Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. 2020.gadā mājsaimniecības patērēja enerģiju 577,6 miljons euro vērtībā (no kā rēķini par elektrību veidoja 266,6 miljons euro un dabasgāzi 311,1 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 81,1% jeb 468,8 miljons euro par gadu, samazinot citām izmaksu pozīcijām pieejamos līdzekļus. Protams, pastāv atšķirības patēriņa struktūrā starp mājsaimniecību kvintilēm un pēc ģeogrāfiskā novietojuma, taču tik ievērojams cenu pieaugums, kāds noticis pēdējos mēnešos rada sarežģījumus vismaz 80% mājsaimniecību savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par patērēto enerģiju. 
  2021.gadā Latvijas uzņēmumu izmaksas par enerģiju bija 758,1 miljons euro (attiecīgi rēķini par elektrību veidoja 462,3 miljons euro un par dabasgāzi 295,8 miljons euro vērtībā), taču energoresursu cenu pieauguma dēļ izmaksas palielinājās vidēji par 96,1% jeb 728,6 miljons euro par gadu, samazinot konkurētspējas priekšrocības starptautiskajos tirgos un attīstībai pieejamos finanšu līdzekļus. Pastāv atšķirības starp uzņēmumiem un nozarēm atkarībā no uzņēmuma darbības veida un energointensitātes, taču kopumā jāatzīmē, ka cenu pieaugums viennozīmīgi ietekmē kopējo tautsaimniecības konkurētspēju. 
Energoresursu cenas turpina strauju kāpumu, pēdējās aplēses liecina, ka elektroenerģijas gala cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem kāpusi 43%-50% robežās, dabasgāzei – 26%-90% robežās, bet siltumenerģijai vietām sasniedzot par 95% gala cenas kāpumu, salīdzinot ar 2020. gadu un 2021.gada sākumu. 

Pašreizējās augstās cenas energoresursu tirgū ir problēma, kurai ir globālā mēroga cēloņi, līdz ar to nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES)  iekšējo elektroenerģijas vai dabasgāzes tirgu. Ilgtermiņā no AER ražotas elektroenerģijas apjoma palielināšanai ES, it īpaši Baltijas reģionā, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, un energoefektivitātes pasākumi ir vienīgais risinājums, lai izvairītos no neprognozējamās enerģijas cenu svārstības, ko rada importētie fosilie energoresursi. Tomēr pašlaik ir nepieciešams ieviest pasākumus, kas īstermiņā kompensēs elektroenerģijas cenu pieauguma tūlītējās negatīvās sekas gan uz mājsaimniecībām, gan tautsaimniecību kopumā. 
Ņemot vērā minētos ES ieteikumus un kopējo tendenci ES dalībvalstīs sniegt īstermiņa valsts atbalstu, Saeima 2022.gada 27. janvārī pieņēma Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma, kas nosaka terminētus valsts atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un mājsaimniecībām, tas ir: 
1)  par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim segt visiem galalietotāju maksu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un OIK, ieskaitot attiecīgi piemērojamo pievienotās vērtības nodokli; 
2) par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, piemēro maksas par patērēto dabasgāzi saskaņā ar dabasgāzes tirdzniecības līgumu vai pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma nosacījumiem samazinājumu šādā apmērā: a) ja lietotāja mēneša patēriņš ir no 221 kWh/mēn. līdz 5269 kWh/mēn. (ieskaitot) (no 21 m³ līdz 500 m³ (ieskaitot)), tad 0,03045 euro (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par vienu kWh, kā arī uz maksas samazinājumu piemēroto pievienotās vērtības nodokli; b) ja lietotāja mēneša patēriņš ir virs 5275 kWh/mēn. (virs 500 m³), tad 0,02279  euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) par vienu kWh, kā arī uz maksas samazinājumu piemēroto pievienotās vērtības nodokli; 
3) par periodu no par periodu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim piemērot mājsaimniecības lietotājiem centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) šādā apmērā: a) ja  centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedz siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu sniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka kā starpību starp attiecīgā kalendārā mēnesī piemērojamo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh; b) ja pakalpojuma sniedzējs ir siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu nesniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, vai pašvaldības iestāde: 1. starpību starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir mazāka par 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu; 2. starpību starp 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 euro par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir lielāka par 2022.gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu. 

Kārtību, kādā tiks veikta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas, OIK maksas, dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas un siltumenerģijas pakalpojuma maksas samazinājums, nosaka attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi". Minētās kompensācijas maksas norēķins veicams tiešā veidā starp par terminētā atbalsta administrēšanu atbildīgo valsts iestādi un attiecīgiem enerģijas tirgotājiem, sistēmas operatoriem un citiem enerģijas piegādātājiem un tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem.