26-TA-761: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par zemes vienības piekritību valstij Rīgas valstspilsētā un tās nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" personā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zemes pārvaldības likuma 17. panta pirmā un sestā daļa. Likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.1 panta pirmās daļas 2. punkts. Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 6. panta pirmā daļa, 9. panta 2. daļa. Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumi Nr. 431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt zemes vienības (kadastra apzīmējums 0100 016 0123) piekritību valstij un tās nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk - Possessor) personā, lai pabeigtu namīpašuma Duntes ielā 31 privatizāciju, īstenotu paredzēto kopīpašuma reālo sadali un nodrošinātu piekļuvi jaunveidojamajiem īpašumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nekustamais īpašums Duntes ielā 31, Rīgā, kadastra Nr. 01000160055, ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 15907 (turpmāk – Nekustamais īpašums) sastāv no zemes gabala ar kopējo platību 1424 m2 un uz tā esošā namīpašuma – 5-stāvu dzīvojamās ēkas (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr. 1 ) pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos, 2-stāvu (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr. 2 ), kas nodota SIA “YIT LATVIJA”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003377087) (turpmāk - YIT) atsevišķā lietošanā un palīgceltne (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr. 3 ).
Ar 2001. gada 14. februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 90 “Par valsts dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai” tika nodota privatizācijai dzīvojamā māja Duntes iela 29/31 (litera Nr.1 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 22.dzīvoklis, liters Nr.3).
Saskaņā ar datiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - NĪVKIS) uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu
01000160055 atrodas 4 (četras) būves ar kadastra apzīmējumiem: 01000160055001 (dzīvojamā māja), 01000160055002 (kinoteātris),
01000160055003 (šķūnis), 01000160055004 (Elektroapgādes kabelis; īpašumtiesības nav noskaidrotas).
Būve ar kadastra apzīmējumu 01000160055003 (šķūnis/liters Nr.3) daļēji atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000160123 (turpmāk - Zemes vienība). Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienības platība ir 0.0162 ha, statuss- rezerves zemes fonds. Zemes vienības lietošanas mērķis - Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve.
Zemes vienībai reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi:
- 01.02.2025 - 8317030100 Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0.0019ha
-01.02.2025 - 7312070202 navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0.0162ha
-01.02.2025 - 7312040200 ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0.0019ha
-01.02.2025 - 7311090900 vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu 0.0162ha.
Zemes vienības fiskālā kadastrālā vērtība noteikta 7007 EUR (uz 22.12.2025), Zemes vienības universālā kadastrālā vērtība noteikta 5184 EUR (uz 08.05.2025).
Ar 2001. gada 14. februāra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 90 “Par valsts dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai” tika nodota privatizācijai dzīvojamā māja Duntes iela 29/31 (litera Nr.1 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 22.dzīvoklis, liters Nr.3).
Saskaņā ar datiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - NĪVKIS) uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu
01000160055 atrodas 4 (četras) būves ar kadastra apzīmējumiem: 01000160055001 (dzīvojamā māja), 01000160055002 (kinoteātris),
01000160055003 (šķūnis), 01000160055004 (Elektroapgādes kabelis; īpašumtiesības nav noskaidrotas).
Būve ar kadastra apzīmējumu 01000160055003 (šķūnis/liters Nr.3) daļēji atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 01000160123 (turpmāk - Zemes vienība). Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemes vienības platība ir 0.0162 ha, statuss- rezerves zemes fonds. Zemes vienības lietošanas mērķis - Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve.
Zemes vienībai reģistrēti sekojoši apgrūtinājumi:
- 01.02.2025 - 8317030100 Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0.0019ha
-01.02.2025 - 7312070202 navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona 0.0162ha
-01.02.2025 - 7312040200 ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju 0.0019ha
-01.02.2025 - 7311090900 vides un dabas resursu ķīmiskās aizsargjoslas teritorija ap pazemes ūdens ņemšanas vietu 0.0162ha.
Zemes vienības fiskālā kadastrālā vērtība noteikta 7007 EUR (uz 22.12.2025), Zemes vienības universālā kadastrālā vērtība noteikta 5184 EUR (uz 08.05.2025).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumu Nr. 431 “Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 1. punktam Privatizācijas likumā noteiktos valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas uzdevumus pilda Possessor.
2025. gada 18. decembrī Possessor saņēma iesniegumu no YIT, ka ievērojot apstākli, ka YIT pieder 3/8 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma un palīgceltne (šķūnis/liters Nr.3) atrodas uz rezerves zemes fonda zemes, proti, "pašreizējās situācijas aprakstā" norādītās Zemes vienības, lūgts uzsākt Zemes vienības privatizācijas procesu.
Pašlaik tiek īstenota Nekustamā īpašuma reālā sadale divos patstāvīgos īpašumos, pamatojoties uz 2003. gada 17. decembra līgumu Nr. 3 “Par kopīpašuma Rīgā, Duntes ielā 29/31 sadali reālās daļās”, kas paredz divu zemes vienību izveidi, proti:
- zemes gabals ar platību 714 m² (saglabājot kadastra apzīmējumu 0100 016 0055), uz kura atrodas 2-stāvu nepabeigta jaunbūve (liters Nr. 2), kas piederēs YIT;
- zemes gabals ar platību 710 m² (jaunveidojamais kadastra apzīmējums 0100 016 0222) (turpmāk - Atdalāmais īpašums), uz kura atrodas 5-stāvu dzīvojamā māja (liters Nr. 1) un ar to saistītā palīgēka (šķūnis, liters Nr. 3).
Zemes ierīcības procesā konstatēts, ka privatizācijai nodotā palīgēka (šķūnis, liters Nr. 3) faktiski daļēji atrodas uz Zemes vienības. Tā kā Zemes vienība ir nepieciešama gan privatizētās palīgēkas tiesiskā statusa sakārtošanai, gan piebraucamā ceļa izbūvei, lai nodrošinātu piekļuvi abiem reālajā sadalē izveidotajiem īpašumiem, ir nepieciešama Zemes vienības nodošana valstij privatizācijas procesa pabeigšanai.
Lai veiktu iepriekš minēto Nekustamā īpašuma reālo sadali, Atdalāmajam īpašumam nepieciešams nodrošināt piebraucamo ceļu. Vairāk nekā piecu gadu garumā YIT ir mēģinājusi rast piebraucamā ceļa variantu, sadarbojoties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, tagad Ārtelpas un mobilitātes departamentu. Šo gadu laikā pašvaldības institūcija vairākas reizes ir mainījusi savu viedokli, tomēr vienmēr noraidot vēsturiskās caurbrauktuves atvēršanu, kas YIT un ceļu projektētāja SIA “E.Daniševska birojs” ieskatā būtu vissērtākais risinājums.
Atdalāmā īpašuma piebraucamā ceļa projekta izstrādi veic SIA “E.Daniševska birojs”. Projekts tika izstrādāts un iesniegts Rīgas valstspilsētas pašvaldības pilsētas Attīstības departamentam, kas veica izvērtēšanu un konstatēja, ka plānotais ceļš atrodas uz rezervju fonda zemes ar kadastra apzīmējumu 01000160123, uz kura, cita starpā, daļēji atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā palīgēka lit. Nr.3 (šķūnis).
Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības pilsētas Attīstības departamenta 2025. gada 28. novembra vēstulē Nr. BIS-BV-5.22-2025-16659 norādītājam, saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta pirmo daļu, rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir attiecīgā vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par to ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda vai tie tiek ierakstīti zemesgrāmatā uz vietējās pašvaldības vārda.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tika norādīts, ka YIT iesniegtais Paskaidrojuma raksts ir jāsaskaņo ar zemes vienības ar kadastra Nr. 0100 016 0123 (rezerves zemes fonda īpašums) īpašnieku.
2025. gada 18. decembrī Possessor saņēma iesniegumu no YIT, ka ievērojot apstākli, ka YIT pieder 3/8 domājamās daļas no Nekustamā īpašuma un palīgceltne (šķūnis/liters Nr.3) atrodas uz rezerves zemes fonda zemes, proti, "pašreizējās situācijas aprakstā" norādītās Zemes vienības, lūgts uzsākt Zemes vienības privatizācijas procesu.
Pašlaik tiek īstenota Nekustamā īpašuma reālā sadale divos patstāvīgos īpašumos, pamatojoties uz 2003. gada 17. decembra līgumu Nr. 3 “Par kopīpašuma Rīgā, Duntes ielā 29/31 sadali reālās daļās”, kas paredz divu zemes vienību izveidi, proti:
- zemes gabals ar platību 714 m² (saglabājot kadastra apzīmējumu 0100 016 0055), uz kura atrodas 2-stāvu nepabeigta jaunbūve (liters Nr. 2), kas piederēs YIT;
- zemes gabals ar platību 710 m² (jaunveidojamais kadastra apzīmējums 0100 016 0222) (turpmāk - Atdalāmais īpašums), uz kura atrodas 5-stāvu dzīvojamā māja (liters Nr. 1) un ar to saistītā palīgēka (šķūnis, liters Nr. 3).
Zemes ierīcības procesā konstatēts, ka privatizācijai nodotā palīgēka (šķūnis, liters Nr. 3) faktiski daļēji atrodas uz Zemes vienības. Tā kā Zemes vienība ir nepieciešama gan privatizētās palīgēkas tiesiskā statusa sakārtošanai, gan piebraucamā ceļa izbūvei, lai nodrošinātu piekļuvi abiem reālajā sadalē izveidotajiem īpašumiem, ir nepieciešama Zemes vienības nodošana valstij privatizācijas procesa pabeigšanai.
Lai veiktu iepriekš minēto Nekustamā īpašuma reālo sadali, Atdalāmajam īpašumam nepieciešams nodrošināt piebraucamo ceļu. Vairāk nekā piecu gadu garumā YIT ir mēģinājusi rast piebraucamā ceļa variantu, sadarbojoties ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, tagad Ārtelpas un mobilitātes departamentu. Šo gadu laikā pašvaldības institūcija vairākas reizes ir mainījusi savu viedokli, tomēr vienmēr noraidot vēsturiskās caurbrauktuves atvēršanu, kas YIT un ceļu projektētāja SIA “E.Daniševska birojs” ieskatā būtu vissērtākais risinājums.
Atdalāmā īpašuma piebraucamā ceļa projekta izstrādi veic SIA “E.Daniševska birojs”. Projekts tika izstrādāts un iesniegts Rīgas valstspilsētas pašvaldības pilsētas Attīstības departamentam, kas veica izvērtēšanu un konstatēja, ka plānotais ceļš atrodas uz rezervju fonda zemes ar kadastra apzīmējumu 01000160123, uz kura, cita starpā, daļēji atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā palīgēka lit. Nr.3 (šķūnis).
Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības pilsētas Attīstības departamenta 2025. gada 28. novembra vēstulē Nr. BIS-BV-5.22-2025-16659 norādītājam, saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta pirmo daļu, rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir attiecīgā vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par to ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda vai tie tiek ierakstīti zemesgrāmatā uz vietējās pašvaldības vārda.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tika norādīts, ka YIT iesniegtais Paskaidrojuma raksts ir jāsaskaņo ar zemes vienības ar kadastra Nr. 0100 016 0123 (rezerves zemes fonda īpašums) īpašnieku.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta pirmo daļu, Rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu valdītājs ir attiecīgā vietējā pašvaldība līdz brīdim, kad Ministru kabinets izdod rīkojumu par to ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda vai tie tiek ierakstīti zemesgrāmatā uz vietējās pašvaldības vārda.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta piekto daļu, valstij un vietējām pašvaldībām pēc zemes reformas pabeigšanas piederošo un piekrītošo zemi izvērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumiem Nr. 190 "Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 190) 3.1.apakšpunktā noteiktajam Valsts zemes dienests sagatavo un publisko savā tīmekļvietnē sarakstu par rezerves zemes fondā ieskaitītajām zemes vienībām un zemes vienībām, kuras nav izmantotas īpašuma tiesību atjaunošanai, tai skaitā par kopīpašumā esošajām domājamām daļām, kurām nav noteikta piederība vai piekritība, katrā administratīvajā teritorijā piecu darbdienu laikā pēc Noteikumu Nr.190 spēkā stāšanās par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās.
Ministru kabinets 2023. gada 13. septembrī ir pieņēmis rīkojumu Nr. 595 "Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā".
Ministru kabinetam pieņemot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visas konkrētajā teritorijā esošās zemes vienības ir apzinātas un tām noteikts tiesiskais statuss, kā arī visi procesi attiecībā uz personu tiesībām atgūt zemi ir pabeigti. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā un piekrīt valstij vai pašvaldībai.
Par Zemes vienību nepastāv strīds ar citām ministrijām un Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Atbilstoši Noteikumu Nr.190 8.punktā noteiktajam Valsts zemes dienests ir saņēmis šo noteikumu 7.1.3. apakšpunktā minēto sarakstu ar ministriju un pašvaldības izdarītajām atzīmēm un savā tīmekļvietnē ir publiskojis Rīgas valstspilsētas izvērtēto sarakstu (2023. gada 13. septembra rīkojums | Valsts zemes dienests).
Izstrādātais zemes ierīcības projekts paredz, ka pēc sadales abām izveidotajā zemes vienībām tiek saglabāti atļautie apbūves rādītāji (intensitāte 180%, brīvā teritorija 30%), pieļaujot atkāpes esošās apbūves dēļ saskaņā ar 2013. gada 30. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Tas apliecina, ka plānotā sadale ir pilsētbūvnieciski pamatota un saskaņota ar Rīgas domes lēmumiem.
Zemes vienība ir nepieciešama, lai nodrošinātu piebraucamo ceļu abiem jaunveidojamajiem īpašumiem, jo pašvaldības institūcijas noraidījušas citus piekļuves risinājumus. Tā kā privatizējamā būve (liters Nr. 3) atrodas uz šīs Zemes vienības un tā ir vienīgais risinājums piekļuves nodrošināšanai saskaņā ar reālās sadales projektu, tās nodošana Possessor valdījumā ir pamatota un nepieciešama tiesiskās paļāvības nodrošināšanai.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 9. panta otro daļu, ar šā likuma spēkā stāšanos gadījumos, kad vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde pieņem lēmumu par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības privatizētajā dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu ieguvējiem. Izdevumus par zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā sedz privatizētā objekta ieguvējs atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.
Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde iesniedz nostiprinājuma lūgumu:
1) pievienot privatizācijai nodoto zemi dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam;
2) attiecībā uz zemesgrāmatā ierakstītiem dzīvokļu īpašumiem — pievienot dzīvokļa īpašuma sastāvam atbilstošu nododamās zemes kopīpašuma domājamo daļu, kas ir proporcionāla kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas domājamai daļai, un nostiprināt dzīvokļa īpašnieku īpašuma tiesības.
Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 17. panta piekto daļu, valstij un vietējām pašvaldībām pēc zemes reformas pabeigšanas piederošo un piekrītošo zemi izvērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā divu gadu laikā pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās.
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumiem Nr. 190 "Kārtība, kādā pieņem lēmumu par rezerves zemes fondā ieskaitīto zemes gabalu un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantoto zemes gabalu piederību vai piekritību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 190) 3.1.apakšpunktā noteiktajam Valsts zemes dienests sagatavo un publisko savā tīmekļvietnē sarakstu par rezerves zemes fondā ieskaitītajām zemes vienībām un zemes vienībām, kuras nav izmantotas īpašuma tiesību atjaunošanai, tai skaitā par kopīpašumā esošajām domājamām daļām, kurām nav noteikta piederība vai piekritība, katrā administratīvajā teritorijā piecu darbdienu laikā pēc Noteikumu Nr.190 spēkā stāšanās par zemes reformas pabeigšanu attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā vai visās novada teritoriālā iedalījuma vienībās.
Ministru kabinets 2023. gada 13. septembrī ir pieņēmis rīkojumu Nr. 595 "Par zemes reformas pabeigšanu Rīgas valstspilsētā".
Ministru kabinetam pieņemot rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā, tiek apliecināts, ka visas konkrētajā teritorijā esošās zemes vienības ir apzinātas un tām noteikts tiesiskais statuss, kā arī visi procesi attiecībā uz personu tiesībām atgūt zemi ir pabeigti. Ja zemes reformas ietvaros zeme nebija piešķirta privātpersonām pastāvīgā lietošanā vai arī būves īpašniekam nebija tiesības iegūt zemi īpašumā saskaņā ar zemes reformas likumiem, tad šāda zeme ir ieskaitīta rezerves zemes fondā un piekrīt valstij vai pašvaldībai.
Par Zemes vienību nepastāv strīds ar citām ministrijām un Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Atbilstoši Noteikumu Nr.190 8.punktā noteiktajam Valsts zemes dienests ir saņēmis šo noteikumu 7.1.3. apakšpunktā minēto sarakstu ar ministriju un pašvaldības izdarītajām atzīmēm un savā tīmekļvietnē ir publiskojis Rīgas valstspilsētas izvērtēto sarakstu (2023. gada 13. septembra rīkojums | Valsts zemes dienests).
Izstrādātais zemes ierīcības projekts paredz, ka pēc sadales abām izveidotajā zemes vienībām tiek saglabāti atļautie apbūves rādītāji (intensitāte 180%, brīvā teritorija 30%), pieļaujot atkāpes esošās apbūves dēļ saskaņā ar 2013. gada 30. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi". Tas apliecina, ka plānotā sadale ir pilsētbūvnieciski pamatota un saskaņota ar Rīgas domes lēmumiem.
Zemes vienība ir nepieciešama, lai nodrošinātu piebraucamo ceļu abiem jaunveidojamajiem īpašumiem, jo pašvaldības institūcijas noraidījušas citus piekļuves risinājumus. Tā kā privatizējamā būve (liters Nr. 3) atrodas uz šīs Zemes vienības un tā ir vienīgais risinājums piekļuves nodrošināšanai saskaņā ar reālās sadales projektu, tās nodošana Possessor valdījumā ir pamatota un nepieciešama tiesiskās paļāvības nodrošināšanai.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma 9. panta otro daļu, ar šā likuma spēkā stāšanos gadījumos, kad vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde pieņem lēmumu par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības privatizētajā dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu ieguvējiem. Izdevumus par zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā sedz privatizētā objekta ieguvējs atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.
Pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija, vai tās noteikta iestāde iesniedz nostiprinājuma lūgumu:
1) pievienot privatizācijai nodoto zemi dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam;
2) attiecībā uz zemesgrāmatā ierakstītiem dzīvokļu īpašumiem — pievienot dzīvokļa īpašuma sastāvam atbilstošu nododamās zemes kopīpašuma domājamo daļu, kas ir proporcionāla kopīpašumā esošas dzīvojamās mājas domājamai daļai, un nostiprināt dzīvokļa īpašnieku īpašuma tiesības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts attiecināms uz fiziskām personām, kuras ir dzīvojamās mājas Duntes ielā 31, Rīgā, dzīvokļu īpašnieki.
Juridiskās personas
- SIA "YIT LATVIJA" (vienotais reģistrācijas Nr. 40003377087)
- SIA DUNTES 21 (vienotais reģistrācijas Nr. 40203446362)
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmēs nekustamā īpašuma Duntes ielā 31, Rīgā, kadastra Nr. 01000160055 kopīpašniekus. Rīkojuma projekts nepieciešams, lai īstenotu kopīpašuma reālo sadali atbilstoši 2003. gada 17. decembra līgumam Nr. 3 "Par kopīpašuma Rīgā, Duntes ielā 29/31 sadali reālās daļās", nodrošinot Rīkojuma 1. punktā minētās zemes vienības (vai tās daļas) pievienošanu privatizētās dzīvojamās mājas piesaistītajam zemes gabalam un piekļuves (ceļa servitūta) nodibināšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izpildes ietvaros SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (turpmāk – Possessor) kā datu pārzinis veic un veiks personu datu apstrādi, ievērojot šādus nosacījumus:
Personas datu apstrāde tiek veikta, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu. Apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma saistību izpildi, pabeigtu privatizācijas procesu un veiktu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (tostarp nodrošinot piekļuves tiesības un reālo sadali).
Personas dati tiek iegūti no valsts informācijas sistēmām – Iedzīvotāju reģistra un Dzīvojamo māju privatizācijas informācijas sistēmas (DMPIS), kā arī no privatizācijas lietas materiāliem.
Possessor iegūtos personas datus glabās līdz brīdim, kad personu īpašuma tiesības uz konkrēto zemes vienības domājamo daļu tiks nostiprinātas zemesgrāmatā un attiecīgie dokumenti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks nodoti pastāvīgai glabāšanai Latvijas Valsts arhīvā.
Datu subjektu tiesības saistībā ar personas datu apstrādi tiek nodrošinātas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Tiesību akta Projekts paredz tikai tādu datu apstrādi, kas ir tieši saistīta ar privatizācijas tiesisko procesu un valstij deleģēto funkciju izpildi. Datu apstrādes apjoms ir samērīgs un ierobežots līdz rīkojuma mērķa sasniegšanai.
Personas datu apstrāde tiek veikta, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu. Apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma saistību izpildi, pabeigtu privatizācijas procesu un veiktu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (tostarp nodrošinot piekļuves tiesības un reālo sadali).
Personas dati tiek iegūti no valsts informācijas sistēmām – Iedzīvotāju reģistra un Dzīvojamo māju privatizācijas informācijas sistēmas (DMPIS), kā arī no privatizācijas lietas materiāliem.
Possessor iegūtos personas datus glabās līdz brīdim, kad personu īpašuma tiesības uz konkrēto zemes vienības domājamo daļu tiks nostiprinātas zemesgrāmatā un attiecīgie dokumenti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks nodoti pastāvīgai glabāšanai Latvijas Valsts arhīvā.
Datu subjektu tiesības saistībā ar personas datu apstrādi tiek nodrošinātas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Tiesību akta Projekts paredz tikai tādu datu apstrādi, kas ir tieši saistīta ar privatizācijas tiesisko procesu un valstij deleģēto funkciju izpildi. Datu apstrādes apjoms ir samērīgs un ierobežots līdz rīkojuma mērķa sasniegšanai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
