25-TA-449: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 384 "Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas iniciatīva
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi precizēt otrās un trešās grupas publisko un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehniskās apsekošanas veikšanas kārtību Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 384 "Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21" (turpmāk - LBN 405-21). Tāpat noteikumu projektā precizēti atsevišķi punkti atbilstoši saņemtajiem priekšlikumiem no nozares.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik LBN 405-21 nosaka vispārīgu periodiskās tehniskās apsekošanas veikšanas kārtību, arī gadījumā, kad otrās vai trešās grupas publiskā un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka faktiski netiek ekspluatēta vai tās ekspluatācija ir apturēta. Atsevišķos gadījumos otrās vai trešās grupas publiskās vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tehniskā apsekošana nav lietderīga. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus no pašvaldībām un no nozares pārstāvjiem LBN 405-21 noteikt gadījumus, kad periodiskā tehniskā apsekošana nav nepieciešama, piemēram, gadījumā, kad otrās vai trešās grupas publiskā vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka netiek ekspluatēta, vai gadījumā, kad pēdējo 10 gadu laikā ēkā ir veikta atjaunošana vai pārbūve un veiktie būvdarbi pieņemti ekspluatācijā.
Ēku energoefektivitātes likums nosaka pienākumu veikt ēku energosertifikāciju, lai nodrošinātu ēku energoefektivitātes novērtēšanu un iedzīvotājiem, īpašniekiem un publiskajām institūcijām sniegtu informāciju par ēku enerģijas patēriņu un iespējām to samazināt. Tomēr praksē šī prasība tiek īstenota nepietiekami — energosertifikācija ir veikta tikai nelielai daļai no ēkām, kurām saskaņā ar likumu tas būtu jādara. Lielākā daļa dzīvojamo un publisko ēku Latvijā joprojām nav sertificētas, kas nozīmē, ka trūkst aktuālu datu par ēku energoefektivitāti un to potenciālu siltumenerģijas patēriņa samazināšanai.
Tā rezultātā valstij nav pilnīgas informācijas bāzes, kas nepieciešama, lai pamatoti izstrādātu nacionālās politikas un stratēģijas ēku fonda dekarbonizācijai un siltumapgādes sistēmu transformācijai. Energosertifikāti ir galvenais datu avots par ēku energoefektivitātes līmeni, izmantojamo apkures veidu un iespējamiem uzlabojumiem, un to trūkums būtiski kavē mērķtiecīgu politikas plānošanu.
Arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums paredz šo pienākumu stiprināt. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1275 (pārstrādātā Ēku energoefektivitātes direktīva) dalībvalstīm jānodrošina, ka:
- tiek ieviesta sistemātiska ēku energosertifikācija,
- energosertifikāti tiek atjaunoti regulāri un to informācija ir publiski pieejama digitalizētā formā,
- energosertifikātu dati tiek izmantoti nacionālo ēku atjaunošanas plānu un ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanai,
- tiek izveidota valsts datubāze, kas apkopo visus energosertifikātu datus, nodrošinot to izmantošanu energoefektivitātes uzraudzībai un politikas mērķu sasaistei ar faktisko situāciju.
Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt, lai energosertifikācija tiktu veikta regulāri un sistemātiski visām ēkām, uz kurām attiecas šis pienākums. Sasaistot energosertifikācijas veikšanu ar periodisko būvju tehnisko apsekošanu, tiek panākts, ka šis process kļūst par daļu no ēku regulārās tehniskās uzraudzības cikla, nodrošinot datu pieejamību, likuma izpildi un valsts energoefektivitātes politikas īstenošanai nepieciešamo informācijas bāzi.
Ēku energoefektivitātes likums nosaka pienākumu veikt ēku energosertifikāciju, lai nodrošinātu ēku energoefektivitātes novērtēšanu un iedzīvotājiem, īpašniekiem un publiskajām institūcijām sniegtu informāciju par ēku enerģijas patēriņu un iespējām to samazināt. Tomēr praksē šī prasība tiek īstenota nepietiekami — energosertifikācija ir veikta tikai nelielai daļai no ēkām, kurām saskaņā ar likumu tas būtu jādara. Lielākā daļa dzīvojamo un publisko ēku Latvijā joprojām nav sertificētas, kas nozīmē, ka trūkst aktuālu datu par ēku energoefektivitāti un to potenciālu siltumenerģijas patēriņa samazināšanai.
Tā rezultātā valstij nav pilnīgas informācijas bāzes, kas nepieciešama, lai pamatoti izstrādātu nacionālās politikas un stratēģijas ēku fonda dekarbonizācijai un siltumapgādes sistēmu transformācijai. Energosertifikāti ir galvenais datu avots par ēku energoefektivitātes līmeni, izmantojamo apkures veidu un iespējamiem uzlabojumiem, un to trūkums būtiski kavē mērķtiecīgu politikas plānošanu.
Arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums paredz šo pienākumu stiprināt. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1275 (pārstrādātā Ēku energoefektivitātes direktīva) dalībvalstīm jānodrošina, ka:
- tiek ieviesta sistemātiska ēku energosertifikācija,
- energosertifikāti tiek atjaunoti regulāri un to informācija ir publiski pieejama digitalizētā formā,
- energosertifikātu dati tiek izmantoti nacionālo ēku atjaunošanas plānu un ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanai,
- tiek izveidota valsts datubāze, kas apkopo visus energosertifikātu datus, nodrošinot to izmantošanu energoefektivitātes uzraudzībai un politikas mērķu sasaistei ar faktisko situāciju.
Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt, lai energosertifikācija tiktu veikta regulāri un sistemātiski visām ēkām, uz kurām attiecas šis pienākums. Sasaistot energosertifikācijas veikšanu ar periodisko būvju tehnisko apsekošanu, tiek panākts, ka šis process kļūst par daļu no ēku regulārās tehniskās uzraudzības cikla, nodrošinot datu pieejamību, likuma izpildi un valsts energoefektivitātes politikas īstenošanai nepieciešamo informācijas bāzi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Pašlaik LBN 405-21 izdošanas pamatojums ir Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 3. punkts. Ar 2023. gada 27. aprīļa grozījumiem Būvniecības likuma 5. panta pirmā daļa papildināta ar 3.1 punktu, nosakot, ka Būvniecības likuma izpildei Ministru kabinets izdod būvnormatīvus, kuros nosaka būvekspertīzes, inženierizpētes un tehniskās apsekošanas kārtību un saturu. Tā kā LBN 405-21 nosaka būvju tehniskās apsekošanas kārtību un saturu, attiecīgi jāpapildina LBN 405-21 izdošanas pamatojums.
Risinājuma apraksts
[1] Tiesību akta izdošanas pamatojuma norāde papildināta ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 3.1 punktu.
Problēmas apraksts
[2] Publiskās apspriešanas laikā AS “Sadales tīkls” ierosināja izslēgt no būvnormatīva tvēruma licencēto energoapgādes komersantu transformatoru apakšstaciju ēkas un citas sadales elektroietaišu ēkas, kas ir specifiska ēku grupa, kuru uzbūve, tehniskie risinājumi un apkalpošanas iespējas, t.sk., tehniskās apsekošanas iespējas ir būtiski pakārtotas šajās ēkās izvietoto inženiertīklu iekārtu darbības specifikai. Ēku un visu tajās ietilpstošo iekārtu ekspluatāciju (uzturēšanu un regulāru atjaunošanu) organizē energoapgādes komersanti atbilstoši savām iekšējām instrukcijām, lai nodrošinātu pēc iespējas nepārtrauktu, drošu, efektīvu un kvalitatīvu energoapgādes pakalpojumu sniegšanu, atbilstoši Enerģētikas likumā un Regulatora izsniegtajā licencē noteiktajam.
Risinājuma apraksts
[2] Precizēts LBN 405-21 2.1. apakšpunkts, nosakot, ka būvnormatīvs neattiecas uz elektroapgādes komersantu līnijveida (lineāro) inženierbūvju un ar tām saistīto elektroapgādes komersantu transformatoru apakšstaciju ēku un sadalietaišu ēku apsekošanu.
Problēmas apraksts
[3] Pašlaik LBN 405-21 2.4. apakšpunktā noteikts, ka būvnormatīvs neattiecas uz liftu apsekošanu. Savukārt liftu drošuma prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2020. gada 17. novembra noteikumos Nr. 679 "Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi". Attiecīgi LBN 405-21 2.4. apakšpunkts ir jāprecizē, nosakot, ka būvnormatīvs neattiecas uz liftu drošuma novērtēšanu.
Risinājuma apraksts
[3] Precizēts LBN 405-21 2.4. apakšpunkts, nosakot, ka būvnormatīvs neattiecas uz liftu drošuma novērtēšanu.
Problēmas apraksts
[4] Pašlaik LBN 405-21 3.2. apakšpunktā noteikts, ka tehniskā izpēte ir detalizēta un padziļināta būves, tās daļas vai būves daļā iebūvēto būvizstrādājumu, elementu un to savienojumu mezglu tehniskā apsekošana, atsedzot būvkonstrukcijas, veicot urbumus vai lietojot citas destruktīvas izpētes metodes. Taču apsekotājs var izmantot arī citas izpētes metodes, kas nav destruktīvas izpētes metodes. Lai nodrošinātu iespēju izmantot citas izpētes metodes, 3.2. apakšpunkts ir jāprecizē.
Risinājuma apraksts
[4] Precizēts LBN 405-21 3.2. apakšpunkts, nosakot, ka apsekotājs var izmantot arī citas izpētes metodes.
Problēmas apraksts
[5] Pašlaik LBN 405-21 9.2. apakšpunktā noteikts, ka tehnisko apsekošanu veic pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos, kā arī pirms būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai. Nepieciešams precizēt punktu, nosakot, ka tehniskā apsekošana ir nepieciešama tikai gadījumā, ja būvprojekta izstrādātājs identificē tehniskās apsekošanas nepieciešamību. Saskaņā ar Būvniecības likuma 16.panta otro daļu būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu, ja viņa rīcībā ir pietiekama informācija un ir veikti visi normatīvajos aktos paredzētie izpētes darbi. Proti, būvprojekta izstrādātājs ir tas, kas lemj par izpētes nepieciešamību, nevis būvvalde. Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka normatīvajā regulējumā nav objektīvi iespējams aprakstīt visus iespējamos rīcības modeļus un netipiskā situācijā regulējums ir piemērojams primāri pēc tā jēgas.
Risinājuma apraksts
[5] Precizēts LBN 405-21 9.2. apakšpunkts, nosakot, ka pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas, konservācijas būvprojekta izstrādes vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos, ja būvprojekta izstrādātājs identificē tehniskās apsekošanas nepieciešamību.
Problēmas apraksts
[6] Pašlaik LBN 405-21 10.2. apakšpunktā noteikts, ka otrās vai trešās grupas publiskas ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas laikā apsekotājs veic attiecīgās ēkas būvkonstrukciju un to elementu faktiskā tehniskā stāvokļa ugunsizturības novērtējumu, kā arī ugunsdrošībai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu faktiskā tehniskā stāvokļa un darbspējas novērtējumu. Minētais regulējums nosaka ļoti plašu un tehniski sarežģītu pienākumu loku, kas pēc savas būtības neatbilst periodiskai drošības pārbaudei ekspluatācijas laikā. Šāda pieeja praksē rada apsekošanas mērķa pārsniegšanu un funkciju dublēšanos ar ugunsdrošības uzraudzību, jo ugunsdrošības sistēmu tehniskā uzturēšana, pārbaudes un to dokumentēšana jau ir reglamentēta Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”.
Risinājuma apraksts
[6] Precizēts LBN 405-21 10.2. apakšpunkts, nosakot, ka otrās vai trešās grupas publiskas ēkas periodiskās tehniskās apsekošanas laikā apsekotājs pārbauda ugunsdrošības noteikumos paredzētās inženiertehnisko un ugunsdrošības sistēmu tehniskās uzturēšanas un pārbaužu dokumentācijas esamību, kā arī vizuāli novērtē, vai ēkā nav veiktas izmaiņas, kas būtiski pasliktina ēkas ugunsdrošību. Ar šo grozījumu periodiskās apsekošanas saturs tiek sasaistīts ar ugunsdrošības jomā jau spēkā esošo normatīvo regulējumu, vienlaikus ierobežojot apsekošanu līdz tās pamatmērķim – konstatēt būtiskus drošības riskus ekspluatācijā. Vizuālais novērtējums paredz, ka apsekotājs periodiskās tehniskās apsekošanas laikā var konstatēt acīmredzamas izmaiņas ēkā, kas, salīdzinot ar apsekotājam pieejamo būvprojektu vai citu tehnisko dokumentāciju, varētu būtiski pasliktināt ēkas ugunsdrošību, piemēram, ugunsdrošības nodalījumu pārveidošanu, evakuācijas ceļu aizbūvēšanu vai ugunsdrošības sistēmu demontāžu.
Problēmas apraksts
[7] Pašlaik LBN 405-21 12. punktā noteikts, ka pirms būves vai tās daļas atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes un būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai, kā arī citos gadījumos, ja jānosaka būves faktiskais tehniskais stāvoklis, būves tehniskā stāvokļa apsekošanu un novērtējumu veic atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumā noteiktajam apjomam. Tas jāprecizē, liekot uzsvaru uz tehniskās apsekošanas uzdevumā noteikto tehniskās apsekošanas apjomu.
Risinājuma apraksts
[7] Precizēts LBN 405-21 12. punkts, nosakot, ka tehniskās apsekošanas apjomu nosaka tehniskās apsekošanas uzdevumā, izņemot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajā gadījumā. Tehniskās apsekošanas apjoms noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir noteikts noteikumu 10. un 11. punktā.
Problēmas apraksts
[8] Pašlaik LBN 405-21 18. punktā noteikts, ka apsekotājam ir pienākums iegūt nepieciešamo informāciju par būvi, un viņš patstāvīgi izvēlas piemērojamās tehniskās apsekošanas metodes atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam. Minētais regulējums jāprecizē, aizstājot vārdus "tehniskās apsekošanas metodes" ar vārdiem "tehniskās izpētes metodes", jo praksē apsekotājs izvēlas tehniskās izpētes metodes, nevis tehniskās apsekošanas metodes.
Risinājuma apraksts
[8] Precizēts LBN 405-21 18. punkts, nosakot, ka apsekotājam ir pienākums iegūt nepieciešamo informāciju par būvi, un viņš patstāvīgi izvēlas piemērojamās tehniskās izpētes metodes atbilstoši tehniskās apsekošanas izpētes uzdevumam.
Problēmas apraksts
[9] Pašlaik LBN 405-21 21. punktā noteikts, ka apsekotājs tehniskās apsekošanas atzinumu sastāda Būvniecības informācijas sistēmā. Praksē tiek izmantotas dažādas tehniskās apsekošanas atzinuma formas. Būvniecības informācijas sistēmā apsekotāji pievieno sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu.
Risinājuma apraksts
[9] Precizēts LBN 405-21 21. punkts, nosakot, ka apsekotājs sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu ievieto Būvniecības informācijas sistēmā. Vienlaikus TAP portālā pievienots dokuments "Tehniskās apsekošanas atzinuma paraugs", pēc kura var vadīties apsekotāji.
Problēmas apraksts
[10] Pašlaik LBN 405-21 29. punktā noteikts, ka daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai, kura nodota ekspluatācijā pirms 2011. gada 1. novembra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2031. gada 31. oktobrim. Savukārt LBN 405-21 30. punktā noteikts, ka publiskā ēkā, kura nodota ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2024. gada 31. oktobrim. Tāpēc būtu lietderīgi noteikt otrās grupas biroju ēku periodiskās tehniskās apsekošanas termiņu 2031. gada 31. oktobri, līdzīgi, kā tas noteikts daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.
Risinājuma apraksts
[10] Precizēts LBN 405-21 30. punkts, nosakot, ka publiskā ēkā, kura nodota ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurai pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2024. gada 31. oktobrim, izņemot otrās grupas biroju ēkas, kurās periodisko tehnisko apsekošanu veic līdz 2031. gada 31. oktobrim.
Problēmas apraksts
[11] Pašlaik LBN 405-21 9.1.1. apakšpunktā noteikts, ka būves ekspluatācijas laikā veic periodisko tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados otrās un trešās grupas publiskai un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai. Savukārt 31. punktā noteikts, ka otrās vai trešās grupas publiskas vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas periodiskā apsekošana nav nepieciešama, ja šai ēkai ir veikta konservācija, no konservācijas pabeigšanas dienas ir pagājuši mazāk nekā 10 gadi un tās faktiskā ekspluatācija pēc konservācijas veikšanas nav atsākta. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi priekšlikumus no pašvaldībām un no nozares pārstāvjiem būvnormatīvā noteikt gadījumus, kad periodiskā tehniskā apsekošana nav nepieciešama. Piemēram, gadījumā, kad otrās vai trešās grupas publiskā vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka netiek ekspluatēta, vai gadījumā, kad ēka tiek ekspluatēta tikai daļā, kas nepārsniedz 10% no ēkas kopējās platības, vai gadījumā, kad pēdējo 10 gadu laikā ēkā ir veikta atjaunošana vai pārbūve.
Risinājuma apraksts
[11] LBN 405-21 papildināts ar 31.1, 31.2, 31.3, 31.4 un 31.5 punktu, nosakot gadījumus, kad periodiskā tehniskā apsekošana nav nepieciešama otrās vai trešās grupas publiskām vai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām. Periodiskā apsekošana nav nepieciešama ēkas daļā, kurā ir veikta atjaunošana vai pārbūve un no atjaunošanas vai pārbūves pieņemšanas ekspluatācijā dienas ir pagājuši mazāk nekā 10 gadi. Tāpat periodiskā apsekošana nav nepieciešama, ja būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir aizliegusi attiecīgās ēkas ekspluatāciju. Savukārt gadījumā, ja ēka faktiski netiek ekspluatēta un tā atrodas norobežotā teritorijā, ēkas periodisko tehnisko apsekošanu var neveikt līdz tās ekspluatācijas atsākšanai. Gadījumā, ja ēka faktiski netiek ekspluatēta un tā ir brīvi pieejama vismaz no vienas ēkas fasādes puses, periodiskās tehniskās apsekošanas ietvaros novērtē garāmgājēju drošību un nepieciešamību veikt konservāciju.
Problēmas apraksts
[12] Ēku energoefektivitātes likums nosaka pienākumu veikt ēku energosertifikāciju, taču šobrīd tā netiek sistemātiski sasaistīta ar citiem ēku uzturēšanas un uzraudzības procesiem. Rezultātā energosertifikāti netiek atjaunoti vienotā ciklā ar būvju periodisko tehnisko apsekošanu, lai gan abu procesu termiņi sakrīt — 10 gadi.
Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1275 paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina regulāra ēku energosertifikācija un jāizmanto energosertifikātu dati nacionālo stratēģiju un ēku atjaunošanas plānu izstrādei. Lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību praktisku īstenošanu un efektīvāku datu iegūšanu par ēku energoefektivitāti, nepieciešams sasaistīt energosertifikācijas veikšanu ar periodisko tehnisko apsekošanu.
Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1275 paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina regulāra ēku energosertifikācija un jāizmanto energosertifikātu dati nacionālo stratēģiju un ēku atjaunošanas plānu izstrādei. Lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību praktisku īstenošanu un efektīvāku datu iegūšanu par ēku energoefektivitāti, nepieciešams sasaistīt energosertifikācijas veikšanu ar periodisko tehnisko apsekošanu.
Risinājuma apraksts
[12] Lai nodrošinātu regulāru ēku energosertifikācijas veikšanu un uzlabotu datu pieejamību par ēku energoefektivitāti, tiek piedāvāts papildināt būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvu, nosakot, ka periodiskās tehniskās apsekošanas laikā jāveic arī ēkas energosertifikācija, ja attiecīgajai ēkai nav spēkā esošs energosertifikāts.
Šāds risinājums ļautu sinhronizēt divus esošus procesus — periodisko tehnisko apsekošanu un energosertifikāciju — kuru termiņi ir identiski (reizi 10 gados). Tas nepaplašina tehniskās apsekošanas apjomu un neskar tās atzinuma saturu, jo energosertifikācija ir atsevišķs dokuments, ko sagatavo sertificēts speciālists. Vienlaikus tas nodrošina, ka ēku energoefektivitātes novērtējums tiek veikts regulāri un tā dati ir pieejami valsts energoefektivitātes politikas un stratēģiju īstenošanai, kā arī atbilst Direktīvas (ES) 2024/1275 prasībām.
Šāds risinājums ļautu sinhronizēt divus esošus procesus — periodisko tehnisko apsekošanu un energosertifikāciju — kuru termiņi ir identiski (reizi 10 gados). Tas nepaplašina tehniskās apsekošanas apjomu un neskar tās atzinuma saturu, jo energosertifikācija ir atsevišķs dokuments, ko sagatavo sertificēts speciālists. Vienlaikus tas nodrošina, ka ēku energoefektivitātes novērtējums tiek veikts regulāri un tā dati ir pieejami valsts energoefektivitātes politikas un stratēģiju īstenošanai, kā arī atbilst Direktīvas (ES) 2024/1275 prasībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- nekustamā īpašuma īpašnieki
- būvspeciālisti
Ietekmes apraksts
LBN 405-21 grozījumi būs saistoši 6460 nekustamo īpašumu īpašniekiem (fiziskām personām) un būvspeciālistiem, kas veic periodisko tehnisko apsekošanu. Kopumā būvspeciālista darba apjoms un tam nepieciešamais laiks nepalielināsies salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu. Ar veiktajiem grozījumiem ēku periodiskās tehniskās apsekošanas izmaksas, kas jāsedz nekustamā īpašuma īpašniekam, nepalielināsies. Pamatojoties uz tirgus izpēti un sertificētu būvspeciālistu sniegto informāciju, periodiskās ēkas tehniskās apsekošanas izmaksas vidēji veido apmēram 1,5–2,5 EUR/m², tipiskā gadījumā ap ~2 EUR/m², atkarībā no ēkas platības, sarežģītības un tehniskā stāvokļa.
Juridiskās personas
- nekustamā īpašuma īpašnieki
- būvkomersanti
Ietekmes apraksts
LBN 405-21 grozījumi būs saistoši 11220 nekustamo īpašumu īpašniekiem (juridiskām personām) un būvkomersantiem, kas veic periodisko tehnisko apsekošanu. Kopumā būvkomersanta darba apjoms un tam nepieciešamais laiks nepalielināsies salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu. Ar veiktajiem grozījumiem ēku periodiskās tehniskās apsekošanas izmaksas, kas jāsedz nekustamā īpašuma īpašniekam, nepalielināsies. Pamatojoties uz tirgus izpēti un sertificētu būvspeciālistu sniegto informāciju, periodiskās ēkas tehniskās apsekošanas izmaksas vidēji veido apmēram 1,5–2,5 EUR/m², tipiskā gadījumā ap ~2 EUR/m², atkarībā no ēkas platības, sarežģītības un tehniskā stāvokļa.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
10 001
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
10 001
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-10 001
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-10 001
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
10 001
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Būvniecības informācijas sistēmas izstrādātājs ir novērtējis, ka izmaiņu apjoms atbilst 19,22 cilvēkdienām.
19,22 cilvēkdienas x 430 eiro par cilvēkdienu x 1,21 = 10 000,17 eiro (ieskaitot PVN).
19,22 cilvēkdienas x 430 eiro par cilvēkdienu x 1,21 = 10 000,17 eiro (ieskaitot PVN).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanai nepieciešamais finansējums 10 000 euro apmērā tiks nodrošināts Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" 2026. gadā sistēmas uzturēšanai piešķirto līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Ar viedokļu pārskatu var iepazīties Tiesību akta lietas pielikumā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības viedokļu pārskatā iekļauti AS “Sadales tīkls” un Latvijas Būvinženieru savienības sniegtie priekšlikumi par noteikumu projektu. Atsevišķi priekšlikumi ir ņemti vērā un iestrādāti noteikumu projektā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- valsts un pašvaldību institūcijas, kuru īpašumā ir publiskas ēkas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
LBN 405-21 grozījumi būs saistoši 6770 valsts un pašvaldību institūcijām, kuru īpašumā ir publiskas ēkas. Ar veiktajiem grozījumiem ēku periodiskās tehniskās apsekošanas izmaksas, kas jāsedz nekustamā īpašuma īpašniekam, nepalielināsies. Pamatojoties uz tirgus izpēti un sertificētu būvspeciālistu sniegto informāciju, periodiskās ēkas tehniskās apsekošanas izmaksas vidēji veido apmēram 1,5–2,5 EUR/m², tipiskā gadījumā ap ~2 EUR/m², atkarībā no ēkas platības, sarežģītības un tehniskā stāvokļa.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi