25-TA-917: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Piemērojot praksē Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumus Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.86), Valsts ieņēmumu dienests kā regulējuma piemērotājs ir secinājis, ka jāpilnveido noteikumu regulējums, lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku.
Papildus nepieciešams pilnveidot un precizēt muitas maksājumu parāda administrēšanas procesu, nosakot skaidru kārtību informācijas nosūtīšanai par parāda samaksu situācijās, kad parādnieks nav galvojuma devējs.
Vienlaikus optimizējot muitas maksājumu atgūšanas procesu, no MK noteikumiem Nr. 86 nepieciešams svītrot dokumenta veidu – brīdinājums.
Papildus nepieciešams pilnveidot un precizēt muitas maksājumu parāda administrēšanas procesu, nosakot skaidru kārtību informācijas nosūtīšanai par parāda samaksu situācijās, kad parādnieks nav galvojuma devējs.
Vienlaikus optimizējot muitas maksājumu atgūšanas procesu, no MK noteikumiem Nr. 86 nepieciešams svītrot dokumenta veidu – brīdinājums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un līdz ar to tai ir pienākums savā darbībā pastāvīgi pārbaudīt un uzlabot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, tajā skaitā vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā. Tādējādi noteikumu projekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un muitas procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Grozījumi ir būtiski, lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku. Līdz ar to, ņemot vērā, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, tiesiskās skaidrības labad nepieciešams precizēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – regula Nr. 952/2013), 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteiktā: “Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek prasīts” piemērošanu, lai nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku.
Tāpat, esošajā tiesiskajā regulējumā nav skaidri definēta rīcība gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, t. i., galvojumu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks. Tas rada neskaidrības, kā rīkoties situācijās, kad jāinformē parādnieks par parāda samaksu vai jārīkojas, lai atgūtu parādu.
Praksē nokavēto muitas maksājumu piedziņa no parādnieka tiek uzsākta uzreiz, tiklīdz ir iestājies maksājumu samaksas termiņš. Tādējādi MK noteikumos Nr.86 noteiktā brīdinājuma nosūtīšana parādniekam pēc tam, kad parādnieka parāda piedziņa jau ir uzsākta ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (brīdinājums ar mērķi parādnieku informēt par parāda samaksas pieprasīšanu galviniekam, dodot parādniekam vēl vienu papildu termiņu), praksē nav izrādījusies rezultatīva un lietderīga un šāds dokumenta veids būtu svītrojams.
Tāpat, esošajā tiesiskajā regulējumā nav skaidri definēta rīcība gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, t. i., galvojumu saskaņā ar regulas Nr.952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks. Tas rada neskaidrības, kā rīkoties situācijās, kad jāinformē parādnieks par parāda samaksu vai jārīkojas, lai atgūtu parādu.
Praksē nokavēto muitas maksājumu piedziņa no parādnieka tiek uzsākta uzreiz, tiklīdz ir iestājies maksājumu samaksas termiņš. Tādējādi MK noteikumos Nr.86 noteiktā brīdinājuma nosūtīšana parādniekam pēc tam, kad parādnieka parāda piedziņa jau ir uzsākta ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (brīdinājums ar mērķi parādnieku informēt par parāda samaksas pieprasīšanu galviniekam, dodot parādniekam vēl vienu papildu termiņu), praksē nav izrādījusies rezultatīva un lietderīga un šāds dokumenta veids būtu svītrojams.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumu projekta 1.punkts (MK noteikumu Nr.86 4.4.apakšpunkts)
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 4.4.apakšpunktam, galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt arī cita persona saskaņā ar regulas Nr.952/2013 89.panta 3.punktu.
Regulas Nr.952/2013 89.panta 3.punkts nosaka, ka ja muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu, šādu galvojumu pieprasa parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek pieprasīts.
Atbilstoši regulas Nr. 952/2013 5. panta 19. punktam “parādnieks” ir jebkura persona, kas ir atbildīga par muitas parādu. Savukārt regulas Nr. 952/2013 77.-79. pants nosaka gadījumus, kad rodas muitas parāds un kas ir parādnieks.
Tādējādi muitas dienesti saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta pirmajā teikumā noteikto pieprasa sniegt galvojumu parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku.
Savukārt, regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteikts, ka muitas dienesti var atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek prasīts (persona, kas nav parādnieks un nevar par tādu kļūt).
Pamatojoties uz Regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteikto, Valsts ieņēmumu dienests praksē ļāva trešajām personām sniegt galvojumu par parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt, saistībām.
Tomēr, vērtējot Latvijas tiesu praksi, secināts, lai piemērotu regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu un pieņemtu tādas personas galvojumu, kura pati nav un nevar kļūt par parādnieku, muitas iestādei ir jākonstatē, ka tiek iesniegts tāds galvojums, kas attiecas uz parādnieku un tā muitas parādu (saistībām). Minētais izriet arī no Eiropas Komisijas 24.05.2024. vadlīnijām “Galvojumi iespējamam vai esošam muitas parādam – Savienības Muitas kodeksa III daļa”, kur II.3.4.2. punktā “Cita persona, kas sniedz garantiju” skaidrots, ka cita persona ir uzskatāma par personu, kas uzņemas finanšu saistības tikai saskaņā ar sniegto galvojumu.
Tādējādi, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu (galvojuma ņēmējam) nav ļāvis galvojumu izmantot trešās personas (citas personas - parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt) muitas parāda nodrošināšanai, šādu galvojumu trešās personas (citas personas) muitas parāda nodrošināšanai muitas iestādei nav pamata pieņemt.
Lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 4.4.apakšpunktu, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt arī persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.
Turklāt, tādējādi normatīvais regulējums tiks pielāgots Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 8. maija rīcības sēdes lēmumā noteiktajam, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas lietvedību lietā Nr. A420122222, SKA-345/2024 par Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 24. oktobra spriedumu, jo īpaši, kad galvojumu muitā sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā).
Jau 2025.gada 14.februārī Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē tika publicēta informācija, ka "no 2025.gada 25.marta tiks mainīta līdz šim piemērotā prakse attiecībā uz vispārējā un vienreizējā galvojuma izmantošanu citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests aicina gan galviniekus, gan galvojuma ņēmējus un pārstāvības pakalpojumu sniedzējus pārskatīt galvojumu tvērumu un nepieciešamības gadījumā līdz 2025. gada 11. martam Eiropas Komisijas Lēmumu pārvaldības sistēmā iesniegt grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, sniedzot galvinieka apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta atļauja galvojuma izmantošanai citas personas saistību nodrošināšanai".
Piemēram, Igaunijā regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteikto var piemērot tikai netiešajā pārstāvībā.
Minētais jautājums tika izskatīts arī Valsts ieņēmumu dienesta rīkotajā Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes 2025.gada 23.janvāra sēdē.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 4.4.apakšpunktam, galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt arī cita persona saskaņā ar regulas Nr.952/2013 89.panta 3.punktu.
Regulas Nr.952/2013 89.panta 3.punkts nosaka, ka ja muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu, šādu galvojumu pieprasa parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek pieprasīts.
Atbilstoši regulas Nr. 952/2013 5. panta 19. punktam “parādnieks” ir jebkura persona, kas ir atbildīga par muitas parādu. Savukārt regulas Nr. 952/2013 77.-79. pants nosaka gadījumus, kad rodas muitas parāds un kas ir parādnieks.
Tādējādi muitas dienesti saskaņā ar Regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta pirmajā teikumā noteikto pieprasa sniegt galvojumu parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku.
Savukārt, regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteikts, ka muitas dienesti var atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek prasīts (persona, kas nav parādnieks un nevar par tādu kļūt).
Pamatojoties uz Regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteikto, Valsts ieņēmumu dienests praksē ļāva trešajām personām sniegt galvojumu par parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt, saistībām.
Tomēr, vērtējot Latvijas tiesu praksi, secināts, lai piemērotu regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu un pieņemtu tādas personas galvojumu, kura pati nav un nevar kļūt par parādnieku, muitas iestādei ir jākonstatē, ka tiek iesniegts tāds galvojums, kas attiecas uz parādnieku un tā muitas parādu (saistībām). Minētais izriet arī no Eiropas Komisijas 24.05.2024. vadlīnijām “Galvojumi iespējamam vai esošam muitas parādam – Savienības Muitas kodeksa III daļa”, kur II.3.4.2. punktā “Cita persona, kas sniedz garantiju” skaidrots, ka cita persona ir uzskatāma par personu, kas uzņemas finanšu saistības tikai saskaņā ar sniegto galvojumu.
Tādējādi, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu (galvojuma ņēmējam) nav ļāvis galvojumu izmantot trešās personas (citas personas - parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt) muitas parāda nodrošināšanai, šādu galvojumu trešās personas (citas personas) muitas parāda nodrošināšanai muitas iestādei nav pamata pieņemt.
Lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 4.4.apakšpunktu, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt arī persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.
Turklāt, tādējādi normatīvais regulējums tiks pielāgots Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 8. maija rīcības sēdes lēmumā noteiktajam, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas lietvedību lietā Nr. A420122222, SKA-345/2024 par Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 24. oktobra spriedumu, jo īpaši, kad galvojumu muitā sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā).
Jau 2025.gada 14.februārī Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē tika publicēta informācija, ka "no 2025.gada 25.marta tiks mainīta līdz šim piemērotā prakse attiecībā uz vispārējā un vienreizējā galvojuma izmantošanu citas personas muitas maksājuma parāda nodrošināšanai. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests aicina gan galviniekus, gan galvojuma ņēmējus un pārstāvības pakalpojumu sniedzējus pārskatīt galvojumu tvērumu un nepieciešamības gadījumā līdz 2025. gada 11. martam Eiropas Komisijas Lēmumu pārvaldības sistēmā iesniegt grozījumus vispārējā galvojuma atļaujā, sniedzot galvinieka apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta atļauja galvojuma izmantošanai citas personas saistību nodrošināšanai".
Piemēram, Igaunijā regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteikto var piemērot tikai netiešajā pārstāvībā.
Minētais jautājums tika izskatīts arī Valsts ieņēmumu dienesta rīkotajā Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes 2025.gada 23.janvāra sēdē.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumu projekta 1.punkts (MK noteikumu Nr.86 4.4.apakšpunkts)
Priekšlikuma mērķis ir tiesiskās skaidrības labad precizēt regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteiktā: “Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek prasīts” piemērošanu, lai nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku.
Līdz ar to nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.86 4.4.apakšpunktu nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā minētā persona var iesniegt tādā gadījumā, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.
Priekšlikuma mērķis ir tiesiskās skaidrības labad precizēt regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteiktā: “Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek prasīts” piemērošanu, lai nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku.
Līdz ar to nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.86 4.4.apakšpunktu nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā minētā persona var iesniegt tādā gadījumā, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.
Problēmas apraksts
2. Noteikumu projekta 2.punkts (MK noteikumu Nr.86 24.punkts)
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 24.punktam, ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu ir uzsācis tādu muitas deklarāciju pārbaudi, par kurām galvinieks ir sniedzis galvojumu muitas maksājumu parāda segšanai, un ja galvojums nav atbrīvots, tad Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc pārbaudes uzsākšanas rakstiski (elektroniski) informē galvinieku par pārbaudes uzsākšanas faktu.
Galvinieku informēšana par muitas deklarācijas pārbaudes uzsākšanu, kamēr nav izdots nodokļu kontroles rēķins, rada papildus administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī pašiem galviniekiem. Īpaši ņemams vērā, ka persona labprātīgi var nomaksāt papildus aprēķinātos muitas maksājumus pirms nodokļu rēķina izdošanas vai tajā noteiktajā termiņā var noslēgt vienošanās līgumu. Tādējādi šāda informēšana nav nelietderīga. Ja parādnieks nepildīs savas saistības, tad atbilstoši MK noteikumu Nr.86 25.punktam par to tiks informēts galvinieks.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 24.punktam, ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu ir uzsācis tādu muitas deklarāciju pārbaudi, par kurām galvinieks ir sniedzis galvojumu muitas maksājumu parāda segšanai, un ja galvojums nav atbrīvots, tad Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc pārbaudes uzsākšanas rakstiski (elektroniski) informē galvinieku par pārbaudes uzsākšanas faktu.
Galvinieku informēšana par muitas deklarācijas pārbaudes uzsākšanu, kamēr nav izdots nodokļu kontroles rēķins, rada papildus administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī pašiem galviniekiem. Īpaši ņemams vērā, ka persona labprātīgi var nomaksāt papildus aprēķinātos muitas maksājumus pirms nodokļu rēķina izdošanas vai tajā noteiktajā termiņā var noslēgt vienošanās līgumu. Tādējādi šāda informēšana nav nelietderīga. Ja parādnieks nepildīs savas saistības, tad atbilstoši MK noteikumu Nr.86 25.punktam par to tiks informēts galvinieks.
Risinājuma apraksts
2. Noteikumu projekta 2.punkts (MK noteikumu Nr.86 24.punkts)
Mazinot administratīvo slogu gan galviniekiem, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.86 24.punktu.
Mazinot administratīvo slogu gan galviniekiem, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam, nepieciešams svītrot MK noteikumu Nr.86 24.punktu.
Problēmas apraksts
3. Noteikumu projekta 3.punkts (MK noteikumu Nr.86 25.punkts)
Šobrīd MK noteikumu Nr.86 25.punkts paredz, ka konstatējot muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izdod nodokļu kontroles rēķinu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 16.punktu viens no pārbaudes veidiem ir arī nodokļu audits, kura ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt samaksāt muitas maksājumu parādu. Ņemot vērā minēto, līdztekus nodokļu kontroles rēķinam normatīvajā regulējumā nepieciešams iekļaut arī nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu.
Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.86 26.punktu un 28.punktu.
Vienlaikus, praksē konstatēts, ka dažādi tiek interpretēts brīdis, kad var vērsties pie galvinieka, ja pārbaude uzsākta saskaņā ar regulas Nr.952/2013 48.pantu. Šobrīd MK noteikumu Nr.86 25.punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests par muitas maksājumu parādu informē galvinieku, ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu.
Atbilstoši regulas Nr.952/2013 89.panta 4.punkta trešās daļas nosacījumiem, ja galvojums nav atbrīvots, to var izmantot pēc preču izlaišanas veiktas kontroles rezultātā papildus aprēķināto maksājumu atgūšanai.
Regulas Nr.952/2013 98.panta 1.punktā noteikts, ka muitas iestādes atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties.
Tādējādi būtu precizējama 25.punkta redakcija, nosakot, ka pie galvinieka vēršas tikai tajos gadījumos, ja galvojums nav atbrīvots.
Šobrīd MK noteikumu Nr.86 25.punkts paredz, ka konstatējot muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izdod nodokļu kontroles rēķinu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 16.punktu viens no pārbaudes veidiem ir arī nodokļu audits, kura ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt samaksāt muitas maksājumu parādu. Ņemot vērā minēto, līdztekus nodokļu kontroles rēķinam normatīvajā regulējumā nepieciešams iekļaut arī nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu.
Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.86 26.punktu un 28.punktu.
Vienlaikus, praksē konstatēts, ka dažādi tiek interpretēts brīdis, kad var vērsties pie galvinieka, ja pārbaude uzsākta saskaņā ar regulas Nr.952/2013 48.pantu. Šobrīd MK noteikumu Nr.86 25.punktā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests par muitas maksājumu parādu informē galvinieku, ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu.
Atbilstoši regulas Nr.952/2013 89.panta 4.punkta trešās daļas nosacījumiem, ja galvojums nav atbrīvots, to var izmantot pēc preču izlaišanas veiktas kontroles rezultātā papildus aprēķināto maksājumu atgūšanai.
Regulas Nr.952/2013 98.panta 1.punktā noteikts, ka muitas iestādes atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties.
Tādējādi būtu precizējama 25.punkta redakcija, nosakot, ka pie galvinieka vēršas tikai tajos gadījumos, ja galvojums nav atbrīvots.
Risinājuma apraksts
3. Noteikumu projekta 3.punkts (MK noteikumu Nr.86 25.punkts)
Ņemot vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 16.punkts kā vienu no pārbaudes veidiem noteicis arī nodokļu auditu, kura ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt samaksāt muitas maksājumu parādu, nepieciešams MK noteikumu 25.punktu papildināt ar atsauci uz nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu. Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.86 26.punktu un 28.punktu.
Vienlaikus, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 25.punktu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests pie galvinieka vēršas tikai tajos gadījumos, ja galvojums nav atbrīvots.
Ņemot vērā, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 16.punkts kā vienu no pārbaudes veidiem noteicis arī nodokļu auditu, kura ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt samaksāt muitas maksājumu parādu, nepieciešams MK noteikumu 25.punktu papildināt ar atsauci uz nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu. Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.86 26.punktu un 28.punktu.
Vienlaikus, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 25.punktu, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests pie galvinieka vēršas tikai tajos gadījumos, ja galvojums nav atbrīvots.
Problēmas apraksts
4. Noteikumu projekta 3., 4., 6., 7., 9., 10., 11. un 12.punkts (MK noteikumu Nr.86 25., 26., 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punkts)
Praksē secināts, ka nepieciešams pilnveidot un precizēt muitas maksājumu parāda administrēšanas procesu, nosakot skaidru kārtību informācijas nosūtīšanai par parāda samaksu situācijās, kad parādnieks nav galvojuma devējs.
Esošajā tiesiskajā regulējumā nav skaidri definēta rīcība gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, t. i., galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks. Tas rada neskaidrības, kā rīkoties situācijās, kad jāinformē parādnieks par parāda samaksu vai jārīkojas, lai atgūtu parādu. Tiesiskā regulējuma trūkums var radīt situāciju, kad muitas iestādei katrā atsevišķā gadījumā var nākties interpretēt esošās procedūras vai pielāgot tās, lai veiktu nepieciešamos soļus parāda atgūšanai. Tas palielina administratīvo slogu un rada papildu darbu muitas iestādēm, jo jāpieņem individuāli lēmumi, nevis jāseko vienotai kārtībai. Ja nav noteiktas kārtības, kā rīkoties ar parādu piedziņu, tas var novest pie nepilnīgas parādu iekasēšanas vai laikietilpīgiem un dārgiem piedziņas procesiem, kas rada papildu izmaksas gan valsts budžetam, gan iesaistītajām personām.
MK noteikumu Nr.86 26.punkts paredz, ka pie noteiktiem apstākļiem Valsts ieņēmumu dienests nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu. Gadījumos, kad galvinieks atļauj izmantot tā izdoto galvojumu trešās personas muitas parāda nodrošināšanai, šāds galvojums var būt ierobežots ne tikai ar kopējo galvojuma summu, bet arī ar citiem ierobežojumiem, piemēram, ar konkrētu muitas procedūru, apakšlimitu u.c. Visi ierobežojumi, ja tādi ir paredzēti, ir norādīti galvojumā vai citā veidā galvinieka sniegtajā atļaujā izmantot galvojumu trešās personas muitas parāda nodrošināšanai. Lai galvojums tiktu izmantots tikai tajā apmērā, kādā galvinieks to ir atļāvis izmantot, nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.86 26.punktu ar nosacījumu, ka Valsts ieņēmumu dienests nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu un atbilst galvojuma nosacījumiem. Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.86 28., 29. un jauno 29.1 punktu.
Praksē secināts, ka nepieciešams pilnveidot un precizēt muitas maksājumu parāda administrēšanas procesu, nosakot skaidru kārtību informācijas nosūtīšanai par parāda samaksu situācijās, kad parādnieks nav galvojuma devējs.
Esošajā tiesiskajā regulējumā nav skaidri definēta rīcība gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, t. i., galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks. Tas rada neskaidrības, kā rīkoties situācijās, kad jāinformē parādnieks par parāda samaksu vai jārīkojas, lai atgūtu parādu. Tiesiskā regulējuma trūkums var radīt situāciju, kad muitas iestādei katrā atsevišķā gadījumā var nākties interpretēt esošās procedūras vai pielāgot tās, lai veiktu nepieciešamos soļus parāda atgūšanai. Tas palielina administratīvo slogu un rada papildu darbu muitas iestādēm, jo jāpieņem individuāli lēmumi, nevis jāseko vienotai kārtībai. Ja nav noteiktas kārtības, kā rīkoties ar parādu piedziņu, tas var novest pie nepilnīgas parādu iekasēšanas vai laikietilpīgiem un dārgiem piedziņas procesiem, kas rada papildu izmaksas gan valsts budžetam, gan iesaistītajām personām.
MK noteikumu Nr.86 26.punkts paredz, ka pie noteiktiem apstākļiem Valsts ieņēmumu dienests nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu. Gadījumos, kad galvinieks atļauj izmantot tā izdoto galvojumu trešās personas muitas parāda nodrošināšanai, šāds galvojums var būt ierobežots ne tikai ar kopējo galvojuma summu, bet arī ar citiem ierobežojumiem, piemēram, ar konkrētu muitas procedūru, apakšlimitu u.c. Visi ierobežojumi, ja tādi ir paredzēti, ir norādīti galvojumā vai citā veidā galvinieka sniegtajā atļaujā izmantot galvojumu trešās personas muitas parāda nodrošināšanai. Lai galvojums tiktu izmantots tikai tajā apmērā, kādā galvinieks to ir atļāvis izmantot, nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.86 26.punktu ar nosacījumu, ka Valsts ieņēmumu dienests nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu un atbilst galvojuma nosacījumiem. Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.86 28., 29. un jauno 29.1 punktu.
Risinājuma apraksts
4. Noteikumu projekta 3., 4., 6., 7., 9., 10., 11. un 12.punkts (MK noteikumu Nr.86 25., 26., 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punkts)
Lai skaidri noteiktu rīcību gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, MK noteikumu Nr.86 25.punktā nepieciešams noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests par muitas maksājumu parādu informē ne tikai galvinieku, bet arī personu, kas sniegusi galvojumu, un tās galvinieku, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
MK noteikumu Nr.86 26.punktā un 28.punktā nepieciešams noteikt, ja parādnieks nav samaksājis muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienests prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu, nosūta ne tikai galviniekam, bet arī personai, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu.
MK noteikumu Nr.86 29.punktā nepieciešams noteikt, ka konkrētā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu, vērsties ne tikai pie galvinieka, bet arī pie personas, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
Nepieciešams MK noteikumus Nr.86 papildināt ar jaunu 29.1 punktu, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības vērsties pie personas, kas sniegusi galvojumu, galvinieka, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks, ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu gadījumā, ja persona, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu, nav samaksājusi muitas maksājumu parādu. Vienlaikus atsauce uz jauno 29.1 punktu jāiekļauj MK noteikumu Nr.86 30., 31. un 32.punktā.
MK noteikumu Nr.86 30.punktā nepieciešams noteikt, ka 30 dienu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta prasības paziņošanas dienas samaksā muitas maksājumu pamatparādu to samaksā ne tikai galvinieks, bet arī persona, kas sniegusi galvojumu, vai tās galvinieks, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
MK noteikumu Nr.86 31. un 33.punkta normas nepieciešams attiecināt arī uz personu, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
Nosakot rīcību par informācijas nosūtīšanu parāda samaksai, ja parādnieks nav galvojuma devējs, palielinās skaidrības un atbildības apziņa, radot skaidrību par pienākumiem un atbildību, kas jāievēro subjektam, izslēdzot tiesību akta interpretācijas iespējas.
Lai galvojums tiktu izmantots tikai tajā apmērā, kādā galvinieks to ir atļāvis izmantot, nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.86 26.punktu ar nosacījumu, ka Valsts ieņēmumu dienests nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu un atbilst galvojuma nosacījumiem. Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.86 28., 29. un jauno 29.1 punktu.
Lai skaidri noteiktu rīcību gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, MK noteikumu Nr.86 25.punktā nepieciešams noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests par muitas maksājumu parādu informē ne tikai galvinieku, bet arī personu, kas sniegusi galvojumu, un tās galvinieku, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
MK noteikumu Nr.86 26.punktā un 28.punktā nepieciešams noteikt, ja parādnieks nav samaksājis muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienests prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu, nosūta ne tikai galviniekam, bet arī personai, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu.
MK noteikumu Nr.86 29.punktā nepieciešams noteikt, ka konkrētā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu, vērsties ne tikai pie galvinieka, bet arī pie personas, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
Nepieciešams MK noteikumus Nr.86 papildināt ar jaunu 29.1 punktu, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības vērsties pie personas, kas sniegusi galvojumu, galvinieka, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks, ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu gadījumā, ja persona, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu, nav samaksājusi muitas maksājumu parādu. Vienlaikus atsauce uz jauno 29.1 punktu jāiekļauj MK noteikumu Nr.86 30., 31. un 32.punktā.
MK noteikumu Nr.86 30.punktā nepieciešams noteikt, ka 30 dienu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta prasības paziņošanas dienas samaksā muitas maksājumu pamatparādu to samaksā ne tikai galvinieks, bet arī persona, kas sniegusi galvojumu, vai tās galvinieks, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
MK noteikumu Nr.86 31. un 33.punkta normas nepieciešams attiecināt arī uz personu, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
Nosakot rīcību par informācijas nosūtīšanu parāda samaksai, ja parādnieks nav galvojuma devējs, palielinās skaidrības un atbildības apziņa, radot skaidrību par pienākumiem un atbildību, kas jāievēro subjektam, izslēdzot tiesību akta interpretācijas iespējas.
Lai galvojums tiktu izmantots tikai tajā apmērā, kādā galvinieks to ir atļāvis izmantot, nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.86 26.punktu ar nosacījumu, ka Valsts ieņēmumu dienests nosūta galviniekam prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu un atbilst galvojuma nosacījumiem. Minētais attiecas arī uz MK noteikumu Nr.86 28., 29. un jauno 29.1 punktu.
Problēmas apraksts
5. Noteikumu projekta 4., 5. un 7.punkts (MK noteikumu Nr.86 26., 27. un 29.punkts)
MK noteikumu Nr.86 26.punkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests nosūta prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu gadījumā, ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskajā brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu. Līdzīga norma ar atsauci uz Valsts ieņēmumu dienesta rakstisku brīdinājumu iekļauta arī MK noteikumu Nr.86 27. un 29.punktā.
Nokavēto muitas maksājumu piedziņa no parādnieka tiek uzsākta uzreiz, tiklīdz ir iestājies maksājumu samaksas termiņš. Tādējādi brīdinājuma nosūtīšana parādniekam pēc tam, kad parādnieka parāda piedziņa jau ir uzsākta ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (brīdinājums ar mērķi parādnieku informēt par parāda samaksas pieprasīšanu galviniekam, dodot parādniekam vēl vienu papildu termiņu) praksē nav izrādījusies rezultatīva un lietderīga. Minētā dokumenta nosūtīšana parādniekam faktiski ir papildu darbība, kas dublē informāciju par parāda samaksas pieprasīšanu un rada papildu administratīvo slogu.
Šāda dokumenta veida, kā brīdinājums, izslēgšana no MK noteikumiem Nr.86 būtu solis muitas maksājumu atgūšanas procesa optimizācijas virzienā, samazinot administratīvo slogu gan muitas iestādei, gan iesaistītajām personām.
MK noteikumu Nr.86 26.punkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests nosūta prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu gadījumā, ja parādnieks muitas lietu un nodokļu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskajā brīdinājumā norādītajā termiņā nav samaksājis muitas maksājumu parādu. Līdzīga norma ar atsauci uz Valsts ieņēmumu dienesta rakstisku brīdinājumu iekļauta arī MK noteikumu Nr.86 27. un 29.punktā.
Nokavēto muitas maksājumu piedziņa no parādnieka tiek uzsākta uzreiz, tiklīdz ir iestājies maksājumu samaksas termiņš. Tādējādi brīdinājuma nosūtīšana parādniekam pēc tam, kad parādnieka parāda piedziņa jau ir uzsākta ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu (brīdinājums ar mērķi parādnieku informēt par parāda samaksas pieprasīšanu galviniekam, dodot parādniekam vēl vienu papildu termiņu) praksē nav izrādījusies rezultatīva un lietderīga. Minētā dokumenta nosūtīšana parādniekam faktiski ir papildu darbība, kas dublē informāciju par parāda samaksas pieprasīšanu un rada papildu administratīvo slogu.
Šāda dokumenta veida, kā brīdinājums, izslēgšana no MK noteikumiem Nr.86 būtu solis muitas maksājumu atgūšanas procesa optimizācijas virzienā, samazinot administratīvo slogu gan muitas iestādei, gan iesaistītajām personām.
Risinājuma apraksts
5. Noteikumu projekta 4., 5. un 7.punkts (MK noteikumu Nr.86 26., 27. un 29.punkts)
Lai optimizētu muitas maksājumu atgūšanas procesu, kā arī samazinātu administratīvo slogu gan muitas iestādei, gan iesaistītajām personām, MK noteikumu Nr.86 26., 27. un 29.punktā nepieciešams svītrot dokumenta veidu – brīdinājums.
Lai optimizētu muitas maksājumu atgūšanas procesu, kā arī samazinātu administratīvo slogu gan muitas iestādei, gan iesaistītajām personām, MK noteikumu Nr.86 26., 27. un 29.punktā nepieciešams svītrot dokumenta veidu – brīdinājums.
Problēmas apraksts
6. Noteikumu projekta 13., 14., 15. un 18.punkts (MK noteikumu Nr.86 48.punkts, 49.punkts un 50.punkts, kā arī 1.pielikums)
MK noteikumu Nr.86 48.punktā, 49.punktā un 50.punktā tiek lietots termins “iesniegums par drošības naudas atmaksāšanu”, kas nodokļu maksātājiem rada maldīgu priekšstatu, ka uz minēto iesniegumu attiecas Iesniegumu likuma 5.panta 3.daļas nosacījumu ievērošana par atbildes sniegšanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.
Ņemot vērā, ka lēmumu par preču laišanu brīvā apgrozībā pret drošības naudu pieņem muitas iestāde, pamatojoties uz šaubām par deklarēto datu atbilstību normatīvo aktu nosacījumiem, un tā pēc būtības nav nodokļu maksātāja iniciatīva, MK noteikumos Nr.86 lietotais termins “iesniegums par drošības naudas atmaksāšanu” aizstājams ar “informāciju drošības naudas atmaksāšanai”, lai tā formulējums neradītu interpretācijas iespējas. Vienlaikus redakcionāli jāprecizē arī MK noteikumu Nr.86 1.pielikums.
Prakse liecina, ka personas neizprot iesnieguma dabu Iesnieguma likuma izpratnē un jauc ar iesnieguma dabu Administratīvā procesa likuma izpratnē. Turklāt šāds precizējums mazinātu iestādes administratīvo slogu, sniedzot skaidrojumus nodokļu maksātājiem, kā arī veicinātu nodokļu maksātāju izpratni par muitas procesuālām darbībām un termiņiem.
MK noteikumu Nr.86 48.punktā, 49.punktā un 50.punktā tiek lietots termins “iesniegums par drošības naudas atmaksāšanu”, kas nodokļu maksātājiem rada maldīgu priekšstatu, ka uz minēto iesniegumu attiecas Iesniegumu likuma 5.panta 3.daļas nosacījumu ievērošana par atbildes sniegšanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.
Ņemot vērā, ka lēmumu par preču laišanu brīvā apgrozībā pret drošības naudu pieņem muitas iestāde, pamatojoties uz šaubām par deklarēto datu atbilstību normatīvo aktu nosacījumiem, un tā pēc būtības nav nodokļu maksātāja iniciatīva, MK noteikumos Nr.86 lietotais termins “iesniegums par drošības naudas atmaksāšanu” aizstājams ar “informāciju drošības naudas atmaksāšanai”, lai tā formulējums neradītu interpretācijas iespējas. Vienlaikus redakcionāli jāprecizē arī MK noteikumu Nr.86 1.pielikums.
Prakse liecina, ka personas neizprot iesnieguma dabu Iesnieguma likuma izpratnē un jauc ar iesnieguma dabu Administratīvā procesa likuma izpratnē. Turklāt šāds precizējums mazinātu iestādes administratīvo slogu, sniedzot skaidrojumus nodokļu maksātājiem, kā arī veicinātu nodokļu maksātāju izpratni par muitas procesuālām darbībām un termiņiem.
Risinājuma apraksts
6. Noteikumu projekta 13., 14., 15. un 18.punkts (MK noteikumu Nr.86 48.punkts, 49.punkts un 50.punkts, kā arī 1.pielikums)
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 48.punktu, 49.punktu un 50.punktu, vārdus "iesniegums par drošības naudas atmaksāšanu" aizstājot ar vārdiem "informācija drošības naudas atmaksāšanai".
Vienlaikus atbilstoši nepieciešams precizēt arī MK noteikumu Nr.86 1.pielikumu.
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.86 48.punktu, 49.punktu un 50.punktu, vārdus "iesniegums par drošības naudas atmaksāšanu" aizstājot ar vārdiem "informācija drošības naudas atmaksāšanai".
Vienlaikus atbilstoši nepieciešams precizēt arī MK noteikumu Nr.86 1.pielikumu.
Problēmas apraksts
7. Noteikumu projekta 16.punkts (MK noteikumu Nr.86 60.punkts)
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 60.punkta otrajā teikumā noteiktajam, atliktā maksājuma iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas" norāda vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), un elektroniskā pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par apkopojuma periodā iekļautajām muitas deklarācijām.
2025. gada 13. martā stājās spēkā Komisijas 2023. gada 30. novembra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 2024/249, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 attiecībā uz kopējām datu prasībām noteiktas informācijas apmaiņai un glabāšanai saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā (turpmāk - regula Nr.2024/249) noteiktās izmaiņas, atbilstoši kurām minētās regulas A pielikumā iekļautā sadaļa "Papildu ziņas" tiek definēta kā "Papildu informācija". Līdz šim un arī turpmāk minētā sadaļa Muitas lēmumu sistēmā nav obligāti aizpildāma, taču ar MK noteikumiem Nr.86 paredzēts, ka persona atliktā maksājuma iesniegumā papildus citām ziņām norāda informāciju vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), un elektroniskā pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par apkopojuma periodā iekļautajām muitas deklarācijām.
Lai saskaņotu MK noteikumos Nr.86 lietoto terminoloģiju ar regulā Nr.2024/249 lietoto terminoloģiju, MK noteikumu Nr.86 60.punkta otrajā teikumā būtu veicami redakcionāla rakstura grozījumi, vārdus "papildu ziņas" aizstājot ar vārdiem "papildu informācija". Tomēr, lai nākotnē izvairītos no atkārtotu redakcionālu grozījumu izdarīšanas gadījumā, ja Eiropas Savienības normatīvajā regulējumā muitas jomā tiktu mainīts sadaļas formulējums, MK noteikumu 60.punkta otrajā teikumā nepieciešams veikt radakcionāla rakstura precizējumu, nenorādot konkrētu sadaļas nosaukumu, kur iekļaujama informācija par vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), un elektroniskā pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par apkopojuma periodā iekļautajām muitas deklarācijām. Tā vietā būtu jānosaka, ka persona minēto informāciju norāda atliktā maksājuma iesniegumā.
Šobrīd praksē personas minēto informāciju ir iekļāvušas gan atliktā maksājuma iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas", gan arī pievienojušas pie iesnieguma kā atsevišķu dokumentu.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 60.punkta otrajā teikumā noteiktajam, atliktā maksājuma iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas" norāda vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), un elektroniskā pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par apkopojuma periodā iekļautajām muitas deklarācijām.
2025. gada 13. martā stājās spēkā Komisijas 2023. gada 30. novembra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 2024/249, ar ko groza Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 attiecībā uz kopējām datu prasībām noteiktas informācijas apmaiņai un glabāšanai saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā (turpmāk - regula Nr.2024/249) noteiktās izmaiņas, atbilstoši kurām minētās regulas A pielikumā iekļautā sadaļa "Papildu ziņas" tiek definēta kā "Papildu informācija". Līdz šim un arī turpmāk minētā sadaļa Muitas lēmumu sistēmā nav obligāti aizpildāma, taču ar MK noteikumiem Nr.86 paredzēts, ka persona atliktā maksājuma iesniegumā papildus citām ziņām norāda informāciju vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), un elektroniskā pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par apkopojuma periodā iekļautajām muitas deklarācijām.
Lai saskaņotu MK noteikumos Nr.86 lietoto terminoloģiju ar regulā Nr.2024/249 lietoto terminoloģiju, MK noteikumu Nr.86 60.punkta otrajā teikumā būtu veicami redakcionāla rakstura grozījumi, vārdus "papildu ziņas" aizstājot ar vārdiem "papildu informācija". Tomēr, lai nākotnē izvairītos no atkārtotu redakcionālu grozījumu izdarīšanas gadījumā, ja Eiropas Savienības normatīvajā regulējumā muitas jomā tiktu mainīts sadaļas formulējums, MK noteikumu 60.punkta otrajā teikumā nepieciešams veikt radakcionāla rakstura precizējumu, nenorādot konkrētu sadaļas nosaukumu, kur iekļaujama informācija par vēlamo laikposmu, par kuru apkopot muitas deklarācijās aprēķinātās nodokļu summas (attiecīgi par kalendāra nedēļu vai kalendāra mēnesi), un elektroniskā pasta adresi, uz kuru tiks nosūtīta informācija par apkopojuma periodā iekļautajām muitas deklarācijām. Tā vietā būtu jānosaka, ka persona minēto informāciju norāda atliktā maksājuma iesniegumā.
Šobrīd praksē personas minēto informāciju ir iekļāvušas gan atliktā maksājuma iesnieguma sadaļā "Papildu ziņas", gan arī pievienojušas pie iesnieguma kā atsevišķu dokumentu.
Risinājuma apraksts
7. Noteikumu projekta 16.punkts (MK noteikumu Nr.86 60.punkts).
Eiropas Savienības regulējumā, īpaši muitas jomā, terminoloģija var mainīties, piemēram, sadaļas nosaukums “Papildu informācija” nākotnē var tikt aizstāts ar citu formulējumu. Ja nacionālajos MK noteikumos tiek norādīts konkrēts sadaļas nosaukums, katra šāda izmaiņa Eiropas Savienības regulējumā prasītu atkārtotus redakcionālus grozījumus nacionālajā regulējumā. Tas ir neefektīvi un rada administratīvu slogu
Lai turpmāk izvairītos no atkārtotu redakcionālu grozījumu izdarīšanas gadījumā, ja Eiropas Savienības normatīvajā regulējumā muitas jomā tiktu mainīts sadaļas "papildu informācija" nosaukums, MK noteikumu 60.punkta otrajā teikumā nepieciešams veikt radakcionāla rakstura precizējumu, nenorādot konkrētu sadaļas nosaukumu, bet precizējot, ka persona minēto informāciju norāda atliktā maksājuma iesniegumā.
Šis ir tehnisks labojums, kas neietekmē personas tiesiskās intereses.
Eiropas Savienības regulējumā, īpaši muitas jomā, terminoloģija var mainīties, piemēram, sadaļas nosaukums “Papildu informācija” nākotnē var tikt aizstāts ar citu formulējumu. Ja nacionālajos MK noteikumos tiek norādīts konkrēts sadaļas nosaukums, katra šāda izmaiņa Eiropas Savienības regulējumā prasītu atkārtotus redakcionālus grozījumus nacionālajā regulējumā. Tas ir neefektīvi un rada administratīvu slogu
Lai turpmāk izvairītos no atkārtotu redakcionālu grozījumu izdarīšanas gadījumā, ja Eiropas Savienības normatīvajā regulējumā muitas jomā tiktu mainīts sadaļas "papildu informācija" nosaukums, MK noteikumu 60.punkta otrajā teikumā nepieciešams veikt radakcionāla rakstura precizējumu, nenorādot konkrētu sadaļas nosaukumu, bet precizējot, ka persona minēto informāciju norāda atliktā maksājuma iesniegumā.
Šis ir tehnisks labojums, kas neietekmē personas tiesiskās intereses.
Problēmas apraksts
8. Noteikumu projekta 17.punkts (MK noteikumu Nr.86 70.punkts)
MK noteikumu Nr.86 70.punkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests Muitas lēmumu sistēmā pieņem lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju, ja vispārējā galvojuma atļaujas turētājs neatbilst MK noteikumu Nr.86 62. punktā minētajiem nosacījumiem un saskaņā ar MK noteikumu Nr.86 59.2. apakšpunktu sniegtās galvinieka saistības nav spēkā.
No MK noteikumu Nr.86 70.punkta redakcijas izriet, ka jāizpildās abiem nosacījumiem, lai apturētu atļauju. Praksē mēdz būt gadījumi, kad persona atbilst MK noteikumu Nr.86 62. punktā minētajiem nosacījumiem, bet galvinieka saistības vairs nav spēkā. Šādos gadījumos, saskaņā ar šī brīža redakciju, vispārējā galvojuma atļauju apturēt nevar. Ja galvinieka saistības nav spēkā, vispārējā galvojuma atļauju izmantot nevar.
MK noteikumu Nr.86 70.punkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests Muitas lēmumu sistēmā pieņem lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju, ja vispārējā galvojuma atļaujas turētājs neatbilst MK noteikumu Nr.86 62. punktā minētajiem nosacījumiem un saskaņā ar MK noteikumu Nr.86 59.2. apakšpunktu sniegtās galvinieka saistības nav spēkā.
No MK noteikumu Nr.86 70.punkta redakcijas izriet, ka jāizpildās abiem nosacījumiem, lai apturētu atļauju. Praksē mēdz būt gadījumi, kad persona atbilst MK noteikumu Nr.86 62. punktā minētajiem nosacījumiem, bet galvinieka saistības vairs nav spēkā. Šādos gadījumos, saskaņā ar šī brīža redakciju, vispārējā galvojuma atļauju apturēt nevar. Ja galvinieka saistības nav spēkā, vispārējā galvojuma atļauju izmantot nevar.
Risinājuma apraksts
8. Noteikumu projekta 17.punkts (MK noteikumu Nr.86 70.punkts)
Lai Valsts ieņēmumu dienests Muitas lēmumu sistēmā pieņemtu lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju, jāizpildās vienam no MK noteikumu 70.punktā minētajiem nosacījumiem, proti, vai nu vispārējā galvojuma atļaujas turētājs neatbilst MK noteikumu Nr.86 62. punktā minētajiem nosacījumiem, vai arī galvinieka saistības nav spēkā.
Līdz ar to nepieciešams vārdu "un" aizstāt ar vārdu "vai".
Lai Valsts ieņēmumu dienests Muitas lēmumu sistēmā pieņemtu lēmumu apturēt vispārējā galvojuma atļauju, jāizpildās vienam no MK noteikumu 70.punktā minētajiem nosacījumiem, proti, vai nu vispārējā galvojuma atļaujas turētājs neatbilst MK noteikumu Nr.86 62. punktā minētajiem nosacījumiem, vai arī galvinieka saistības nav spēkā.
Līdz ar to nepieciešams vārdu "un" aizstāt ar vārdu "vai".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Normatīvais regulējums skar personas, kuras:
1) piesaka precēm muitas procedūras (izmanto galvojumus preču muitošanas procesā) vai kuras piemēro precēm pagaidu uzglabāšanu;
2) sniedz galvojumu muitas maksājumu parādam, kas ir radies vai kas var rasties;
3) saņems galvinieka statusu.
1) piesaka precēm muitas procedūras (izmanto galvojumus preču muitošanas procesā) vai kuras piemēro precēm pagaidu uzglabāšanu;
2) sniedz galvojumu muitas maksājumu parādam, kas ir radies vai kas var rasties;
3) saņems galvinieka statusu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Normatīvais regulējums skar personas, kuras:
1) piesaka precēm muitas procedūras (izmanto galvojumus preču muitošanas procesā) vai kuras piemēro precēm pagaidu uzglabāšanu;
2) sniedz galvojumu muitas maksājumu parādam, kas ir radies vai kas var rasties;
3) saņems galvinieka statusu.
1) piesaka precēm muitas procedūras (izmanto galvojumus preču muitošanas procesā) vai kuras piemēro precēm pagaidu uzglabāšanu;
2) sniedz galvojumu muitas maksājumu parādam, kas ir radies vai kas var rasties;
3) saņems galvinieka statusu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, tiek precizēts MK noteikumu Nr. 86 4.4.apakšpunkts, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt arī cita persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai. Tādējādi tiek radīta tiesiskā noteiktība, jo tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām. Minētais ļauj izvairīties no papildus konsultācijām vai skaidrojumu sniegšanas par normas saturu (noteikumu projekta 1.punkts).
Mazinot administratīvo slogu gan galviniekiem, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam, tiek svītrots MK noteikumu Nr.86 24.punkts (noteikumu projekta 2.punkts). Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 24.punktam, ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu ir uzsācis tādu muitas deklarāciju pārbaudi, par kurām galvinieks ir sniedzis galvojumu muitas maksājumu parāda segšanai, un ja galvojums nav atbrīvots, tad Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc pārbaudes uzsākšanas rakstiski (elektroniski) informē galvinieku par pārbaudes uzsākšanas faktu. Galvinieku informēšana par muitas deklarācijas pārbaudes uzsākšanu, kamēr nav izdots nodokļu kontroles rēķins, rada papildus administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī pašiem galviniekiem. Īpaši ņemams vērā, ka persona labprātīgi var nomaksāt papildus aprēķinātos muitas maksājumus pirms nodokļu rēķina izdošanas vai tajā noteiktajā termiņā var noslēgt vienošanās līgumu. Tādējādi šāda informēšana nav nelietderīga. Ja parādnieks nepildīs savas saistības, tad atbilstoši MK noteikumu Nr.86 25.punktam, par to tiks informēts galvinieks.
2024. gadā Valsts ieņēmumu dienestā veiktas 3015 un 2025.gada pirmajā pusgadā 1449 tādas muitas deklarāciju pārbaudes, uz kurām attiecas nosacījums nosūtīt galviniekam informāciju par muitas deklarācijas pārbaudes uzsākšanu. Vienas informācijas sagatavošanas un nosūtīšanas vidējās izmaksas ir 8,05 EUR. 2024. gadā minētās informācijas sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksu kopsumma bija 24 270,75 EUR, un 2025. gada pirmajā pusgadā minēto izmaksu kopsumma bija 11 664,45 EUR.
Lai optimizētu muitas maksājumu atgūšanas procesu, kā arī samazinātu administratīvo slogu gan muitas iestādei, gan iesaistītajām personām, MK noteikumu Nr.86 26., 27. un 29.punktā tiek svītrots dokumenta veids – brīdinājums (noteikumu projekta 4., 5. un 7.punkts).
Mazinot administratīvo slogu gan galviniekiem, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam, tiek svītrots MK noteikumu Nr.86 24.punkts (noteikumu projekta 2.punkts). Atbilstoši MK noteikumu Nr.86 24.punktam, ja Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 48. pantu ir uzsācis tādu muitas deklarāciju pārbaudi, par kurām galvinieks ir sniedzis galvojumu muitas maksājumu parāda segšanai, un ja galvojums nav atbrīvots, tad Valsts ieņēmumu dienests 30 dienu laikā pēc pārbaudes uzsākšanas rakstiski (elektroniski) informē galvinieku par pārbaudes uzsākšanas faktu. Galvinieku informēšana par muitas deklarācijas pārbaudes uzsākšanu, kamēr nav izdots nodokļu kontroles rēķins, rada papildus administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan arī pašiem galviniekiem. Īpaši ņemams vērā, ka persona labprātīgi var nomaksāt papildus aprēķinātos muitas maksājumus pirms nodokļu rēķina izdošanas vai tajā noteiktajā termiņā var noslēgt vienošanās līgumu. Tādējādi šāda informēšana nav nelietderīga. Ja parādnieks nepildīs savas saistības, tad atbilstoši MK noteikumu Nr.86 25.punktam, par to tiks informēts galvinieks.
2024. gadā Valsts ieņēmumu dienestā veiktas 3015 un 2025.gada pirmajā pusgadā 1449 tādas muitas deklarāciju pārbaudes, uz kurām attiecas nosacījums nosūtīt galviniekam informāciju par muitas deklarācijas pārbaudes uzsākšanu. Vienas informācijas sagatavošanas un nosūtīšanas vidējās izmaksas ir 8,05 EUR. 2024. gadā minētās informācijas sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksu kopsumma bija 24 270,75 EUR, un 2025. gada pirmajā pusgadā minēto izmaksu kopsumma bija 11 664,45 EUR.
Lai optimizētu muitas maksājumu atgūšanas procesu, kā arī samazinātu administratīvo slogu gan muitas iestādei, gan iesaistītajām personām, MK noteikumu Nr.86 26., 27. un 29.punktā tiek svītrots dokumenta veids – brīdinājums (noteikumu projekta 4., 5. un 7.punkts).
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R0952
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
Apraksts
Regulas Nr. 952/2013 89.panta 3.punkts paredz, ja muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu, šādu galvojumu pieprasa parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tie var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek pieprasīts.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr.952/2013 89.panta 3.punkts
Noteikumu projekta 1., 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10. un 12.punkts.
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Tiek izmantota regulas Nr. 952/2013 89.panta 3.punkta otrajā teikumā noteiktā rīcības brīvība, no kuras izriet, ka muitas dienesti var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek pieprasīts.
Pamatojoties uz regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteikto, Valsts ieņēmumu dienests praksē ļāva trešajām personām sniegt galvojumu par parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt, saistībām.
Tomēr, vērtējot Latvijas tiesu praksi, secināts, lai piemērotu regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu un pieņemtu tādas personas galvojumu, kura pati nav un nevar kļūt par parādnieku, muitas iestādei ir jākonstatē, ka tiek iesniegts tāds galvojums, kas attiecas uz parādnieku un tā muitas parādu (saistībām). Minētais izriet arī no Eiropas Komisijas 24.05.2024. vadlīnijām “Galvojumi iespējamam vai esošam muitas parādam – Savienības Muitas kodeksa III daļa”, kur II.3.4.2. punktā “Cita persona, kas sniedz garantiju” skaidrots, ka cita persona ir uzskatāma par personu, kas uzņemas finanšu saistības tikai saskaņā ar sniegto galvojumu.
Tādējādi, ja galvinieks galvojuma ņēmējam nav ļāvis galvojumu izmantot citas personas - parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt -, muitas parāda nodrošināšanai, šādu galvojumu citas personas muitas parāda nodrošināšanai muitas iestādei nav pamata pieņemt.
Lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, ar noteikumu projekta 1.punktu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 86 4.4.apakšpunkts, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt arī cita persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.
Turklāt, tādējādi normatīvais regulējums tiks pielāgots Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 8. maija rīcības sēdes lēmumā noteiktajam, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas lietvedību lietā Nr. A420122222, SKA-345/2024 par Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 24. oktobra spriedumu, jo īpaši, kad galvojumu muitā sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā).
Minētais grozījums saistīts arī ar noteikumu projekta 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10. un 12.punktu.
Lai skaidri noteiktu rīcību gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, MK noteikumu Nr.86 25.punktā nepieciešams noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests par muitas maksājumu parādu informē ne tikai galvinieku, bet arī personu, kas sniegusi galvojumu, un tās galvinieku, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
MK noteikumu Nr.86 26.punktā un 28.punktā nepieciešams noteikt, ka ja parādnieks nav samaksājis muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienests prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu nosūta ne tikai galviniekam, bet arī personai, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu.
MK noteikumu Nr.86 29.punktā nepieciešams noteikt, ka konkrētā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu vērsties ne tikai pie galvinieka, bet arī pie personas, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
Nepieciešams MK noteikumus Nr.86 papildināt ar jaunu 29.1 punktu paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības vērsties pie personas, kas sniegusi galvojumu, galvinieka, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks, ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu gadījumā, ja persona, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu, nav samaksājusi muitas maksājumu parādu. Vienlaikus atsauce uz jauno 29.1 punktu jāiekļauj MK noteikumu Nr.86 30., 31. un 32.punktā.
MK noteikumu Nr.86 30.punktā nepieciešams noteikt, ka 30 dienu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta prasības samaksā muitas maksājumu pamatparādu paziņošanas dienas to samaksā ne tikai galvinieks, bet arī persona, kas sniegusi galvojumu, vai tās galvinieks, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
MK noteikumu Nr.86 31. un 33.punkta normas nepieciešams attiecināt arī uz personu, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
Pamatojoties uz regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otrajā teikumā noteikto, Valsts ieņēmumu dienests praksē ļāva trešajām personām sniegt galvojumu par parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt, saistībām.
Tomēr, vērtējot Latvijas tiesu praksi, secināts, lai piemērotu regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu un pieņemtu tādas personas galvojumu, kura pati nav un nevar kļūt par parādnieku, muitas iestādei ir jākonstatē, ka tiek iesniegts tāds galvojums, kas attiecas uz parādnieku un tā muitas parādu (saistībām). Minētais izriet arī no Eiropas Komisijas 24.05.2024. vadlīnijām “Galvojumi iespējamam vai esošam muitas parādam – Savienības Muitas kodeksa III daļa”, kur II.3.4.2. punktā “Cita persona, kas sniedz garantiju” skaidrots, ka cita persona ir uzskatāma par personu, kas uzņemas finanšu saistības tikai saskaņā ar sniegto galvojumu.
Tādējādi, ja galvinieks galvojuma ņēmējam nav ļāvis galvojumu izmantot citas personas - parādnieka vai personas, kas par tādu var kļūt -, muitas parāda nodrošināšanai, šādu galvojumu citas personas muitas parāda nodrošināšanai muitas iestādei nav pamata pieņemt.
Lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, ar noteikumu projekta 1.punktu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 86 4.4.apakšpunkts, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā var iesniegt arī cita persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai.
Turklāt, tādējādi normatīvais regulējums tiks pielāgots Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 8. maija rīcības sēdes lēmumā noteiktajam, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas lietvedību lietā Nr. A420122222, SKA-345/2024 par Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 24. oktobra spriedumu, jo īpaši, kad galvojumu muitā sniedz persona, kas nav parādnieks un par tādu nevar kļūt (piemēram, pārstāvis, kas darbojas tiešajā pārstāvībā).
Minētais grozījums saistīts arī ar noteikumu projekta 3., 4., 6., 7., 8., 9., 10. un 12.punktu.
Lai skaidri noteiktu rīcību gadījumos, kad parādnieks nav galvojuma devējs, MK noteikumu Nr.86 25.punktā nepieciešams noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienests par muitas maksājumu parādu informē ne tikai galvinieku, bet arī personu, kas sniegusi galvojumu, un tās galvinieku, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
MK noteikumu Nr.86 26.punktā un 28.punktā nepieciešams noteikt, ka ja parādnieks nav samaksājis muitas maksājumu parādu, Valsts ieņēmumu dienests prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu nosūta ne tikai galviniekam, bet arī personai, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu.
MK noteikumu Nr.86 29.punktā nepieciešams noteikt, ka konkrētā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu vērsties ne tikai pie galvinieka, bet arī pie personas, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
Nepieciešams MK noteikumus Nr.86 papildināt ar jaunu 29.1 punktu paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības vērsties pie personas, kas sniegusi galvojumu, galvinieka, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks, ar prasību samaksāt muitas maksājumu pamatparādu, kas nepārsniedz galvojuma summu gadījumā, ja persona, kas sniegusi galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punkta otro teikumu, nav samaksājusi muitas maksājumu parādu. Vienlaikus atsauce uz jauno 29.1 punktu jāiekļauj MK noteikumu Nr.86 30., 31. un 32.punktā.
MK noteikumu Nr.86 30.punktā nepieciešams noteikt, ka 30 dienu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta prasības samaksā muitas maksājumu pamatparādu paziņošanas dienas to samaksā ne tikai galvinieks, bet arī persona, kas sniegusi galvojumu, vai tās galvinieks, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
MK noteikumu Nr.86 31. un 33.punkta normas nepieciešams attiecināt arī uz personu, kas sniegusi galvojumu, ja galvojumu saskaņā ar regulas Nr. 952/2013 89. panta 3. punktu iesniegusi cita persona, kas nav parādnieks.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/4622cdbe-59c9-4d74-8eb8-120b0c9bfd8d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Komentāri par noteikumu projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekts 2025.gada 10.aprīlī nodots izskatīšanai un komentāru sniegšanai Konsultatīvās padomes muitas politikas jomā locekļiem, kā arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijai.
No Latvijas Apdrošinātāju asociācijas tika saņemti trīs priekšlikumi, kas iestrādāti noteikumu projektā.
Noteikumu projekta 1.punkta tvērums izskatīts Valsts ieņēmumu dienesta Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes 2025.gada 23.janvāra sēdē.
No Latvijas Apdrošinātāju asociācijas tika saņemti trīs priekšlikumi, kas iestrādāti noteikumu projektā.
Noteikumu projekta 1.punkta tvērums izskatīts Valsts ieņēmumu dienesta Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes 2025.gada 23.janvāra sēdē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi