Anotācija (ex-ante)

Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/971, kas paredz, ka augu šķirnes identificēšanai papildus var izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk – BMP), ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā. 

Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Izmantojot BMP, ir iespējams auga šķirni identificēt, pamatojoties uz laboratorijas analīzēm, nevis tikai uz vizuāliem augu fenotipa novērojumiem uz lauka.

BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni atbilstoši šķirnes aprakstā norādītajai informācijai. Šķirnes aprakstā būs noteikts, tieši kuru attiecīgo BMP paņēmienu varēs pielietot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunām BMP un oficiālajiem sugu šķirņu aprakstiem jaunām šķirnēm.

Latvijā pagaidām nav iespējams izmantot BMP šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šis paņēmiens ir jāiekļauj noteikumos, lai nākotnē būtu iespēja to izmantot šķirņu identifikācijā, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot BMP. To varēs izdarīt dienesta laboratorijā tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas pazīmes izpausmes un ieteikta tā BMP metode, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc tās aprakstā norādītās informācijas.

Patlaban dienesta tīmekļvietnē nav ievietota informācija par konkrētiem BMP, ko dienests izmantos šķirņu identifikācijā. To varēs ievietot tikai, kad būs skaidrs, kura tieši akreditētā metode attiecīgajai sugai būs ieviesta. Pagaidām dienestam nav finansiālu iespēju ieviest BMP, jo darbinieki jāapmāca ārpus Latvijas, kā arī jānodrošina tehniskais aprīkojums. Līdzko tiks piešķirts finansējums, tā arī būs zināmas konkrētas BMP, ko izmantos, un tiks precizēti šie noteikumi.  

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar kuriem, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot par papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudē. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.

Noteikumi tiek papildināti ar 50.¹ un 121.¹ punktu, kuros noteikts, ka dienests var izmantot BMP, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā. 

Pēcpārbaudi veic, kā noteikts noteikumu Nr. 592 120. punktā, lai pārliecinātos, vai sēklu partijas pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība. Pēcpārbaudē tiek ietverti divi iepriekšminētie procesi – šķirnes identitātes pārbaude un tīrības pārbaude.

Noteikumu 121.¹ punktā norādīts uz konkrētu pēcpārbaudes laikā īstenotu darbību, t.i., šķirnes identitātes pārbaudi. Ja pēc tam joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, tad pēcpārbaudē šķirnes identitāti pārbauda, izmantojot BMP.

Lai nodrošinātu BMP izmantošanu, dienestam ir jāapmāca darbinieki, kā veikt testus un noņemt paraugus, un jāiegādājas tehniskie līdzekļi – iekārtas (uz DNS metodi balstītās analīzes reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR (PCR)) – ierīce, uz proteīnu metodēm balstītās analīzes horizontālā elektroforēzes iekārta un vertikālā elektroforēzes iekārta) un reaģenti. Tā kā Direktīva 2021/971 paredz, ka BMP varēs izmantot ne tikai dārzeņu, bet arī lopbarības augu, labību, biešu, eļļas augu un šķiedraugu šķirņu identifikācijā, tad aprēķini, kas saistīti ar tehnisko līdzekļu iegādi un uzturēšanu doti Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"".

Izvērtējot pašreizējo situāciju augu veselības jomā, noteikumu 4. punkts papildināms ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regulas (ES) 2016/2031  par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK, (turpmāk – Augu veselības regula) prasībām.

Spēkā esošajos noteikumos nav atsauces uz nosacījumiem augu sugu pārvietošanai – ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un nepieciešamo dokumentu – fitosanitāro sertifikātu, kā arī nav normas par to, ka profesionālajam operatoram jāievēro materiāla izsekojamības prasības, ja materiāls tiek ievests no šādām valstīm. Šie Augu veselības regulas panti ir īpaši jāuzsver, lai tiktu ievērotas visas fitosanitārās prasības dārzeņu sēklu materiālam.

Noteikumu 4. punkts tiek papildināts ar atsauci uz Augu veselības regulas  42., 69. un 71. pantu.

Saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību, nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu, tāpēc šis termins ir jāsvītro no noteikumu 10.2.2. apakšpunkta, lai nodrošinātu termina "juridiskā persona" nepārprotamu lietojumu.

Komercreģistrs ir viens no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, kurā tiek ierakstīti komersanti. Tā kā nav ierobežots to juridisko personu loks, kuras var iegādāties sēklas materiālu, no noteikumiem svītrojams termins "komercreģistrs".

Noteikumu 10.2.2. apakšpunktā, 2. un 20.¹  pielikumā svītroti termini "uzņēmums" un "komercreģistrs".

Spēkā esošajos noteikumos ir noteiktas īpašas prasības sīpolu (Allium cepa L.) un puravu (Allium porrum L.) sēklaudzēšanas sējumiem, jo šīm sugām ir Eiropas Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi. Arī pārējām noteikumu 4. punktā minētajām dārzeņu sugām Komisijas 2019. gada 28. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2019/2072, ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019, (turpmāk – Regula 2019/2072) ir noteiktas prasības attiecībā uz attiecīgajiem Savienībā reglamentētajiem nekarantīnas organismiem. Dienests veic fitosanitārās pārbaudes, kā to nosaka Regula 2019/2072, un noteikumos nav nepieciešams atsevišķi noteikt sīpolu un puravu pārbaužu vai sējumu prasības.

No noteikumiem tiek svītrotas prasības attiecībā uz sīpolu (Allium cepa L.) un puravu (Allium porrum L.) Savienībā reglamentēto nekarantīnas organismu novērtēšanu un dienesta pārbaužu veikšanu šīm dārzeņu sugām (33.¹ punkts, 34.5. un 38.7. apakšpunkts).

Attīstoties digitalizācijai un dokumentu pārvaldības sistēmai, dienests ir mainījis KUVIS dokumentu aprites sistēmu. Patlaban lauku apskates protokolu kopijas tiek saglabātas elektroniskā veidā. Tās vairs netiek uzglabātas papīra formā.

Noteikumu 51. punktā svītrota prasība par dienestā paliekošā papīra dokumenta – lauku apskates protokola eksemplāra – saglabāšanu, kā arī punkts papildināts ar atsauci uz jauno 50.¹ punktu un noteikts, ka inspektors pieņem lēmumu, pamatojoties uz sēklu šķirnes identitātes pārbaudes rezultātiem – laboratorijas analīzēm.

Latvijā sēklu kvalitātes analīzes tiek veiktas dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk – NSKL) atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem. NSKL strādā saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un citu sēklaudzēšanu un sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, vienlaikus nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību. Sēklu paraugu noņemšana, kvalitātes noteikšanas analīzes tiek veiktas un ISTA sertifikāti izsniegti saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) paredzētajiem noteikumiem un metodēm.
Dienesta tīmekļvietnes sadaļā "Starptautiskās metodes" ir informācija par ISTA metodēm un procedūrām, kuras tiek izmantotas sēklu sertifikācijas procesā.

Precizēts noteikumu 52. punkts, lai noteikumu lietotājiem būtu nepārprotami skaidrs, ka dienesta tīmekļvietnē ir informācija par tām ISTA metodēm un procedūrām, ko izmanto dienests, lai nodrošinātu sēklu sertifikāciju.

Noteikumos skaidrības labad jāmaina terminoloģija. Spēkā esošajos noteikumos lietotais termins "partijas masas lielums" ir jāformulē precīzāk, turpmāk lietojot terminu "partijas masa".

Nepieciešami redakcionāli grozījumi 63. un 64. punktā un 14. pielikumā, svītrojot vārdu "lielums" un lietojot terminu "partijas masa".

Noteikumu 65. punktā noteikts, ka no sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei, un apakšpunktos ir minēts, no kādām parauga daļām sastāv vidējais paraugs. Tā kā fitosanitārajā jomā sēklu paraugam ir citādas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos augu karantīnas jomā, sēklu paraugs kvalitātei jānošķir no fitosanitārajai kontrolei pakļautā sēklu parauga.

Noteikumos svītrots 65.4. apakšpunkts un attiecīgi noteikumi papildināti ar 65.² punktu, nosakot, ka Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu noteikšanai sīpolu (Allium cepa L.), puravu (Allium porrum L.), paprikas (Capsicum annuum L.), tomātu (Solanum lycopersicum L.) un krūmu un kāršu pupiņu (Phaseolus vulgaris L.) sēklās no sēklu partijas noņem sēklu paraugu saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā.

Nepieciešams precizēt noteikumu 68. punktu, kurā noteiktas prasības par pazemināto dīgtspēju pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām, kad reģistrētā persona var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Spēkā esošās redakcijas punktā nekorekti divas reizes ir norādīts 20. aprīlis, līdz kuram var iesniegt iesniegumu par dārzeņu sēklām. 

Precizēts noteikumu 68. apakšpunkts, nosakot, ka līdz 20. aprīlim iesniegums jāiesniedz par visām dārzeņu sēklām, izņemot par papriku, tomātiem, puraviem, selerijām un gurķiem, par kuriem tas iesniedzams līdz 15. decembrim.

Nepieciešams redakcionāli precizēt noteikumu 90.3. apakšpunktu, kurā noteikti nosacījumi par sēklu sertifikāciju sēklām, kas nav līdz galam sertificētas. Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, ir jāpievieno ne tikai etiķete, bet arī pavaddokuments, bet tas nav norādīts spēkā esošo noteikumu attiecīgajā apakšpunktā. Šī prasība ir nepieciešama, lai nodrošinātu sertifikācija procesu citā lauksaimniecības saimniecībā, jo pavaddokuments satur informāciju par sēklas partiju.

Papildināt noteikumu 90.3. apakšpunktu ar norādi, ka sēklu partijai nepieciešams pievienot šo noteikumu 19. pielikumā minēto pavaddokumentu.

Noteikumi ir jāpapildina ar atsauci uz Augu veselības regulas 88. pantu par augu pasu piestiprināšanas prasībām.

Noteikumu 92.¹ punkts papildināts ar atsauci uz Augu veselības regulas 88. pantu.

Kopš spēkā stājusies Augu veselības regula, ir noteikts, ka sēklām, kuras tiek ievestas no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir jābūt fitosanitārajam sertifikātam. Šī prasība ir jāuzsver, lai privātpersonas, kas ieved dārzeņu sēklas personiskajām vajadzībām, varētu apliecināt, ka sēklas atbilst fitosanitārajām prasībām, un, šķērsojot robežu, šo dokumentu uzrādītu PVD inspektoriem.

Noteikumi tiek papildināti ar 105.¹ punktu, kas nosaka, ka visām dārzeņu sēklām, kuras ieved no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Tā kā sīpolu (Allium cepa L.), puravu (Allium porrum L.), paprikas (Capsicum annuum L.), tomātu (Solanum lycopersicum L.), daudzziedu pupiņu (Phaseolus coccineus L.), krūmu un kāršu pupiņu (Phaseolus vulgaris L.), lobāmo apaļo zirņu, šķautņaino zirņu, cukura zirņu (Pisum sativum L.), dārza pupu (Vicia faba L.) un galda biešu (Beta vulgaris L.) sēklām var būt Savienībā reglamentētie nekarantīnas organismi (turpmāk – RNO), ir noteiktas fitosanitārās prasības šīm sēklām. Nepieciešams papildināt nosacījumus kolekcionāra dārzeņu šķirņu sēklu izplatīšanai attiecībā uz iepriekšminētajām sugām. Kolekcionārs, kas izplata šīs sēklas, turpmāk tiks iekļauts Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā, jo dienestam ir jāuzrauga sēklu materiāla kvalitāte.
Spēkā esošo noteikumu 109.¹³ punktā dota nepareiza atsauce uz Augu veselības regulu, bet ir nepieciešama atsauce uz noteikumu 4. pielikumu, kurā norādīti RNO.

Papildināts noteikumu 109.¹ punkts, paredzot kolekcionāra reģistrēšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem augu karantīnas jomā. Savukārt 109.¹³ punkts redakcionāli labots, norādot korektu atsauci uz noteikumu 4. pielikuma 4. punktu.

Noteikumu 116. punktā ir noteikts, ka reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu un ierakstu pareizību apliecina ar parakstu. Tā kā uzskaites žurnālu var uzturēt arī elektroniski, elektroniski veidota žurnāla ierakstus nav iespējams apliecināt ar parakstu.

Sēklu un šķirņu aprites likuma 6. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts, ka tirgotājam nepieciešams kārtot dokumentāciju saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem, un šā likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākums ir nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem. Tas, cik plašai ir jābūt informācijai par attiecīgiem sēklu aprites posmiem, noteikts sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos.

Spēkā esošajos noteikumos ir noteikts, ka persona, kas nodarbojas ar sēklu tirgošanu, kārto sēklu uzskaites žurnālu. Noteikumos ir noteikts, kā un kura informācija tirgotājam ir jāreģistrē žurnālā. Tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā reģistrē visus attiecīgās sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu kilogramos. Tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda, cik daudz sēklu tiek pārdots gan lielos, gan nelielos iepakojumos. 

Dienestam nav nepieciešams zināt to, ka tirgotājs ir pārdevis mazo sēklu iepakojumu gala patērētājam, kurš sēklu materiālu izmanto savām vajadzībām un nenodarbojas ar sēklaudzēšanu. Dienesta inspektors nedodas uzraudzībā pie gala patērētāja, kurš iegādājies sēklu nelielā iepakojumā, jo noteikumi paredz, ka sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs un tirgotājs tiek reģistrēts Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, un tikai šo personu uzraudzība ir dienesta inspektoru kompetencē.

Noteikumu projektā ir paredzēts noteikt, ka sēklu materiāls mazā iepakojumā nebūs jāreģistrē sēklu uzskaites žurnālā.

Grozīts noteikumu 116. punkts, svītrojot prasību par nepieciešamību sēklu uzskaites žurnālā ar parakstu apliecināt ierakstu pareizību, kā arī nosakot, kura informācija norādāma sēklu uzskaites žurnālā par pircēju, un ieviešot normu, ka, tirgojot nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos, tirgotājs sēklu uzskaites žurnālā nenorāda informācija par pircēju.

Nepieciešams papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, jo ir jāiekļauj atsauce uz Direktīvu 2021/971.

Informatīva atsauce papildināta ar 10. apakšpunktu.

Noteikumu 12. pielikuma "Dārzeņu sēklaudzēšanas lauku apskates protokola saturs" 9. punktā noteikts, ka dienesta inspektoram protokolā jānorāda apliecības numurs. Protokoli tiek sagatavoti elektroniski, un sistēmas izstrādes laikā tika paredzēts, ka turpmāk tiks norādīts nevis inspektora apliecības numurs, bet gan tā inspektora vārds un uzvārds, kurš protokolu ir sagatavojis. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu to, ka persona ir informēta par to, kura persona ir veikusi uzraudzību un sagatavojusi protokolu, nevis iegūtu informāciju tikai par apliecības numuru.

Noteikumu 12. pielikumā vārdi "dienesta inspektora apliecības numurs" aizstāti ar vārdiem "vārds, uzvārds". 

Tā kā Direktīvas 2021/971 prasības stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī, ir nepieciešams noteikt, ka attiecīgie noteikuma projekta punkti ir spēkā no minētā datuma.

Noteikumu projektā 2. punktā ir noteikts, ka noteikumu projekta 1.6., 1.7. un 1.20. apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.