Anotācija (ex-ante)

21-TA-759: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunkts, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pants, 5. panta pirmā daļa un 6. panta pirmās daļas 1. punkts un otrā daļa, 7. panta 1. punkts un 8. pants, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otrā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" (turpmāk – rīkojuma projekts) mērķis ir no 2021. gada 21. oktobra noteikt stingrus ierobežojumus cilvēku savstarpējo kontaktu mazināšanai, lai rezultātā mazinātu Covid-19 izplatību sabiedrībā.
Spēkā stāšanās termiņš
21.10.2021.
Pamatojums
Rīkojuma projekta mērķis, no 2021. gada 21. oktobra nosakot stingrus ierobežojumus cilvēku savstarpējo kontaktu mazināšanai, paredz, ka rezultātā mazināsies Covid-19 izplatība sabiedrībā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021. gada 11. oktobrī Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības un tai sekojošās veselības aprūpes iestāžu pārslodzes dēļ. Minētā ārkārtējā situācija tika ieviesta ar mērķi, lai mazinātu sociālos kontaktus par 30-40 %, tādējādi palēninot infekcijas turpmāku izplatību.
Tomēr kā liecina cilvēku mobilitātes dati, tai skaitā sabiedriskā transporta izmantošanas paradumi, ārkārtējās situācijas pirmajā nedēļā sociālo kontaktu apjoms samazinājies tikai par 5-10 %, kas nav pietiekami, lai mazinātu Covid-19 izplatību sabiedrībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai novērstu infekcijas izplatību sabiedrībā, infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) nedrīkst pārsniegt 0,5. Uz šī gada 17. oktobri Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) ir sasniedzis rādītāju 1,33. Tas nozīmē, ka 100 cilvēki inficē 133 cilvēkus. Tā kā pēdējo septiņu dienu laikā ir reģistrēti 14 340 jauni Covid-19 gadījumi, šie cilvēki ir inficējuši vēl 19 000 cilvēku. Tādējādi, lai novērstu tālāku infekcijas izplatību sabiedrībā, infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) ir jāsamazina vismaz par 40 %.
Kā liecina Covid-19 saslimstības rādītāji, 11 % (2 100 cilvēki) no visiem šajās dienās ar SARS-CoV-2 inficētajiem cilvēkiem nedēļas laikā nonāks slimnīcā ar vidēji smagu un smagu slimības formu, un 12,5 % (260 cilvēki) būs ar smagu slimības formu, kam būs nepieciešama arī nopietna intensīvā medicīniskā palīdzība.
Minētās situācijas rezultātā saslimstība ar Coivd-19 pēdējās nedēļas laikā ir palielinājusies par 48,8 % un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem uz šī gada 18. oktobri ir sasniedzis 1 307,2. Tādējādi Latvijā ir visaugtākais Covid-19 saslimstības rādītājs pasaulē, apsteidzot Barbadosu, Gruziju, Serbiju, Lietuvu un Igauniju.
Vienlaicīgi ar saslimstības pieaugumu, septiņu dienu kumulatīvais stacionēto Covid-19 pacientu skaits ir pieaudzis par 56 %, kas nozīmē, ka vidēji dienā tiek stacionēti 138 Covid-19 pacienti, savukārt kopējais Covid-19 pacientu skaits stacionāros ir pieaudzis par 38 % līdz 1 037 pacientiem un 138 pacienti ir smagā stāvoklī. Tāpat arī strauji pieaug nāves gadījumu skaits dēļ Covid-19 un septiņu dienu kumulatīvais nāves gadījumu skaits ir pieaudzis par 48 %, sasniedzot rādītāju 89. Tas nozīmē, ka vidēji dienā no Coivd-19 nomirst 13 cilvēki. Šos nāves gadījumus būtu bijis iespējams novērst, ja cilvēki būtu vakcinēti.
Risinājuma apraksts
Ja netiks ieviesti papildu pasākumi cilvēku kontaktu mazināšanai, saslimstības rādītājs turpinās pieaug un līdz ar to pieaugs arī stacionēto Covid-19 cilvēku skaits. Atbilstoši esošajām tendencēm Covid-19 pacientu skaits slimnīcās dubultosies pēc 16 dienām un šī gada 2. novembrī tas varētu sasniegt 2 100, kas nozīmē vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu prioritizēšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai.
Tādēļ ir nepieciešams nekavējoties ieviest pasākumus, kas maksimāli ierobežo cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kontaktēšanos klātienē. Tā kā šobrīd Covid-19 izplatība novērojama arī vakcinēto cilvēku vidū, kontaktu ierobežošana uz laiku ir jāparedz arī pilnībā vakcinētu cilvēku vidū, un pēc to mazināšanas saglabājot klātienes kontaktu ierobežojumus cilvēkiem, kas ir pakļauti ļoti augstam Covid-19 inficēšanās riskam – nevakcinētiem cilvēkiem.
No 21.11.21. līdz 15.11.21. ir jāaizliedz jebkādi privāti pasākumi, neorganizēta cilvēku pulcēšanās vairāk kā vienas mājsaimniecības ietvarā, arī pulcēšanās piketos, sanāksmēs un tamlīdzīgos pasākumos, tāpat ir jāaptur jebkādu klātienes pakalpojumu sniegšana, kas nav vitāli nepieciešami, un mazāk nozīmīgu preču tirdzniecība klātienē, saglabājot tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Aizliegti arī inventāra nomas pakalpojumi, kas saistīti ar sportu, atrakcijām un izklaidi, izņemot darba instrumentus un inventāru, kā arī transportlīdzekļu nomu (tostarp velosipēdu, elektrisko skrejriteņu u.c.).
 Lai mazinātu nelegālu pulcēšanos privātos pasākumos, ir jānosaka ierobežojums pamest dzīves vietu nakts laikā no plkst. 20.00 līdz plkst. 5.00, paredzot tikai iespēju nokļūt uz un no darba vietu.
Apliecinājums nav nepieciešams, ja transportlīdzekļa vadītājs atrodas kravas transportlīdzekļa kabīnē vai samērīgā attālumā no tās, ja kravas transportlīdzekļa vadītājs atrodas darbā norīkotā braucienā no iekraušanas vietas uz izkraušanas vietu, ko apliecina ar pavadzīmi vai maršruta labu.
Ņemot vērā to, ka arī izglītības iestādes ir nozīmīgs faktors Covid-19 izplatības ķēdē, ir nepieciešams uz laiku pārtraukt arī klātienes vispārējās izglītības procesu. Šobrīd izglītības iestāžu darbinieku un izglītojamo skrīninga pozitīvo paraugu īpatsvars ir sasniedzis vairāk kā 5,2 % un šis rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, ir vairāk kā dubultojies. Analizējot Covid-19 izplatības rādītājus bērnu vidū, var secināt, ka straujākā Covid-19 izplatība ir bērnu vecumā no 7 līdz 9 gadiem un 10-14 gadu vecumā. Šajā vecuma grupā bērniem praktiski arī nav pieejama vakcinācija. Jāņem arī vērā, ka bērnus no 1.-3. klasei uz izglītības iestādi bieži pavada vecāki, tādēļ tiek veicināta papildu cilvēku mobilitāte un sabiedriskā transporta noslodze. Vadoties no minētajiem apsvērumiem, uz laiku ir jāatceļ arī klātienes izglītība gan skolās, gan augstskolās, gan neformālā izglītībā un interešu izglītībā, saglabājot pirmskolas izglītību un bērnu uzraudzības pakalpojumus tiem, kuriem tas ir nepieciešams. Klātienes izglītības atjaunošana tiek plānota pakāpeniski, no šī gada 1. novembra, atsākot klātienes mācības 1.-3. klasē.
Ņemot vērā to, ka apmēram 20 % no SARS-CoV-2 inficētajiem ir pilnībā vakcinēti cilvēki, papildus minētajam ir jāparedz arī papildu epidemioloģiskās drošības pasākumi arī vakcinētiem cilvēkiem – paredzot sejas masku lietošanu, cilvēku ar pabeigtu vakcinācijas kursu iesaisti skrīninga testēšanā un mājas karantīnas noteikšanu arī pilnībā vakcinētām personām pēc kontakta ar SARS-CoV-2 inficētu cilvēku.
Rīkojuma projekts paredz virkni pasākumu, lai novērstu cilvēku pulcēšanos gan privātos, gan publiskos organizētos pasākumos, gan saņemot pakalpojumus. Tai skaitā rīkojuma projektā ir noteiks, ka vienā automašīnā drīkst atrasties ne vairāk kā divas perosnas, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, izņemot kritiski svarīgo dienestu darbiniekus, kas pārvietojas automobīlī darba pienākumu veikšanai. 
Rīkokjuma projets arī paredz precizējumus prasībai darbinieku, kas nav vakcinēti, testēšanai. Šobrīd rīkojumā ir noteikts, ka līdz 19.10.21. darbinieki, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, darba pienākumus var veikt arī ar darba devēja organizētu Covid-19 testēšanu, izmantojot antigēna testus, bet no 20.10.21. ir jāuzrāda testēšanas sertifikāts. Šobrīd testēšanas sertifikātus izsniedz vairāk kā 200 ārstniecības iestāžu noorganizēti testēšanas sertifikātu punkti ar kuru izvietojumu var iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā - https://www.vmnvd.gov.lv/lv/atrie-covid-19-antigena-testi-un-digitalais-covid-19-sertifikats. Tomēr šie punkti nenodrošina pārklājumu visā valstī, tādēļ grozījumi rīkojumā paredz to, ja konkrētā teritorijā - 10 km rādiusā nav pieejami šie Covid-19 testēšanas punkti, tad darba devējs var uz vietas turpināt organizēt darbinieku testēšanu ar antigēna testiem.
Izņēmumi attiecībā uz pulcēšanas aizliegumu ir saglabājami tādos neatliekamajos gadījumos kā, piemēram, bēres un kristības neatliekamajos gadījumos, kad minimālā pulcēšanās ir absolūti nepieciešama, saglabājama iespēja divu mājsaimniecību ietvaros pulcēties līdz 10 personām, neskaitot ar rituālu organizēšanu saistītās personas. Bēres ir organizējamas tikai ārā.
Tāpat, ņemot vērā sabiedrībā valdošo spriedzi saistībā ar visas pandēmijas laikā jau ilgstoši ieviestajiem ierobežojumiem, kas no sabiedrības puses bieži vien ir uzskatīti par pārspīlētiem, un ņemot vērā reliģisko savienību (baznīcu) līdz šim sniegto ieguldījumu sabiedrības saliedētībā un spriedzes līmeņa samazināšanā, blakus pieejamajām pirmās nepieciešamības precēm ir saglabājama pieeja dievnamiem.
Dievkalpojuma noturēšana, ko veic garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāma par reliģisko darbību, kas veicama pulcējoties. Tādējādi, saglabājot iespēju veikt individuālos reliģiskās darbības veikšanas vietu apmeklējumus, bet rūpējoties arī par iespējami drošāku vidi, nosakāms, ka reliģiskās darbības veikšanas vietā vienlaikus var atrasties tikai individuālie apmeklētāji, ievērojot distanci un to, ka uz katru apmeklētāju tiek nodrošināti 15 telpas kvadrātmetri, turklāt nodrošinot, ka reliģiskās darbības veikšanas vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 20% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra.
Kā alternatīva individuālajiem apmeklējumiem ir paredzēta arī iespēja garīgā un kalpojošā personāla savu pienākumu ietvaros noturētos dievkalpojumus apmeklēt personām, kuras pie ieejas baznīcā ir veikušas garīgā un kalpojošā personāla organizētu SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testu un tas ir bijis negatīvs. Šādos gadījumos reliģiskās darbības veikšanas vietā vienlaikus var atrasties ne vairāk kā 50 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra.
Ieviešot stingrākus ierobežojumus arī kultūrvērsturisko tradīciju piekopšanai, kas saistīta ar vienveidīgu kalendāro saulgriežu atzīmēšanu ar fizisko klātbūtni, ir būtiski ierobežota. Reliģisko pasākumu norise ir cieši saistīta ar saulgriežiem, tātad pilnām diennaktīm, un ieviešamo ierobežojumu kontekstā tiek būtiski ierobežota reliģisko darbību veikšana šādos pasākumos novembrī. Minēto pasākumu norise aptver specifiskus sarīkojumus Mārtiņu svētku atzīmēšanai laika period no š.g.4. līdz 7.novembrim, kas kultūrvēsturiski ir atzīstami par nozīmīgiem notikumiem, īpaši dievturu konfesiju pārstāvjiem saulgriežos.  Identiski iepriekšējiem sekmīgajiem risinājumiem saistībā ar savienības  "LATVIJAS DIEVTURU SADRAUDZE" ierosinājumiem par 2021. gada Lieldienu, Ūsiņu, Jāņu, Baltu vienības dienai un Apjumības svētkiem, iespēja garīgajam un kalpojošajam personālam bez laika ierobežojuma veikt nepieciešamās rituālās darbības tās translējot vai ierakstot, padarītu tradīciju piekopšanu pieejamāku, saglabājot arī plašas sabiedrības iespējas kaut arī attālināti, bet līdzdarboties šajos nozīmīgajos gadskārtu svētkos. Vienlaikus, lai nodrošinātu arī plašas sabiedrības līdzdalību, nepieciešams risināt jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu translāciju nodrošināšanai arī sabiedriskajos mēdijos.
Svarīgi  atzīmēt, ka reliģiskās darbības veikšanas vietu atļautajā darba laikā arī šajos datumos (4.-7.novembrī) tiek pieļauta individuālo apmeklējumu iespēja.
Papildus ir norādāms, ka, tā kā klātienē nav atļauti koru mēģinājumi, arī dziedāšana dievkalpojumu laikā ir iespēju robežās minimizējama. Dziedāšana bez mutes un deguna aizsega lietošanas, nodrošinot atbilstošu dievkalpojuma norisi, ir pieļaujama vienīgi tad, ja to dara viena persona (dziedātājs), atrodoties nodalītā telpā vai piemēram, balkonā, kas ir vairāku metru attālumā no garīgā un kalpojošā personāla un pārējiem reliģiskās darbības  vietas apmeklētājiem.
Attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumu attiecināmību uz reliģiskajām organizācijām atzīmējams, ka, ņemot vērā reliģisko savienību (baznīcu) sniegto skaidrojumu par to, ka reliģiskās darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu izplatīšana reliģiskās darbības veikšanas vietās nevar tikt uzskatīta par tirdzniecību, bet gan par dievkalpojuma elementu un rituālu priekšmetu izplatīšanu par ziedojumiem, uz reliģiskajām organizācijām nav attiecināmi tirdzniecības ierobežojumi.
Lai nodrošinātu epidemioloģisko risku samazināšanu ieslodzījuma vietās, ir nepaciešams noteikt, ka laika posmā pēc 2021.gada 15.novembra ieslodzījuma vietās personas drīkst atrasties tikai ar vakcinēšanas vai pārslimošanas sertifikātu. Rīkojuma 5.21. punktā šobrīd noteikts, ka uz ieslodzījuma vietām neattiecas virkne rīkojuma punktu, tajā skaitā 5.3.punkts, kurā paredzēts, ka valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos un nepieciešamību aizsargāt ieslodzījuma vietas to specifisko risku dēļ, rīkojuma 5.3. punktu ir nepieciešams attiecināt arī uz ieslodzījuma vietām.
Ar jēdzienu “sabiedrības drošība” šeit tiek aptverta arī kriminālsodu izpildes iestāžu – Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta darbība. Šo iestāžu darbība bez klātienes darba norises (attālināti) nav iespējama un radītu būtisku  risku sabiedrības drošībai. Attiecībā uz Valsts probācijas dienestu jāuzsver, ka  dienesta  klātienes aktivitātes tiks ierobežotas, tomēr darbu ar probācijas klientiem, kuriem ir augsts jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks (t.sk. notiesāti par smagiem vardarbīgiem vai dzimumnoziegumiem) ir jāveic klātienē.
Ieslodzīto ēdināšana ieslodzījuma vietās notiek atbilstoši ieslodzījuma vietās noteiktajām prasībām un ieslodzījuma vietu infrastruktūras dēļ uz šādu ēdināšanu nevar attiecināt 5.49.19. punktā minētās prasības ēdināšanas procesa organizēšanai.
ēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem (ieslodzījuma vieta) nav iespējams nodrošināt izglītības programmas apguvi attālināti. Tā kā ieslodzījuma vietās tiks pārtraukta lielākā daļa resocializācijas pasākumu, tad ir nepieciešams turpināt izglītības programmas apguvi klātienē vismaz šajā ieslodzījuma vietā. Pārējie rīkojuma nosacījumi nodrošina nosacījumus nepieciešamās epidemioloģiskās drošības ievērošanai.
Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19, ir nepieciešams uz noteiktu laika periodu gandrīz pilnībā apturēt sporta treniņu un sacensību norisi, paredzot tikai atsevišķus izņēmumus pieaugušo izlašu un citu augsta līmeņa sportistu dalībai sporta treniņos un sacensībās. No 2021. gada 21. oktobra līdz 14. novembrim aizliedzot un atceļot visus sporta pasākumus, paredzēts izņēmums attiecībā uz starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļauto sporta sacensību (tai skaitā pirms sacensībām paredzētos oficiālo treniņu) norisi bez skatītājiem, vienlaikus nosakot, ka minētais izņēmums attiecināms tikai uz sacensībām pieaugušo izlašu sportistiem (komandu sporta spēlēs – arī junioru izlašu sportistiem vecumā no 16 gadiem), turklāt tikai tādām, kuras ir iekļautas IZM tīmekļvietnē publicētajā atļauto sporta sacensību sarakstā. Tiesību normu piemērošanas nolūkā skaidrojam, ka sporta sacensībās pieaugušajiem ir tiesības piedalīties arī nepilngadīgiem sportistiem, ja viņi startē pieaugušo konkurencē, turklāt sacensību nolikumam ir jāatbilst attiecīgā sporta veida starptautiskās sporta federācijas sporta pieaugušo (elites līmeņa) sportistu sacensību noteikumiem. Sporta sacensības, kurās vairāk kā puse no sacensību dalībniekiem ir nepilngadīgas personas, nav atzīstamas par sporta sacensībām pieaugušajiem (izņemot komandu sporta spēļu junioru izlašu gadījumā, bet arī tajās sacensībās nedrīkst piedalīties sportisti, kuri ir jaunāki par 16 gadiem). Tāpat izņēmums ir paredzēts attiecībā uz komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensību norisi bez skatītājiem, ja tajās piedalās tikai profesionāli sportisti (ar to saprotot Sporta likuma 19. pantā noteikto juridisko termina skaidrojumu – personas, kuras uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās) un tās ir iekļautas IZM tīmekļvietnē publicētajā atļauto sporta sacensību sarakstā. Sacensības, kurās piedalās personas, kuras nav profesionāli sportisti, nedrīkst norisināties. Tiesību normu piemērošanas nolūkā skaidrojam, ka komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu sacensību tvērumā ir arī Latvijas kausa izcīņas futbolā finālspēle, ja tajā sacenšas tikai augstākās līgas komandas un komandu sastāvos ir tikai profesionāli sportisti. Būtiski ir atzīmēt, ka starptautiskām sporta sacensībām izlašu sportistiem, kā arī starptautisko līgu sacensībām profesionāliem sportistiem ir jānorisinās t.s. „burbuļa formātā”, kas paredz visu sacensību organizēšanā un norisē iesaistīto personu pilnīgu nošķiršanu no pārklāšanās ar sacensību organizēšanā un norisē neiesaistītām personām (tai skaitā paredzot uzturēšanos viesnīcā), regulāru visu personu (arī personu ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu) testēšanu pret Covid-19, un citu sacensību drošības protokolā Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai noteikto prasību izpildi, turklāt prasība ievērot „burbuļa formātu” ir attiecināma arī uz Latvijas sportistiem, kā arī ikvienu sacensību organizēšanā un norisē iesaistīto personu no Latvijas. Tāpat tiesību normu piemērošanas nolūkā skaidrojam, ka attiecībā uz šo atļauto sporta sacensību norisi nav attiecināma prasība par sacensību norises vietas darba laiku, kā arī uz šo sporta sacensību organizēšanā un norisē iesaistītajām personām, kad tās dodas uz sacensību norises vietu vai no tās, kā arī atrodas sacensību norises vietā, pildot savus profesionālos pienākumus, ir piemērojams noteiktais izņēmums no prasības uzturēties savā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā.
No 2021. gada 21. oktobra līdz 14. novembrim ieviešot prasību visus sporta treniņus (nodarbības), tai skaitā interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu ietvaros, organizēt tikai attālināti, paredzēts izņēmums attiecībā uz Latvijas pieaugušo izlases (komandu sporta spēlēs – arī junioru izlašu sportistu vecumā no 16 gadiem), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu profesionālu sportistu (ar to saprotot personas, kuras uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās) treniņiem, ja tie norisinās epidemioloģiski drošā vidē, kā arī pieaugušo izlašu (tai skaitā ārvalstu) sportistu oficiāliem treniņiem, kas saistīti ar gatavošanos dalībai 2022. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Vienlaikus arī turpmāk netiek ierobežotas individuālas fiziskās aktivitātes veselības saglabāšanai un uzlabošanai, ja tās norisinās ārtelpās un bez trenera.
Tiesību normu piemērošanas nolūkā skaidrojam, ka uz komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu profesionālo sportistu treniņu epidemioloģiskās drošības režīmu ir piemērojamas arī Ministru kabineta rīkojumā paredzētās normas par to darbinieku testēšanu, kuri ir uzsākuši vakcināciju pret Covid-19, bet vēl nav to pabeiguši (attiecīgi vēl nav ieguvuši derīgu vakcinācijas sertifikātu). Šādos gadījumos, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku, uz sporta komandu ir piemērojams iepriekšminētais t.s. „burbuļa formāts”. Tāpat tiesību normu piemērošanas nolūkā skaidrojam, ka uz iepriekšminēto izlašu un augstākā līmeņa sportistu treniņprocesa organizēšanā un norisē iesaistītajām personām, kad tās dodas uz treniņu norises vietu vai no tās, kā arī atrodas treniņu norises vietā, pildot savus profesionālos pienākumus, ir piemērojams noteiktais izņēmums no prasības uzturēties savā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā.

Lai mazinātu Covid-19 izplatību sabiedrībā, projektā noteikts, ka tiek pagarināts skolēnu brīvlaiks līdz 2021. gada 29. oktobrim. Ievērojot izglītības iestāžu darbības specifiku, brīvlaika pagarinājums neattiecas uz sociālās korekcijas izglītības iestādi „Naukšēni”, speciālās izglītības iestādēm un izglītības ieguvi tālmācībā. Ņemot vērā to, ka starptautisko skolu starptautiskajām izglītības programmām izglītības iestāde nosaka tādus brīvdienu laikus, kas var atšķirties no brīvlaikiem pārējās izglītības iestādēs valstī (ievērojot, ka uz starptautisko izglītības programmu īstenošanu neattiecas Ministru kabineta 2021.gada 11.marta noteikumi Nr.157 „Noteikumi par 2021./2022. mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku un brīvdienu laiku”), tad arī laikā līdz 2021.gada 29.oktobrim starptautiskās izglītības programmas, ja tajās nav noteikts brīvlaiks, īstenojamas tikai attālināti.
Tāpat ir noteikts vispārējais princips, ka pārtraucams mācību process klātienē, mācības nodrošinot attālināti, atsevišķos izņēmuma gadījumos tomēr nosakot klātienes mācību procesu.
Izglītības procesa īstenošanā (izņemot augstskolu un koledžu izglītības studiju procesā) tiek nodrošināts, ka dažādu grupu, klašu vai kursu izglītojamo grupas vienlaikus nepārklājas, atrodoties vienā telpā (izņemot pārvietošanos), kā arī novēršot to nepārklāšanos ārtelpās starpbrīžos.
Ņemot vērā to, ka ir nepieciešams turpināt bērnu uzraudzību un pirmsskolas izglītības programmu apguvi, projekts paredz, ka ir turpināma bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšana, kā arī pirmsskolas izglītības programmas apguve (tai skaitā starptautiskās izglītības programmas apguve atbilstošā izglītojamo vecuma grupā), ja bērna likumiskais pārstāvis nevar strādāt attālināti un nevar nodrošināt bērna uzraudzību. Līdz ar to bērna likumiskajam pārstāvim ir jāizvērtē nepieciešamība bērnam apgūt pirmsskolas izglītības programmu tieši klātienē.
Ņemot vērā to, ka izglītojamo no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta, šiem izglītojamiem izglītības programmas kvalitatīvākai apguvei pēc iespējas būtu īstenojamas klātienes mācības, taču gadījumā, ja šī vecuma bērni nedodas uz izglītības iestādi klātienē, tad izglītības iestādei būtu jāsniedz atbalsts vecākiem pirmsskolas  izglītības programmas apguvē, piemēram, nosūtot uzdevumus.
Ņemot vērā to, ka laika periodā līdz 14.novembrim paredzams mazāks pirmsskolas izglītojamo skaits grupiņās, ir pieļaujama grupiņu apvienošana, pēc iespējas nodrošinot to sastāva nemainību.
Laikā no 2021. gada 25. oktobra klātienē īstenojams mācību process sociālās korekcijas izglītības iestādē „Naukšēni” un speciālās izglītības iestādēs. Beidzoties brīvlaikam, no 2021. gada 1. novembra, klātienē īstenojamas arī mācības 1.-3. klasē (tai skaitā starptautiskās izglītības programmas apguvi attiecīgajām klasēm atbilstošā izglītojamo vecuma grupā no 2021. gada 1. novembra), kā arī tādās vispārizglītojošo skolu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 59) un speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 58).
Nosacījums par striktām attālinātām mācībām nav piemērojams speciālās izglītības iestādēm un vispārizglītojošo skolu speciālās izglītības klasēm, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 58) un speciālo pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 59). Ņemot vērā minēto, izglītojamo ikdienas gaitu raksturu (tā nav dažādu aktivitāšu apmeklēšana) un vajadzības pēc noteiktiem ikdienas atbalsta pasākumiem (piemēram, veselības stāvokļa dēļ), būtu nepieciešams, ka mācību procesu šādā gadījumā var īstenot atbilstoši dibinātāja un izglītības iestāžu lēmumiem konkrētajā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Attiecīgi pašvaldība sadarbībā ar izglītības iestādi, izvērtējot konkrēto situāciju un arī iespējas sniegt nepieciešamo ikdienas atbalstu izglītojamo vecākiem, var lemt par rīcību, kā organizēt mācību procesu.
Sociālās korekcijas izglītības iestāde „Naukšēni” turpina klātienes darbu, ņemot vērā tās funkciju - audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu īstenošanu (t.i. bērna ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē).
Laikā no 2021. gada 1. novembra mācības 4.-12. klasē īstenojamas attālināti. Minēto programmu izglītojamie ir saistīti ar paaugstinātu Covid-19 izplatības risku – izglītojamie ir aktīvi, savstarpēji pulcējas un piedalās dažādās, tai skaitā ārpus izglītības ieguves procesa, aktivitātēs. Šajā vecumā izglītojamajiem nav jānodrošina nepārtraukta pieaugušo uzraudzība. Ievērojot infekcijas izplatības riskus, pašlaik iepriekšminētajām izglītojamo grupām optimālākais ir uz laiku līdz 14. novembrim noteikt mācības īstenot attālināti Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Interešu un profesionālās ievirzes izglītības programmas klātienē netiek īstenotas.
Klātienē var tikt īstenoti tie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kuru norise ir ieplānota līdz 2021. gada 27. oktobrim. Tātad, klātienē var tikt kārtoti tie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kuru norisi līdz 2021. gada 27. oktobrim (ieskaitot) atbilstoši noteicis vai saskaņojis Valsts izglītības satura centrs saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumiem  Nr. 662 “Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības programmās”. Šāds regulējums nepieciešams, lai izglītojamie varētu pabeigt profesionālās izglītības programmas, kuras noslēdzas šajā periodā, un eksāmenu praktiskās daļas vairumā kvalifikāciju nav iespējams īstenot attālināti. Tiek ņemts vērā arī tas, ka ir saplānoti datumi un izveidotas komisijas (kuru sastāvā ir arī nozaru pārstāvji), līdz ar to minēto eksāmenu pārcelšana ir apgrūtināta. Minētie eksāmeni kārtojami atbilstoši izglītības procesā noteiktajām  epidemioloģiskās drošības prasībām.  
Lai arī paredzēts, ka izglītības process līdz 2021. gada 15. novembrim notiks attālināti, paredzēts, ka atsevišķos gadījumos profesionālās izglītības programmu izglītojamie arī attālinātu mācību laikā varēs uzturēties dienesta viesnīcās. Minētais pamatojams ar to, ka nepieciešams nodrošināt kvalitatīvu attālinātu mācību procesu visiem izglītojamiem, bet ne vienmēr viņu dzīvesvietā ir tam atbilstoši apstākļi. Lēmumu par nepieciešamību uzturēties dienesta viesnīcā pieņems izglītības iestādes, pamatojoties uz izglītības iestādes psihologa vai sociālā pedagoga ierosinājuma pamata. Tiek paredzēts, ka izglītojamiem, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, uzturoties dienesta viesnīcā, nodrošina regulāru testēšanu. Šāda iespēja uzturēties dienesta viesnīcā palīdzētu novērst arī izglītojamā risku priekšlaicīgi pamest mācības.
Praktiskās mācības un klīniskās mācības profesionālās izglītības programmu apguvē veselības aprūpes un veterinārmedicīnas jomā reglamentētajās profesijās un specialitātēs, tai skaitā rezidentūrā, var norisināties klātienē, lai nodrošinātu veselības aprūpes un veterinārmedicīnas pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.
Augstākās izglītības programmās studējošie ir tiesīgi uzturēties dienesta viesnīcās ar pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātiem arī ārkārtējās situācijas laikā. Šajā gadījumā tiem studējošajiem, kas izvēlas uzturēties dienesta viesnīcā, tā tiek uzskatīta par studējošo dzīves vietu.
Zinātnisko institūciju nodarbinātie strādā attālināti, izņemot gadījumos, kad klātienes darbs nepieciešams, lai nodrošinātu zinātnisko institūciju darbības nepārtrauktību, saglabātu infrastruktūru, dzīvās dabas resursus un izpildītu saistības projektos.
Ja pastāv būtisks un nopietns risks, kuram pakļauta personu veselība un labklājība, tad valstij ir pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu pamattiesības jau tad, kad negatīvās sekas vēl nav radušās. Sociālo pakalpojumu saņēmēji lielākoties ir personas, kuras ir īpaši neaizsargātas, t. sk. personas ar garīga rakstura traucējumiem, pensijas vecuma personas un personas ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem, personas, kuras cietušas no vardarbības vai prettiesiskām darbībām, utt., vai arī cilvēka dzīvē ir radušies ilgstoši vai pārejoši nosacījumi, kas rada nepieciešamību sniegt atbalstu, tādejādi aizsargājot personas pamattiesības. Rīkojuma projekts paredz, ka pakalpojuma sniegšana ir pieļaujama tikai objektīvas neatliekamības gadījumā, ja to nav iespējams veikt attālināti un tā sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai. Sociālo pakalpojumu nesniegšana var pasliktināt vai apdraudēt personas veselības stāvokli vai saasināt personas psihoemocionālo stāvokli, kas var neatgriezeniski negatīvi ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti. Tādēļ kritiski nepieciešamu sociālo pakalpojumu sniegšana (piemēram, aprūpes mājās pakalpojums, dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem, ģimenes asistenta pakalpojums, atbalsta personas pakalpojums, sociālā darbinieka, aprūpētāja pakalpojums, psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums paliatīvajā aprūpē esošam bērnam un viņa ģimenei, pakalpojums no vardarbības cietušām personām u. c. sociālie pakalpojumi) ir būtiski nepieciešama arī klātienē (ja to sniegšana nav iespējama attālināti), tādejādi nodrošinot personas pamattiesību īstenošanu. Kopumā sociālo pakalpojumu sniegšanu arī ārkārtējās situācijas laikā regulē Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai“  3.5. apakšnodaļa, kas nosaka speciālās epidemioloģiskās prasības sociālo pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai, taču, lai neradītu neskaidrības par iespējām sniegt minētos pakalpojumus klātienē noteiktās situācijās, ir nepieciešams precīzi noteikt, ka šo pakalpojumu sniegšana ir iespējama klātienē. Pakalpojumi pamattiesību nodrošināšanai attiecināmi arī uz valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu piešķiršanu, ja to piešķiršana attālināti objektīvu iemeslu dēļ nav iespējama. Cilvēku pamattiesību nodrošināšanai pamatotos gadījumos klātienē jāveic arī tiesībsargājošo iestāžu darbību, tai skaitā (bērnu tiesību īstenošanai noteiktie pakalpojumi).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Epidemioloģiskā situācija pasliktinās ļoti strauji, līdz ar to citi risinājumi var nebūt pietiekoši efektīvi.
Šī gada 18. oktobrī tika sasaukta Krīzes vadības padomes sēde, kurā tika lemts par galvenajiem principiem, kuri ir jānosaka ārkārtējās situācijas rīkojuma grozījumos, un uzdeva Operatīvās vadības grupai sagatavot attiecīgo rīkojuma projektu.
Nosakot katru prasību, tiek vērtēts, vai iespējami alternatīvi risinājumi. Lai pēc iespējas vairāki aspekti tiktu ņemti vērā, iespējamie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek apspriesti Operatīvās vadības grupā, kur piedalās visu nozaru ministriju pārstāvji.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Veselības aprūpes sistēmas nespēja sniegt nepieciešamos pakalpojumus radītu nesamērojamus zaudējumus sabiedrībai.
Šī gada 18. oktobrī tika sasaukta Krīzes vadības padomes sēde, kurā tika lemts par galvenajiem principiem, kuri ir jānosaka ārkārtējās situācijas rīkojuma grozījumos, un uzdeva Operatīvās vadības grupai sagatavot attiecīgo rīkojuma projektu.
Nosakot katru prasību, tiek vērtēts ierobežojuma samērīgums pret ieguvumu. Lai pēc iespējas vairāki aspekti tiktu ņemti vērā, iespējamie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek apspriesti Operatīvās vadības grupā, kur piedalās visu nozaru ministriju pārstāvji.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Veselības ministrija un tās pakļautības iestādes regulāri veic esošās situācijas izvērtējumu, reizi nedēļā sniedz informāciju Ministru kabinetā par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju, veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, testēšanu, situāciju ģimenes ārstu praksēs, vakcināciju, kā arī sniedz priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.
Tāpat saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, Veselības ministrija gatavo informāciju, lai Ministru kabinets vismaz reizi trijos mēnešos sniegtu Saeimai ziņojumu par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.  
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu minētie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek attiecināti uz visu sabiedrību.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu minētie epidemioloģiskās drošības pasākumi tiek attiecināti uz visu sabiedrību.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Nepieciešamais valsts atbalsts ierobežojumu kompensēšanai provizoriski varētu sastādīt:
Dīkstāve un algu subsīdija - 25 MEUR mēnesī
Apgrozāmo līdzekļu grants - 120 MEUR mēnesī
Tirdzniecības centriem - 9 MEUR (ja kā 1x maksājums) mēnesī
Tūrisma granti - 18 MEUR (ja kā 1x maksājums) mēnesī
Sporta centriem - 7,22 MEUR (ja kā 1x maksājums) mēnesī

Tiesību akts ietekmē kultūras, izklaides un sporta pasākumu rīkotājus un pasākumu apmeklētājus, jo tiek būtiski samazināta skatītāju ietilpība “epidemioloģiski drošās vides” pasākumos un pat pilnībā tiek zaudēti iepriekšgūtie ienākumi “daļēji drošās vides” pasākumiem, kuri ir jāatceļ, ievērojot šīs prasības. Lai kompensētu pasākumu rīkotājiem radītos zaudējumus, Ministru kabinetam jāparedz papildu finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija" īstenošanai, paredzot skatītāju atgriezto biļešu kompensēšanu pasākumu rīkotājiem, par atceltajiem pasākumiem un notiekošiem pasākumiem ar samazinātu kapacitāti, saistībā ar epidemioloģisko prasību izmaiņām pasākumu rīkošanā no 2021.gada 8.oktobra - 16.decembrim. Pārdošanā izlikti vairāk kā 1400 pasākumi, indikatīvais finansējums pasākumu rīkotāju kompensācijai līdz 2 miljoniem euro. 

Rēķinot prognozējamo summu, kas būs nepieciešama pašvaldību policijai: pērnajā gadā, veicot šo pašu Covid-19 kontroli šādā periodā, resp. trīs mēnešu garumā, piemaksa Rīgas pašvaldības policistiem būtu EUR 473892,-.
No visām 64 pašvaldību policijām pērnajā gadā tikai 34 strādāja Covid-19 ierobežojumu kontrolē, un skaitliski šo iestāžu kopējais resurss varētu būt puse no Rīgas resursa. Līdz ar to, summa visām pārējām pašvaldībām kopā varētu būt 50% no Rīgai nepieciešamās. Tātad indikatīvi prognozējams, ka kopējā summa piemaksām pašvaldības policistiem par darbu Covid-19 apstākļos, ievērojot piešķiršanas kritērijus, varētu būt EUR 700000,-.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Projekts tiek virzīts steidzamības kārtā, sabiedrības iesaiste projekta izstrādē netika organizēta.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

Projekts ietekmē pilnīgi visas institūcijas - gan kā darba devējus vai pakalpojuma sniedzējus, kam saistoša ārkārtējās situācijas laikā noteikto epidemioloģiskās drošības prasību izpilde, gan arī kontrolējošās institūcijas.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projektā noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas veicami, lai apturētu Covid-19 infekcijas strauju un nekontrolētu izplatību.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi