Anotācija (ex-ante)

1. Noteikumi Nr. 741 noteic, ka
1) salmonelozes diagnozes noskaidrošanai paraugus laboratoriski izmeklē uz tādiem salmonelozes ierosinātājiem kā S. enteritidis, S. typhimurium, tostarp uz monofāzēm, S. infantis, S. hadar, S. virchow, S. pullorum un S. gallinarum. Latvijā kopš 2015. gada biežāk konstatētie zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi dzīvniekiem vai to izcelsmes pārtikas produktos ir S. enteritidis un S. typhimurium, tostarp monofāzes. 
Turklāt Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipu, kā S. infantis, S. hadar un S. virchow kontroles un apkarošanas nosacījumus mājputnu ganāmpulkos, kas ražo olas vai gaļu Eiropas Savienības iekšējam tirgum. Tādējādi nepieciešams precizēt zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipus, lai tie konsekventi atbilstu Eiropas Savienības normatīvajos aktos minētajam un nenoteiktu papildu prasības izmeklēt citus salmonelozes ierosinātāju serotipus, kas nav minēti Eiropas Savienības normatīvajos aktos.
Savukārt S. pullorum un S. gallinarum ierosinātāji neietilpst to salmonellu baktēriju grupā, kas izraisa zoonozi;
2) tuberkulozes diagnozes noskaidrošanai kontroles pasākumi paredz, ka mājputnu saimē reizi gadā dējējvistas jāizmeklē ar tuberkulīna raudzi uz M. avium. Pašlaik noteikumos Nr. 741 nav noteikta precīza kārtība, kādā jānodrošina mājputnu ganāmpulkā tuberkulozes kontrole un jārīkojas gadījumos, ja rodas aizdomas par dējējvistu saslimšanu ar tuberkulozi. Latvijā līdz šim nav konstatēti M. avium izraisīta cilvēku saslimšana ar tuberkulozi;
3) mikoplazmozes diagnozes noskaidrošanai strausi izmeklējami uz M. gallisepticum un M. synoviae. Latvijā mikoplazmoze nav konstatēta, un tā nav zoonoze.

1. Nepieciešams turpināt salmonelozes (uz tādiem salmonelozes ierosinātājiem kā S. enteritidis un S. typhimurium, tostarp uz monofāzēm) un tuberkulozes kontroles un apkarošanas pasākumus, lai nodrošinātu slimības agrīnu atklāšanu mājputnu ganāmpulkos un pasargātu cilvēkus no saslimšanas ar salmonelozi vai tuberkulozi, kuras var izplatīties ar kontaminētiem pārtikas produktiem (svaigu gaļu un olām). Savukārt noteikumos Nr. 741
1) svītrojami mikoplazmozes, putnu tīfa un pulorozes kontroles un apkarošanas pasākumi, jo minētās slimības nav konstatētas un tās nav ar pārtikas produktiem pārnēsājamas infekcijas slimības, kas būtu bīstamas cilvēkiem;
2) svītrojami zoonotiskās salmonelozes ierosinātāju serotipi, kā S. infantis, S. hadar un S. virchow, jo minētie salmonelozes serotipi Latvijā nav izplatīti, turklāt Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka minēto serotipu kontroles un apkarošanas nosacījumus mājputnu ganāmpulkos, kas ražo olas vai gaļu Eiropas Savienības iekšējam tirgum;
3) samazināmi kontroles pasākumi, paredzot, ka turpmāk mājputnu saimē tuberkulīna raudzi veiks izlases veidā reizi divos gados, jo Latvijā līdz šim nav konstatēta M. avium izraisīta tuberkuloze cilvēkiem.

Minētie risinājumi atvieglos mājputnu īpašnieku vai turētāju no minēto infekcijas slimību kontroles radītā finansiālā sloga.

Būtiskākās projekta atšķirības no pastāvošā regulējuma salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā ir šādas:
1) precizētas prasības, kas jāievēro, lai īstenotu salmonelozes un tuberkulozes kontroli un apkarošanu, un vairs nebūs noteiktas prasības par mikoplazmozes, putnu tīfa un pulorozes kontroli;
2) precizēti izmeklējamo salmonellu serotipi, vairs neizvirzot prasības par tādu salmonelozes ierosinātāju serotipu izmeklēšanu kā S. infantis, S. hadar un S. virchow.

2. Noteikumos Nr. 741 neatkarīgi no putnu sugas ir noteikts ganāmpulka lielums, kas uzskatāms par nelielu olu iegūšanai, t.i., 999 putni (izņemot strausi), un svaigas gaļas iegūšanai – ja gadā tiek nokauts ne vairāk kā 10 000 mājputnu. Savukārt Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumos Nr. 235 "Prasības olu apritei nelielā apjomā" (turpmāk – noteikumi Nr. 235) ir noteikts putnu sugas ganāmpulka lielums, no kura iegūstamais olu apjoms uzskatāms par nelielu, – 350 dējējvistu.

2. Projektā jāietver prasības par putnu sugas ganāmpulka lielumu, nosakot
1) dējējvistu skaitu novietnē saskaņā ar noteikumos Nr. 235 paredzēto, t.i., ne vairāk kā 350 dējējvistu, lai noteiktu ganāmpulka lielumu, kas uzskatāms par nelielu olu iegūšanai, un putnu daudzums novietnē būtu konsekvents abos minētajos noteikumos;
2) citu mājputnu ganāmpulku lielumu, jo
● Eiropas Savienības normatīvie akti nenosaka zoonožu kontroles un apkarošanas prasības citām putnu sugām;
● Latvijā aizvien vairāk turpina attīstīties piemājas saimniecības, kurās tiek audzēti putni, kas paredzēti pārtikas produktu (olu, svaigu gaļu) iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam. Tādējādi
a) mājputnu (tītaru, pērļvistu, zosu, pīļu, paipalu, baložu, fazānu, irbju un citu nebrīvē audzētu putnu, izņemot strausu un dējējvistu) skaits novietnē nepārsniedz 1000;
b) mājputnu produktu realizācijas apjoms gadā nepārsniedz 250 strausu olu un10 000 mājputnu gadā (vistu, tītaru, pērļvistu, zosu, pīļu, paipalu, baložu, fazānu, irbju un citu nebrīvē audzētu putnu, izņemot strausu).
 

3. Noteikumos Nr. 741 nav skaidroti lietotie termini, nav noteikta izvērsta salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtība, detalizēti pienākumi personām un iestādēm, mājputnu un to produktu pārvietošanas ierobežojumi, ne arī paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas (uz institūtu "BIOR") nosacījumi.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 37. panta pirmajā daļā noteikto valsts uzraudzībā esošas infekcijas slimības, pie kurām pieder arī salmoneloze un tuberkuloze, kontrolē un apkaro dzīvnieku īpašnieks vai turētājs kopā ar dienestu un praktizējošiem veterinārārstiem. Veterinārmedicīnas likuma 11. panta otrā daļa noteic, ka normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos personas sedz izdevumus par institūta "BIOR" veiktajiem laboratoriskajiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem. Noteikumos Nr. 741 nav skaidri noteikti gadījumi, kad izdevumus par institūta "BIOR" veiktajiem laboratoriskajiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem, kā arī par slimības apkarošanu sedz dzīvnieku īpašnieks un kad tos apmaksā no kārtējā gada valsts budžeta.
Tāpat pašlaik, pēc institūta "BIOR" un dienesta informācijas, mājputnu īpašnieku un turētāju noņemtie paraugi dažreiz ir sterili un nesatur normālu zarnu mikrofloru. Šāda situācija liecina, ka paraugs mājputnu novietnē ņemts laikā, kad dzīvniekiem tiek doti antimikrobiālie līdzekļi vai lietoti inhibitori. Salmonelozes ierosinātāji ir samērā jutīgi pret dezinfekcijas un antibakteriālo līdzekļu iedarbību, taču pēc dzīvnieku izveseļošanās ierosinātājs var saglabāties mandelēs, apzarnī, žultspūslī un dzīvnieks kļūst par salmonellu nēsātāju un sliktos turēšanas apstākļos izplata ierosinātāju. Lai pilnībā novērstu salmonelozes ierosinātāju izplatību mājputnu ganāmpulkos un to izcelsmes produktos un panāktu, ka realizējamā produkcija ir droša un cilvēka veselībai nekaitīga, tad, kad paraugi ir sterila paraugi, jānoņem vairāki ārpuskārtas kontroles paraugi, lai pilnībā izslēgtu salmonelozes klātbūtni mājputnu saimē.
Savukārt nevalstiskās organizācijas izteica priekšlikumu par nepieciešamību projekta atsevišķā pielikumā noteikt vieglāk saprotamu un uztveramu regulējumu par paraugu ņemšanas un marķēšanas, un nosūtīšanas nosacījumiem laboratoriskai izmeklēšanai.  

3. Projekts precizē salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas prasības, kuru izpildē iesaistās mājputnu īpašnieki vai turētāji, praktizējošie veterinārārsti, dienests un institūts "BIOR". Projektā nosacījumi paraugu ņemšanai, marķēšanai un nosūtīšanai laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu "BIOR" ietverti noteikumu 3. pielikumā, nevis pašā projekta pamattekstā. Tāpat projektā precizēti salmonelozes kontroles pasākumi, kuros ietilpst paškontroles paraugu (fekāliju vai putekļu kopparauga, bahilu parauga vai parauga, kas ņemts no inkubatora vai no inkubētajiem vienu dienu veciem cāļu līķiem) ņemšana divas reizes gadā (to nodrošina mājputnu īpašnieks vai turētājs), kā arī kontroles paraugu (fekāliju vai putekļu kopparauga, bahilu parauga) ņemšana vienu reizi gadā (to nodrošina dienests). Savukārt salmonelozes apkarošanas pasākumos ietilpst virsmas nomazgājumu paraugu, ārpuskārtas kontroles paraugu (fekāliju vai putekļu kopparaugu, bahilu paraugu, visa dzīvnieku līķa vai parauga, kas ņemts no mājputna vai tā līķa, vai cita parauga, kuru ņem dienesta inspektors no epidemioloģiskajā izmeklēšanā noteiktās un epidemioloģiski saistītās vietas) ņemšana epidemioloģiskajā izmeklēšanā noteiktajā un epidemioloģiski saistītajā vietā (piemēram, mītnē, inkubatorā, putnu kautuvē, pārtikas uzņēmumā, barības ražošanas uzņēmumā un produkcijas realizācijas vietā), un to nodrošina dienests. Mājputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina to, lai paškontroles paraugi tiktu nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu "BIOR" atbilstoši prasībām, kas noteiktas projekta 3. pielikumā.

Tā kā mājputnu īpašnieki vai turētāji ir izrādījuši interesi, ka tie vēlas paškontroles paraugus nosūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditēto laboratoriju un references laboratoriju (turpmāk – cita Eiropas Savienības references laboratorija), projektā ir noteikts, ka paškontroles paraugus iepako un nosūta saskaņā ar Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) A pielikuma 4. daļas 4.1. nodaļas 4.1.4. iedaļas 4.1.4.1. punkta P650 iepakošanas instrukcijas noteiktajām prasībām (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/658-eiropas-valstu-noligums-par-bistamo-kravu-starptautiskajiem-parvadajumiem-ar-autotransportu-adr), kā bioloģiskās B kategorijas vielu (diagnostiskie vai klīniskie paraugi) atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas piešķirtajam kodam Nr. ANO 3373 (turpmāk – diagnostiskie paraugi), kā tas noteikts ADR A pielikuma 2. daļas 2.2. nodaļas 2.2.62. iedaļas 2.2.62.1. punkta 2.2.62.1.4.2. apakšpunktā.

Lai nodrošinātu minēto diagnostisko paraugu iepakošanu un nosūtīšanu uz citu Eiropas Savienības references laboratoriju, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jāvēršas pie komersanta, kas piedāvā pakalpojumu – diagnostisko paraugu iepakošanu, marķēšanu un dokumentu aizpildīšanu, kā arī nosūtīšanu, ievērojot Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumu Nr. 674 "Bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi" vai Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 295 "Bīstamo izstrādājumu un bīstamo kravu gaisa pārvadājumu veikšanas kārtība" prasības. Tāpat, ja paškontroles paraugu sūta uz citu Eiropas Savienības references laboratoriju, tad paškontroles paraugs jānoņem, ievērojot katras konkrētās citu Eiropas Savienības references laboratorijas noteiktajiem paraugu noņemšanas un nosūtīšanas nosacījumus.

Lai paraugs nebūtu sterils un saturētu normālu zarnu mikrofloru, jebkuru paraugu mājputnu novietnē drīkstēs ņemt laikposmā, kad dzīvniekiem nav antimikrobiālo līdzekļu, tostarp antibiotiku, izdalīšanās perioda un ir beidzies inhibitoru lietošanas instrukcijā norādītais iedarbības laiks. Savukārt, ja institūts "BIOR" konstatēs, ka paraugs ir sterils (nesatur normālu zarnu mikrofloru), kad mājputnu īpašnieks vai turētājs, iespējams, rīkojies negodprātīgi (piemēram, apstrādājot parauga ņemšanas vietu vai noņemto paraugu ar kādu dezinficējas līdzekli, paraugu ievietojot mikroviļņu krāsnī u.c.), tad dienests dosies uz mājputnu novietni un ņems trīs ārpuskārtas kontroles paraugus, kā arī noteiks pārtikas produktu izplatīšanas pagaidu ierobežojumus uz laiku, līdz saņemti ārpuskārtas kontroles paraugu trīs secīgi negatīvi laboratorisko izmeklējumu rezultāti.
Minētā norma, t.i., ņemt trīs secīgus ārpuskontroles paraugus ar vienu nedēļas intervālu starp paraugu ņemšanas posmiem, ir samērīga un atbilstoša, jo salmonelozes ierosinātājs dzīvo un vairojas zarnu traktā un izdalās apkārtējā vidē ar izkārnījumiem un salmonellas intensīvi vairojas, tikai nonākušas augšanai labvēlīgos apstākļos. Ja, piemēram, būs apstrādāta tikai parauga ņemšanas vieta ar kādu no dezinficējas līdzekļiem, tad laboratoriski var nebūt iespējams noteikt salmonellas paņemtajā pirmajā vai otrajā paraugā, tāpēc tas dotu neīstu (mākslīgi radītu) negatīvu rezultātu. Iepriekšminētā rīcība ļaus pilnībā izslēgt salmonelozes klātbūtni mājputnu saimē un nodrošināt drošu pārtikas apriti, kā arī sabiedrības veselību, nepieļaujot salmonelozes izplatību.
Šajā gadījumā ārpuskārtas kontroles paraugu izmeklējumu izmaksas segs dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.
Tāpat projekts paredz atvieglot mājputnu īpašnieku vai turētāju finansiālo slogu situācijās, kad tam ir divas vai vairākas mājputnu sugas vai to šķirnes, no kurām iegūst olas un kuras ir nošķirtas cita no citas atsevišķās āra mītnēs, un kad katrā mītnē ir savs aprīkojums un tajā nevar iekļūt citi mājputni. Šajā gadījumā drīkstēs izveidot vienu paškontroles kopparaugu, kurā nav apvienoti paraugi vairāk kā no 10 āra mājputnu mītnēm.

Projekts nosaka gadījumus, kad izdevumus sedz dzīvnieku īpašnieks vai tos apmaksā no kārtējā gada valsts budžeta salmonelozes kontroles pasākumu nodrošināšanai un salmonelozes un tuberkulozes apkarošanas pasākumu nodrošināšanai.

Būtiskākās projekta atšķirības no noteikumos Nr. 741 noteiktās salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtības ir šādas:
1) precizēti termini;
2) noteikti paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumi uz institūtu "BIOR";
3) noteiktas prasības paškontroles parauga nosūtīšanai uz citu Eiropas Savienības references laboratoriju;
4) noteikta prasība, kādā periodā drīkst ņemt paraugus mājputnu novietnē;
5) noteiktas prasības situācijā, kad institūts "BIOR" konstatē, ka paraugs sterils (nesatur normālu zarnu mikrofloru);
6) noteiktas prasības paškontroles paraugu ņemšanai, ja tiek turētas vairākas mājputnu sugas vai to šķirnes āra mītnēs;
7) noteikta prasība izdevumu segšanai salmonelozes kontroles pasākumu nodrošināšanai un salmonelozes un tuberkulozes apkarošanas pasākumu nodrošināšanai.

4. Pašlaik dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem nav noteikta apmācība paraugu noņemšanā, jo dzīvnieku īpašniekam vai turētājam nav ļauts ņemt paraugus slimības valsts kontroles nolūkos. To drīkst darīt tikai dienesta inspektors vai praktizējošs veterinārārsts. Izņēmums tiek pieļauts mājputnu ganāmpulkos saskaņā ar regulas Nr. 517/2011, regulas Nr. 200/2012 un regulas Nr. 1190/2012 prasībām, paredzot, ka pārtikas nozares uzņēmējam ir jānodrošina, ka paraugus ņem apmācīta persona. Minēto regulu prasības attiecas uz mājputnu ganāmpulka īpašniekiem vai turētājiem, kas ražo olas vai gaļu Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nevis tiem, kas iegūst nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam. Tādējādi projektā nebūtu pamata aizliegt apmācītam dzīvnieku īpašniekam vai turētājam, kas iegūst olas un gaļu nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam, ņemt savā mājputnu ganāmpulkā paraugus un tos marķēt un nosūtīt laboratoriskai izmeklēšanai.

Spēkā esošie noteikumi Nr. 741 noteic, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka paškontroles paraugus ganāmpulkā ņem praktizējošo veterinārārsts. Pašlaik praksē pats dzīvnieku īpašnieks vai turētājs arī ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai uz salmonelozi. Pēc institūta "BIOR" informācijas, mājputnu īpašnieku un turētāju noņemtie, marķētie un uz institūtu "BIOR" nosūtītie paraugi ne vienmēr ir atbilstoši sagatavoti, lai tos varētu izmantot laboratoriskai izmeklēšanai. Tādējādi būtu nepieciešams dzīvnieku īpašniekam vai turētājam apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas parauga noņemšanā, marķēšanā un nosūtīšanā uz laboratoriju izmeklēšanai uz salmonelozi, kā arī noteikt, kura institūcija apmācīs paraugu ņemšanā un izsniegs apliecību par apmācību, kā arī reģistrēs dzīvnieku īpašnieku vai turētāju, kas pabeidzis apmācību un ir tiesīgs noņemt paškontroles paraugus.

Lai mājputnu īpašniekam vai turētājam atvieglotu apmācību apgūšanu un neradītu pārāk lielu administratīvo slogu, tad projekts paredz, ka tam būs iespēja vienreiz savā dzīves laikā apgūt apmācību programmu paraugu noņemšanā, marķēšanā un transportēšanā un tam izsniegs beztermiņa apliecību. Tāpat no apmācību programmas apguves tiek atbrīvoti mājputnu īpašnieki vai turētāji, kas ieguvuši profesionālo kvalifikāciju veterinārmedicīnas nozares specialitātē.

Patlaban spēkā Ministru kabineta  2015. gada 29. septembra noteikumi Nr. 545 "Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā" (turpmāk – noteikumi Nr. 545), kas izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma (turpmāk – PAUL) 8. panta piekto daļu un ietver vispārīgas normas uz pārtikas apritē nodarbināto personu apmācību pārtikas higiēnas jomā. Projektā pārtikas apritē nodarbinātās personas, kā konkrēts subjektu loks, noteikts mājputnu īpašnieks vai turētājs, kas ražo olas vai gaļu nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam. Projektā nav nepieciešams noteikt plašāku subjektu loka tvērumu personām, kuras apmācāmas pārtikas higiēnas jomā, kā arī prasības attiecībā uz apmācības programmu un apliecību, jo projektā ietverto noteikumu kārtība nosaka prasības mājputnu izcelsme produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam, kas attiecināma tieši uz mājputnu īpašnieku vai turētāju.
Lai novērstu cilvēka un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un videi bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās risku, nepieciešams izstrādāt speciālos noteikumus par salmonelozi, paredzot pārtikas apritē nodarbināta dzīvnieku īpašnieka vai turētāja apmācību paraugu noņemšanā, lai tiktu ievērotas sanitārās un specifiskas pārtikas higiēnas prasības. Lai salmonelozes profilakse būtu sekmīga un varētu iegūt kvalitatīvus pārtikas produktus (proti, olas un gaļu) ir būtiski ļaut dzīvnieku īpašniekam vai turētājam, kas iesaistījies pārtikas produktu primārajā ražošanā, iegūt nepieciešamās zināšanas.
Tāpat noteikumu Nr. 545 3. punkts noteic, ka mācības pārtikas higiēnas jomā nav nepieciešamas, ja darbinieks ir nodarbināts primārajā ražošanā. Šāds nosacījums pieļauj, ka primārajā ražošanā iesaistītā dzīvnieka īpašnieka vai turētāja īstenotie pārtikas higiēnas prasību ievērošanas pasākumi attiecībā uz salmonelozi var izrādīties neefektīvi un nekvalitatīvi un veicināt konkrētās infekcijas slimības izplatīšanos.

4. Ja mājputnu īpašnieks vai turētājs, kas nav ieguvis profesionālo kvalifikāciju veterinārmedicīnas nozares specialitātē, vēlēsies pats noņemt paškontroles paraugus savā ganāmpulkā, tad, lai paraugu noņemšana notiktu kvalitatīvi, projektā ir jānoteic, ka ir jāapgūst zināšanas par paraugu ņemšanu, marķēšanu un nosūtīšanu laboratoriskai izmeklēšanai. Praktiskā apmācība ļaus apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai izvairītos no neatbilstoša parauga noņemšanas un nosūtīšanas, kā arī mazinās administratīvo un praktisko slodzi, references laboratorijām izmeklējot nekvalitatīvi noņemtus paraugus, dienesta inspektoriem samazināsies ārpuskārtas paraugu ņemšanas nepieciešamība, mājputnu īpašniekam un turētājam ietaupīsies finanšu resursi par ārpuskārtas paraugu izmeklēšanas izmaksām, un tiks laikus uzsākti nepieciešamie salmonelozes apkarošanas un atbilstoši pārtikas higiēnas ievērošanas pasākumi.
Attiecībā uz noteikumu Nr. 545 3. punktā ietverto nosacījumu projekts nosaka speciālo tiesību normu. Administratīvā procesa  likuma 15. panta septītā daļa noteic, ka tad, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Arī Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 2. punkts paredz, ka tad, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Ievērojot minēto, noteikumu Nr. 545 noteiktajām prasībām papildus tiek noteiktas speciālās prasības šajā projektā, t. i., kārtība, kādā personas apmāca paškontroles paraugu ņemšanā, marķēšanā un transportēšanā, reģistrē un izsniedz apliecību par apmācību.

Lai mājputnu īpašnieks vai turētājs paspētu apgūt nepieciešamās zināšanas rīkotajā apmācībā un nokārtot gala eksāmenu, prasība par apmācīto personu, kas varēs ņemt paškontroles paraugu, stāsies spēkā 2024. gada 1. decembrī. Savukārt, tā kā jau pašlaik praksē arī pats dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, neatkarīgi no normatīvā regulējuma, nereti ņem paraugus un nosūta laboratoriskai izmeklēšanai uz salmonelozi tomēr, konstatēts, ka tie ne vienmēr tiek sagatavoti atbilstošā kvalitātē. Lai veicinātu izpratni par pašlaik praksē radušos situāciju un nepalielinātu obligāto administratīvo slogu, kā arī neskatoties uz to, ka pastāv risks, ka tiek noņemti neatbilstoši paraugi, projekts paredz, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs bez apgūtajām zināšanām paškontroles paraugus varēs ņemt un laboratoriskai izmeklēšanai nosūtīt līdz 2024. gada 30. novembrim, līdz tie būs apguvuši nepieciešamās zināšanas paraugu noņemšanā, marķēšanā un transportēšanā.

Pārtikas higiēna ir plaši interpretējama un tieši saistīta ar primāro ražošanu un pārtikas (šajā gadījumā – olu un gaļas) ieguvi un tās apriti, turklāt tā ir skatāma kopā ar to infekcijas slimību kontroli, kuras ar šo ieguvi un apriti ir tieši saistītas. Pēc PAUL ietvertā skaidrojuma par terminu "pārtikas aprite" (visas darbības ar pārtiku no tās ieguves līdz patēriņam (primārā ražošana, ieguve, pirmapstrāde, apstrāde, pārstrāde, ražošana, iepakošana, uzglabāšana, izplatīšana, transportēšana, pārvietošana pāri valsts robežai, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība)) ir saprotams, ka pārtikas aprite un tās ieguve nav uzskatāma par pilnīgi atsevišķām nozarēm. Pārtikas ieguves kvalitāte vistiešākā veidā ietekmē spēju īstenot tās apriti, lai turklāt atbilstoši izvirzītajām pārtikas nekaitīguma prasībām nodrošinātu kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, novēršot risku, veicinot tirdzniecību un aizsargājot patērētāju intereses saskaņā ar PAUL 2. pantu. Tādējādi projekts nosaka kārtību, kuras pārtikas apritē nodarbinātās personas apmācāmas pārtikas higiēnas jomā, kā arī prasības attiecībā uz apmācības programmu un apliecību.

Tāpat saskaņā ar PAUL 1. panta 9) punktā ietverto skaidrojumu par terminu "pārtikas uzņēmums" (persona, kura iesaistīta kādā no pārtikas aprites posmiem) ir saprotams, ka mājputnu īpašnieks vai turētājs, ir jebkura  fiziska vai juridiska persona, kas iegūst pārtikas produktus (proti, olas un gaļu) nelielā apjomā un piegādā galapatērētājam un ir uzskatāms, ka tas ir iesaistījies pārtikas aprites posmā. Savukārt PAUL nosaka nacionālās kompetences jautājumus attiecībā uz visu veidu pārtikas apriti un jebkuru tajā iesaistīto pārtikas uzņēmumu un fizisko personu saskaņā ar PAUL 3. panta pirmo daļu. Tādējādi projekts paredz apmācības tieši mājputnu īpašniekiem vai turētājiem.

Gadījumos, kad mājputnu īpašnieks ir reģistrējis saimniecisko darbību kā juridiska persona, Lauksaimniecības datu centra (turpmāk arī – datu centrs) lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā (turpmāk – datubāze) tiek reģistrēta arī juridiskās personas pārstāvošā fiziskā persona (ganāmpulka pārstāvis). Tādējādi apmācību prasības attiecināmas tieši uz juridiskās personas pārstāvi, kurš vienlaicīgi saprotams arī kā mājputnu īpašnieks, kas ražo olas vai gaļu nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam, jo noteikumu kārtība nosaka prasības mājputnu izcelsmei, produktu iegūšanai nelielā apjomā un tiešai piegādei galapatērētājam, kas attiecināma tieši uz mājputnu īpašnieku vai turētāju.

Ministru kabineta noteikumi ir ārējais normatīvais akts, un Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 40. panta otrā daļa paredz, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu. Tāpat VPIL  40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Tādējādi projekts paredz, ka nepieciešamo apmācību organizē un tās programmu sagatavo sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – izglītības centrs), iesaistot profesionālus konsultantus un ekspertus, lai aptvertu visu kompetenču spektru paškontroles paraugu ņemšanas, marķēšanas un transportēšanas jomā (turpmāk – apmācības programma). Izglītības centra pakalpojumi ir plaši pieejami Latvijas teritorijā. Būtībā izglītības centrs kalpo par vienas pieturas aģentūru, kura atrodas tuvu lauku uzņēmējiem un kurā tie var vērsties, ja radies kāds jautājums vai vēlme pēc apmācības. Turklāt Zemkopības ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 187 "Zemkopības ministrijas nolikums" 11.5. apakšpunktu ir valsts kapitāla daļu turētāja izglītības centrā. No izglītības centra pamatkapitāla Zemkopības ministrijai 2015. gada 31. decembrī piederēja 99,32 %, savukārt Zemnieku federācijai – 0,68 % (https://new.llkc.lv/lv/par-mums/organizacijas-struktura).
Atbilstoši VPIL 42. panta pirmajai daļai, ievērojot izglītības centra iepriekšējo pieredzi specifisku mācību procesu vadīšanā, kuri saistīti ar Zemkopības ministrijai uzticēto funkciju izpildi, ir izvērtētas iespējas organizēt apmācības programmu un tai ir deleģēts nodrošināt apmācības kursus. Lai sagatavotu apmācības programmu, izglītības centrs plāno sadarboties ar dienestu un institūtu "BIOR", piesaistot šo iestāžu ekspertus un speciālistus mācību metodisko materiālu izstrādē un mācību programmas izveidē. Atkarībā no iecerētās mācību programmas, lektoru piesaistē tiks ņemti vērā institūta "BIOR" un dienesta ieteikumi, kā arī izvēlēti pieredzējuši speciālisti. Plānots, ka mācības būs maksas pakalpojums, un tās apmēru pēc detalizētas tāmes izstrādes noteiks izglītības centra valde.

Tā kā VPIL  41. panta trešās daļas 1. punktā noteikts, ka privātpersonai var deleģēt administratīvo aktu izdošanu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, projekts paredz, ka izglītības centrs pēc tam, kad persona būs apmācīta paškontroles paraugu ņemšanā un nokārtos gala eksāmenu, tai izsniegs beztermiņa apliecību, ko reģistrēs Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Izglītības centram jau pašlaik ir iespēja sniegt datus, kā arī ir pieeja datu centra datubāzes sertifikātu un apliecību ieguvušo personu reģistram, kurā tas iekļauj sertifikātu vai apliecību ieguvušo personu datus, kas saistīti ar apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu lauksaimniecības jomā (piemēram, persona, kas ir saņēmusi sertifikātu lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanā).

Būtiskākās atšķirības no pastāvošā regulējuma salmonelozes un tuberkulozes kontroles un apkarošanas kārtībā saistās ar nosacījumiem par to, kā dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kas nav ieguvis profesionālo kvalifikāciju veterinārmedicīnas nozares specialitātē, tiek apmācīts paškontroles paraugu ņemšanā, iegūst apliecību un tiek reģistrēts. Projekts paredz apmācību tikai mājputnu īpašniekam vai turētājam, lai samazinātu slimības izplatības risku (citas nepiederošas personas neatrastos mājputnu ganāmpulkā), kā arī lai tiem būtu pienākums savā mājputnu ganāmpulkā pareizi noņemt, marķēt un nosūtīt paškontroles paraugu laboratoriskai izmeklēšanai. Tāpat prasība atvieglos kontroli dienestam, lai izsekotu datu centra datubāzē informāciju par to, vai dzīvnieku īpašnieks vai turētājs var ņemt paškontroles paraugus.

5. Pašlaik nav noteikts, ka salmonelozes profilaktiskajos nolūkos praktizējošs veterinārārsts var lietot noteiktu mājputniem paredzētu vakcīnu pret salmonelozi.

5. Projekts noteic, ka ir atļauta mājputnu profilaktiskā vakcinācija pret salmonelozi un to var veikt praktizējošs veterinārārsts, izmantojot inaktivētās vai marķētās dzīvo celmu vakcīnas.

6. Pašlaik, pēc dienesta informācijas, mājputnu īpašnieku un turētāju iegādātie dzīvnieki ne vienmēr ir atbilstoši iegādāti un veseli, lai tos varētu turēt pārtikas produktu iegūšanai un izplatīšanai pārtikas apritē. Šajā gadījumā dienestam nav iespējams noskaidrot slimības izcelsmes avotu, izplatīšanas ceļus un iespējamos inficētos objektus un slimības izplatītājus. Lai mājputnu īpašnieki vai turētāji turpmāk novietnē ievietotu legālas izcelsmes dzīvniekus no zināma dzīvnieku īpašnieka vai turētāja un slimību brīvas novietnes un dienests varētu pārliecināties par to, projektā būtu jāparedz prasības par dokumentiem, kas norāda uz dzīvnieku legālu izcelsmi.

6. Lai izvairītos no nelegālas dzīvnieku iegādes, kā arī lai dienests, ja nepieciešams, varētu izpētīt epizootoloģisko situāciju, noskaidrojot salmonelozes vai tuberkulozes ierosinātāja izcelsmes vietu, izplatīšanās ceļus un iespējamos inficētos objektus, projektā ir jānoteic, ka mājputnu īpašniekam vai turētājam, salmonelozes apkarošanas pasākuma laikā novietnē no jauna ievietojot mājputnus vai inkubētus cāļus, ir jāuzrāda dienestam pirkuma līgums, grāmatvedības vai mājputnu aprites dokumenti, kas norāda uz dzīvnieku izcelsmi.

7. Noteikumos Nr. 741 nav noteikti paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumi.
Savukārt regulā Nr. 517/2011, regulā Nr. 200/2012 un regulā Nr. 1190/2012 ir noteiktas prasības attiecībā uz paraugu ņemšanu, nosūtīšanu u. tml. (sk., piemēram, regulas Nr. 517/2011 pielikuma 3.1. apakšpunktu). Minēto regulu prasības paredzētas mājputnu ganāmpulka īpašniekiem vai turētājiem, kas ražo olas vai gaļu Eiropas Savienības iekšējam tirgum, nevis tiem, kas iegūst nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam.
Tādējādi projektā nosakāmi paraugu ņemšanas, marķēšanas un nosūtīšanas nosacījumi, kas ir adekvāti izpildāmi un nerada pārlieku lielu finansiālo slogu mājputnu ganāmpulka īpašniekiem vai turētājiem, kas iegūst pārtikas produktus nelielā apjomā un tieši piegādā galapatērētājam.
Tāpat nevalstiskās organizācijas – Tautas putnkopju biedrība, Latvijas šķirnes putnu un sīkdzīvnieku audzētāju biedrība, Latvijas Sīkdzīvnieku audzētāju biedrība "Trusis un citi", Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Putnkopības asociācija – izteica priekšlikumu Zemkopības ministrijas organizētajās sanāksmēs par nepieciešamību projekta atsevišķā pielikumā noteikt vieglāk saprotamu un uztveramu regulējumu par paraugu ņemšanu, marķēšanu un nosūtīšanu laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu "BIOR" pēc līdzīga principa, kā tas noteikts minēto regulu pielikumos.

7. Projektā jāietver prasības par paraugu ņemšanu un marķēšanu, kā arī nosūtīšanu laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu "BIOR", lai būtu iespējams laboratoriski izmeklēt noņemtos paraugus.
Tika panākta vienošanās ar nevalstiskajām organizācijām par to, ka projekta 3. pielikumā tiek noteikti nosacījumi paraugu ņemšanai un marķēšanai, kā arī nosūtīšanai laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu "BIOR".