Anotācija (ex-ante)

Šobrīd spēkā esošajos noteikumos Nr. 266 ir noteiktas labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecībai un prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas vecumu. Tirdzniecība ir tikai viens no dzīvnieku atsavināšanas veidiem. Mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšana sevī ietver dzīvnieku pārdošanu, pirkšanu, atdošanu, dāvināšanu, iegūšanu vai  jebkuru citu darbību gūstot vai negūstot peļņu, kā rezultātā dzīvniekam mainās īpašnieks. Nodrošināt dzīvnieku labturību ir vienlīdz svarīgi visos gadījumos, kad to atsavina, nevis tikai gadījumos, kad tos piedāvā tirdzniecībai.

Nosakot prasības mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanai par pamatu tiek ņemtas labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecībai un atsavināšanai, kas noteiktas noteikumos Nr. 266.
Noteikumos Nr. 266 noteikts, ka suni atsavina nākamajam īpašniekam, nododot kopā ar tā pasi, bet kaķi un mājas (istabas) sesku atsavina nododot kopā ar pasi vai vakcinācijas apliecību. Noteikumu projektā paredzēts, ka atsavinot suni to nodod kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi, kā tas ir noteikts Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 17. punktā – dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai sunim līdz četru mēnešu vecumam ir pase, savukārt, ja suns līdz četru mēnešu vecumam tiek atsavināts, iepriekš minētais pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim. Izņēmums, kad suni drīkst atsavināt, nododot kopā ar vakcinācijas apliecību, ir gadījumā, ja sunim ir derīga vakcinācijas apliecība, kā tas noteikts Veterinārmedicīnas likuma pārejas noteikumu 29. punktā (vakcinācijas apliecības, kas izsniegtas līdz 2019. gada 24. decembrim). Kaķi un mājas (istabas) sesku atsavinot nodod kopā ar vakcinācijas apliecību. Savukārt gadījumos, kad kaķis un mājas (istabas) sesks ir apzīmēts ar mikroshēmu un tam ir izsniegta mājas (istabas) dzīvnieka pase, to atsavinot nodod kopā ar pasi. Gadījumos, kad kaķi vai mājas (istabas) sesku ieved no citas valsts atsavināšanai, tam var nebūt ne vakcinācijas apliecība, ne pase. Sunim, kas ievests no citas valsts, saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 18. punktu pirms atsavināšanas jābūt izsniegtai mājas (istabas) dzīvnieka pasei. Citus mājas (istabas) dzīvniekus atsavina kopā ar vakcinācijas apliecību, ja tāda ir izsniegta.
Noteikumu projektā papildus jau minētajiem dokumentiem tiek norādīts, ka mājas (istabas) dzīvnieku atsavinot nodod kopā ar veterināro (veselības) sertifikātu, tā kopiju vai kopējo veterinārās ievešanas dokumentu gadījumā, ja mājas (istabas) dzīvnieks ir ievests no citas valsts un tam saskaņā ar noteikumu projektā minētajiem normatīvajiem aktiem ir bijis nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts ievešanai Latvijā. Savukārt attiecībā uz suni, kas ievests no citas valsts, ir noteikts regulējums Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 18. punktā, kas nosaka, ka gadījumā, ja suni ieved no citas valsts, 10 dienu laikā pēc tā ievešanas jānodrošina, ka tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas uz īpašnieka vārda vai tās personas vārda, kura veterinārajā (veselības) sertifikātā norādīta kā suņa saņēmējs, ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Ja suni paredzēts atsavināt, šis pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim. No iepriekš minētā izriet, ka suni, kas ievests no citas valsts, atsavina, to nodod kopā ar pasi, nevis veterināro (veselības) sertifikātu.
Noteikumu projektā tiek iekļauta prasība kā noteikumos Nr. 266, ka dzīvnieku  nododot tirdzniecībā specializētajai tirdzniecības vietai, to nodod kopā ar praktizējoša veterinārārsta izsniegtu izziņu par dzīvnieka veselības stāvokli. Noteikumu projekts papildināts ar prasību, ka praktizējoša veterinārārsta izsniegta izziņa par dzīvnieka veselības stāvokli, ir nepieciešama arī gadījumos, kad patversme atsavina dzīvnieku, kurš nav klīniski vesels (tikai hronisku slimību gadījumos), un tam jāveic ārstēšana. Tāpat arī gadījumos, kad tiek atsavināts dzīvnieks ar hroniskām slimībām, kroplībām vai patoloģijām, mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks nākamajam dzīvnieka īpašniekam nodod praktizējoša veterinārārsta izsniegtu izziņu par dzīvnieka veselības stāvokli un tam uzsākto vai nepieciešamo ārstēšanu. Dzīvnieka īpašniekam, kas iegādājas dzīvnieku vai to adoptē no patversmes, ir jābūt informētam, kādas ir tā dzīvnieka veselības problēmas, kādas papildu rūpes un finanšu izdevumus tas prasīs, lai izvairītos no nevajadzīgas turpmākās dzīvnieku īpašnieku maiņas vai pat dzīvnieka eitanāzijas.
Praktizējoša veterinārārsta rakstveida norādījumi par atsavināmā kucēna vai kaķēna barošanu un aprūpi nākamajam dzīvnieka īpašniekam jāizsniedz arī gadījumā, ja  patversme atsavina kucēnu, kurš patversmē nonācis bez mātes un nav sasniedzis astoņu nedēļu vecumu vai kaķēnu, kurš patversmē nonācis bez mātes, un kurš nav sasniedzis desmit nedēļu vecumu. Tā kā šādi dzīvnieki prasa specifisku barošanu un aprūpi, par to nepieciešams sniegt detalizētu informāciju, lai kucēnam un kaķēnam nodrošinātu pilnvērtīgu aprūpi.        
Noteikumu projektā noteikts, ka dzīvnieku atsavina kopā ar citiem dokumentiem atbilstoši normatīvajiem aktiem dzīvnieku audzēšanas, ciltsdarba (piemēram, ciltsrakstiem) un savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzības jomā (piemēram, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu), ja šādi dokumenti dzīvniekam ir izsniegti. Ciltsrakstos ir norādītas ziņas par dzīvnieku, tā izcelsmi, kas ir saistoši jaunajam dzīvnieka īpašniekam.
Personai, kas iegādājas mājas (istabas) dzīvnieku ir būtiski aizsargāt savas pircēja tiesības, tādēļ ir svarīgi iegādāties dzīvnieku noformējot dokumentu, kas apliecina dzīvnieka atsavināšanas faktu. Dokumenta veids tiek izvēlēts ņemot vērā katru individuālu gadījumu, un tas var būt pirkšanas/pārdošanas līgums, kvīts, čeks, adopcijas līgums vai cits darījuma dokuments.
         Noteikumos Nr. 266 ir noteikts, ka nav atļauta tirdzniecība ar slimiem, ģenētiski nepilnvērtīgiem (ar iedzimtām slimībām, kroplībām vai patoloģijām) mājas (istabas) dzīvniekiem. Savukārt noteikumu projektā iekļauta norma, ka mājas (istabas) dzīvnieku drīkst atsavināt, ja tam ir hroniskas slimības, kroplības vai patoloģijas, gadījumos, ja par to ir informēts jaunais dzīvnieka īpašnieks. Jo pretējā gadījumā aizliedzot atsavināt  slimus un ģenētiski nepilnvērtīgus mājas (istabas) dzīvniekus, par kuriem nav spējīgs vai nevēlas rūpēties to īpašnieks, ir jāeitanazē. Ņemot vērā pašreizējos sabiedrības uzskatus un ētikas principus, tam nav pamatojuma, piemēram, eitanazēt kaķi ar trīs kājām vai kurlu suni, ja ir persona, kas vēlas un ir spējīga par šādu dzīvnieku rūpēties.
Noteikumos Nr. 266 ir noteikts, ka specializētā tirdzniecības vietā nedrīkst tirgot suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, šāda norma iekļauta arī noteikumu projektā, nosakot, ka suni, kaķi un mājas (istabas) sesku aizliegts atsavināt specializētā tirdzniecības vietā, kā arī nodot tirdzniecībā specializētai tirdzniecības vietai.
Prasības attiecībā uz suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku minimālo atsavināšanas vecumu tiek saglabātas kā noteikts noteikumos Nr. 266, tās papildinot ar normu, kas paredz, ka patversmes īpašnieks var nodot atsavināšanai kucēnu vai kaķēnu, kurš patversmē nonācis bez mātes, un kurš nav sasniedzis noteikto atsavināšanas vecumu. Tā kā šādi dzīvnieki prasa īpašas rūpes (piemēram, dzīvnieku barošanu ik pēc trīs stundām, kas jānodrošina patversmes personālam) un dzīvnieku patversmēm var nebūt iespējas to nodrošināt, tad ir pieļaujams šādus dzīvnieku atsavināt agrāk par noteikto vecumu. Noteikumu projekts papildināts ar normu, ka ir pieļaujama suņu, kaķu vai sesku, kas nav sasnieguši atsavināšanas minimālo vecumu, atsavināšana kopā ar to māti. Šāda atkāpe iekļauta ar mērķi, ka gadījumos, kad, piemēram dzīvnieka īpašnieks nav spējīgs parūpēties par mājas (istabas) dzīvnieku ar tā mazuļiem, to būtu iespējams nodot citam īpašniekam, kas to spēj. Savukārt mazuļi joprojām būs savas mātes aprūpē. Noteikumu projektā netiek noteikts suņa, kaķa un mājas (istabas) seska atsavināšanas vecums, ņemot vērā to vakcinācijas vecumu, jo regulējums attiecībā uz obligāti nepieciešamajām mājas (istabas) dzīvnieku profilaktiskajām vakcinācijām ir noteikts dzīvnieku veselības jomas regulējošajos normatīvajos aktos. Savukārt noteikumu projekts ir sagatavots, lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku labturību un aizsardzību to atsavināšanas laikā.

Ar Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumu Nr. 201 ir apstiprināts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2021.–2022. gadam, kura 3.11. pasākumā Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, nosakot prasības informācijas norādīšanai sludinājumos, kuros piedāvā atsavināšanai mājas (istabas) dzīvniekus.
Lielākā daļa no atsavināšanai piedāvātajiem mājas (istabas) dzīvniekiem tiek atsavināti izvietojot sludinājumus (publiski paziņojumi rakstveidā vai mutvārdos parasti par kāda darījuma piedāvājumu -Latviešu literārās valodas vārdnīca) dažādās tīmekļvietnēs, preses izdevumos, uz paziņojumu stendiem u.c. Līdz šim normatīvajos aktos nebija noteikts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu. Tīmekļvietnēs tiek ievietoti sludinājumi, kuros atsavināšanai piedāvā mājas (istabas) dzīvniekus, kas ir neatbilstoša vecuma, nezināmas izcelsmes, neapzīmēti un nereģistrēti. Vienlaikus, analizējot sludinājumu ievietošanas biežumu, jāsecina, ka ir gadījumi, kad netiek ievērotas mājas (istabas) dzīvnieku pavairošanas prasības. Šādu dzīvnieku pavairošanas un atsavināšanas prasību ievērošanas izsekojamība, kontrole un uzraudzība ir sarežģīta. Patlaban vienīgais veids, kā kontrolējošās iestādes var pārliecināties par to, vai tiek ievērotas dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas, pavairošanas un atsavināšanas noteikumu prasības, ir dzīvnieku kontrolpirkumi, bet šādas darbības ir laikietilpīgas un prasa ievērojamus finanšu resursus.

Regulējums attiecībā uz sludinājumiem par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanu tika izstrādāts ilgākā laikposmā, sadarbojoties ar dzīvnieku aizsardzības un labturības organizācijām – “Latvijas veterinārārstu biedrību”, “Latvijas kinoloģisko federāciju”, nodibinājumu “Dzīvnieku policija.lv”, biedrību “K. Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība”, biedrību “Dzīvnieku patversme “Mežavairogi”, biedrību “Latvijas buldogu un Bostonas terjeru klubs”, biedrību “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” un dzīvnieku patversmi “Labās mājas”, Pārtikas un veterināro dienestu, Latvijas Pašvaldību savienības un Rīgas pilsētas pašvaldības policijas pārstāvjiem.
Jautājums par sludinājumu izvietošanu interneta portālos, kuros atsavināšanai piedāvā mājas (istabas) dzīvniekus, ir aktuāls visā Eiropas Savienībā, jo tiek novērotas līdzīgas problēmas – atsavināšanai tiek piedāvāti pārāk jauni, neapzīmēti un nereģistrēti vai nelegālas izcelsmes dzīvnieki. Jau vairākas valstis – Francija, Vācija un kaimiņvalsts Lietuva – ir ieviesušas normatīvo regulējumu sludinājumiem par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanu. Lietuvā atbildīgo iestāžu darbinieki regulāri pārbauda sludinājumu portālus, kuros atsavināšanai tiek piedāvāti mājas (istabas) dzīvnieki, tā mazinot neatbilstošu dzīvnieku tirdzniecību internetā. Ilgtermiņā tas veicinās prasību ievērošanu par dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju pirms atsavināšanas, atbilstoša vecuma un izcelsmes dzīvnieku piedāvāšanu atsavināšanai, liedzot nodarboties ar nelegālu dzīvnieku pavairošanu, jo būs apgrūtināta to realizācija.
Noteikumu projektā noteiktā obligātā informācija, kas jānorāda sludinājumos, kuros atsavināšanai tiek piedāvāti suņi, kaķi vai mājas (istabas) seski, ir šāda:
1) dzīvnieka vecums vai dzimšanas datums. Dzīvniekam, kuram ir zināms dzimšanas datums, to norāda. Bet gadījumos, kad dzimšanas datums nav zināms, piemēram patversmes dzīvniekiem vairumā gadījumu nav zināms dzimšanas datums, kā arī atsavinot pieaugušus dzīvniekus, dzimšanas datums var būt aizmirsts, norāda dzīvnieka vecumu. Gadījumos, kad nav zināms arī dzīvnieka vecums, norāda tā aptuveno (domājamo) vecumu.  Savukārt gadījumos, kad dzīvniekam jau laicīgi (dažkārt tūlīt pēc tā dzimšanas) tiek meklēts jaunais īpašnieks, sludinājumā norāda tā dzimšanas datumu un datumu, no kura dzīvnieku drīkstēs atsavināt. Šādu sludinājumu ievietošana ir nepieciešama, jo ne vienmēr dzīvnieku var pārdot īsā laikā pēc sludinājuma izvietošanas. Bet dzīvnieku mazuļiem nepieciešams pierast pie jaunā īpašnieka, socializēties, iziet apmācības atbilstoši vecumam u.c.;
2) dzīvnieka šķirni drīkst norādīt tikai tiem dzīvniekiem, kuriem ciltsrakstus izdevusi reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija, norādot tās nosaukumu un  tās sastāvā esošās audzētavas vai audzētāja nosaukumu. Latvijā mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas tiek reģistrētas saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumiem Nr. 10 “Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas reģistrēšanas un atzīšanas kārtība, kā arī šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas, ciltsrakstu izsniegšanas un audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 10). Noteikumu Nr. 10 25. punktā noteikts, ka sunim un mājas (istabas) seskam ciltsrakstus izsniedz no astoņu nedēļu vecuma, bet kaķim no 10 nedēļu vecuma. Ievietojot sludinājumu pirms šī vecuma sasniegšanas, dzīvniekam ciltsraksti vēl nebūs izsniegti. Bet dzīvnieka īpašniekam ir zināms, kurā mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijā un audzētavā tas sastāv, tādēļ nav šķēršļu šādu informāciju norādīt sludinājumā. Par Latvijā reģistrētas mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas un audzētavas atbilstību ir iespējams pārliecināties Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) reģistrā https://www.ldc.gov.lv/lv/majdzivnieku-organizacijas-un-audzetavas.
Bieži sludinājumos, kuros piedāvā atsavināšanai mājas (istabas) dzīvniekus, norāda šķirni dzīvniekiem, kuriem ir tikai vizuāla līdzība ar noteiktās šķirnes pārstāvjiem, bet tie neatbilst šķirnes noteiktajiem standartiem. Tādēļ būtībā tā ir pircēju maldināšana, nepamatoti uzdodot bezšķirnes dzīvnieku par šķirnes dzīvnieku. Lai dzīvnieku uzskatītu par piederošu noteiktai šķirnei, ir noteikti kritēriji un prasības, kuru atbilstību apliecina ciltsraksti, kurus izsniegusi reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācija. Par dzīvnieku, kam nav ciltsrakstu un kuram tos nebūs iespējams izsniegt, sludinājumā jānorāda, ka tas ir bezšķirnes dzīvnieks;
3) dzīvnieka izcelsmes valsts, kuru norāda, lai potenciālais pircējs būtu informēts par  dzīvnieka izcelsmi. Dzīvniekiem, kuri tiek ievesti no citām valstīm ir jābūt atbilstošiem dokumentiem (atkarīgs no izcelsmes valsts), jāatbilst noteiktām veselības prasībām (vakcinācijas, pretparazītu apstrādes u.c.);
4) suņiem sludinājumā norāda tā mikroshēmas numuru. Tā kā normatīvie akti nosaka, ka sunim pirms atsavināšanas jābūt apzīmētam ar mikroshēmu un reģistrētam datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, tad sludinājumā, kurā piedāvā atsavināšanai suni, norāda tā mikroshēmas numuru. Bet gadījumos, kad izvieto sludinājumu par suni, kas vēl nav sasniedzis atsavināšanas vecumu un attiecīgi nav arī apzīmēts ar mikroshēmu, norāda kucēna mātes mikroshēmas numuru. Šādas prasības  veicinās suņu apzīmēšanu un reģistrāciju kopumā, kā arī nodrošinās to izsekojamību;
5) internetvietnes adresi, kur iespējams pārliecināties par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datu centra mājas (istabas) dzīvnieka reģistra datubāzē. Ievadot mikroshēmas numuru datu centra reģistrā https://registri.ldc.gov.lv/lv/dzivnieku_registrs ir iespējams iegūt informāciju par dzīvnieku – vecumu, šķirni, dzimumu, vārdu, vakcināciju pret trakumsērgu un pašvaldību, kurā dzīvnieks atrodas.

Tā kā lielākajai daļai mājas (istabas) dzīvnieku, arī citās valstīs dzimušo dzīvnieku, kurus paredzēts atsavināt, jauni īpašnieki tiek meklēti, izmantojot interneta sludinājumu portālus, tad, nosakot obligāti norādāmo informāciju, tiks izveidots mehānisms, lai veicinātu dzīvnieku aizsardzības prasību ievērošanu.
Uzraudzību un kontroli par atbilstošas informācijas norādīšanu  sludinājumos, kuros piedāvā atsavināšanai  suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, nodrošinās Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests), kas arī šobrīd veic uzraudzību un kontroli mājas (istabas) dzīvnieku labturības jomā, un ir vienīgā institūcija, kas var veikt administratīvā pārkāpuma procesu par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas noteikumu pārkāpšanu.