņā ar PAUL 1. panta 9) punktā ietverto skaidrojumu par terminu "pārtikas uzņēmums" (persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem) ir saprotams, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs, ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas iegūst pārtikas produktus (proti, olas un gaļu) nelielā apjomā un piegādā galapatērētājam un ir uzskatāms, ka tas ir iesaistījies pārtikas aprites posmā. Savukārt PAUL nosaka nacionālās kompetences jautājumus attiecībā uz visu veidu pārtikas apriti un jebkuru tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu saskaņā ar PAUL 3. panta pirmo daļu. Tādējādi projekts paredz apmācības tieši mājputnu īpašniekiem vai turētājiem.
Gadījumos, kad mājputnu īpašnieks ir reģistrējis saimniecisko darbību kā juridiska persona, Lauksaimniecības datu centra (turpmāk arī – datu centrs) lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā (turpmāk – datubāze) tiek reģistrēta arī juridiskās personas pārstāvošā fiziskā persona (ganāmpulka pārstāvis). Tādējādi apmācību prasības attiecināmas tieši uz juridiskās personas pārstāvi, kurš vienlaicīgi saprotams arī kā mājputnu īpašnieks, kas ražo olas vai gaļu nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam, jo noteikumu kārtība nosaka prasības mājputnu izcelsmei, produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam, kas attiecināma tieši uz mājputnu īpašnieku vai turētāju.
Ministru kabineta noteikumi ir ārējais normatīvais akts, un Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 40. panta otrā daļa paredz, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu. Tāpat VPIL 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Tādējādi projekts paredz, ka nepieciešamo apmācību organizē un tās programmu sagatavo sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – izglītības centrs), iesaistot profesionālus konsultantus un ekspertus, lai aptvertu visu kompetenču spektru paškontroles paraugu ņemšanas, marķēšanas un transportēšanas jomā (turpmāk – apmācības programma). Izglītības centra pakalpojumi ir plaši pieejami Latvijas teritorijā. Būtībā izglītības centrs kalpo par vienas pieturas aģentūru, kura atrodas tuvu lauku uzņēmējiem un kurā tie var vērsties, ja radies kāds jautājums vai vēlme pēc apmācības. Turklāt Zemkopības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 "Zemkopības ministrijas nolikums" 11.5. apakšpunktu ir valsts kapitāla daļu turētāja izglītības centrā. No izglītības centra pamatkapitāla Zemkopības ministrijai 2015. gada 31. decembrī piederēja 99,32 %, savukārt Zemnieku federācijai – 0,68 % (https://new.llkc.lv/lv/par-mums/organizacijas-struktura).
Atbilstoši VPIL 42. panta pirmajai daļai, ievērojot izglītības centra iepriekšējo pieredzi specifisku mācību procesu vadīšanā, kuri saistīti ar Zemkopības ministrijai uzticēto funkciju izpildi, ir izvērtētas iespējas organizēt apmācības programmu un tai ir deleģēts nodrošināt apmācības kursus. Lai sagatavotu apmācības programmu, izglītības centrs plāno sadarboties ar dienestu un institūtu "BIOR", piesaistot šo iestāžu ekspertus un speciālistus mācību metodisko materiālu izstrādē un mācību programmas izveidē. Atkarībā no iecerētās mācību programmas, lektoru piesaistē tiks ņemti vērā institūta "BIOR" un dienesta ieteikumi, kā arī izvēlēti pieredzējuši speciālisti. Plānots, ka mācības būs maksas pakalpojums, un tās apmēru pēc detalizētas tāmes izstrādes noteiks izglītības centra valde.
Tā kā VPIL 41. panta trešās daļas 1. punktā noteikts, ka privātpersonai var deleģēt administratīvo aktu izdošanu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, projekts paredz, ka izglītības centrs pēc tam, kad persona būs apmācīta paškontroles paraugu ņemšanā un nokārtos gala eksāmenu, tai izsniegs beztermiņa apliecību, ko reģistrēs Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Izglītības centram jau pašlaik ir iespēja sniegt datus, kā arī ir pieeja datu centra datubāzes sertifikātu un apliecību ieguvušo personu reģistram, kurā tas iekļauj sertifikātu vai apliecību ieguvušo personu datus, kas saistīti ar apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu lauksaimniecības jomā (piemēram, persona, kas ir saņēmusi sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā).
Būtiskākās atšķirības no pastāvošā regulējuma salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā saistās ar nosacījumiem par to, kā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas nav ieguvis profesionālo kvalifikāciju veterinārmedicīnas nozares specialitātē, tiek apmācīts paškontroles paraugu ņemšanā, iegūst apliecību un tiek reģistrēts. Projekts paredz apmācību tikai mājputnu īpašniekam vai turētājam, lai samazinātu slimības izplatības risku (citas nepiederošas personas neatrastos mājputnu ganāmpulkā), kā arī lai tiem būtu pienākums savā mājputnu ganāmpulkā pareizi noņemt, marķēt un nosūtīt paškontroles paraugu laboratoriskai izmeklēšanai. Tāpat prasība atvieglos kontroli dienestam, lai izsekotu datu centra datubāzē informāciju par to, vai dzīvnieku īpašnieks vai turētājs var ņemt paškontroles paraugus.
Savukārt regulā Nr. 517/2011, regulā Nr. 200/2012 un regulā Nr. 1190/2012 ir noteiktas prasības attiecībā uz paraugu ņemšanu, nosūtīšanu u. tml. (sk., piemēram, regulas Nr. 517/2011 pielikuma 3.1. apakšpunktu). Minēto regulu prasības paredzētas mājputnu ganāmpulka īpašniekiem vai turētājiem, kas ražo olas vai gaļu Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nevis tiem, kas iegūst nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam.
Tādējādi projektā nosakāmi paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumi, kas ir adekvāti izpildāmi un nerada pārlieku lielu finansiālo slogu mājputnu ganāmpulka īpašniekiem vai turētājiem, kas iegūst pārtikas produktus nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam.
Tāpat nevalstiskās organizācijas – Tautas putnkopju biedrība, Latvijas šķirnes putnu un sīkdzīvnieku audzētāju biedrība, Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrība "Trusis un citi", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Putnkopības asociācija – izteica priekšlikumu Zemkopības ministrijas organizētajās sanāksmēs par nepieciešamību projekta atsevišķā pielikumā noteikt vieglāk saprotamu un uztveramu regulējumu par paraugu ņemšanu, marķēšanu un nosūtīšanu laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu "BIOR" pēc līdzīga principa, kā tas noteikts minēto regulu pielikumos.
Tika panākta vienošanās ar nevalstiskajām organizācijām par to, ka projekta 3. pielikumā tiek noteikti nosacījumi paraugu ņemšanai un marķēšanai, kā arī nosūtīšanai laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu "BIOR".
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēti mājputnu īpašnieki vai turētāji
- Praktizējošie veterinārārsti
- Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēti mājputnu īpašnieki vai turētāji
1) lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, kas audzē un tur mājputnus pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam. Pēc Lauksaimniecības datu centra datubāzes datiem, Latvijā 2023. gada 1. janvārī bija reģistrēts 7721 mājputnu ganāmpulks, kuros tur līdz 1000 mājputnu, bet, pēc dienesta datubāzes datiem, Latvijā 2023. gada 1. janvārī bija reģistrēti 444 mājputnu ganāmpulki, kas piegādā olas, un septiņi ganāmpulki, kas piegādā svaigu gaļu galapatērētājam;
2) 922 praktizējošiem veterinārārstiem, kam jāīsteno infekcijas slimību kontroles pasākumi (saskaņā ar dienesta datubāzes datiem uz 2023. gada 1. janvāri).
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Esošajos noteikumos Nr. 741, kā arī projektā tiesiskais regulējums nosaka tiesības un pienākumus sabiedrības mērķgrupām, kā arī prasības salmonelozes un tuberkulozes kontrolē un apkarošanā.
Papildus projekta tiesiskais regulējums nosaka detalizētus pasākumus, kas īstenojami, ja
1) ir aizdomas par inficēšanos ar salmonelozi vai saslimšanu ar salmonelozi vai tuberkulozi vai tiek apstiprināta salmonelozes vai tuberkulozes diagnoze (rīcībai ar dzīvnieku, dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākumus);
2) mājputnu īpašnieks vai turētājs vēlēsies pats no 2024. gada 1. decembrī ņemt paškontroles paraugus savā mājputnu ganāmpulkā, jo tad tam būs jāapgūst zināšanas paškontroles paraugu ņemšanā, marķēšanā un nosūtīšanā uz institūtu "BIOR".
Tāpat tiesību akta projekts uzņēmējdarbības vidi skars tikai tad, ja salmoneloze vai tuberkuloze tiks konstatēta mazajā mājputnu ganāmpulkā. Konstatējot salmonelozi vai tuberkulozi, tiks ierobežota mājputnu un no tiem iegūto produktu izplatīšana un tirdzniecība, kā arī blakusproduktu nozare (dzīvnieku izcelsmes produktu izplatīšana un tirdzniecība), jo mājputnu izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls. Ievērojot minēto, mājputnu izcelsmes blakusprodukti pārstrādājami vai likvidējami, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002, (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regulā) un Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, kas novērš slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Projekts neparedz ieviest jaunu administratīvo procedūru. Projekts dod iespēju mājputnu īpašniekiem pašiem uzraudzīt salmonelozes un tuberkulozes izplatību mājputnu ganāmpulkā un ierobežot šīs slimības izplatīšanos ar olas un svaigas gaļas realizāciju galapatērētājam.
Savukārt esošajos noteikumos Nr. 741, kā arī projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz atbilstības izmaksām (naudas izteiksmē), un tas rada atbilstības izmaksas mērķgrupai, ko veido juridiskas personas (mājputnu īpašnieki vai turētāji), kuras vēlēsies īstenot salmonelozes kontroles un apkarošanas pasākumus un apgūt nepieciešamās zināšanas izglītības centrā par paškontroles paraugu ņemšanu, marķēšanu un nosūtīšanu salmonelozes laboratoriskai izmeklēšanai.
Tāpat projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam nav ietekmes uz administratīvajām izmaksām (izmaksas, kas rodas saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai uzglabāšanas pienākumiem), jo sabiedrības grupai, ko veido juridiskās personas (praktizējošs veterinārārsts, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs), gada laikā tās nepārsniedz 2000 EUR.
2023. gadā un turpmākajos gados nepieciešamais finansējums, ja rastos aizdomas par inficēšanos ar salmonelozi vai aizdomas par saslimšanu ar salmonelozi vai tuberkulozi, vai tiktu apstiprināta salmonelozes vai tuberkulozes diagnoze, tostarp par virsmas nomazgājumu paraugu, ārpuskārtas kontroles paraugu ņemšanu un izmeklēšanu, tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, izmantojot paredzēto finansējumu dzīvnieku infekcijas slimību (epizootiju un zoonožu) epidemioloģiskai izmeklēšanai un laboratoriskai diagnostikai ārpuskārtas aizdomu gadījumos saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā un Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto, izņemot situācijās, kad dienests konstatēs laboratorisko izmeklējumu rezultāta neatbilstību, kas liecinās par negodprātīgu rīcību gadījumā, ja institūts "BIOR" konstatēs sterilu paraugu (nesatur normālu zarnu mikrofloru) un dienests pēc ārpuskārtas kontroles parauga noņemšanas konstatēs salmonelozi mājputnu saimē. Šajā gadījumā ārpuskārtas kontroles paraugu izmeklējumus nodrošinās dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.
Aprēķins un atbilstības izmaksu monetārais novērtējums par noteikumos Nr. 741 pašlaik noteiktajām prasībām:
1) plānots, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs (izņemot strausa īpašnieki vai turētāji) nodrošina paškontroles paraugu bakterioloģiskos izmeklējumus uz S. enteritidis, S. typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar, S. virchow, S. pullorum un S. gallinarum divas reizes gadā un mājputnu tuberkulinizāciju vienu reizi gadā. Pēc www.pvd.gov.lv datiem, 2023. gada 1. janvārī bija reģistrēti 444 mājputnu ganāmpulki (izņemot strausu ganāmpulki), kas piegādā olas, un septiņi ganāmpulki, kas piegādā svaigu gaļu galapatērētājam. Pēc https://bior.lv/lv datiem, izmaksas par paškontroles parauga mikrobioloģisko izmeklējumu uz S. enteritidis, S. typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S.virchow, ir 32,29 EUR un uz S. pullorum un S. gallinarum – 30,27 EUR. Saskaņā ar praktizējošo veterinārārstu cenrāžu tīmekļvietnes datiem vidējā samaksa praktizējošajam veterinārārstam par paškontroles parauga ņemšanu vai tuberkulinizāciju ir 26,00 EUR. Kā liecina tirdzniecības vietu tīmekļvietnes dati, tuberkulīna vidējā izmaksa ir 27,07 EUR. Ievērojot minēto, mājputnu īpašniekam vai turētājam izmaksas par salmonelozes un tuberkulozes kontroles pasākumiem ir šādas:
(32,29 EUR * 2) + ( 30,27 EUR * 2) + (26,0 EUR * 3) + 27,07 EUR = 64,58 + 60,54 + 78,00 + 27,07 = 230,19 EUR.
Kopā valstī salmonelozes un tuberkulozes kontroles pasākumi mājputnu ganāmpulkiem (izņemot strausu ganāmpulkiem) gadā izmaksā 103 815,69 EUR, t.i., 230,19 * 451 gab. = 103 815,69 EUR;
2) plānots, ka strausu īpašnieks vai turētājs nodrošina paškontroles paraugu bakterioloģiskos izmeklējumus uz S. enteritidis, S. typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar, S. virchow un S. gallinarum divas reizes gadā, bet seroloģiskos izmeklējumus 10 % strausu no ganāmpulka un bakterioloģiskos izmeklējumus M. gallisepticum un M. synoviae visiem vienu diennakti veciem beigtiem mājputniem, kā arī 10 % strausu tuberkulinizāciju vienu reizi gadā. Pēc www.ldc.gov.lv datiem, 2023. gada 1. janvārī ir reģistrēti 86 strausi (Ratitae dzimtas), un, pēc www.pvd.gov.lv datiem, 2023. gada 1. janvārī reģistrēti 28 strausu ganāmpulki. Tātad mājputnu ganāmpulkā vidēji tiek turēti trīs strausi un 10 % no strausu ganāmpulkā vidēji ir viens putns, tāpat tiek pieņemts, ka gadā būs nobeidzies vidēji viens diennakti vecs strausu cālis. Pēc https://bior.lv/lv datiem, izmaksas par
a) paškontroles parauga mikrobioloģisko izmeklējumu uz S. enteritidis, S. typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar un S. virchow ir 32,29 EUR un uz S. pullorum un S. gallinarum – 30,27 EUR;
b) stabilizēto asinis parauga seroloģisko izmeklējumu uz antivielām pret mikoplazmozi ar imunofermentatīvo metodi ir 14,25 EUR;
c) klīniskā materiāla parauga bakterioloģisko izmeklēšanu uz mikoplazmozes ierosinātāju ar polimerāzes ķēdes reakciju ir 100,54 EUR.
Atbilstoši praktizējošo veterinārārstu cenrāžu tīmekļvietnes datiem vidējā samaksa praktizējošajam veterinārārstam par paškontroles parauga ņemšanu vai tuberkulinizāciju ir 26,00 EUR. Pēc tirdzniecības vietu tīmekļvietnes datiem, tuberkulīna vidējā izmaksa ir 27,07 EUR.
Ievērojot minēto, strausu īpašniekam vai turētājam izmaksas par salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumiem ir šādas:
(32,29 EUR * 2) + (30,27 EUR * 2) + 14,25 EUR + 100,54 EUR + (26,0 EUR * 3) + 27,07 EUR = 64,58 + 60,54 + 14,25 + 100,54 + 78,00 + 27,07 = 344,98 EUR.
Kopā valstī salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumi strausu ganāmpulkiem gadā izmaksā 9659,44 EUR, t.i., 344,98 EUR * 28 gab. = 9659,44 EUR.
Tātad kopā valstī salmonelozes, mikoplazmozes un tuberkulozes kontroles pasākumi izmaksā 113 475,13 EUR gadā, t.i., 103 815,69 + 9659,44 = 113 475,13 EUR.
Ar projektu plānotais atbilstības izmaksu ietaupījums mājputnu īpašniekiem vai turētājiem būs šādā apmērā: 113 475,13 – 48 617,80 (anotācijas 2.4. apakšpunktā dotais atbilstības izmaksas aprēķins) = 64 857,33 EUR.
Ievērojot minēto, ar projektu plānoto atbilstības izmaksu ietaupījumu mājputnu īpašniekiem vai turētājiem 64 857,33 EUR apmērā paredzēts novirzīt jaunā regulējuma ieviešanai, jo pašlaik, pēc dienesta sniegtās informācijas, mājputnu populācijā strauji izplatītās infekcijas slimības no dzīviem putniem un inkubējamām olām, kas tiek pārdotas nelielā apjomā. Patlaban šajā jomā nav Eiropas Savienības vai nacionālā regulējuma, bet, lai mājputnu populācijā neizplatītos putnu infekcijas slimības, ir nepieciešams nacionālais regulējums par putnu infekcijas slimību kontroli un apkarošanu mājputnu ganāmpulkos, kas paredzēti mājputnu un inkubējamo olu iegūšanai nelielā apjomā un izplatīšanai.
2.2.5. uz konkurenci:
2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, izmantojot Zemkopības ministrijas apakšprogrammā 70.06.00 "Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai" pasākumam "Uzraudzības pasākumi dzīvnieku veselības jomā" piešķirto finansējuma salmonelozes ierosinātāju kontroles programmai.
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Prasības pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam saskaņā ar regulas 1. panta 4. punktu ir jānosaka dalībvalstij, lai īstenotu minētās regulas mērķi – nodrošināt pienācīgus un iedarbīgus pasākumus salmonelozes un citu zoonozes izraisītāju noteikšanai un kontrolei, lai ierobežotu to izplatību un riska faktorus sabiedrības veselībai. Tāpat dalībvalsts kompetencē ir noteikt mājputnu daudzumu novietnē un pārtikas produktu piegādes daudzumu.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/3c58ee74-865d-43a7-9acf-a0721ab0df29
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Precizētais projekts, kurā ņemti vērā nevalstisko organizāciju iebildumi un priekšlikumi, atkārtotai elektroniskai saskaņošanai tika nosūtīts 2023. gada 4. aprīlī.
Par precizēto projektu iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Lauksaimniecības datu centrs
- SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Izglītības centra funkcijas tiks paplašinātas, ietverot apmācības organizēšanu par paškontroles paraugu ņemšanu un ar to saistītās darbības, kā arī paredzot apliecības izsniegšanu un apmācīto personu reģistrāciju.
Lauksaimniecības datu centra funkcijas tiks paplašinātas, ietverot apmācīto personu reģistrēšanas saskarnes izveidi datubāzē.
Dienesta funkcijas tiks paplašināts, ietverot ārpuskārtas kontroles paraugu noņemšanu situācijās, kad dienests konstatēs laboratorisko izmeklējumu rezultāta neatbilstību un saņemto citu Eiropas Savienības references laboratoriju izmeklējumu rezultātu reģistrēšanu datu centra datubāzē, kā arī mājputnu un no tiem iegūto pārtikas produktu izplatīšanas pagaidu ierobežojumu reģistrēšanu datu centra datubāzē.
7.5. Cita informācija
Projekta tiesiskais regulējums attieksies uz:
1) dienestu, tam īstenojot salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas pasākumus;
2) institūtu "BIOR", tam veicot laboratoriskos izmeklējumus pēc salmonelozes un tuberkulozes diagnosticēšanas;
3) izglītības centru, tam organizējot apmācību paškontroles paraugu ņemšanā, marķēšanā un transportēšanā, kā arī gala eksāmenu un reģistrējot datu centra datubāzē apmācītās personas;
4) datu centru, tam sagatavojot datubāzē platformu (saskarnes izveidi), kurā izglītības centrs varēs pievienot apliecības izdošanas datumu un atzīmēt, ka dzīvnieku īpašnieks vai turētājs ir apmācīts un ir tiesīgs noņemt paškontroles paraugus.
Pēc www.csb.gov.lv datiem, 2022. gadā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa:
1) valsts sektorā bija 1590 EUR mēnesī;
2) sabiedriskajā sektorā bija 1373 EUR mēnesī.
Dienests jau pašlaik noņem ārpuskārtas kontroles paraugus, kā arī iegūst un apkopo informāciju, īstenojot salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas pasākumus saskaņā ar noteikumiem Nr. 741, tāpēc pēc projekta piemērošanas šīs administratīvās izmaksas nemainīsies.
Piemērojot projektā ietvertās normas, radīsies papildu administratīvās izmaksas:
1) dienestam par:
a) ārpuskārtas kontroles paraugu noņemšanu situācijās, kad dienests konstatēs laboratorisko izmeklējumu rezultāta neatbilstību;
b) saņemto citu Eiropas Savienības references laboratoriju izmeklējumu rezultātu reģistrēšanu datu centra datubāzē;
c) mājputnu un no tiem iegūto pārtikas produktu izplatīšanas pagaidu ierobežojumu reģistrēšanu datu centra datubāzē;
2) izglītības centram par informācijas reģistrēšanu datu centra datubāzē par apliecību apmācītajām personām.