Anotācija

Atbilstoši līdzšinējai darījuma slēgšanas praksei samērā bieži komercķīlas līgums un aizdevuma līgums vai kredītlīgums tiek slēgti atsevišķi. Tādējādi komercķīlas reģistrācijas pieteikumam tiek pievienots gan līgums, ar ko nodibina galveno saistību – prasījumu, gan līgums, ar ko nodibina ķīlas tiesību kā blakus tiesību. Tomēr jānorāda, ka nereti aizdevuma līgums kā saistību tiesību līgums satur ne tikai tos noteikumus, kuri ir būtiski trešajām personām un kuru esība jākonstatē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Piemēram, dažādu komisijas maksu apmaksas kārtība, aizdevuma izsniegšanas kārtība un citi tamlīdzīgi noteikumi, kuru iekļaušana aizdevuma līgumā neietekmē galvenās saistības spēkā esību. Aizdevuma vai kreditēšanas līgumi mēdz būt ļoti apjomīgi. Tālab apjomīgu līgumu tulkošana gadījumā, kad tie nav sagatavoti latviešu valodā, un pievienošana pieteikumam rada papildu administratīvo slogu pieteikuma iesniedzējam.

 

Komercķīlas reģistrācijas pieteikumam pievienojamie dokumenti
Atbilstoši Civillikumā noteiktajam nevar pastāvēt abstrakta ķīla, jo tās nodibināšanai nepieciešams konstatēt prasījuma esamību, ko Uzņēmumu reģistram ir jākonstatē no rakstveidā slēgta līguma. Vienlaikus līdzīgi kā komercķīlas tiesība var būt pielīgta līgumā, no kura izriet pati saistība (piemēram, aizdevuma līgumā), arī komercķīlas līgumā var tikt iekļauta informācija, kas ļauj konstatēt būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību tādā apmērā, kāds nepieciešams komercķīlas reģistrēšanai. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumam nav jāpievieno līgums, no kura izriet saistība, ja komercķīlas līgums satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību.
Vērtējot, kuri ir būtiskie noteikumi par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību, jāņem vērā Civillikumā vai speciālajos likumos materiālajās tiesību normās noteiktais par katra līguma būtiskiem noteikumiem. Analizējot aizdevuma līguma būtību, saistības, ko nodrošina komercķīla, būtiskie noteikumi ir puses un galvenā prasījuma summa. Līdz ar to komercķīlas reģistrācijas pieteikumam nebūtu nepieciešams pievienot aizdevuma līgumu, ja komercķīlas līgumā papildus ieķīlātās mantas aprakstam un raksturojumam, kopējai ar ķīlu nodrošinātajai summai un pusēm tiktu norādīts viennozīmīgi identificēts dokuments, no kura izriet nodrošinātais prasījums, galvenā prasījuma summa, kā arī parādnieks (ja tas nav komercķīlas devējs).
Vienlaikus tika identificēti arī citi noteikumi, kuri ir atzīstami par nozīmīgiem, tomēr tika secināts, ka šie noteikumi neietekmē līguma spēku un ir atkarīgi no pušu gribas. Piemēram, aizdevuma atmaksas termiņš ir būtisks komercķīlas izlietošanas gadījumā, tomēr Civillikuma regulējums neparedz termiņu kā imperatīvu prasību aizdevuma līguma spēkā esībai. Līdz ar to šādus noteikumus nebūtu pamatoti atzīt par būtiskiem noteikumiem par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību, pretējā gadījumā, ja puses par šiem noteikumiem (piemēram, aizdevuma atmaksas termiņu) nebūtu vienojušās, tad šādu prasījumu nevarētu nodrošināt. Tādējādi šo noteikumu ietveršana aizdevuma un/vai komercķīlas līgumā ir atstājama pušu ziņā.

Grozījumu izdarīšana komercķīlu reģistra ierakstos
Likumprojekts precizē dokumentus, kurus nepieciešams pievienot pieteikumam par izmaiņām komercķīlu reģistra ierakstos, ja tiek izdarīti grozījumi nodrošinātajā prasījumā. Paredzēts, ka pieteikumam pievieno iesniegtā dokumenta, kurš satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esību, grozījumu tekstu. Līdz ar to likumprojekts paredz citādu kārtību grozījumu izdarīšanai, ja komercķīla reģistrēta, iesniedzot vienīgi komercķīlas līgumu. Šādā gadījumā pieteikumam varēs pievienot tikai komercķīlas līguma grozījumu tekstu.
Iepriekš minētais neietekmē grozījumu izdarīšanu nodrošinātajā prasījumā attiecībā uz komercķīlām, kuras reģistrētas (arī pirms šo grozījumu spēkā stāšanās), iesniedzot komercķīlas līgumu un pamatlīgumu. Proti, šādā gadījumā pieteikumam būs nepieciešams pievienot abus līgumus.