Anotācija (ex-ante)

No 2022. gada 1. augusta ES ietvaros ir piemērojama Regula (ES) 2019/1111. Tās 104. panta 1. punktā noteikts, ka Regula Nr. 2201/2003 no 2022. gada 1. augusta tiek atcelta. Pēc minētā datuma Regula Nr. 2201/2003 būs piemērojama tikai Regulas (ES) 2019/1111 100. panta 2.punktā paredzētajos gadījumos. Regula (ES) 2019/1111 būtībā ir Regulas Nr. 2201/2003 pārstrādātā versija, un līdzīgi kā tās priekšteces arī Regula (ES) 2019/1111 nosaka, ka nekāda īpaša procedūra netiek pieprasīta dalībvalsts civilstāvokļa aktu atjaunināšanai sakarā ar lēmumu par laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, kas pieņemts citā dalībvalstī (Regulas (ES) 2019/1111 30. panta 2. punkts). Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 23. panta otrajā daļā ir atsauce uz Regulas Nr. 2201/2003 39.pantā minēto apliecību. Jaunās regulas piemērošanas gadījumā apliecība lēmumam laulības lietā izdodama, izmantojot Regulas (ES) 2019/1111 II pielikumā norādīto veidlapu (Regulas (ES) 2019/1111 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts). 
Vienlaikus Regula (ES) 2019/1111 tiecas saskaņot tajā minēto apliecību un tās darbības jomā ietilpstošo nolēmumu tulkojuma prasības. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1111 31. panta 2. un 3. punktu regulā minēto apliecību brīvā teksta tulkojumu vai transliterāciju kompetentā iestāde var pieprasīt vajadzības gadījumā, bet nolēmuma teksta tulkojumu vai transliterāciju  – ja iestāde nevar turpināt darbu bez šāda tulkojuma vai transliterācijas. Tas nozīmē, ka obligāts pienākums vienmēr minētajiem dokumentiem pievienot to tulkojumu valsts valodā nav attiecināms Regulas (ES) 2019/1111 piemērošanas gadījumā. 

Lai nodrošinātu Regulas (ES) 2019/1111 prasību ievērošanu jautājumā par vienā ES dalībvalstī pieņemta nolēmuma par laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu automātisku atzīšanu citā dalībvalstī, Likumprojekts paredz grozījumu Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 23. panta otrajā daļā. Tā vietā, lai papildinātu normu ar atsauci uz Regulu (ES) 2019/1111, tiek ieviests vispārīgs un lakonisks formulējums. Proti, tiek paredzēts, ka laulības reģistra ierakstu papildina, pamatojoties uz tiesas spriedumu, ārvalsts tiesas sprieduma norakstu, kas atbilst nosacījumiem, pēc kuriem var konstatēt tā autentiskumu, uz ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām izdotu apliecību nolēmumam laulības lietā vai uz notāra paziņojumu par laulības šķiršanu. Tādējādi aptverot gan saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003, gan Regulu (ES)2019/1111 izdotu apliecību nolēmumam laulības lietā. Vienlaikus Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 23. panta otrajā daļā vairs netiek pieminēta prasība pievienot normatīvos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu attiecīgo dokumentu tulkojumu valsts valodā, tomēr, kā tas izriet no Regulas (ES) 2019/1111 31. panta 2. punkta, iestādei nepieciešamības gadījumā nav liegts šādu tulkojumu pieprasīt. Savukārt, ja persona iesniedz ārvalsts tiesas sprieduma norakstu svešvalodā un Regula (ES) 2019/1111 nav piemērojama, tad prasība pievienot normatīvos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu attiecīgā dokumenta tulkojumu valsts valodā izriet no vispārīgās normas, proti, Valsts valodas likuma 10. panta trešās daļas.