Anotācija (ex-ante)

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 28. maija noteikumos Nr. 228 "Slaucamo govju un slaucamo kazu pārraudzības un snieguma pārbaudes kārtība"" (turpmāk – noteikumu projekts), lai precizētu datus, kurus iegūst snieguma pārbaudē slaucamo govju un kazu ganāmpulkā, noteiktu atšķirības starp pārraudzības un snieguma pārbaudes ganāmpulku, kā arī pārbaudes termiņu pārraudzībā izmantojamiem piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un izdarītu citus tehniskus labojumus.
 

Vispārējā kārtība

 Noteikumi Nr. 228 ietver gan pārraudzības, gan snieguma pārbaudes kārtību.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam ganāmpulkos notiek pārraudzība un snieguma pārbaude un iegūtie dati par dzīvniekiem tiek uzkrāti un savstarpēji salīdzināti. Pārraudzības laikā ganāmpulkā iegūst pārraudzības datus, t.i., datus par govju un kazu piena produktivitāti. Tos ganāmpulka īpašnieks izmanto ganāmpulka ekonomisko datu analizēšanai (turpmāk – pārraudzības ganāmpulks), savukārt snieguma pārbaudes laikā iegūst informāciju, kas ietver pārraudzības datus, dzīvnieka eksterjera vērtēšanas un citus kvalitatīvus un kvantitatīvus datus lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai atbilstoši audzēšanas programmas īstenošanas mērķiem un uzdevumiem (turpmāk – snieguma pārbaudes ganāmpulks). Snieguma pārbaude ļauj ganāmpulkos atlasīt labākos vaislas dzīvniekus šķirnes uzlabošanai. Tāpat snieguma pārbaudes dati ļauj šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībai (turpmāk – biedrība) izvirzīt konkrētus mērķus un uzdevumus audzēšanas programmas turpmākajiem periodiem. Ja ganāmpulka īpašnieks ir izvēlējies veikt pārraudzību, tad pārraudzībā iekļauj visas vienā novietnē turētās slaucamās govis vai kazas. Savukārt, ja īpašnieks vēlas veikt snieguma pārbaudi, tad pārraudzības datus iegūst par visām slaucamajām govīm un kazām, bet eksterjeru vērtē un citus datus iegūst par slaucamajām govīm vai kazām, ar kurām īsteno attiecīgo audzēšanas programmu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumiem Nr. 116 "Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju" (turpmāk – noteikumi Nr. 116) sertificētā persona – pārraugs pārraudzības darbam – saņem apliecību, bet vērtēšanas eksperts – sertifikātu. 

Noteikumi Nr. 228 nosaka piena daudzuma mērīšanas līdzekļus pārraudzības datu iegūšanai. Pārraudzības datus ganāmpulkā gan par govīm, gan kazām iegūst, reģistrē un uzskaita atbilstoši Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (turpmāk – ICAR) vadlīnijām, jo tie ir nepieciešami pie snieguma pārbaudes un dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanas. ICAR vadlīniju ievērošanu Latvijā nodrošina Lauksaimniecības datu centrs (turpmāk – datu centrs). Arī no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/425/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā ("Dzīvnieku audzēšanas regula") izriet, ka snieguma pārbaude tiek veikta saskaņā ar ICAR noteiktiem pamatprincipiem. ICAR vadlīnijas paredz prasības piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un to pārbaudes nosacījumus. ICAR nosaka, ka piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem ir jābūt pārbaudītiem, bet konkrēti pārbaudes termiņi svariem un piena mērtraukiem nav noteikti, savukārt ICAR vadlīniju 11.nodaļas 10.pielikumā ir noteikti izmantojamie slaukšanas iekārtu piena mērītāji un to pārbaudes veikšanas termiņi. Lai izpildītu šo prasību, kā arī nodrošinātu iegūto pārraudzības datu ticamību, noteikumos Nr. 228 ir noteiktas prasības, kas attiecas uz piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudi un līgumiem, kurus piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijas slēdz ar datu centru, jo šī iestāde Latvijā nodrošina ICAR vadlīniju ievērošanu. Savukārt ganāmpulka īpašnieks nodrošina piena daudzuma mērīšanas līdzekļa pārbaudi atbilstoši uzlīmē noteiktajam termiņam. Pašreiz noteikumos Nr. 228 noteikts, ka piena mērīšanas līdzekļi ir jāpārbauda pirms pārraudzības uzsākšanas, bet ir pieļauta neprecizitāte un nav iekļauts piena mērīšanas līdzekļu pārbaudes termiņš, līdz ar to rodas domstarpības starp datu centru un institūcijām, kuras minētas šo noteikumu 23.punktā un ganāmpulku īpašniekiem. Lai sakārtotu normatīvo regulējumu noteikumos Nr.228 ir jāveic precizējumi.

Datu centrs ir kompetentā iestāde Latvijā, kas sadarbojas ar ICAR un ievēro ICAR vadlīnijās noteiktās pārraudzības un snieguma pārbaudes datu iegūšanas, reģistrēšanas, uzskaites un izvērtēšanas prasības. Snieguma pārbaudes dati ir datu kopums, kas ietver pārraudzības datus un eksterjera vērtēšanas datus, kā arī citus datus, kurus izmanto dzīvnieka ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un tos reģistrē pārraugs un vērtētājs atbilstoši noteikumu Nr.228 prasībām. Snieguma pārbaudes laikā pārraudzības datus, kas ir dati par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāti (piena izslaukumu, piena tauku un olbaltumvielu daudzumu u.c.) reģistrē pārraugs, bet vērtēšanas eksperts veic lineāro vērtēšanu govīm un kazām, reģistrējot eksterjera lineārās vērtēšanas datus, kā arī citus datus saskaņā ar attiecīgās sugas un šķirnes audzēšanas programmu, novērtējot, piemēram, datus par temperamentu, par atnešanās vieglumu u.c. Snieguma datu apstrādei tiek izmantoti dati par dzīvnieka identifikāciju (izcelsme, šķirne, dzimšanas datums, ganāmpulka dati), laktāciju, atnešanās vecumu, ilgmūžību, starpatnešanās periodu un nedzīvi dzimušo pēcnācēju skaitu. Šos datus iegūst no datu centra lauksaimniecības dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra, un tos nodrošina ganāmpulka īpašnieki u.c. personas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību. Visu minēto datu kopumu izmanto šķirnes dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes noteikšanai. Pašreiz noteikumos Nr.228 nav uzskaitīti visi snieguma pārbaudes dati, kas nepieciešami dzīvnieka ģenētiskās kvalitātes noteikšanai.

    Pašlaik noteikumu Nr. 228 45. punkts paredz, ka vērtēšanas eksperts  snieguma pārbaudes datus nosūta datu centram reizi gadā. Datu centrs nodrošina pārraudzības un snieguma pārbaudes datu uzskaiti un apstrādi, šķirnes dzīvnieku ģenētisko kvalitātes noteikšanu, datu uzglabāšanu, kā arī nepieciešamo datu apkopošanu un iesniegšanu  Lauku atbalsta dienestā valsts atbalsta maksājumu sagatavošanai. Patlaban spēkā esošais datu iesniegšanas termiņš kavē datu centram vienmērīgu un savlaicīgu datu apkopošanu.  

    Saskaņā ar Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumu pārraudzības un snieguma pārbaudes sastāvdaļa ir arī virspārraudzība. Noteikumos Nr. 228 noteikts, ka pārraudzības datu virspārraudzība ir datu centra pārziņā, bet par eksterjera vērtēšanas un izcelsmes datu virspārraudzību ir atbildīga šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrība (turpmāk – biedrība). Gan pārraudzības datu, gan eksterjera vērtēšanas datu virspārraudzības rezultātus izvērtē datu centra izveidota Piena šķirņu govju un kazu virspārraudzības rezultātu izvērtēšanas komisija (turpmāk – virspārraudzības komisija), un tā ir tiesīga pieņemt lēmumus par konstatētajām neatbilstībām virspārraudzības jomā. Arī Ministru kabineta 2019. gada 12. marta noteikumos Nr. 116 "Prasības personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju" ir noteikta datu centra komisija, kura vērtē un pieņem lēmumus par sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu un anulēšanu, kā arī apliecības apturēšanu un atsaukšanu personām, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, snieguma pārbaudi un pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju (turpmāk – personu vērtēšanas komisija). Tas nozīmē, ka ir izveidotas divas komisijas, kas pilda vienādas funkcijas. 

Saskaņā ar biedrību izstrādātām paškontroles procedūrām, ir nepieciešama papildus uzraudzība attiecībā uz vērtēšanas ekspertu veiktām darbībām. Tā kā vērtēšanas ekspertiem ir noslēgti sadarbības līgumi ar biedrību, un dzīvnieku vērtēšanu veic tikai saskaņā ar biedrības īstenotās audzēšanas programmas prasībām, ir nepieciešami papildinājumi jau esošajā likumdošanā, kas nodrošinātu atbilstošas rīcības gan no Datu centra, gan no biedrību puses. Atbilstoši noteikumu Nr.228 prasībām biedrība veic dzīvnieku eksterjera vērtēšanas datu pārbaudi un par neatbilstībām ziņo datu centram. Noteikumu Nr. 228 65. punkts paredz, ka datu centra virspārraudzības komisija izvērtē biedrību iesniegto informāciju par vērtēšanas ekspertu darbībā konstatētajām neatbilstībām un ir tiesīga pieņemt lēmumu par attiecīgo eksterjera vērtēšanas datu anulēšanu. Pašreizējā prakse liecina, ka noteikumu Nr. 228 65. punkta regulējums nav pietiekams, jo veidojas situācijas, kad dzīvnieku vērtēšanas rezultāti ir jāanulē ne tikai šo noteikumu esošā tvērumā, jo ir gadījumi, kad biedrības iesniedz informāciju, kad neatbilstības vērtēšanas datu ieguvē ir saistītas ar citu ciltsdarba jomu regulējošie normatīvo aktu neievērošanu.

Nē

Ik gadu kopējais ganāmpulku skaits, kas veic snieguma pārbaudi un pārraudzību ir aptuveni minētajās robežās.
Personas, kas veic snieguma pārbaudi, – slaucamo govju un kazu pārraugi un vērtēšanas eksperti.
 

Šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības piena liellopu un kazu jomā: četras biedrības (Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija, Šķirnes saglabāšanas apvienība “Zilā govs”, Latvijas kazkopības biedrība).
Piena analīžu laboratorijas: trīs laboratorijas.
Piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes institūcijas: piecas institūcijas.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

Tāpat Regulas 2016/1012 III pielikuma pirmās daļas “b” apakšpunktā ir noteikts, ka biedrības veic snieguma pārbaudi un ņem vērā, ja tādi pastāv, Eiropas Savienības references centru iedibinātus noteikumus un standartus vai principus, par kuriem panākta vienošanās ar Starptautisko dzīvnieku pārraudzības komiteju (turpmāk - ICAR).
Pāraudzībā un snieguma pārbaudē slaucamajām govīm un slaucamajām kazām pastāv ICAR iedibinātie pamatprincipi, taču regulā šie ICAR pamatprincipi nav noteikti sīkāk. Tādējādi ar noteikumu projektu ir pārņemts tikai termins “snieguma pārbaude”. Noteikumu projekta punkti, kuros noteikta pārraudzības datu ieguves un apstrādes metodika slaucamajām govīm un slaucamajām kazām, atbilst attiecīgajiem ICAR vadlīniju pamatprincipiem, nevis Regulas 2016/1012 prasībām.