Anotācija (ex-ante)

22-TA-3748: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība” (turpmāk - noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likuma 59.panta ceturto daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā iepriekš, līdz 2000.gada 26.decembrim, iegūtā augstākā izglītība pielīdzināma Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
      1974.gadā pieņemtā Latvijas PSR Tautas izglītības likuma, tiesiskais regulējums paredzēja, ka personām, kuras ir beigušas augstākās mācību iestādes, piešķir kvalifikāciju saskaņā ar iegūto specialitāti un izsniedz noteikta parauga diplomu un krūšu nozīmi. Latvijas PSR Tautas izglītības likums neparedzēja, ka par augstākās izglītības programmas pabeigšanu persona iegūst grādu. Saskaņā ar tolaik spēkā esošo tiesisko regulējumu personai, kura bija ieguvusi minēto kvalifikāciju, bija tiesības stāties aspirantūrā, kas šobrīd atbilst doktorantūrai. Līdz ar to, tiesību akta projektā paredzēts noteikt, ka kvalifikācijas, kuras piešķīra bijušās PSRS augstākās mācību iestādes par iegūtu augstāko izglītību, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz Latvijas Republikas Izglītības likumā ietvertā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā stāšanās dienai 1991.gada 31.jūlijā, ir pielīdzināmas otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam un septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai. Tādējādi personai tiks saglabāta iegūtā kvalifikācija.
      Būtiskas pārmaiņas izglītības sistēmā notika, pieņemot Latvijas Republikas izglītības likumu 1991.gada 19.jūnijā. Ar Latvijas Republikas izglītības likumu augstākajā izglītībā tika ieviesti akadēmiskie grādi, proti, akadēmiskais bakalaura grāds un akadēmiskais maģistra grāds. Latvijas Republikas izglītības likuma 45.pants paredzēja, ka personām, kuras apguvušas konkrētu augstākās izglītības programmu, piešķir atbilstošu akadēmisko grādu (bakalaurs, maģistrs), izsniedzot noteikta parauga diplomu. Likums arī paredzēja, ka personām, kuras ir apguvušas konkrētu augstākās profesionālās izglītības programmu, piešķir atbilstošu kvalifikāciju, izsniedzot noteikta parauga augstskolas diplomu. Latvijas Republikas izglītības likums neparedzēja profesionālos grādus.
      1992.gada 10.novembrī spēkā stājās likums „Par zinātnisko darbību”. Tā 10.panta otrā daļa paredzēja, ka persona ar akadēmisko izglītību var pretendēt uz doktora un habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanu. Savukārt panta pirmā daļa paredzēja, ka akadēmiskās izglītības pakāpi apstiprina, piešķirot attiecīgas zinātnes nozares bakalaura vai maģistra grādu un tā piešķiršanas kārtību nosaka attiecīgās akadēmiskās izglītības iestāde. Minētais regulējums palika spēkā līdz likuma „Par zinātnisko darbību” spēkā zaudēšanai 2005.gada 19.maijā.
      1995.gada 1.decembrī stājās spēkā Augstskolu likums. Šā likuma 59.panta sākotnējā redakcija paredzēja, ka atbilstoši valsts akreditētai studiju programmai augstskolās var iegūt:
1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:
a) bakalaurs (akadēmiskais grāds);
b) maģistrs (akadēmiskais grāds);
c) doktors (zinātniskais grāds);
2) augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju.
Augstskolu likuma 57.panta sākotnējā redakcijā paredzēja, ka augstākā profesionālā izglītība ir iegūstama pēc vismaz četrus gadus ilgām studijām, personas, kurām ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds var turpināt studijas doktorantūrā, kas paredzēta doktora zinātniskā grāda iegūšanai, bet augstāko profesionālo izglītību ieguvušie, kuriem ir bakalaura grāds, ir tiesīgi turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai akadēmiskā augstskolā.
Augstskolu likuma 25.panta sākotnējā redakcija paredzēja, ka augstskolu pakļautībā profesionālās izglītības apgūšanai var izveidot augstskolu struktūrvienības — koledžas, kurās mācību laiks ir īsāks nekā četri gadi. To studiju programmas nodrošina speciālās profesionālās izglītības iegūšanu personām ar vidējo izglītību. Šo izglītību nevar pielīdzināt augstākajai izglītībai, un tai nevar piešķirt augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju.
       1999.gada 14.jūlijā spēkā stājās Profesionālās izglītības likums. Minētais likums paredzēja, ka profesionālā augstākā izglītība ir iedalāma pirmā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītībā un otrā līmeņa profesionālajā augstākajā izglītībā. Likums noteica, ka otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības īstenošanu un atbilstošas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu reglamentē Augstskolu likums u.c. normatīvie akti, bet par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības apguvi izsniedz diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tāpat tika paredzēts, ka pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas akreditē Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā.
       2000.gada 26.decembrī stājās spēkā 2000. gada 23. novembra likums „Grozījumi Augstskolu likumā”. Minētā likuma 41.pants paredzēja izdarīt grozījumus Augstskolu likuma 59.pantā, paredzot, ka bez akadēmiskās izglītības augstskolās var iegūt arī ceturtā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un šādus profesionālos grādus:
a) bakalaurs;
b) maģistrs.      
Minētā likuma 17.pants izteica Augstskolu likuma 25.pantu jaunā redakcijā, paredzot, ka koledžas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, un dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.
      Likums „Grozījumi Augstskolu likumā” noteica, ka personas, kuras ieguvušas bakalaura grādu, ir tiesīgas turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai, bet personas, kuras ir ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai.  
       Līdz 2011. gada 14. jūlija likuma „Grozījumi Augstskolu likumā” spēkā stāšanās brīdim 2011.gada 1.augustā Augstskolu likums neparedzēja vispārēju grādu un kvalifikāciju, kas Latvijā iegūtas pirms šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās (turpmāk – iepriekš iegūtā augstākā izglītība), pielīdzināšanas mehānismu Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām.  Līdz ar to praksē radās grūtības noteikt, vai personas, kura ieguva augstāko izglītību laikā, kad nebija spēkā šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju sistēma, izglītība atbilst izglītības prasībām, kuras ir noteikuši normatīvie akti, kas regulē nosacījumus darbam atsevišķās profesijās, darba devējs, augstskolas personas uzņemšanai noteikta līmeņa studiju programmā.
       Ja ar akadēmisko bakalaura un akadēmiskā maģistra grādu, kuri ir iegūti pirms 2000.gada 26.decembra, pielīdzināšanu problēmu nav un nebija, jo gan akadēmiskais bakalaura, gan akadēmiskais maģistra grāds tiek piešķirts jau sākot no Latvijas Republikas izglītības likuma tiesiskā regulējuma par grādiem un kvalifikācijām spēkā stāšanās brīža un šādi grādi tiek piešķirti arī šobrīd saskaņā ar spēkā esošo Augstskolu likumā noteikto tiesisko regulējumu, tad lielas problēmas sagādāja PSRS augstāko mācību iestāžu izdotās kvalifikācijas, kā arī augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas, kuras tika piešķirtas, pamatojoties uz    Latvijas Republikas izglītības likuma tiesisko regulējumu par grādiem un kvalifikācijām  un Augstskolu likuma tiesisko regulējumu par grādiem un kvalifikācijām, kurš bija spēkā līdz 2000.gada 26.decembrim. Problēmas radīja tas, vai PSRS augstāko mācību iestāžu piešķirtās kvalifikācijas atbilst bakalaura vai maģistra grādam, pie tam, vai akadēmiskajam vai profesionālajam grādam. Tāpat pastāvēja neskaidrības, vai augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas, kuras tika piešķirtas, pamatojoties uz Latvijas Republikas izglītības likuma tiesisko regulējumu par grādiem un kvalifikācijām  un Augstskolu likuma tiesisko regulējumu par grādiem un kvalifikācijām, kurš bija spēkā līdz 2000.gada 26.decembrim, jāpielīdzina profesionālajam bakalaura vai profesionālajam maģistra grādam.
       2012.gada 28.februārī, pamatojoties uz Augstskolu likuma 59.panta ceturto daļu, tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.142 “Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība”, kas noteica kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms šobrīd spēkā esošā grādu un profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas regulējuma spēkā stāšanās, pielīdzināmas šajā likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets.
       2022.gada 15.septembrī tika veikti grozījumi Augstskolu likuma 59.panta pirmajā daļā, kas paredz lietot Latvijas augstākās izglītības grādu un kvalifikāciju sistēmā Boloņas procesa ciklu nosaukumus un Eiropas kvalifikāciju ietvar struktūrai atbilstošas kvalifikācijas. Šie grozījumi paredz atteikties no dalījuma profesionālajos un akadēmiskajos bakalaura un maģistra grādos, turpinot piešķirt bakalaura un maģistra grādu saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Augstskolu likumā noteikto tiesisko regulējumu.
       2022.gada 15.septembrī tika veikti grozījumi arī Augstskolu likuma 59.panta ceturtā daļā, kur tās pirmais teikums tika izteikts jaunā redakcijā. Tā rezultātā 2012.gada 28.februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.142 “Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība” zaudēja spēku un šobrīd nav spēkā normatīvais akts, kas noteiktu kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms tiesiskā regulējuma, kurš stājās spēkā 2000.gada 26.decembrī, pielīdzināmas Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus. Izstrādātais tiesību akta projekts paredzēs kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms tiesiskā regulējuma, kurš stājās spēkā 2000.gada 26.decembrī, pielīdzināmas Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus.
      Tiesību akta projektā tiks noteikts, ka iesniedzot Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu, persona uzrāda iepriekš iegūtās augstākās izglītības dokumentu un sekmju izrakstu orģinālu, kuru kopijas pievieno iesniegumam. Ja Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu iesniedz elektroniski, persona iesniegumam pievieno iepriekš iegūtās augstākās izglītības dokumenta un sekmju izraksta kopijas, kas noformētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. Iesniedzot iesniegumu Akadēmiskās informācijas centrā elektroniski, tas būs iesniedzams nosūtot e-pastu uz e-adresi portālā Latvija.lv vai e-pasta adresi aic@aic.lv.
      Akadēmiskās informācijas centrs izskatīs personu iesniegumus un iegūs informāciju, kas nepieciešama lēmuma par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pieņemšanai, Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņos.
      Tiesību akta projektā arī paredzēts, ka iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu nav jāveic, ja iepriekš iegūtā augstākā izglītība pielīdzināta saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 28. februāra noteikumiem Nr. 142 "Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība". Tiesību akta projektā noteiktais būs attiecināms tikai uz tām personām, kuras grādus un profesionālās kvalifikācijas ieguvušas pirms 2000.gada 26.decembra un kurām nav veikta iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšana saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 28. februāra noteikumiem Nr. 142 "Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība".
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav spēkā esoša normatīvā akta, kas noteiktu kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms tiesiskā regulējuma, kurš stājās spēkā 2000.gada 26.decembrī, pielīdzināmas Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts noteikumu projekts, kas paredz kārtību, kādā pēc personas iesnieguma grādi un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms tiesiskā regulējuma, kurš stājās spēkā 2000.gada 26.decembrī, pielīdzināmas Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām, un šīs pielīdzināšanas nosacījumus. Akadēmiskās informācijas centrs izskatīs personu iesniegumus un iegūs informāciju, kas nepieciešama lēmuma par iepriekš iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšanu Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām pieņemšanai, Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Ministru kabineta 2012.gada 28.februāra noteikumu Nr.142 “Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība” noteiktajā kārtībā Akadēmiskās informācijas centrs ir pieņēmis aptuveni 34500 lēmumu par iepriekš iegūtas augstākās izglītības pielīdzināšanu. Tas liecina, ka šāda pielīdzināšana ir nepieciešama, jo darba tirgū vēl ir aktīva paaudze, kas augstāko izglītību ieguva pirms 2000.gada vai jau pēc tā, taču pamatojoties uz iepriekšējo tiesisko regulējumu (augstskolu programmu akreditācijas cikls ir 6 gadi).

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz personām, kuras grādus vai kvalifikāciju ir ieguvušas pirms tiesiskā regulējuma, kurš stājās spēkā 2000. gada 26. decembrī.
Šobrīd nav iespējams precīzi noteikt, cik liels varētu būt šādu personu skaits,  jo nav iespējams noteikt to skaitu, kuras pielīdzināšanas iespēju varētu izmantot. Paredzams, ka tās varētu būt ap 250 personām gadā.
Noteikumu projekts nodrošinās to, ka personai, kurai ar savu iegūto augstāko izglītību bija piešķirtas noteiktas tiesības, tās tiktu saglabātas arī pie pašreiz Augstskolu likumā spēkā esošā tiesiskā regulējuma par grādiem un profesionālajām kvalifikācijām. Tiks skaidri noteikts kādam grādam vai kvalifikācijai ir pielīdzināma līdz 2000.gada 26.decembra regulējumam piešķirtie grādi un kvalifikācijas
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Personas ar agrāk iegūtu augstāko izglītību varēs vienlīdzīgi konkurēt ar personām, kas augstāko izglītību ieguvušas pēc 2000.gada 26. decembra

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Tiesību akta projekts neskar visai sabiedrībai svarīgu jautājumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Tiesību akta projektā nav ietvertas jaunas tiesību normas, bet tas sagatavots balstoties uz līdzšinējo praksi piemērojot 2012.gada 28.februāra Ministru kabineta noteikumus Nr.142 “Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība”, kas šobrīd ir zaudējuši spēku. Tiesību akts nepieciešams, lai varētu turpināt grādu un profesionālās kvalifikācijas, kas Latvijā iegūtas pirms tiesiskā regulējuma, kurš stājās spēkā 2000.gada 26.decembrī, pielīdzināšanu atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Akadēmiskās informācijas centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi