Anotācija (ex-ante)

1. Likuma 2.¹ panta trešās daļas 2. punktā un ceturtās daļas 7. punktā šķirti lietotie jēdzieni “prasmes”, “zināšanas”, “kompetences” neatbilst jaunatnes politikas un darba ar jaunatni praksē atzītajiem, lietotajiem jēdzieniem un izpratnēm.
2. Jaunatnes politikas un darba ar jaunatni praksē jēdziens “apmācības” ir aizstāts ar valodnieciski pareizāk lietojamo jēdzienu “mācības”.
3. Neskatoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras veiktajiem plānošanas un praktiskajiem pasākumiem jaunatnes lietu speciālistu un jaunatnes darbinieku mācību nodrošināšanā, viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunatnes jomai ir augstā kadru mainība, proti, saskaņā ar plānošanas dokumentā “Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam” noteikto aptuveni viena trešā daļa darbā ar jaunatni iesaistīto personu nostrādā tikai no diviem līdz trīs gadiem pirms darba maiņas. Likuma līmenī šobrīd nav nostiprināti pamata atbalsta pasākumi, proti, noteiktas un nošķirtas neformālās izglītības programmas, ko darbā ar jaunatni iesaistītās personas apgūst ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros savu kompetenču pilnveidošanai, un mācību programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kuras obligāti jāapgūst ne tikai pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, bet arī jaunatnes darbiniekiem divu gadu laikā pēc amatā stāšanās, lai attīstītu savas pamatprasmes darbā ar jaunatni. Šobrīd nav paredzēti arī papildus instrumenti darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionalitātes stiprināšanai, piemēram, stipendijas motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, lai darbā ar jaunatni iesaistītajām personām pilnveidotu pamatprasmes un kompetences darbam ar grūti sasniedzamiem jauniešiem, kā arī jaunu darbā ar jaunatni iesaistīto personu piesaistīšanai.
4. Saskaņā ar likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto par Izglītības un zinātnes ministrijas lomu vienotas jaunatnes politikas plānošanā un koordinācijā šobrīd likumā nav nodefinēti jaunatnes politikas ieviešanas tiešās pārvaldes iestādes – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras galvenie uzdevumi. Tādējādi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, kura ir galvenā valsts institūcija, kas ievieš jaunatnes politikas dzīvē un kuras rīcībā ir ekspertīze, personāls un institucionālā atmiņa, lai sekmīgi koordinētu mērķtiecīgu jaunatnes politikas sistēmas attīstību, likuma līmenī nav definētie galvenie uzdevumi un pienākumi, kas ļautu attīstīt jaunatnes politikas ieviešanas sistēmu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr. 265 “Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums” 6. punktu padomes sastāvā ir iekļautas nevalstiskās organizācijas, lai gan likumā šādu pārstāvju deleģējums nav noteikts. Jaunatnes konsultatīvās padomes darba praksē nereti iztrūkst pašvaldību plašākas pārstāvniecības.
Likuma 5.¹ pantā un 12. panta trešajā daļā nav definēta plānošanos reģionu praktiskā un potenciālā loma darba ar jaunatni ilgtspējīgas un kvalitatīvas sistēmas pilnveidošanā.
5. Izmaiņas atsevišķos normatīvajos aktos (piemēram, Izglītības likuma 46. pantā), jaunu normatīvo aktu pieņemšana (piemēram, Pašvaldību likums), kā arī jaunatnes politikas attīstība un darba ar jaunatni prakse ir veicinājusi jaunu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas elementu un procesu attīstību pašvaldības līmenī, kas daļēji atspoguļojas likuma pašreizējā regulējumā, tajā skaitā attiecībā uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 8. punktā noteikto, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir “veikt darbu ar jaunatni”, pašvaldības mērķtiecīgu darbu ar visiem attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvojošajiem jauniešiem, darba ar jaunatni praktiskā veicēja – “jaunatnes darbinieka” definēšanu likumā, jaunu sadarbības mehānismu iedzīvināšanu papildus likumā noteiktajām pašvaldību jaunatnes lietu konsultatīvajām komisijām, nepieciešamību paplašināt jēdziena “jauniešu centrs” izpratni, skaidrāku regulējumu par jauniešu centru darbības mērķi (tas ir, darbība atbilstoši likumā noteiktajiem darba ar jaunatni pamatuzdevumiem) un jaunatnes organizāciju iespējām savu neformālās izglītības iniciatīvu īstenošanai izmantot pašvaldības jauniešu centra vai pašvaldības rīcībā esošās citas telpās.
6. Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 188 “Noteikumi par kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un sarakstā iekļaujamām ziņām” 20. punktu Ministru kabinets ir noteicis arī kārtību, kāda jaunatnes organizācijas ir svītrojamas no jaunatnes organizāciju saraksta, taču likuma 6. panta otrajā daļā ietvertais deleģējums paredz, ka Ministru kabinets noteic tikai kārtību, kādā jaunatnes organizācijas ierakstāmas minētajā sarakstā, un tajā iekļaujamās ziņas.
    Ņemot vērā, ka jaunatnes organizāciju darbs ar jaunatni balstās neformālās izglītības aktivitāšu un pasākumu īstenošanā un šo procesu kvalitāti nosaka jaunatnes organizāciju izstrādātās neformālās izglītības programmas, kā arī to, ka ar 2022. gada 15. septembra grozījumiem jaunā redakcijā tika izteikts Izglītības likuma 46. pants, tad Jaunatnes likuma 6. pantā nepieciešama atsauce uz Izglītības likumā noteikto neformālās izglītības programmas satura ietvaru. Saskaņā ar Izglītības likuma 46. panta trešo daļu neformālās izglītības programmas ietver sasniedzamos mācīšanās rezultātus, izglītības apguves formu, valodu, saturu, apjomu un īstenošanai nepieciešamos materiālos un intelektuālos resursus. Izmaiņu nepieciešamība ir saistīta arī ar turpmāko darbu pie Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībpolitiku izstrādnēm, lai neformālās izglītības programmu ceļā apgūtās kompetences tiktu sasaistītas un atzītas ar darba tirgū nepieciešamajām kompetencēm.
     Kvalitatīva darba ar jaunatni sistēmas tīkla veidošanai ir nepieciešamas vietējas un reģionālas jaunatnes organizācijas, kas var sasniegt un strādāt ar tiem jauniešiem, līdz kuriem nereti neaizsniedzas pašvaldību darbība. Nesen reģistrētām jaunatnes organizācijām ir grūtības uzsāk pilnvērtīgu darbību, jo nepieciešama palīdzība ar savas organizatoriskās kapacitātes nodrošināšanu, piemēram, grāmatveža algošanu, telpu īrēšanu un citiem jautājumiem, taču šobrīd likums tiešā veidā šāda veida valsts atbalsta sniegšanu neparedz.

1. Likumprojekta 1. pantā iekļauto grozījumu mērķis ir definēt jēdzienu “kompetences” kā “zināšanas, prasmes un attieksmes” atbilstoši Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu ietvaros kompetenču apzināšanas un atzīšanas dokumentā “Youthpass” un Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) lietotajai izpratnei.
2. Likumprojekta 2. un 7. pantā veikto grozījumu mērķis ir vienādot jēdzienu lietojumu likumā, aizstājot vārdu “apmācības” ar “mācības” atbilstoši jaunatnes politikas un darba ar jaunatni praksei.
3. Ar likumprojekta 2. pantu likums tiek papildināts ar neformālās izglītības programmas, kas tiek apgūta ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, jēdzienu. Likumprojekta 2. pants ir saistīts ar likumprojekta 8. pantu, ar kuru likums tiek papildināts ar stipendijas motivācijai neformālās izglītības programmas apgūšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros jēdzienu.
    Ar likumprojekta 4. pantu tiek papildināts likums ar nosacījumu, ka, ja darbu pašvaldībā uzsāk ne tikai jaunatnes lietu speciālists, bet arī jaunatnes darbinieks, tad šīm darbā ar jaunatni iesaistītajām personām divu gadu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanās ar atbilstošo pašvaldību ir jāapgūst mācību programma Ministru kabineta no teiktajā kārtībā, lai pilnveidotu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamās pamatprasmes.
     Likumprojekta 2. un 8. pantā noteiktās neformālās izglītības programmas ir attiecināmas un tiks apstiprinātas tikai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros, un likumprojekta 4. pantā noteiktās mācību programmas ir attiecināmas un tiks apstiprinātas tikai Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, tādējādi to saturs un programmatiskie uzstādījumi var atbilst visplašākajiem jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jautājumiem.   Nosakot un nošķirot likumā neformālās izglītības programmas, ko darbā ar jaunatni iesaistītās personas apgūst ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros savu kompetenču pilnveidošanai, un mācību programmas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kuras obligāti jāapgūst ne tikai pašvaldību jaunatnes lietu speciālistiem, bet arī jaunatnes darbiniekiem divu gadu laikā pēc amatā stāšanās, lai attīstītu savas pamatprasmes darbā ar jaunatni, tādējādi tas kalpos par pamatu darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionalizācijas stiprināšanai, tajā skaitā apgūstot prasmes darbā ar grūti sasniedzamiem jauniešiem, kā arī jaunu darbā ar jaunatni iesaistīto personu piesaistei.
     Likumprojekta 8. pantā norādīto stipendiju izmaksa notiks no valsts budžeta finanšu līdzekļiem atbilstoši apstiprinātajai ikgadējajai jaunatnes politikas valsts programmai. Likumprojekta 4. pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izstrāde un apstiprināšana saskaņā ar likumprojekta 9. pantu ir jāveic līdz 2024. gada 31. decembrim.  
    Likumprojekta 2., 8., 4. pants katrs atsevišķi un visi kopā ir vērsti uz darbā ar jaunatni iesaistīto personu kvalifikāciju, profesionalizāciju un ilgtspējīga darba ar jaunatni nodrošināšanu.
4. Ar likumprojekta 2. pantu likums tiek papildināts ar tiešās pārvaldes iestādes, kas ir atbildīga par jaunatnes politikas ieviešanu – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras galveno uzdevumu un tiesību skaidrāku definēšanu likuma līmenī. Grozījumu mērķis ir stiprināt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras lomu jaunatnes politikas un darba ar jaunatni kopējā sistēmā, nosakot konkrētus uzdevumus un tiesības, kas ļautu iestādei turpmāk daudz precīzāk un sekmīgāk īstenot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās rīcībpolitikas. Cita starpā tiek paredzēts, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai, īstenojot neformālās izglītības programmas, nav nepieciešama normatīvajos aktos paredzētā atļauja minēto programmu īstenošanai.
     Likumprojekta 3. panta grozījumu mērķis ir līdzsvarot un paplašināt valsts un pašvaldību pārstāvju iesaistīti jaunatnes konsultatīvās padomes darbā, tādējādi paverot iespējas plašākam jomas pārstāvju lokam piedalīties jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jautājumu risināšanā un ilgtspējīgas jaunatnes politikas un darba ar jaunatni sistēmas veidošanā. Ar grozījumiem tiesību norma tiek papildināta ar jaunu subjektu loku “nevalstiskās organizācijas”, tādējādi likumā nostiprinot pārstāvniecību atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr. 265 “Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikums” 6. punktam. Likumprojekta 3. pantā iekļautie grozījumi saskaņā ar likumprojekta 9. panta noteikto stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
     Likumprojekta 5. pantā paredzētie grozījumi ir vērsti uz plānošanas reģionu kompetences definēšanu atbilstoši darba ar jaunatni praksei, proti, plānošanas reģioni veicina reģionālu jaunatnes politikas pasākumu plānošanu un īstenošanu, nevis plāno attiecīgo pašvaldību darba ar jaunatni attīstību un sadarbību šajā jomā. Ņemot vērā pieaugošo plānošanas reģionu kā reģionālās attīstības virzītspēka nozīmi, ar likumprojekta 8. pantu likumā noteikto subjektu, kas ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas projektu ietvaros ir tiesīgi saņemt valsts budžeta finansējumu noteiktu projektu īstenošanai, loks tiek papildināts ar plānošanas reģioniem. Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajai informācijai šobrīd norit darbs pie plānošanas reģionu darbības pilnveidošanas, tādējādi sekmējot arī plānošanas reģionu iesaisti jaunatnes politikas plānošanā un īstenošanā atbilstoši teritoriju vajadzībām, t.sk. izzinot esošo situāciju attiecībā uz jauniešiem, nodrošinot integrētus pasākumus koordinācijā ar uzņēmējdarbības attīstību, sociālo pakalpojumu pieejamību, remigrācijas veicināšanu u.tml. 
5. Likumprojekta 4. panta grozījumu mērķis ir noteikt, ka pašvaldībai darbs ar jaunatni ir jāveic, cenšoties sasniegt visus savas atbilstošās pašvaldības jauniešus. Nereti darbs ar jaunatni aktīvāk notiek pašvaldību centros un mazāk uzmanības tiek pievērsts pašvaldību attālākiem reģioniem. Pašvaldību rīcībā ir tādi darba ar jaunatni instrumenti kā mobilais darbs ar jaunatni, kas vērsts uz tiešo darbu ar jauniešiem attālākās pašvaldību teritorijās, uz kurām darba ar jaunatni veicēji regulāri brauc pie jauniešiem ar noteiktu aktivitāšu plānu, un ielu darbs ar jaunatni, kura ietvaros lielajās pilsētās darba ar jaunatni veicēji regulāri strādā noteiktās pilsētas apkaimēs ar jauniešiem, kuri nonākuši sociāli nelabvēlīgos apstākļos.
     Ar likumprojekta 4. pantu likums tiek papildināts ar pienākumu pašvaldībai noteikt par darba ar jaunatni atbildīgo institūciju, tādējādi ikviena no jaunatnes politikā un darba ar jaunatni iesaistītajām pusēm skaidri varēs identificēt sadarbības struktūru pašvaldības ietvaros, no kuras sākas pašvaldības autonomās funkcijas “veikt darbu ar jaunatni” praktiskā iedzīvināšana.
    Ar likumprojekta 4. pantu likumā tiek precizēts, ka pašvaldība nodrošina, nevis no jauna izveido institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni, jo darba ar jaunatni institucionālās sistēmas un to elementi praksē jau pastāv visās Latvijas pašvaldības, tikai to darbības intensitātes ir atšķirīgas. Papildus grozījumu mērķis ir nostiprināt likumā darba ar jaunatni veicēja – jaunatnes darbinieka – jēdzienu. Proti, tā ir persona, kas praktiski veic darbu ar jaunatni. Pašvaldību praksē jau šobrīd praktisko darbu ar jaunatni veic jaunatnes darbinieki, taču līdz šim likumā šis jēdziens nebija noteikts. Tāpat grozījumu mērķis ir paplašināt pašvaldības tiesības sadarbības mehānismu ieviešanai un īstenošanai, proti, papildus jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas izveidei, pašvaldība var veidot arī citu sadarbību mehānismu, kas veicina pašvaldības darba ar jaunatni plānošanu, koordināciju un īstenošanu, piemēram, izveidot neformālas jauniešu grupas, brīvprātīgo kopienas vai cita veida mehānismu. Likumprojekts paredz arī noteikt, ka pašvaldības izveidots “jauniešu centrs” ir tiesīgs saukties arī citādāk, piemēram, “multifunkcionālais centrs”, “kopienas centrs”, “jauniešu māja”, ņemot vērā, ka praksē dažādās pašvaldībās jauniešu centru nosaukumi ir atšķirīgi. Svarīgi norādīt, ka grozījumi paredz, ka neatkarīgi no nosaukuma jauniešu centram pamatā ir jāveic darbs ar jaunatni atbilstoši likuma 2.¹ panta trešajā daļā noteiktajiem pamatuzdevumiem.
     Likumprojekta 4. panta grozījumi paredz, ka, ja pašvaldībā tiek izveidota jauniešu dome, tad viens no tās pamatuzdevumiem ir sniegt iespēju jauniešiem līdzdarboties pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos, gan tādos, kas tiešā veidā skar jauniešu intereses, piemēram, brīvā laikā rekreācijas ierīkošana pilsētas centrā, gan arī tādos procesos, kas tieši neskar jauniešus, jo jauniešu kā pilsoniskās sabiedrības aktīvās daļas interesēs ir būt līdzdalīgiem visplašāko jautājumu risinājumu dalībniekiem, tādējādi mācoties demokrātiskās prakses vistuvāk savai dzīves vietai, vietējā līmenī, argumentējot, formulējot savu viedokli un aizstāvot to.
     Likumprojekta 4. panta grozījumi (attiecībā uz likuma 5. panta septītās daļas ievaddaļu) ir redakcionālas dabas un saistīti ar likumprojekta 4. pantā ietverto grozījumu, ar kuru tiks precizēts “jauniešu centrs” jēdziens (pašvaldību izveidoti jaunieši centri varēs saukties, piemēram, šādi: “multifunkcionālais centrs”, “kopienas centrs”, “jauniešu māja”). Ar likumprojektu no likuma tiks izslēgts arī skaidrojums par to, ka jauniešu centrs ir pašvaldības iestāde vai pašvaldības iestādes struktūrvienība, ņemot vērā likumprojekta 4. pantā ietverto grozījumu likumā.
     Likumprojekta 4. pantā paredzētie grozījumi ir vērsti uz to, lai pašvaldība varētu izvērtēt iespēju tās jauniešu centra vai pašvaldības rīcībā esošās citas telpas ļaut izmantot jaunatnes organizācijām to neformālās izglītības aktivitāšu īstenošanai, piemēram, mācībām, semināriem, forumiem, darbnīcām un citu nekomerciālu pasākumu rīkošanai. Šo aktivitāšu un pasākumu īstenošanas gadījumā no dalībniekiem netiek pieprasīta dalības maksa un pašvaldības telpas netiek izmantotas jaunatnes organizācijas peļņas gūšanas nolūkos.
6. Likumprojekta 6. pantā paredzēto grozījumu mērķis ir likumā ietvert deleģējumu, ka Ministru kabineta noteic arī kārtību, kādā jaunatnes organizācijas ir izslēdzamas no jaunatnes organizāciju saraksta. Darba ar jaunatni kvalitatīvās sistēmas nodrošināšanai ir nepieciešamas aktīvas un spēcīgas jaunatnes organizācijas, tamdēļ Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums ir veicināt jaunu jaunatnes organizāciju reģistrēšanos jaunatnes organizāciju sarakstā un likvidēto, neatbilstošo jaunatnes organizāciju izslēgšanu no jaunatnes organizāciju saraksta.
     Ar likumprojekta 6. panta grozījumiem tiek noteikts “neformālās izglītības programmas” minimālais saturiskais ietvars, kas jāievēro jaunatnes organizācijām, īstenojot savas neformālās izglītības aktivitātes un pasākumus. Grozījumi palīdzēs sistematizēt neformālās izglītības programmu izstrādes procesu, palīdzot jaunatnes organizācijām saprast, kāds ir minimālais šo programmu saturiskais ietvars, un tādējādi palīdzot arī jauniešiem precīzāk saprast, kuras jaunatnes organizāciju rīkotās aktivitātes un pasākumi ir vispiemērotākie viņu vajadzībām un kompetenču iegūšanai un pilnveidošanai.
     Likumprojekta 8. pantā iekļautie grozījumi ļaus vietēja un reģionāla līmeņa jaunatnes organizācijām saņemt atbalstu savas organizācijas kapacitātes stiprināšanai ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. Īpaši nozīmīgs atbalsts tas būs jaunām, nesen reģistrētām jaunatnes organizācijām, kurām nepieciešams sākotnējais atbalsts savas pilnvērtīgas darbības uzsākšanai.