Anotācija (ex-ante)

21-TA-660: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 28. maija noteikumos Nr. 228 "Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta 2019. gada 28. maija noteikumi Nr. 228 "Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 228), kuros noteiktas pārraudzības un snieguma pārbaudes prasības slaucamo govju un kazu ganāmpulkos.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 28. maija noteikumos Nr. 228 "Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība"" (turpmāk – noteikumu projekts), lai precizētu datus, kurus iegūst snieguma pārbaudē slaucamo govju un kazu ganāmpulkā, noteiktu atšķirības starp pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulku, kā arī pārbaudes termiņu pārraudzībā izmantojamiem piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un izdarītu citus tehniskus labojumus.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
 Noteikumi Nr. 228 ietver gan pārraudzības, gan snieguma pārbaudes kārtību.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam ganāmpulkos notiek pārraudzība un snieguma pārbaude un iegūtie dati par dzīvniekiem tiek uzkrāti un savstarpēji salīdzināti. Pārraudzības laikā ganāmpulkā iegūst pārraudzības datus, t.i., datus par govju un kazu piena produktivitāti. Tos ganāmpulka īpašnieks izmanto ganāmpulka ekonomisko datu analizēšanai (turpmāk – pārraudzības ganāmpulks), savukārt snieguma pārbaudes laikā iegūst informāciju, kas ietver pārraudzības datus, dzīvnieka eksterjera vērtēšanas un citus kvalitatīvus un kvantitatīvus datus lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai atbilstoši audzēšanas programmas īstenošanas mērķiem un uzdevumiem (turpmāk – snieguma pārbaudes ganāmpulks). Snieguma pārbaude ļauj ganāmpulkos atlasīt labākos vaislas dzīvniekus šķirnes uzlabošanai. Tāpat snieguma pārbaudes dati ļauj šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai (turpmāk – biedrība) izvirzīt konkrētus mērķus un uzdevumus audzēšanas programmas turpmākajiem periodiem. Ja ganāmpulka īpašnieks ir izvēlējies veikt pārraudzību, tad pārraudzībā iekļauj visas vienā novietnē turētās slaucamās govis vai kazas. Savukārt, ja īpašnieks vēlas veikt snieguma pārbaudi, tad pārraudzības datus iegūst par visām slaucamajām govīm un kazām, bet eksterjeru vērtē un citus datus iegūst par slaucamajām govīm vai kazām, ar kurām īsteno attiecīgo audzēšanas programmu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumiem Nr. 116 "Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju" (turpmāk – noteikumi Nr. 116) sertificētā persona – pārraugs pārraudzības darbam – saņem apliecību, bet vērtēšanas eksperts – sertifikātu. 

Noteikumi Nr. 228 nosaka piena daudzuma mērīšanas līdzekļus pārraudzības datu iegūšanai. Pārraudzības datus ganāmpulkā gan par govīm, gan kazām iegūst, reģistrē un uzskaita atbilstoši Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (turpmāk – ICAR) vadlīnijām, jo tie ir nepieciešami pie snieguma pārbaudes un dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanas. ICAR vadlīniju ievērošanu Latvijā nodrošina Lauksaimniecības datu centrs (turpmāk – datu centrs). Arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā ("Dzīvnieku audzēšanas regula") izriet, ka snieguma pārbaude tiek veikta saskaņā ar ICAR noteiktiem pamatprincipiem. ICAR vadlīnijas paredz prasības piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un to pārbaudes nosacījumus. ICAR nosaka, ka piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem ir jābūt pārbaudītiem, bet konkrēti pārbaudes termiņi svariem un piena mērtraukiem nav noteikti, savukārt ICAR vadlīniju 11.nodaļas 10.pielikumā ir noteikti izmantojamie slaukšanas iekārtu piena mērītāji un to pārbaudes veikšanas termiņi. Lai izpildītu šo prasību, kā arī nodrošinātu iegūto pārraudzības datu ticamību, noteikumos Nr. 228 ir noteiktas prasības, kas attiecas uz piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudi un līgumiem, kurus piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijas slēdz ar datu centru, jo šī iestāde Latvijā nodrošina ICAR vadlīniju ievērošanu. Savukārt ganāmpulka īpašnieks nodrošina piena daudzuma mērīšanas līdzekļa pārbaudi atbilstoši uzlīmē noteiktajam termiņam. Pašreiz noteikumos Nr. 228 noteikts, ka piena mērīšanas līdzekļi ir jāpārbauda pirms pārraudzības uzsākšanas, bet ir pieļauta neprecizitāte un nav iekļauts piena mērīšanas līdzekļu pārbaudes termiņš, līdz ar to rodas domstarpības starp datu centru un institūcijām, kuras minētas šo noteikumu 23.punktā un ganāmpulku īpašniekiem. Lai sakārtotu normatīvo regulējumu noteikumos Nr.228 ir jāveic precizējumi.

Datu centrs ir kompetentā iestāde Latvijā, kas sadarbojas ar ICAR un ievēro ICAR vadlīnijās noteiktās pārraudzības un snieguma pārbaudes datu iegūšanas, reģistrēšanas, uzskaites un izvērtēšanas prasības. Snieguma pārbaudes dati ir datu kopums, kas ietver pārraudzības datus un eksterjera vērtēšanas datus, kā arī citus datus, kurus izmanto dzīvnieka ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un tos reģistrē pārraugs un vērtētājs atbilstoši noteikumu Nr.228 prasībām. Snieguma pārbaudes laikā pārraudzības datus, kas ir dati par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti (piena izslaukumu, piena tauku un olbaltumvielu daudzumu u.c.) reģistrē pārraugs, bet vērtēšanas eksperts veic lineāro vērtēšanu govīm un kazām, reģistrējot eksterjera lineārās vērtēšanas datus, kā arī citus datus saskaņā ar attiecīgās sugas un šķirnes audzēšanas programmu, novērtējot, piemēram, datus par temperamentu, par atnešanās vieglumu u.c. Snieguma datu apstrādei tiek izmantoti dati par dzīvnieka identifikāciju (izcelsme, šķirne, dzimšanas datums, ganāmpulka dati), laktāciju, atnešanās vecumu, ilgmūžību, starpatnešanās periodu un nedzīvi dzimušo pēcnācēju skaitu. Šos datus iegūst no datu centra lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra, un tos nodrošina ganāmpulka īpašnieki u.c. personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību. Visu minēto datu kopumu izmanto šķirnes dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai. Pašreiz noteikumos Nr.228 nav uzskaitīti visi snieguma pārbaudes dati, kas nepieciešami dzīvnieka ģenētiskās kvalitātes noteikšanai.

    Pašlaik noteikumu Nr. 228 45. punkts paredz, ka vērtēšanas eksperts  snieguma pārbaudes datus nosūta datu centram reizi gadā. Datu centrs nodrošina pārraudzības un snieguma pārbaudes datu uzskaiti un apstrādi, šķirnes dzīvnieku ģenētisko kvalitātes noteikšanu, datu uzglabāšanu, kā arī nepieciešamo datu apkopošanu un iesniegšanu  Lauku atbalsta dienestā valsts atbalsta maksājumu sagatavošanai. Patlaban spēkā esošais datu iesniegšanas termiņš kavē datu centram vienmērīgu un savlaicīgu datu apkopošanu.  

    Saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu pārraudzības un snieguma pārbaudes sastāvdaļa ir arī virspārraudzība. Noteikumos Nr. 228 noteikts, ka pārraudzības datu virspārraudzība ir datu centra pārziņā, bet par eksterjera vērtēšanas un izcelsmes datu virspārraudzību ir atbildīga šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība (turpmāk – biedrība). Gan pārraudzības datu, gan eksterjera vērtēšanas datu virspārraudzības rezultātus izvērtē datu centra izveidota Piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības rezultātu izvērtēšanas komisija (turpmāk – virspārraudzības komisija), un tā ir tiesīga pieņemt lēmumus par konstatētajām neatbilstībām virspārraudzības jomā. Arī Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumos Nr. 116 "Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju" ir noteikta datu centra komisija, kura vērtē un pieņem lēmumus par sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu un anulēšanu, kā arī apliecības apturēšanu un atsaukšanu personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju (turpmāk – personu vērtēšanas komisija). Tas nozīmē, ka ir izveidotas divas komisijas, kas pilda vienādas funkcijas. 

Saskaņā ar biedrību izstrādātām paškontroles procedūrām, ir nepieciešama papildus uzraudzība attiecībā uz vērtēšanas ekspertu veiktām darbībām. Tā kā vērtēšanas ekspertiem ir noslēgti sadarbības līgumi ar biedrību, un dzīvnieku vērtēšanu veic tikai saskaņā ar biedrības īstenotās audzēšanas programmas prasībām, ir nepieciešami papildinājumi jau esošajā likumdošanā, kas nodrošinātu atbilstošas rīcības gan no Datu centra, gan no biedrību puses. Atbilstoši noteikumu Nr.228 prasībām biedrība veic dzīvnieku eksterjera vērtēšanas datu pārbaudi un par neatbilstībām ziņo datu centram. Noteikumu Nr. 228 65. punkts paredz, ka datu centra virspārraudzības komisija izvērtē biedrību iesniegto informāciju par vērtēšanas ekspertu darbībā konstatētajām neatbilstībām un ir tiesīga pieņemt lēmumu par attiecīgo eksterjera vērtēšanas datu anulēšanu. Pašreizējā prakse liecina, ka noteikumu Nr. 228 65. punkta regulējums nav pietiekams, jo veidojas situācijas, kad dzīvnieku vērtēšanas rezultāti ir jāanulē ne tikai šo noteikumu esošā tvērumā, jo ir gadījumi, kad biedrības iesniedz informāciju, kad neatbilstības vērtēšanas datu ieguvē ir saistītas ar citu ciltsdarba jomu regulējošie normatīvo aktu neievērošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 228 ir vērsta uzmanība uz to, ka ganāmpuka īpašnieks snieguma pārbaudes laikā atbilstoši audzēšanas programmai iegūst pārraudzības un eksterjera vērtēšanas datus, līdzšinējā prakse liecina, ka ganāmpulka īpašnieks bieži vien neizprot atšķirību starp pārraudzības ganāmpulku un snieguma pārbaudes ganāmpulku, kā arī nav informēts par dalību audzēšanas programmas īstenošanā. Tā kā noteikumos Nr. 228 nav iekļauta skaidra un nepārprotama tiesību norma, kurā dota pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulka definīcija, veidojas strīdīgas situācijas starp visām pārraudzības un snieguma darbā iesaistītajām pusēm – ganāmpulka īpašniekiem, biedrībām, pārraugiem, vērtēšanas ekspertiem, kā arī virspārraudzības, pārraudzības vai snieguma pārbaudes darba kontroles veicējiem (virspārraudzība ir datu centra pārziņā). Par pārraudzības un snieguma pārbaudes darba, kā arī pārējo ar dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu saistīto normatīvo aktu kontroli saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu ir atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests.
 
Risinājuma apraksts
Lai turpmāk uzlabotu un pilnveidotu normatīvo regulējumu, padarot to viegli saprotamu, tiek papildināts un precizēts noteikumu Nr. 228 3. un 4. punkts. Precizējumā noteikts, kādam mērķim tiek iegūti un izmantoti pārraudzības un snieguma pārbaudes dati. Tāpat ir paredzēts, ka pirms snieguma pārbaudes uzsākšanas ganāmpulka īpašniekam jānoslēdz vienošanās ar biedrību, kā arī snieguma pārbaudes laikā jānodrošina datu ieguve par visām audzēšanas programmas mērķim atbilstošām vienā novietnē turētām govīm vai kazām. Tā kā minētā vienošanās ir paredzēta normatīvajos aktos par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtību, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtību, tad šī nav papildu prasība un papildu administratīvais slogs ganāmpulka īpašniekiem. Minētā norma ir iekļauta noteikumu projektā, jo nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ka ganāmpulka īpašniekam pirms snieguma pārbaudes uzsākšanas būtu obligāti jāslēdz vienošanās ar biedrību, tomēr minēto normatīvo aktu normas kā obligātas ir attiecināmas pārsvarā uz biedrībām un neuzliek par pienākumu visām saimniecībām noslēgt vienošanos ar attiecīgo biedrību, tāpēc ka audzēšanas programmas īstenošana un snieguma pārbaude (ciltsdarbs) saimniecībai ir brīvprātīgs pasākums. Lai savstarpēji saskaņotu noteikumu Nr. 228 tiesību normas un nodrošinātu skaidras un nepārprotamas prasības pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulkam, ar noteikumu projekta 2. punktu tiek papildināti noteikumi Nr. 228, tajos ietverot ar 4.1 punktu, un ar 4. punktu tiek svītrots noteikumu Nr. 228 13. punkts.
 
 
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 228 9. punktā ir konstatēta neprecizitāte attiecībā uz dokumenta veidu, kuru saņemot fiziskā persona ir tiesīga vērtēt snieguma pārbaudē esošo govju un kazu eksterjeru atbilstoši noteikumu Nr. 116 prasībām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 3. punktā ir precizēta tiesību norma attiecībā uz dokumenta veidu.
Problēmas apraksts
Pašreiz noteikumi Nr. 228 paredz, ka piena daudzuma mērīšanas līdzekļi ir jāpārbauda pirms pārraudzības uzsākšanas, bet ir pieļauta neprecizitāte un nav iekļauts piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes termiņš. ICAR vadlīnijās noteiktas prasības piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un minēta vispārēja prasība, ka piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem jābūt pārbaudītiem, līdz ar to nav konkrēta regulējuma, kas nosaka, cik bieži jāveic piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaude. Minētā regulējuma trūkums rada domstarpības starp pārraudzības un snieguma pārbaudes darbā iesaistītajām pusēm. Lai turpmāk ganāmpulka īpašniekiem padarītu skaidri saprotamas ICAR vadlīnijās noteiktās prasības un sakārtotu normatīvo regulējumu, noteikumu projektā ir jāiekļauj prasības piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes termiņiem.
Risinājuma apraksts
Lai uzlabotu un sakārtotu normatīvo regulējumu un visām pārraudzības un snieguma darbā iesaistītajām pusēm būtu skaidras savas tiesības un pienākumi, noteikumu projekta 7. un 8. punkts paredz papildināt noteikumus Nr. 228 ar 23.1 un 23.punktu, nosakot pārbaudes termiņu piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem – svariem un piena mērtraukiem, slaukšanas iekārtu piena mērītājiem. ICAR vadlīnijās slaukšanas iekārtu piena mērītājiem ir noteikts precizitātes pārbaudes termiņš, tāpēc noteikumu projekta 7.punkta 23.1 3. apakšpunktā minētajiem slaukšanas iekārtu piena mērītājiem tiek piemērots precizitātes pārbaudes termiņš saskaņā ar ICAR vadlīnijām. Savukārt pārējiem piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem ICAR vadlīnijas neparedz konkrētus precizitātes pārbaudes termiņus, vien norāda, ka tiem ir jābūt pārbaudītiem. Tāpēc svariem un piena mērtraukiem tiek noteikts skaidrs un saprotams regulējums pārbaudes veikšanas termiņiem. Ganāmpulka īpašnieks pārraudzībā varēs izmantot svarus, kuru pārbaude veikta atbilstoši noteikumu Nr. 228 prasībām vai arī svarus, kuru pārbaude veikta atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" pielikumā noteiktajam masas mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskumam (turpmāk - noteikumi Nr.40).
Ja ganāmpulka īpašnieks plāno svarus izmantot tikai pārraudzības darbā, tos pārbauda pirms pārraudzības uzsākšanas, un minētie svari nav pārbaudāmi saskaņā ar noteikumos Nr.40 noteiktajām prasībām, bet ir derīgi pārraudzības datu iegūšanai ar nosacījumu, ka to precizitāte tiek pārbaudīta reizi divos gados (svarus pārbauda noteikumu Nr. 228 23. punktā minētā institūcija). Pārbaudes periods – reizi divos gados – ir noteikts atbilstoši noteikumu Nr. 40 pielikumā noteiktajam masas mērīšanas līdzekļu verificēšanas periodiskumam. Savukārt, ja ganāmpulka īpašnieks svarus plāno izmantot ne tikai pārraudzības darba veikšanai, bet arī citiem saimnieciskās darbības mērķiem, tad tos verificē atbilstoši noteikumu Nr.40 prasībām un uz to pārbaudes kārtību un termiņu nav attiecināmas noteikumu Nr. 228 22. un 23.punkta prasības. Tāpēc ar noteikumu projekta 8.punktu tiek precizēti noteikumi Nr.228 iekļaujot 23.punktu, kas paredz iespēju ganāmpulka īpašniekiem izmantot svarus, kurus var pārbaudīt atbilstoši noteikumu Nr.40 noteiktajām prasībām. Izmantojot šādu svaru pārbaudes kārtību, ganāmpulka īpašniekam septiņu dienu laikā pēc svaru pārbaudes datu centrā jāiesniedz svaru verificēšanas sertifikāta kopiju, jo šo informāciju datu centrs reģistrē ciltsdarba, snieguma pārbaudes un pārraudzības informācijas datubāzē. Datu centrs pēc svaru verificēšanas sertifikāta kopijas saņemšanas ganāmpulka īpašniekam izsniedz šo noteikumu 24. punktā minēto uzlīmi. Savukārt, lai saglabātu vienotu pieeju mērīšanas līdzekļu pārbaudes periodiskumam, noteikts, ka noteikumu Nr. 228 23. punktā minētā pārbaudes institūcija piena mērtrauku precizitātes pārbaudi arī veiks reizi divos gados. Savukārt, ņemot vērā ICAR vadlīniju nosacījumus par slaukšanas iekārtu piena mērītāju precizitātes pārbaudes periodiskumu, to pārbaude notiks ne retāk kā reizi gadā. Nosakot  konkrētus piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes termiņus tiek atvieglota normatīvā regulējuma uztveršana snieguma pārbaudes darbā iesaistītajām pusēm. Atbilstoši ar noteikumu projekta 6.punktu tiek precizēts noteikumu Nr. 228 22. punkts.
Problēmas apraksts
Datu centrs nodrošina ICAR vadlīnijās noteikto prasību ievērošanu un atbilstoši ICAR vadlīniju pamatprincipiem noteikumos Nr.228 ir iekļauta pārraudzības un snieguma pārbaudes procesa veikšanas kārtība. Noteikumi Nr.228 paredz, ka pārraudzības un snieguma pārbaudes dati tiek reģistrēti datu centra ciltsdarba, snieguma pārbaudes un pārraudzības informācijas datu bāzē. Pārraudzības datu apstrādei tiek izmantota arī lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrā esošie dati par dzīvniekiem,kurus nodrošina ganāmpulka īpašnieki u.c. personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību. Ņemot vērā to, ka snieguma pārbaude ir process audzēšanas programmas īstenošanai, kas nodrošina kvalitatīvo un kvantitatīvo datu ieguvi un reģistrēšanu par šķirnes dzīvniekiem ciltsdarba, snieguma pārbaudes un pārraudzības informācijas datu bāzē, kurus izmanto dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai, tad noteikumos Nr. 228 ir nepieciešams uzskaitīt visu snieguma pārbaudes datu kopumu, ko paredz ICAR vadlīnijas, lai šķirnes dzīvnieku audzētājiem būtu skaidri saprotams, kuri tieši snieguma pārbaudes dati tiek izmantoti dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanā. Snieguma pārbaude ļauj ganāmpulkos atlasīt labākos vaislas dzīvniekus šķirnes uzlabošanai. Tāpat snieguma pārbaudes dati ļauj šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai izvirzīt konkrētus mērķus un uzdevumus audzēšanas programmas turpmākajiem periodiem, jo pēc snieguma pārbaudes datiem nosaka šķirnes dzīvnieku ģenētisko kvalitāti. 
Risinājuma apraksts
Lai uzlabotu normatīvo regulējumu, noteikumu projektā ir jāuzskaita visi dati par dzīvniekiem, kas ir nepieciešami snieguma datu tālākā apstrādē dzīvnieka ģenētiskās kvalitātes noteikšanai kā to paredz ICAR vadlīnijas. Ar noteikumu projekta 9. un 14. punktu ir papildināts un precizēts noteikumu Nr. 228 38. un 47. punkts par govju un kazu snieguma pārbaudē ietveramajiem datiem, kuri nepieciešami šķirnes dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai. Tāpat ar noteikumu projektu ir papildināts un precizēts noteikumu Nr. 228 39. un 49. punkts attiecībā uz laikposmu, kurā ir jāveic govju un kazu lineārā vērtēšana, un attiecīgi precizēts 50. punkts, kurā ganāmpulka īpašniekam dota iespēja vērtēt dzīvnieku ne tikai pirmajā un otrajā laktācijā, ja snieguma pārbaude tiek uzsākta ar vecākiem dzīvniekiem.
Noteikumu Nr. 228 40. punktā ir konstatēta neprecīza terminu lietošana, tāpēc ar noteikumu projekta 11. punktu tie precizēti.
Problēmas apraksts
Tā kā pārraudzība un snieguma pārbauda kopumā attiecas uz 86 % visu slaucamo govju, datu centram ir nepieciešams ilgāks laiks visu iesniegto datu vienmērīgai un savlaicīgai apkopošanai.
Risinājuma apraksts
Lai turpmāk uzlabotu situāciju, ar noteikumu projekta 12. punktu precizēts noteikumu Nr. 228 45. punkts, nosakot, ka vērtēšanas eksperts snieguma pārbaudes datus turpmāk iesniedz datu centrā 20 dienu laikā pēc govs novērtēšanas, bet ar noteikumu projekta 13. punktu precizēts noteikumu Nr. 228 46. punkts, iekļaujot tajā atsauci uz noteikumu Nr. 228  38. punktu.
Problēmas apraksts
Datu centrs savas darbības laikā ir secinājis, ka gan virspārraudzības, gan personu vērtēšanas komisija izvērtē  savstarpēji saistītus jautājumus, kas izriet no pārraugu, vērtēšanas ekspertu un biedrību pildītajiem pienākumiem, un turpmāk nav nepieciešamas divas komisijas minēto jautājumu risināšanai. Lai optimizētu datu centra komisiju darbu, ir nolemts virspārraudzības jautājumus izskatīt personu vētēšanas komisijā un attiecīgi papildināt minētās komisijas nolikumu.
Risinājuma apraksts
Tā kā datu centrs ir lēmumis nodot virspārraudzības komisijas funkcijas personu vērtēšanas komisijai, ar noteikumu projekta 17. punktu tiek papildināts un precizēts noteikumu Nr. 228 59. punkts. Minētās komisijas nolikumu precizēs datu centrs atbilstoši normatīvajam regulējumam.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka dzīvnieku vērtēšanas process pakārtots normatīvo aktu kopumam, kas nosaka dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomas, tostarp, biedrību darbību, audzēšanas programmu īstenošanu, ciltsgrāmatas kārtošanas prasības, dzīvnieku sertifikāciju, notikumu ziņošanas termiņu ievērošanai u.c., tad noteikumu Nr. 228 65.1. apakšpunktā iekļautais ir nepietiekams, jo veidojas situācijas, kad datu centram dzīvnieku vērtēšanas rezultāti ir jāvērtē un jāanulē ne tikai šī regulējuma ietvaros. 
Risinājuma apraksts
Lai uzlabotu noteikumu Nr. 288 regulējumu, ar noteikumu projekta 18. punktu tiek papildināts noteikumu Nr.228 65.1. apakšpunkts, paredzot, ka virspārraudzības komisija ir tiesīga anulēt eksterjera vērtēšanas datus arī situācijās, kad vērtēšanas eksperts nav ievērojis citos normatīvajos aktos par dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu noteiktās prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Slaucamo govju un kazu ganāmpulku īpašnieki, kas veic pārraudzību vai snieguma pārbaudi. Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, slaucamo govju pārraudzība notiek 3775 ganāmpulkos, bet slaucamo kazu pārraudzība – 24 ganāmpulkos.
Ietekmes apraksts
Ik gadu kopējais ganāmpulku skaits, kas veic snieguma pārbaudi un pārraudzību ir aptuveni minētajās robežās.
Personas, kas veic snieguma pārbaudi, – slaucamo govju un kazu pārraugi un vērtēšanas eksperti.
 
Juridiskās personas
  • nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības piena liellopu un kazu jomā: četras biedrības (Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija, Šķirnes saglabāšanas apvienība “Zilā govs”, Latvijas kazkopības biedrība).
Piena analīžu laboratorijas: trīs laboratorijas.
Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijas: piecas institūcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32016R1012
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (turpmāk - Regula 2016/1012).
Apraksts
Regulā 2016/1012 attiecībā uz audzēšanas programmu īstenošanu lietots termins “snieguma pārbaude”. Termins “snieguma pārbaude” ir ieviests un tā skaidrojums sniegts Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā. Attiecībā uz citiem nosacījumiem, kas attiecināmi uz šķirnes dzīvnieku audzēšanu Regulas 2016/1012 prasības ir pārņemtas ar Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr. 796 "Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtība, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtība." 
 

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Tāpat Regulas 2016/1012 III pielikuma pirmās daļas “b” apakšpunktā ir noteikts, ka biedrības veic snieguma pārbaudi un ņem vērā, ja tādi pastāv, Eiropas Savienības references centru iedibinātus noteikumus un standartus vai principus, par kuriem panākta vienošanās ar Starptautisko dzīvnieku pārraudzības komiteju (turpmāk - ICAR).
Pāraudzībā un snieguma pārbaudē slaucamajām govīm un slaucamajām kazām pastāv ICAR iedibinātie pamatprincipi, taču regulā šie ICAR pamatprincipi nav noteikti sīkāk. Tādējādi ar noteikumu projektu ir pārņemts tikai termins “snieguma pārbaude”. Noteikumu projekta punkti, kuros noteikta pārraudzības datu ieguves un apstrādes metodika slaucamajām govīm un slaucamajām kazām, atbilst attiecīgajiem ICAR vadlīniju pamatprincipiem, nevis Regulas 2016/1012 prasībām. 

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1012 (2016. gada 8. jūnijs) par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā (“Dzīvnieku audzēšanas regula”) (turpmāk - Regula 2016/1012).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2016/1012 III pielikuma pirmās daļas b) apakšpunkts
Noteikumu projekta 7.punkts 
Pārņemtas pilnībā
Noteikumu projekta vienības neparedz stingrākas prasības kā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauksaimniecības datu centrs
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija Šķirnes saglabāšanas apvienība “Zilā govs” Latvijas kazkopības biedrība SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs"
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sanāksme 06.10.2021. par noteikumu projektu ar nevalstiskajām organizācijām (turpmāk - NVO) platformā MS Teams, sanāksmē izteiktie priekšlikumi un komentāri ņemti vērā, un priekšlikumi iekļauti noteikumu projektā. Atkārtoti ar NVO noteikumu projekts saskaņots elektroniski 08.10.2021., priekšlikumi un komentāri netika saņemti.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Lauksaimniecības datu centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi