Anotācija (ex-ante)

Valstī nav noteiktas vienotas pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, kas būtu jāievēro visām augstskolām, kas īsteno akadēmiskās doktora studiju programmas.  MK noteikumos Nr.1001 ir noteikta promocijas kārtība, ņemot vēra, ka šie noteikumi zaudēs spēku 2027. gada 1. janvārī,  ir jānosaka pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei. Nepieciešams normatīvais regulējums, kurā tiks ietvertas vienotas pamatprasības, kas būs jāievēro augstskolām, izvēloties promocijas darbu vadītājus un veidojot promocijas padomes sastāvu.

Projekts paredz normatīvu regulējumu, kas nosaka pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto promocijas darba vadītāju zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai un promocijas padomes izveidei.
Projekta I sadaļa “Vispārīgie jautājumi” nosaka projektā ietverto noteikumu darbības jomu: tie attiecas uz promocijas darbu vadītājiem, promocijas padomes locekļiem un promocijas padomes izveidi.
Projekta II sadaļā “Pamatprasības promocijas darba vadītāja zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai” noteikts, ka promocijas darba vadītājs var būt persona, kas atbilst projekta 2. punktā noteiktajām zinātniskās kvalifikācijas pamatprasībām, proti, ir ieguvusi zinātnes doktora grādu un kurai ir vismaz divi no projekta 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.4. apakšpunktā minētajiem zinātniskās darbības rezultātiem vadāmā promocijas darba tēmai atbilstošajā zinātnes nozarē vai nozarēs. Tāpat noteikts, ka promocijas darba vadītājam jāatbilst arī projekta 3. punktā noteiktajām pedagoģiskās kvalifikācijas pamatprasībām, proti, jābūt vismaz vienai no 3.1. apakšpunktā minētajām ar studējošo izglītošanu saistītajām pieredzēm, kā arī vismaz vienai no 3.2. apakšpunktā minētajām ar pētniecības darba vadīšanu vai īstenošanu saistītajām pieredzēm. 2.2. apakšpunktā ietvertā prasība, ka promocijas darba vadītāja zinātniskās darbības rezultātiem jābūt vadāmā promocijas darba tēmai atbilstošajā zinātnes nozarē vai nozarēs, ir būtiska, jo tā apliecina vadītāja aktīvu zinātnisko darbību attiecīgajā zinātnes nozarē vai nozarēs, kas savukārt ir priekšnoteikums metodoloģiski pamatotai, ar zinātnes nozares vai nozaru attīstības tendencēs balstītai un akadēmiski kvalitatīvai promocijas darba izstrādes vadībai. Projekta 2.3. un 3.3. punkts paredz, ka augstskola, ja nepieciešams, var noteikt citas pamatprasības promocijas darba vadītāja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanai. Nosakot citas pamatprasības promocijas darba vadītāja zinātniskajai kvalifikācija, augstskola var ievērot DORA (Sanfrancisko deklarācija par pētniecības novērtēšanu)[1] un COARA (Koalīcija pētniecības novērtēšanas reformai)[2] principus, kas uzsver nepieciešamību izvērtēt pētnieku kompetenci daudzdimensionāli, kontekstualizēti un kvalitatīvi. Šie principi aicina pāriet no vienīgi kvantitatīvas pieejas (piemēram, publikāciju skaits vai žurnālu ietekmes indikatori) uz kvalitatīvu, proti, uz saturu un pētnieka ieguldījuma nozīmi vērstu izvērtēšanu. Ievērojot šos principus, augstskola var noteikt arī tādas prasības, kas aptver:
pētniecības darba vai zinātniskās darbības rezultātu ietekmi ārpus akadēmiskās vides (piemēram, sabiedriskā, politiskā ietekme vai ietekme uz tautsaimniecības nozaru attīstību),
atvērtās zinātnes praksi (open science), starpdisciplināru darbu,vai arī ieguldījumu pētniecības kopienas attīstībā (piemēram, aktīva doktorantu, maģistrantu vai jauno pētnieku konsultēšana un profesionālās attīstības veicināšana; nodrošina, ka pētījuma rezultāti ir pārbaudāmi un atkārtojami (caur metožu atklātību, datu pieejamību, atvērtu kodu publicēšanu u. tlm.); datu koplietošana).
Projektā iekļautā norma par to, augstskola var noteikt citas pamatprasības promocijas darba vadītāja zinātniskās kvalifikācijas novērtēšanai ir būtisks mehānisms, lai sekmētu kvalitatīvu, daudzdimensionālu promocijas vadītāju kompetences izvērtēšanu. Šāda pieeja nodrošina saskaņotību ar starptautiskām tendencēm un atbilst mūsdienu izpratnei par kvalitatīvu akadēmisko darbu, īpaši dažādu zinātnes nozaru specifikas, starpdisciplināru un ilgtermiņa pētījumu kontekstā.
Vienlaikus projektā iekļautie 2.2. punktā minētie zinātniskās darbības rezultāti – piemēram, SCOPUS vai Web of Science, vai ERIH+ zinātniskās publikācijas, anonīmi recenzēti raksti izdevumos ar starptautisku redkolēģiju vai recenzētas monogrāfijas – kalpo kā objektīvi pārbaudāms pamats promocijas darba vadītāja zinātniskās darbības kvalitātes un kompetences atbilstības novērtēšanā. Šādu normu iekļaušanas mērķis ir nodrošināt minimālo kvalitatīvo standartu vienotu piemērošanu visās augstskolās, kā arī veicināt pētniecības caurspīdīgumu, reproducējamību un starptautisku salīdzināmību. Kvantitatīvi pārbaudāmas prasības veido universāli piemērojamu sākotnējās atbilstības slieksni, vienlaikus neizslēdzot daudzveidīgāku un padziļinātu kvalitatīvo izvērtējumu, ko nodrošina augstskolas saskaņā ar to akadēmisko autonomiju. Līdz ar to noteikumu projektā iekļautās normas nav pretrunā ar DORA un COARA principiem, bet gan kalpo kā pamata nostādnes, kurām var pievienot kontekstualizētu izvērtējumu, balstoties uz mūsdienu starptautiskajiem akadēmiskā darba kvalitātes novērtēšanas principiem.
Projekta III sadaļā “Pamatprasības promocijas padomes locekļu kvalifikācijai” noteikts, ka promocijas padomes loceklis var būt persona, kura ir ieguvusi zinātnes doktora grādu un kurai ir zinātniskās darbības rezultāti aizstāvēšanai iesniegtā promocijas darba tēmai atbilstošajās zinātnes nozares grupā vai grupās (projekta 4.2. punkts). Šī prasība nodrošina, ka promocijas padomes locekļi var novērtēt aizstāvēšanai iesniegto promocijas darbu.
Zinātniskās darbības rezultātu pamatprasības konkretizētas atbilstoši zinātnes nozaru grupām projekta 4.2.1.–4.2.3. apakšpunktos. Noteiktās pamatprasības nodrošina objektīvi pārbaudāmu ietvaru promocijas padomes locekļu zinātniskās darbības kvalitātes un aktualitātes novērtēšanai un veicina vienotu minimālo kvalitātes standartu piemērošanu visās augstskolās. Vienlaikus atbilstoši projekta 4.3. punktam, augstskola, ja nepieciešams, var noteikt arī citas pamatprasības, kas ļauj papildināt izvērtēšanas ietvaru ar daudzdimensionāliem un kvalitatīviem kritērijiem, ievērojot arī iepriekšminētajos DORA un COARA principos ietvertos pētniecības novērtēšanas pamatprincipus. Šāda normu sistēma nodrošina līdzsvaru starp precīzi definētiem, caurskatāmiem kritērijiem un akadēmiskās autonomijas īstenošanu, veicinot saskaņotu, kvalitatīvu un uz starptautiskām praksēm balstītu promocijas padomju darbību.
Promocijas darba vadītāja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, kā arī promocijas padomes locekļu kvalifikācijas atbilstības izvērtēšana ir augstskolas doktorantūras skolas atbildība. Augstskolas doktorantūras skolai promocijas darba vadītāja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, kā arī  promocijas padomes locekļu kvalifikācijas atbilstības izvērtēšanas procesā ieteicams iesaistīt ne mazāk kā piecu personu ar zinātnes doktora grādu dalību, lai nodrošinātu izvērtējuma objektivitāti.
Projekta IV sadaļā “Pamatprasības promocijas padomes izveidei” noteikta kārtība, kādā tiek organizēta promocijas padomes (turpmāk – padomes) izveide, tās sastāvs un darbības nosacījumi. Projekta 5. punkts nosaka, ka padomes izveidi organizē augstskolas doktorantūras skola, ievērojot Augstskolu likuma normas, projektā ietvertos noteikumus un augstskolas noteikto kārtību. Ja akadēmiskā doktora studiju programma tiek īstenota kā kopīga studiju programma vai tiek īstenota kopīga doktorantūra, padomes izveide notiek arī atbilstoši līgumā (vienošanās) noteiktajai kārtībai. Padome tiek veidota tajā zinātnes nozaru grupā, kas atbilst īstenojamās akreditētas akadēmiskās doktora studiju programmas ietvaros iegūstamajiem zinātnes doktora grādiem (5.1. punkts), un tās sastāvā ir vismaz pieci zinātnieki, kuri atbilst šo noteikumu 4. punktā noteiktajām kvalifikācijas prasībām (5.2. punkts). No tiem trīs ir recenzenti, kuri sniedz aizstāvēšanai iesniegtā promocijas darba rakstisku vērtējumu. Vismaz divi no trim recenzentiem pārstāv citu zinātnisko institūciju, un vismaz viens recenzents ir ārvalsts zinātnieks, kura piesaiste notiek saskaņā ar augstskolas noteikto kārtību (5.3. punkts). Lai novērstu interešu konflikta risku, noteikts, ka par recenzentu nedrīkst būt aizstāvēšanai iesniegtā promocijas darba autora (turpmāk – pretendenta) radinieks, tieši padotais vai vadītājs darba vietā, publikāciju līdzautors, promocijas darba vadītājs vai konsultants, kā arī tās pētnieciskās struktūrvienības personāls, kurā izstrādāts promocijas darbs (5.4. punkts). Padome var tikt izveidota, lai tā darbotos pastāvīgi (5.5. punkts). Šādā gadījumā padomes pilnvaru termiņš nepārsniedz sešus gadus, vai arī kā padome konkrēta promocijas darba novērtēšanai (5.6. punkts), kuras pilnvaras ilgst līdz zinātnes doktora grāda piešķiršanai vai saskaņā ar augstskolas noteikto kārtību. Projekta 6. punkts paredz, ka izveidojot promocijas padomi, augstskola nodrošina, ka padome var darboties klātienē, arī izmantojot tiešsaistes videokonferenci (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja pretendents vai padomes loceklis atrodas citā vietā un objektīvi nevar ierasties padomes sēdes norises vietā. Šādas normas iekļaušana projektā, nodrošina visās augstskolās vienotu kārtību attiecībā uz promocijas padomes darbību pēc tās izveides, ļauj racionālāk izmantot resursus un sekmē ārvalstu zinātnieku līdzdalību padomes darbībā. Projekta 7. punkts paredz tiesības pretendentam mēneša laikā no informācijas saņemšanas par ieceltajiem padomes locekļiem un recenzentiem iesniegt argumentētu iebildumu, lūdzot šo personu nomaiņu. Augstskolas doktorantūras skola iebildumus izvērtē atbilstoši augstskolas noteiktajai kārtībai, sniedzot rakstisku lēmuma pamatojumu, kuru pretendentam ir tiesības apstrīdēt saskaņā ar augstskolas satversmē noteikto strīdu izskatīšanas procedūru.
[1] DORA – San Francisco Declaration on Research Assessment – tika pieņemta 2012. gadā (Declaration on Research Assessment, 2012). Tā aicina iestādes “neizmantot žurnālu ietekmes faktoru kā aizstājēju publikāciju kvalitātei” un uzsver, ka “pētnieku ieguldījums jāvērtē plašākā zinātniskajā, sabiedriskajā un kontekstuālajā ietvarā” (DORA, 2012). Sk. Declaration on Research Assessment (DORA). (2012). San Francisco Declaration on Research Assessment. https://sfdora.org/read/
[2] COARA – Coalition for Advancing Research Assessment – dibināta 2022. gadā Eiropas Komisijas iniciatīvā (European Commission, 2022), tās Agreement on Reforming Research Assessment aicina “atzīt dažādus pētniecības ieguldījuma veidus un rezultātus, tostarp atvērtās zinātnes prakses, sadarbības formu, pētniecības ietekmi uz sabiedrību un zinātnes kopienu”. Skat. līguma tekstu: European Commission. (2022). Agreement on Reforming Research Assessment. Coalition for Advancing Research Assessment (COARA). https://coara.eu/agreement/the-agreement-full-text/