Anotācija (ex-ante)

21-TA-1159: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi paredz precizēt izolācijas un mājas karantīnas definīciju; tiesības personām, kuras sniedz asistenta pakalpojumus vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem tuviniekiem, to darīt bez vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāta; tiesības Valsts robežsardzes ārstniecības iestādēm veikt Valsts robežsardzes resora personu vakcināciju pret Covid-19. Vienlaikus tiek aktualizēts noteikumu 2. pielikums, kas ir veidlapa personas veselības stāvokļa novērtēšanai pirms vakcinācijas pret Covid-19

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt izolācijas un mājas karantīnas definīciju; 2. pielikumu un normatīvo regulējumu attiecībā uz personām, kuras sniedz asistenta pakalpojumus vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem tuviniekiem, bez vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāta; Valsts robežsardzes ārstniecības iestāžu tiesībām vakcinēt pret Covid-19 aizturētos ārzemniekus un patvēruma meklētājus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk – noteikumi) 2.13. apakšpunkts definē, kas ir mājas karantīna, proti – ciešā kontaktā ar inficēto personu bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā, bet 2.12. apakšpunkts definē, ka izolācija ir obligāta inficētas personas nošķiršana no veselām personām.

2. Noteikumu 70. punkts nosaka, kādas epidemioloģiskās drošības prasības ir jāievēro ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā.

3. Šobrīd noteikumu 72.2. apakšpunkts nosaka, ka sociālos pakalpojumus klātienē sniedz personas, kuras var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī personas, kuras līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar sociālo pakalpojumu saņēmējiem, ja var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

4. Noteikumu 206. punktā noteiktas ārstniecības iestādes, kas nodrošina personu vakcināciju pret Covid-19 infekciju.  

5. Noteikumu 288. punktā konstatēta tehniska neprecizitāte.

6. Noteikumu 2. pielikums (Vakcinācijas veidlapa) satur informāciju par to, kāda informācija ir jānoskaidro no personas pirms vakcinācijas pret Covid-19 veikšanas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Pēdējā laikā aizvien plašāk tiek izmantoti Covid-19 antigēna testi, tai skaitā paštesti, lai noteiktu vai cilvēks ir inficējies. Paštesti nedod iespēju apstiprināt Covid-19 diagnozi, šim nolūkam pozitīva antigēna, arī paštesta, gadījumā ir nepieciešams veikt apstiprinošo RNS testu. Tajā pat laikā ir jāņem vērā, ka pozitīvs antigēna tests (arī paštests) lielākajā vairumā gadījumu liecina, ka cilvēks ir inficējies un lielā daudzumā izdala vīrusus. Ir ļoti liela varbūtība, ka cilvēks ar pozitīvu antigēna testu, arī ar pozitīvu paštestu, rada augstu inficēšanās risku apkārtējiem. Tādēļ pozitīva antigēna testa (tai skaitā arī paštesta) gadījumā ir pamatotas aizdomas, ka cilvēks ir inficēts un rada inficēšanās risku apkārtējiem, un ir pamats šiem cilvēkiem noteikt pienākumu ievērot izolāciju kā ikvienam inficētajam, savukārt cilvēkiem, kas bijuši ciešā kontaktā ar šo cilvēku, ir jāievēro mājas karantīna. Tā kā antigēna testi (arī paštesti) mēdz būs arī viltus pozitīvi, testa rezultāts pēc iespējas ātrāk ir jāapstiprina laboratorijā ar RNS testu un pozitīva RNS testa gadījumā jāturpina uzsāktā izolācija (ja ir aizdomas, ka persona ir inficēta, persona ievēro izolāciju) vai mājas karantīna (ja ir aizdomas, ka persona ir bijusi kontaktā ar personu, par kuru ir aizdomas, ka tā ir inficēta, persona ievēro mājas karantīnu), bet negatīva testa rezultātā to var pārtraukt.

2. Pašlaik noteikumu 70. punktā nav detalizēti aprakstīts, kā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā jāveic darbinieku ar augšējo elpceļu infekcijas pazīmēm testēšana. Tomēr šāds regulējums ir būtisks, lai novērstu Covid-19 infekcijas masveida izplatību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

3. Noteikumu 72.2. apakšpunkts neparedz izņēmumus par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, līdz ar to attiecīgais sertifikāts ir jāuzrāda arī personām, kuras sniedz pakalpojumu vienā mājsaimniecībā dzīvojošiem pakalpojuma saņēmējiem. Labklājības ministrijā ir vērsušās personu ar invaliditāti intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, bērnu ar invaliditāti vecāki, pašvaldību sociālie dienesti, kā arī citas personas, paužot bažas par to, ka ir ļoti daudz personu ar invaliditāti tuvinieku, tai skaitā bērnu ar invaliditāti vecāku, kuri sniedz asistenta vai pavadoņa pakalpojumu saviem ģimenes locekļiem, dzīvo vienā mājsaimniecībā ar pakalpojuma saņēmēju un nav vakcinēti pret Covid-19 infekciju. Nodrošināt citu asistentu vai pavadoni, kuram ir vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāts lielākoties nav iespējams tāpēc, ka pakalpojuma saņēmēji nepieņem svešas personas kā asistentus vai pavadoņus, vai arī ģimenes locekļi ir uzņēmušies pakalpojumu sniegt tāpēc, ka individuāli vai sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nav spējuši piesaistīt citus asistentus. Līdz ar to prasības rezultātā asistenta vai pavadoņa pakalpojumu nebūs iespējams saņemt tām personām ar invaliditāti, kuru asistenti vai pavadoņi ir vienas mājsaimniecības locekļi un nav vakcinējušies pret Covid-19 infekciju.

4. Atbilstoši noteikumu 204.3. apakšpunktam aizturētie ārzemnieki, kuri ir aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, un patvēruma meklētāji ir to personu lokā, kuri ir tiesīgi Latvijā saņemt vakcināciju pret Covid-19 infekciju. Aizturētajiem ārzemniekiem un patvēruma meklētājiem, kuri aizturēti Patvēruma likuma un Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā (turpmāk – aizturētie ārzemnieki), nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšana un organizēšana atbilstoši kompetencei ir Valsts robežsardzes pārziņā (tieši to nodrošina attiecīgā aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra ārstniecības personas). Saskaņā ar noteikumu 206. punktu Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes šobrīd nav tiesīgas veikt personu vakcināciju pret Covid-19, tāpēc tās nodrošināšanai tiek piesaistīts vakcinācijas pakalpojumu sniedzējs. Tomēr ņemot vērā vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju šā brīža augsto noslodzi, vakcinācija aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centros ne vienmēr var tikt nodrošināta tiklīdz rodas tāda nepieciešamība. Minētais rada epidemioloģiskās drošības riskus gan attiecībā uz centros izmitinātajām personām, gan arī robežsargiem un šo centru darbiniekiem.   

5. Noteikumu 288. punktā ir norādīts, ka NVD var pieprasīt informāciju no ārstniecības iestādēm par personu dzīvesvietas datiem atbilstoši šo noteikumu 280.1.1., 280.1.2. un 280.1.3. apakšpunktiem, tomēr attiecīgā informācija atbilst šādiem apakšpunktiem: 280.1.8.1. tālrunis; 280.1.8.2. elektroniskā pasta adrese (ja tāda ir); 280.1.8.3. faktiskā dzīvesvietas adrese (ja nepieciešama izbraukuma vakcinācija). Tādējādi ir nepieciešams tehniski labot minēto neprecizitāti.

6. Dotajā brīdī jau ir uzsākta noteiktu personu grupu vakcinācija ar papildu devu vai balstvakcinācija, tādēļ ir nepieciešams aktualizēt arī noteikumu 2. pielikuma veidlapu.
Risinājuma apraksts
1. Precizējot mājas karantīnas definīciju, nepārprotami tiek norādīts, ka arī personai, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir bijusi kontaktā ar inficētu personu, ir jāievēro mājas karantīna, līdz tiek veikts apstiprinošais RNS tests, un precizējot izolācijas definīciju, nepārprotami tiek norādīts, ka arī personai, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir inficēta ar SARS-CoV-2 vīrusu, ieskaitot personas ar pozitīvu SARS-CoV-2 vīrusa antigēnu noteikšanas testa rezultātu, ir jānošķir (jāizolē) no veselām personām.

2. Lai novērstu Covid-19 infekcijas masveida izplatību, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām (turpmāk – institūcijas) ir jānodrošina  darbinieku testēšana ar antigēna noteikšanas testu, antigēna noteikšanas testu uzskaite atbilstoši saņemto un izlietoto testu skaitam, uzskaitē papildus iekļaujot informāciju par antigēna noteikšanai izlietoto testu skaitu ar pozitīvu testa rezultātu, kā arī jānodrošina darbinieka atstādināšana no darba pienākumu veikšanas, ja antigēna noteikšanas tests darbiniekam ir pozitīvs, uzdodot darbiniekam nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu, lai veiktu Covid-19 laboratorisko diagnostiku, kā arī kontaktpersonu apzināšanu, uz kurām jāattiecina pašizolācijas prasības. Attiecīgi institūcijām tiek noteikts pienākums arī turpmāk veikt darbinieku testēšanu ar antigēna noteikšanas testu.
Tā kā noteikumu 70.4. apakšpunkts nosaka, ka pakalpojumu sniedz personas, kuras var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ar grozījumiem tiek precizēts testējamo loks, nosakot, ka testēšana ar antigēna noteikšanas testu veicama tikai tiem darbiniekiem, kuriem ir augšējo elpceļu infekcijas pazīmes. Tādējādi tiks radīta iespēja savlaicīgi atklāt inficēšanās gadījumus ar Covid-19 un mazināt risku masveida infekcijas izplatībai. 

3. Lai panāktu vienveidīgu normu piemērošanu, precizēts noteikumu 72. punkta ievaddaļā minētais sociālo pakalpojumu sniedzēju veida un sniedzēju uzskaitījums.
Grozījums 72.2. apakšpunktā paredz, ka tiesību aktos paredzētos gadījumos sociālos pakalpojumus bez vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāta var sniegt ģimenes loceklis vai cita persona, ar kuru pakalpojuma saņēmējs mīt vienā mājsaimniecībā, tādejādi nodrošinot iespēju pastāvīgai saskarsmei.
Pienākums vakcinēties vecākam, kuram ir līgums ar sociālo dienestu par pakalpojuma sniegšanu savam bērnam ar invaliditāti (vai citam mājsaimniecības loceklim sniegt pakalpojumus saviem tuviniekiem), ja šis pakalpojums pēc būtības ir daļa no ikdienas aprūpes un atbalsta un neietekmē saskarsmes biežumu, ir vērtējams kā nesamērīgs. Tādejādi, veicot grozījumus, uz vienas mājsaimniecības locekli netiks attiecinātas tādas pašas prasības kā algotam darbiniekam vai pakalpojuma sniedzējam uz līguma pamata, kurš nedzīvo vienā mājsaimniecībā ar pakalpojuma saņēmēju. Tajā pat laikā personai, aprūpējot savu mājsaimniecības locekli, ir jāapzinās, ka nevakcinējoties pret Covid-19 un neievērojot citus epidemioloģiskās drošības pasākumus, tiek radīts paaugstināts risks Covid-19 izplatībai mājsaimniecībā.

4. Veselības ministrijas un Valsts robežsardzes sadarbības ietvaros ir secināts, ka efektīvāk un ātrāk aizturēto ārzemnieku vakcināciju pret Covid-19 infekciju iespējams nodrošināt, ja vakcināciju veiktu Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes. Līdz ar to, lai Valsts robežsardzes ārstniecības iestādēm būtu tiesības veikt personu vakcināciju pret Covid-19 infekciju, nepieciešami grozījumi noteikumu 206. punktā, iekļaujot šīs ārstniecības iestādes vakcinācijas pakalpojumu sniedzēju lokā. Vienlaikus norādāms, ka Valsts robežsardzes ārstniecības iestādes nebūs publiski pieejamas vakcinācijas pakalpojumu sniedzējas, bet gan vakcināciju pret Covid-19 infekciju nodrošinās Valsts robežsardzes resora ietvaros.  

5. Noteikumu 288. punktā tehniski tiek precizēts, ka NVD var pieprasīt informāciju no ārstniecības iestādēm par personu dzīvesvietas datiem atbilstoši šo noteikumu 280.1.8.1.; 280.1.8.2. un 280.1.8.3. apakšpunktiem.

6. Noteikumu 2. pielikuma veidlapa tiek aktualizēta atbilstoši pašreizējai situācijai vakcinācijas pret Covid-19 aspektā, kā arī noteikumu 209. 4. apakšpunkts tiek precizēts ar norādi, ka veidlapā var iekļaut papildu informāciju atbilstoši Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā noteiktajiem nosacījumiem, jo vakcinācijas veicēji ikdienā izmanto Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatu, kurā vakcinācijas veicējiem nepieciešamā informācija tiek atspoguļota plašāk; noteikumu 2. pielikums satur tikai standarta minimālo informāciju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Jautājumi ir diskutēti Operatīvās vadības grupā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktos ierobežojumus, noteikumu projekts skar visu sabiedrību.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktos ierobežojumus, noteikumu projekts skar visu sabiedrību.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Noteikumu projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, tādēļ sabiedrības iesaiste projekta izstrādē netika organizēta, projekta izstrādē netika iesaistītas nevalstiskās institūcijas.
Priekšlikumus grozījumu veikšanai 70. un 72. punktā ir sniegusi Labklājības ministrija.
Grozījumu veikšana 206. punktā ir saskaņota ar Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Noteikumu projekts ir izvērtēts Operatīvās vadības grupā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekts skar sabiedrības veselības jautājumus.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi