Anotācija (ex-ante)

Tā kā 2023. gada 1. janvārī sākās jaunais 2023.–2027. gada fondu plānošanas periods, ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi par to, kā tiek administrēts un uzraudzīts fondu, valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai, kā arī jānosaka fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetence un pienākumi.

Regulās 2021/2115 un 2021/2116 noteikts, ka dalībvalstij, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) līmenī izvirzītos kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) mērķus, kā arī droši pārvaldītu ES finansējumu, ir jānodrošina attiecīgas pārvaldības sistēmas ieviešana un jāizraugās iestādes un struktūras, kas ir atbildīgas par fondu finanšu līdzekļu pārvaldību un kontroli. Tāpat regulās 2021/2115 un 2021/2116 ir noteiktas šo iestāžu un struktūru funkcijas un pienākumi, kā arī paredzēta uzraudzības komitejas izveidošana, kuras atbildībā ir fondu līdzfinansētā KLP stratēģiskā plāna īstenošanas efektivitātes uzraudzība. Ievērojot minēto, ir sagatavots noteikumu projekts, kas nosaka fondu un to līdzfinansētā KLP stratēģiskā plāna administrēšanā iesaistīto iestāžu un struktūru kompetenci un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un institucionālo sastāvu, fondu finanšu vadību, fondu finansējuma administrēšanā nepieciešamo pārbaužu īstenošanu, neatbilstošo izdevumu administrēšanu, kā arī valsts atbalsta lauksaimniecības un lauku attīstībai administrēšanu un uzraudzību. Noteikumu projekta izstrādē ir ņemta vērā 2014.–2020. gada programmēšanas periodā ES fondu lauksaimniecības un lauku attīstībai Latvijā izveidotā pārvaldības sistēma, kā arī to administrēšanā iesaistīto iestāžu un struktūru uzkrātā pieredze.
Noteikumu projektā ir noteiktas fondu administrēšanā iesaistītās iestādes un struktūras, to kompetence un pienākumi. Noteikumu projekta 3.–8. punktā paredzēts, ka fondus administrē tādas institūcijas kā kompetentā iestāde (Zemkopības ministrija), vadošā iestāde (Zemkopības ministrija), maksājumu aģentūra (Lauku atbalsta dienests), sertifikācijas struktūra, kuru atbilstoši regulas 2021/2116 12. pantam nosaka Zemkopības ministrija publiskā iepirkuma kārtībā, un kontroles struktūras (Valsts meža dienests, Valsts Augu aizsardzības dienests, Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un Lauksaimniecības datu centrs). Noteikumu projekta 3. punktā ir norādīta vispārīga atsauce uz regulām 2021/2116 un 2021/2115, jo tās nosaka ELGF un ELFLA pārvaldības institucionālo satvaru. Turpmākajos noteikumu projekta punktos ir konkretizēts, kura regula un tās attiecīgie panti attiecas uz individuālo pārvaldības satvaru veidojošo institūciju. Piemēram, noteikumu projekta 4., 6., 7. un 8. punktā ir norādītas institūcijas, kuru funkcijas ir noteiktas regulā 2021/2116, bet noteikumu projekta 5. un 22. punktā – tās institūcijas, kuru funkcijas ir noteiktas regulā 2021/2115.
Noteikumu projekta 9. punktā ir minētas fondu administrēšanā iesaistītās sadarbības iestādes, kas nodrošina Lauku atbalsta dienestu kā valsts un ES fondu finanšu līdzekļus administrējošo iestādi ar nepieciešamo to rīcībā esošo informāciju, arī par to īstenotajām pārbaudēm savas atbildības un kompetences jomās. Noteikumu projekta 10. punkts noteic to, ka minētās iestādes sniedz Lauku atbalsta dienestam informāciju, kas nepieciešama tā pienākumu izpildei, kā arī nodrošina piekļuvi to uzturētajām informācijas sistēmām attiecīgo datu iegūšanai. Piemēram, starp Lauku atbalsta dienestu un Būvniecības valsts kontroles biroju kopš 2019. gada 18. septembra ir spēkā noslēgtā starpresoru vienošanās par būvniecības informācijas sistēmas lietošanu. Šī noslēgtā starpresoru vienošanās ir beztermiņa, un tajā ir noteikts informācijas apjoms, ar ko iestādes apmainās. Šāda pieeja, kad Lauku atbalsta dienests piekļūst Būvniecības valsts kontroles biroja iekšējai būvniecības informācijas sistēmai (BIS2), no kuras izgūst datus par atbalsta pretendentu projektos plānotajām būvniecības iecerēm un pabeigtajiem būvdarbiem, vienlaikus pārliecinoties par dokumentāciju, kas saistīta ar būvniecības procesu, samazina atbalsta saņēmēju administratīvo slogu. Noteikumu projekta 11. punktā noteikts, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes vienotās un nepārtrauktās novērtēšanas sistēmu uztur Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona Agroresursu un ekonomikas institūts, kas līdzvērtīgu funkciju pildīja ES fondu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā saskaņā arī ar Ministru kabineta 2018. gada 12. septembra rīkojuma Nr. 431 "Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – "Agroresursu un ekonomikas institūts" nolikuma apstiprināšanu" 6.8. apakšpunktā noteikto. Agroresursu un ekonomikas institūts turklāt ir attīstījis un uzkrājis zināšanas un pieredzi, uzturot ietekmes vienotās un nepārtrauktās novērtēšanas sistēmu ES fondu lauksaimniecības un lauku attīstībai 2014.–2020. plānošanas periodā. KLP stratēģiskā plāna īstenošana tiks novērtēta saskaņā ar regulas 2021/2115 139. un 140. pantu. Zemkopības ministrija norāda, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtēšanu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM). Zemkopības ministrija sniedz VARAM novērtēšanai nepieciešamos datus.
Atbilstoši regulas 2021/2115 126. pantā noteiktajam par KLP valsts tīkla izveidošanu, lai valstī kopumā nodrošinātu tīklošanu starp lauksaimniecības un lauku attīstības jomā strādājošajām organizācijām, iestādēm, konsultantiem, pētniekiem un citiem inovācijas jomas dalībniekiem, kā arī citiem dalībniekiem, noteikumu projekta 12. punktā ir noteikts, ka KLP valsts tīkla sekretariāta pienākumus pilda un darbības īsteno sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (turpmāk – LLKC). Ievērojot regulas 2021/2115 15. pantu par lauksaimniecisko zināšanu un inovācijas sistēmas (turpmāk – AKIS) izveidošanu, noteikumu projekta 13. punktā ir noteikts, ka AKIS sekretariāta funkcijas pilda KLP valsts tīkla sekretariāts. Tāpat noteikumu projekta 14. punktā noteikts, ka tehnikas un iekārtu cenu vērtēšanas ekspertu komisijas darbību, lai noteiktu lauksaimniecības tehnikas un iekārtu vienību izmaksu standarta likmi un to iekļautu "Tehnikas un iekārtu katalogā", ko izmanto lauksaimnieki un lauku uzņēmēji, īstenojot KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam atbalsta intervences, nodrošina LLKC. LLKC darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, jo LLKC sniedz specifiskus pakalpojumus, t.i., konsultācijas un pakalpojumus lauksaimniecības nozares un lauku attīstības veicināšanai jomā, kurā pastāv daļēja tirgus nepilnība, un LLKC darbība šo tirgus nepilnību novērš. LLKC sniedz arī pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi lauksaimniecības nozares attīstībai.
Noteikumu projekta 15. un 16. punktā ir noteikts, kādā veidā Zemkopības ministrija iegūst un kuras iestādes apkopo KLP stratēģiskajā plānā noteikto atbalsta maksājumu pamatojumam nepieciešamos datus. Noteikumu projekta 17. punktā minētā koplietošanas informācijas sistēma nodrošina Zemkopības ministrijas pārziņā esošo ES fondu finansējuma īstenošanu lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības jomā, tostarp KLP SP īstenošanu. Koplietošanas informācijas sistēma ir integrēta valsts informācijas sistēma, kurā ietilpst Zemkopības ministrijas padotībā esošo iestāžu klientu reģistrs, kā Lauku atbalsta dienesta klientu reģistrs, dokumentu vadības sistēma, piemēram, ienākošā sarakste no atbalsta saņēmējiem, Zemkopības ministrijas tīmekļvietne, kurā tiek publicēta atbalsta pretendentiem saistošā informācija par valsts un ES atbalstu, u.tml. Šī koplietošanas informācijas sistēma ir savienota, piemēram, ar Pārtikas un veterinārā dienesta uzņēmumu reģistru un Sanitārās robežkontroles dokumentu apstrādes sistēmu, Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu, Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēmu u.c. Koplietošanas informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt pakalpojumu sniegšanas un klientu apkalpošanas pārvaldību zemkopības nozarē. Koplietošanas informācijas sistēmas izveidi reglamentē Ministru kabineta 2013. gada 26. marta noteikumi Nr. 161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu". Noteikumu projekta 15. punktā minētie sociālekonomiskie, bioloģiskās daudzveidības un lauksaimniecības ražošanas prakses dati tiek uzglabāti noteikumu projekta 17. punktā minētajā Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu koplietošanas informācijas sistēmā. Noteikumu projekta 18. un 19. punktā ir noteikts Lauku atbalsta dienesta pienākums publiskot informāciju par atbalsta saņēmējiem un par piešķirto atbalstu, jo tas izriet no ES tiesību aktos noteiktajām prasībām.
Ievērojot regulas 2021/2115 125. panta 1. punktu par tehniskās palīdzības finansējuma izmantošanu KLP stratēģiskā plāna atbalsta efektīvai administrēšanai, noteikumu projekta 20. punkts paredz, ka tehniskās palīdzības finansējumu saņem Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Savukārt noteikumu projekta 21. punkts paredz izveidot Tehniskās palīdzības komisiju, kas lemj par atbalstāmajām darbībām un tehniskās palīdzības finanšu līdzekļu piešķiršanu to īstenošanai, kā arī uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu.
Tāpat kā ES fondu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2014.–2020. plānošanas periodā, arī attiecībā uz fondu līdzfinansētā KLP stratēģiskā plāna īstenošanas uzraudzību ir jāizveido uzraudzības komiteja. Noteikumu projekta 22. un 23. punktā noteikts, ka tā ir koleģiāla institūcija, kas darbojas atbilstoši tās apstiprinātam reglamentam un regulas 2021/2115 124. un 132. panta nosacījumiem, un tās sastāvu veido locekļi ar balsstiesībām, kā arī konsultanta tiesībām. Noteikumu projekta 24. punktā noteikts uzraudzības komitejas institucionālais sastāvs, nodrošinot ekonomisko, sociālo, tostarp reģionālo, pārstāvju, un Eiropas Savienības fondu, tostarp Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, administrēšanā iesaistīto iestāžu līdzsvarotu pārstāvību. KLP Stratēģiskā plāna uzraudzības komiteju veido 43 komitejas locekļi ar balsstiesībām, no kuriem 16 uzraudzības komitejas locekļi pārstāv lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, savukārt  seši uzraudzības komitejas locekļi pārstāv dabas aizsardzības institūcijas un organizācijas. Noteikumu projekta 26. punktā noteikts, ka uzraudzības komiteja izveido AKIS apakškomiteju, kas pilda konsultatīvas funkcijas lauksaimniecības zināšanu un inovāciju jomā. Tās darbību nosaka Zemkopības ministrijas apstiprināts reglaments.
Fondu un valsts budžeta līdzfinansējuma aprites nodrošināšanai noteikumu projektā ir iekļauts 28. un 29. punkts, nosakot to, kā Zemkopības ministrija valsts budžetā plāno publiskā finansējuma līdzekļus, ko veido fondu finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums. Noteikumu projekta 30. un 31. punktā ir noteikta Lauku atbalsta dienesta un Valsts kases sadarbība publiskā finansējuma finanšu līdzekļu prognozes iesniegšanai, kā arī informācijas apmaiņai par Eiropas Komisijā iesniegtajiem maksājumu pieteikumiem. Noteikumu projekta 32. punktā noteikta kārtība, kādā Valsts kase informē Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu par fonda finanšu līdzekļiem, ko tā saņem no Eiropas Komisijas. Noteikumu projekta 33. punktā paredzēts Lauku atbalsta dienesta pienākums fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu pārskaitīt atbalsta saņēmējiem. Lauku atbalsta dienests pēc tam, kad atbalsta saņēmējs (kas nav valsts budžeta iestāde) ir īstenojis savu projektu, ieguldot tajā savus finanšu līdzekļus, fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu pārskaita pašam atbalsta saņēmējam vai viņa pilnvarotam pārstāvim. Savukārt, ja projekta īstenotājs ir valsts budžeta iestāde, tā projekta īstenošanai sākotnēji saņem priekšfinansējumu no valsts budžeta, tāpēc pēc projekta īstenošanas Lauku atbalsta dienests projekta īstenošanas izdevumus neatmaksā pašai valsts budžeta iestādei, bet gan tos pārskaita valsts budžeta ieņēmumos. Piemērojot šādu fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma pārskaitīšanas pieeju, Lauku atbalsta dienestam ir iespējams fiksēt fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma samaksas faktu, lai to varētu iekļaut Eiropas Komisijai iesniedzamajā maksājumu pieteikumā. Šāda iespēja – pārskaitījums valsts budžeta ieņēmumos, saukts arī par konsolidējamo pozīciju, – budžetā ietverta atsevišķās apakšprogrammās ar izdevumu kodu EKK 7500. Noteikumu projekta 34. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests lēmumu par asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu to atbalsta saņēmēju kontos Valsts kasē, kuri ir valsts budžeta iestādes, pieņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību, kā arī tad, ja ir konstatēts atbalsta saņēmēja – valsts budžeta iestādes – pienākumu vai apliecinājumu pārkāpums.
Noteikumu projekta 35. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienestam ir tiesības aizkavēt maksājumu atbalsta saņēmējam vai pārskaitījumu valsts budžeta ieņēmumos līdz brīdim, kad ieplānota atmaksa valsts budžetā vai budžeta apropriācija pārdalīta starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Situācija, kad Lauku atbalsta dienesta kontā Valsts kasē vai izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodā nav pietiekami asignējumi (pilnvara izdevumiem), dažkārt var rasties, ja valsts budžetā nav pietiekamā apmērā ieplānoti izdevumi vai nav izdarītas apropriācijas izmaiņas starp budžeta izdevumu pozīcijām. Situācijas atrisināšanai Finanšu ministrijā tiek iesniegts apropriācijas pārdales pieprasījums. Noteikumu projekta 35. punkta norma nav pretrunā ar fondu līdzfinansētā KLP stratēģiskā plāna īstenošanas nosacījumiem.
Noteikumu projekta 36. punktā noteikts, ka institūcija, kas fondu atbalstu īsteno finanšu instrumenta veidā saskaņā ar regulas 2021/1060 59. panta 3. punkta "c" apakšpunktu, ir akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum".
Lai nodrošinātu fondu līdzfinansētā KLP stratēģiskā plāna atbalsta īstenošanu Latvijā, Lauku atbalsta dienestam ir jāizveido un jāuztur vairākas sistēmas: integrētā administrēšanas un kontroles sistēma saskaņā ar regulas 2021/2116 65. un 66. pantu, Lauku reģistrs, kas ir ģeogrāfiskās informācijas sistēma atbilstoši regulas 2021/2116 68. pantam, elektronisko pieteikumu sistēma, kurā saskaņā ar regulas 2021/2116 69. pantu, izmantojot ģeotelpisko lietotni, tiek nodrošināta ģeotelpisko iesniegumu iesniegšana uz visām KLP stratēģiskā plāna platībatkarīgajām, kā arī dzīvnieku atbalsta intervencēm, un platību uzraudzības (monitoringa) sistēma saskaņā ar regulas 2021/2116 70. pantu. Noteikumu projekta 37.–60. punktā noteikta iepriekšminēto sistēmu darbības kārtība un tajās ietveramā informācija, kā arī tās izmantošanas kārtība. 
Noteikumu projekta 61.–65. punktā noteikts, kā Lauku atbalsta dienests īsteno atbalsta pretendentu projektu iesniegumu administratīvās pārbaudes, kā arī pārbaudes uz vietas, tostarp attālināti (neklātienē), izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Ir noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad Lauku atbalsta dienests var pieņemt lēmumu neierasties vizītē uz vietas pie atbalsta saņēmēja. Noteikumu projekta 66.–71. punktā noteikta kārtība regulas 2021/2116 76. pantā un regulas 2022/128 46. pantā minētajai rūpīgajai pārbaudei par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošajiem darījumiem.
Noteikumu projekta 72.–79. punktā noteikta kārtība attiecībā uz nosacījumu sistēmas darbību, tās kontrolē iesaistīto koordinējošo iestādi un kompetentās iestādes, kas attiecīgās iestādes nodrošina ar to rīcībā esošo informāciju to kompetences jautājumos.
Noteikumu projekta 80. punktā ir noteikta Lauku atbalsta dienesta kompetence izvērtēt atbalsta saņēmēja izdevumu atbilstību un ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas pieņemt lēmumu par nepamatoti izmaksātā atbalsta atgūšanu.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 272. panta 53. punktam noteikumu projekta 81. punktā noteikts nepamatoti izmaksātā atbalsta apmērs, ko Lauku atbalsta dienests neatgūst no atbalsta saņēmēja. Tas vienā grāmatvedības gadā vienai KLP stratēģiskā plāna atbalstītajai intervencei nepārsniedz 250 euro no attiecīgā fonda finansējuma apmēra. Tāpat noteikumu projektā noteikta Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas rīcība situācijās, kad no atbalsta saņēmēja nevar atgūt vai ieturēt nepamatoti izmaksāto atbalstu. Ja atbalsta saņēmējs, kas nav budžeta iestāde, Lauku atbalsta dienesta lēmumā noteiktajā termiņā neatmaksā nepamatoti izmaksāto atbalstu, tad noteikumu projekta 82. punkts paredz arī nokavējuma naudas apmēru par katru nokavējuma dienu, tas ir, sešus procentus gadā no neatmaksātās nepamatoti izmaksātā atbalsta summas. Nosacījums par nokavējuma naudas piemērošanu izriet no regulas 2021/2116 59. panta 1. punkta "e" apakšpunkta, kurā ir noteikts, ka ES finanšu aizsardzības vārdā dalībvalsts atgūst nepamatoti veiktos maksājumus un procentus par tiem. Savukārt nokavējuma naudas apmērs par katru nokavējuma dienu – seši procenti gadā no neatmaksātās nepamatoti izmaksātā atbalsta summas – saglabāts tāds pats kā ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda, ES fondu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2014.–2020. plānošanas periodā noteiktais saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr. 599 "Noteikumi par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā" 78. punktu un Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumu Nr. 517 "Kārtība, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā" 27. punktu. Noteikumu projekta 82. punkts noteic arī to, ka Lauku atbalsta dienests nepamatoti izmaksāto atbalstu un aprēķināto nokavējuma naudu ir tiesīgs ieturēt no atbalsta saņēmēja nākamajiem maksājumiem. Šāds deleģējums izriet no Komisijas 2021. gada 21. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2022/128, ar ko nosaka noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, pārbaudēm, nodrošinājumiem un pārredzamību, 30. panta 2. punkta, kurā norādīts uz nepamatoti izmaksātā atbalsta savstarpēju ieskaitīšanu jeb atskaitīšanu no turpmākiem maksājumiem atbalsta saņēmējam (debitoram). Noteikumu projekts uzdod Lauku atbalsta dienestam nodrošināt nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu, ņemot vērā regulas 2015/1589 16. panta 2. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļā noteikto.