Anotācija (ex-ante)

1. Pēdējā laikā aizvien plašāk tiek izmantoti Covid-19 antigēna testi, tai skaitā paštesti, lai noteiktu vai cilvēks ir inficējies. Paštesti nedod iespēju apstiprināt Covid-19 diagnozi, šim nolūkam pozitīva antigēna, arī paštesta, gadījumā ir nepieciešams veikt apstiprinošo RNS testu. Tajā pat laikā ir jāņem vērā, ka pozitīvs antigēna tests (arī paštests) lielākajā vairumā gadījumu liecina, ka cilvēks ir inficējies un lielā daudzumā izdala vīrusus. Ir ļoti liela varbūtība, ka cilvēks ar pozitīvu antigēna testu, arī ar pozitīvu paštestu, rada augstu inficēšanās risku apkārtējiem. Tādēļ pozitīva antigēna testa (tai skaitā arī paštesta) gadījumā ir pamatotas aizdomas, ka cilvēks ir inficēts un rada inficēšanās risku apkārtējiem, un ir pamats šiem cilvēkiem noteikt pienākumu ievērot izolāciju kā ikvienam inficētajam, savukārt cilvēkiem, kas bijuši ciešā kontaktā ar šo cilvēku, ir jāievēro mājas karantīna. Tā kā antigēna testi (arī paštesti) mēdz būs arī viltus pozitīvi, testa rezultāts pēc iespējas ātrāk ir jāapstiprina laboratorijā ar RNS testu un pozitīva RNS testa gadījumā jāturpina uzsāktā izolācija (ja ir aizdomas, ka persona ir inficēta, persona ievēro izolāciju) vai mājas karantīna (ja ir aizdomas, ka persona ir bijusi kontaktā ar personu, par kuru ir aizdomas, ka tā ir inficēta, persona ievēro mājas karantīnu), bet negatīva testa rezultātā to var pārtraukt.

2. Pašlaik noteikumu 70. punktā nav detalizēti aprakstīts, kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā jāveic darbinieku ar augšējo elpceļu infekcijas pazīmēm testēšana. Tomēr šāds regulējums ir būtisks, lai novērstu Covid-19 infekcijas masveida izplatību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

3. Noteikumu 72.2. apakšpunkts neparedz izņēmumus par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, līdz ar to attiecīgais sertifikāts ir jāuzrāda arī personām, kuras sniedz pakalpojumu vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem pakalpojuma saņēmējiem. Labklājības ministrijā ir vērsušās personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, bērnu ar invaliditāti vecāki, pašvaldību sociālie dienesti, kā arī citas personas, paužot bažas par to, ka ir ļoti daudz personu ar invaliditāti tuvinieku, tai skaitā bērnu ar invaliditāti vecāku, kuri sniedz asistenta vai pavadoņa pakalpojumu saviem ģimenes locekļiem, dzīvo vienā mājsaimniecībā ar pakalpojuma saņēmēju un nav vakcinēti pret Covid-19 infekciju. Nodrošināt citu asistentu vai pavadoni, kuram ir vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāts lielākoties nav iespējams tāpēc, ka pakalpojuma saņēmēji nepieņem svešas personas kā asistentus vai pavadoņus, vai arī ģimenes locekļi ir uzņēmušies pakalpojumu sniegt tāpēc, ka individuāli vai sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nav spējuši piesaistīt citus asistentus. Līdz ar to prasības rezultātā asistenta vai pavadoņa pakalpojumu nebūs iespējams saņemt tām personām ar invaliditāti, kuru asistenti vai pavadoņi ir vienas mājsaimniecības locekļi un nav vakcinējušies pret Covid-19 infekciju.

4. Atbilstoši noteikumu 204.3. apakšpunktam aizturētie ārzemnieki, kuri ir aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, un patvēruma meklētāji ir to personu lokā, kuri ir tiesīgi Latvijā saņemt vakcināciju pret Covid-19 infekciju. Aizturētajiem ārzemniekiem un patvēruma meklētājiem, kuri aizturēti Patvēruma likuma un Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā (turpmāk – aizturētie ārzemnieki), nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšana un organizēšana atbilstoši kompetencei ir Valsts robežsardzes pārziņā (tieši to nodrošina attiecīgā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra ārstniecības personas). Saskaņā ar noteikumu 206. punktu Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes šobrīd nav tiesīgas veikt personu vakcināciju pret Covid-19, tāpēc tās nodrošināšanai tiek piesaistīts vakcinācijas pakalpojumu sniedzējs. Tomēr ņemot vērā vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju šā brīža augsto noslodzi, vakcinācija aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros ne vienmēr var tikt nodrošināta tiklīdz rodas tāda nepieciešamība. Minētais rada epidemioloģiskās drošības riskus gan attiecībā uz centros izmitinātajām personām, gan arī robežsargiem un šo centru darbiniekiem.   

5. Noteikumu 288. punktā ir norādīts, ka NVD var pieprasīt informāciju no ārstniecības iestādēm par personu dzīvesvietas datiem atbilstoši šo noteikumu 280.1.1., 280.1.2. un 280.1.3. apakšpunktiem, tomēr attiecīgā informācija atbilst šādiem apakšpunktiem: 280.1.8.1. tālrunis; 280.1.8.2. elektroniskā pasta adrese (ja tāda ir); 280.1.8.3. faktiskā dzīvesvietas adrese (ja nepieciešama izbraukuma vakcinācija). Tādējādi ir nepieciešams tehniski labot minēto neprecizitāti.

6. Dotajā brīdī jau ir uzsākta noteiktu personu grupu vakcinācija ar papildu devu vai balstvakcinācija, tādēļ ir nepieciešams aktualizēt arī noteikumu 2. pielikuma veidlapu.

1. Precizējot mājas karantīnas definīciju, nepārprotami tiek norādīts, ka arī personai, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir bijusi kontaktā ar inficētu personu, ir jāievēro mājas karantīna, līdz tiek veikts apstiprinošais RNS tests, un precizējot izolācijas definīciju, nepārprotami tiek norādīts, ka arī personai, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta ar SARS-CoV-2 vīrusu, ieskaitot personas ar pozitīvu SARS-CoV-2 vīrusa antigēnu noteikšanas testa rezultātu, ir jānošķir (jāizolē) no veselām personām.

2. Lai novērstu Covid-19 infekcijas masveida izplatību, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām (turpmāk – institūcijas) ir jānodrošina  darbinieku testēšana ar antigēna noteikšanas testu, antigēna noteikšanas testu uzskaite atbilstoši saņemto un izlietoto testu skaitam, uzskaitē papildus iekļaujot informāciju par antigēna noteikšanai izlietoto testu skaitu ar pozitīvu testa rezultātu, kā arī jānodrošina darbinieka atstādināšana no darba pienākumu veikšanas, ja antigēna noteikšanas tests darbiniekam ir pozitīvs, uzdodot darbiniekam nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu, lai veiktu Covid-19 laboratorisko diagnostiku, kā arī kontaktpersonu apzināšanu, uz kurām jāattiecina pašizolācijas prasības. Attiecīgi institūcijām tiek noteikts pienākums arī turpmāk veikt darbinieku testēšanu ar antigēna noteikšanas testu.
Tā kā noteikumu 70.4. apakšpunkts nosaka, ka pakalpojumu sniedz personas, kuras var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ar grozījumiem tiek precizēts testējamo loks, nosakot, ka testēšana ar antigēna noteikšanas testu veicama tikai tiem darbiniekiem, kuriem ir augšējo elpceļu infekcijas pazīmes. Tādējādi tiks radīta iespēja savlaicīgi atklāt inficēšanās gadījumus ar Covid-19 un mazināt risku masveida infekcijas izplatībai. 

3. Lai panāktu vienveidīgu normu piemērošanu, precizēts noteikumu 72. punkta ievaddaļā minētais sociālo pakalpojumu sniedzēju veida un sniedzēju uzskaitījums.
Grozījums 72.2. apakšpunktā paredz, ka tiesību aktos paredzētos gadījumos sociālos pakalpojumus bez vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāta var sniegt ģimenes loceklis vai cita persona, ar kuru pakalpojuma saņēmējs mīt vienā mājsaimniecībā, tādejādi nodrošinot iespēju pastāvīgai saskarsmei.
Pienākums vakcinēties vecākam, kuram ir līgums ar sociālo dienestu par pakalpojuma sniegšanu savam bērnam ar invaliditāti (vai citam mājsaimniecības loceklim sniegt pakalpojumus saviem tuviniekiem), ja šis pakalpojums pēc būtības ir daļa no ikdienas aprūpes un atbalsta un neietekmē saskarsmes biežumu, ir vērtējams kā nesamērīgs. Tādejādi, veicot grozījumus, uz vienas mājsaimniecības locekli netiks attiecinātas tādas pašas prasības kā algotam darbiniekam vai pakalpojuma sniedzējam uz līguma pamata, kurš nedzīvo vienā mājsaimniecībā ar pakalpojuma saņēmēju. Tajā pat laikā personai, aprūpējot savu mājsaimniecības locekli, ir jāapzinās, ka nevakcinējoties pret Covid-19 un neievērojot citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, tiek radīts paaugstināts risks Covid-19 izplatībai mājsaimniecībā.

4. Veselības ministrijas un Valsts robežsardzes sadarbības ietvaros ir secināts, ka efektīvāk un ātrāk aizturēto ārzemnieku vakcināciju pret Covid-19 infekciju iespējams nodrošināt, ja vakcināciju veiktu Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes. Līdz ar to, lai Valsts robežsardzes ārstniecības iestādēm būtu tiesības veikt personu vakcināciju pret Covid-19 infekciju, nepieciešami grozījumi noteikumu 206. punktā, iekļaujot šīs ārstniecības iestādes vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju lokā. Vienlaikus norādāms, ka Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes nebūs publiski pieejamas vakcinācijas pakalpojumu sniedzējas, bet gan vakcināciju pret Covid-19 infekciju nodrošinās Valsts robežsardzes resora ietvaros.  

5. Noteikumu 288. punktā tehniski tiek precizēts, ka NVD var pieprasīt informāciju no ārstniecības iestādēm par personu dzīvesvietas datiem atbilstoši šo noteikumu 280.1.8.1.; 280.1.8.2. un 280.1.8.3. apakšpunktiem.

6. Noteikumu 2. pielikuma veidlapa tiek aktualizēta atbilstoši pašreizējai situācijai vakcinācijas pret Covid-19 aspektā, kā arī noteikumu 209. 4. apakšpunkts tiek precizēts ar norādi, ka veidlapā var iekļaut papildu informāciju atbilstoši Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā noteiktajiem nosacījumiem, jo vakcinācijas veicēji ikdienā izmanto Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatu, kurā vakcinācijas veicējiem nepieciešamā informācija tiek atspoguļota plašāk; noteikumu 2. pielikums satur tikai standarta minimālo informāciju.