Anotācija (ex-ante)

Ar 2021. gada 14. oktobra likumu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" cita starp precizēts Tiesu izpildītāju likuma 74. pants, to papildinot ar jaunu 2.² daļu, kurā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma fiksē faktus. Šobrīd minētās zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbības detalizētu realizēšanas kārtību neregulē neviens ārējs normatīvais akts. Ņemot vērā minēto, ar noteikumu projektu, ievērojot Tiesu izpildītāju likuma 74. panta 2.² daļā Ministru kabinetam ietverto deleģējumu, tiek noteikta kārtība, kādā ieinteresētā persona vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu fiksēt faktu, faktu fiksēšanas norises kārtība un priekšnosacījumi, kā arī kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina fiksējamā fakta atspoguļošanu aktā.

Noteikumu projekta I nodaļa "Vispārīgie jautājumi" (noteikumu projekta 1.-3. punkts) nosaka projekta mērķi atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 74. panta 2.² daļā Ministru kabinetam noteiktajam deleģējumam un definē, kas konkrētā noteikumu projekta ietvaros saprotams ar zvērināta tiesu izpildītāja veiktu fakta fiksēšanu. Faktu fiksēšana ir ar cilvēka maņu orgāniem uztveramu vai ar cilvēka maņu orgāniem uztveramu un ar speciāliem tehniskajiem līdzekļiem vai mērierīcēm nosakāmu konkrētu lietu, parādību, stāvokļu vai darbību formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par fakta fiksēšanu (turpmāk – akts). Tātad zvērināts tiesu izpildītājs ar saviem maņu orgāniem vai arī ar speciālu tehnisko līdzekļu vai mērierīču palīdzību fiksē faktu atsevišķā dokumentā – aktā. Zvērināta tiesu izpildītāja sagatavota akta par fakta fiksēšanu mērķis ir nodrošināt konkrēta fakta objektīvu un uzticamu atspoguļojumu kādā konkrētā laikā un situācijā.
Tāpat noteikumu projekts nosaka, kādu procesuālu darbību kopums veido zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību – faktu fiksēšana. Proti, zvērināta tiesu izpildītāja fakta fiksēšana ietver sagatavošanos fakta fiksēšanas veikšanai (kas tai skaitā, bet ne tikai ietver tādas darbības kā konkrētā fakta fiksēšanas procesa plānošana, fakta fiksēšanas veikšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu sagāde, speciālista vai tulka pieaicināšana (ja tas attiecināms), trešo personu informēšana par paredzamo fakta fiksēšanu (ja tas attiecināms) u.c. darbības), nokļūšanu no zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas līdz fakta fiksēšanas vietai un atpakaļ, kā arī pašu fakta fiksēšanas veikšanu un akta sagatavošanu. Tādējādi fakta fiksēšana sevī ietver ne vien fakta fiksēšanas veikšanu un tā atspoguļošanu aktā, bet arī informācijas apkopošanu, izvērtēšanu, dokumentu sagatavošanu un citas darbības, kas uzskatāmas par sagatavošanos fakta fiksēšanai.
Noteikumu projekta II nodaļa "Iesniegums par fakta fiksēšanu un fakta fiksēšana" (noteikumu projekta 4.-13. punkts) nosaka kārtību, kādā ieinteresētā persona vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu fiksēt kādu konkrētu faktu, tai skaitā prasību šādu lūgumu noformēt rakstveidā iesnieguma formā, vienlaikus nosakot informācijas apjomu, kas ietverams šādā ieinteresētās personas iesniegumā. Ar noteikumu projektu tiek vienlaikus paredzēts, ka ieinteresētā persona var vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja ar mutisku lūgumu par fakta fiksēšanu, taču šāda gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs šo lūgumu noformē rakstiski un lūdz iesniedzēju to parakstīt.
Atbilstoši noteikumu projektam iesniegumā par fakta fiksēšanu ieinteresētā persona iekļauj ziņas par sevi, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tā ir fiziska persona, vai attiecīgi nosaukumu, reģistrācijas numuru, kā arī pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja iesniegumu iesniedz juridiska persona. Tāpat iesniegumā nepieciešams norādīt kontaktadresi vai elektroniskā pasta adresi, vai iekļaut norādi, ka akts izsniedzams elektroniski, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Pieprasījums pēc faktu fiksēšanas saistīts ar mērķiem, kādiem fakta fiksēšana tiek veikta, proti, kādu konkrētu faktisko apstākļu aprakstīšana dokumentā, tādējādi iegūstot rakstveida pierādījumu, piemēram, izmantošanai tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā. Ievērojot minēto, par ieinteresēto personu iesniegumā tiek apstrādātas sekojošas personas datu kategorijas – vārds, uzvārds, personas kods. Norādāmās informācijas apjoms noteikts, lai viennozīmīgi varētu identificēt personu, kura lūgusi veikt fakta fiksēšanu un attiecīgi informāciju par to norādīt arī aktā. Apstrādājot personas datus mazākā apjomā, netiktu sasniegts mērķis - identificēt personu, līdz ar to uzskatāms, ka noteikumu projektā ietvertais apstrādājamo personas datu apjoms ir minimālākais iespējamais un tas ir samērīgs. Iesniegumā par ieinteresēto personu tiek apstrādāta kontaktadrese vai elektroniskā pasta adrese, atkarībā no tā, ko pats datu subjekts ir izvēlējies norādīt. Minētā datu apstrāde ir nepieciešama, lai varētu tiesu izpildītāja sagatavoto aktu izsniegt iesniedzējam vēlamā veidā.
Tāpat iesniegumā norādāms fiksējamais fakts, fakta fiksēšanas vieta un tā fiksēšanas mērķis. Lai akts rezultātā nodrošinātu konkrēta fakta objektīvu un uzticamu atspoguļojumu kādā konkrētā laikā un situācijā, uzņemoties veikt fakta fiksēšanu, zvērinātam tiesu izpildītājam jāgūst pārliecība par fiksējamo faktu un tā mērķiem. Zvērināta tiesu izpildītāja veikta fakta fiksēšana nedrīkst atbalstīt prettiesiskas darbības vai kalpot prettiesiskiem mērķiem, tādēļ mērķa noskaidrošana ir nozīmīga. Iesniegumā izklāstītajam fakta fiksēšanas mērķim ir jābūt skaidram un nepārprotamam. Ja fiksējamais fakts vai fiksēšanas mērķis no iesniegumā ietvertās informācijas nav saprotams vai nav pietiekami konkretizēts, kā arī, ja zvērinātam tiesu izpildītājam par fiksējamā fakta vai tā fiksēšanas mērķa tiesiskumu rodas pamatotas šaubas, zvērinātam tiesu izpildītājam pirms uzņemties konkrētā fakta fiksēšanu nepieciešams pieprasīt iesniedzējam papildu informāciju. Savukārt, ja arī iesniedzēja sniegtā papildu informācija nenovērš neskaidrību attiecībā uz fiksējamo faktu vai tā fiksēšanas mērķi vai, ja ieinteresētā persona zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā prasīto informāciju nesniedz vispār, zvērināts tiesu izpildītājs atsaka fakta fiksēšanu, atteikumu un tā iemeslus noformējot rakstveidā.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka nepieciešamības gadījumā fakta fiksēšanas laikā ieinteresētā persona var izteikt zvērinātam tiesu izpildītājam lūgumu fiksēt papildus kādu konkrētu lietu, parādību, stāvokli vai darbību, kas nav norādīta ieinteresētās personas sākotnējā iesniegumā. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs fiksē arī papildus norādītās lietas, parādības, stāvokli vai darbības, ja tas atbilst iesniegumā norādītajam fakta fiksēšanas mērķim.
Papildus atbilstoši noteikumu projektam iesniegumā par fakta fiksēšanu ietveramas ziņas par formu, kādā fiksētais fakts aktā jāatspoguļo – papīra vai digitālā formā (piemēram, kā audioierakstu vai videoierakstu), kā arī veidu, kādā izsniedzams sagatavotais akts, proti, papīra formā vai elektroniski. Vienlaikus atbilstoši ieinteresētās personas izvēlētajam akta izsniegšanas veidam iesniegumā norādama arī ieinteresētās personas kontaktadrese, ja akts izsniedzams, to nosūtot papīra formā pa pastu, elektroniskā pasta adrese, ja akts izsniedzams elektroniskā pasta sūtījumā vai arī informācija, ka akts izsniedzams elektroniski, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Šāda informācija iekļaujama iesniegumā, lai nodrošinātu akta izsniegšanu ieinteresētajai personai.
Vienlaikus, ja tas ieinteresētās personas ieskatā nepieciešams un faktiskie apstākļi to prasa, iesniegumā cita starp norāda ziņas par personu (fiziskai personai vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju, bet juridiskai personai – nosaukumu, un reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju), kura informējama par paredzamo fakta fiksēšanu (ja attiecināms). Piemēram, fakta fiksēšana var izpausties arī kā sapulces (tai skaitā kreditoru sapulces vai akcionāru sapulces) gaitas fiksēšana, ja to lūgusi persona, kurai ir tiesības šādā sapulcē piedalīties un šādā gadījumā varētu būt nepieciešams iepriekš informēt personu, kura ir konkrētās sapulces rīkotājs. Šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs par paredzamo fakta fiksēšanu informē arī citas ieinteresētās personas norādītās trešās personas, ja ieinteresētā persona attiecīgi segusi ar informēšanu saistītās izmaksas un informēšana rada faktiskas izmaksas. Atbilstoši noteikumu projektam par personu, kura informējama par paredzamo fakta fiksēšanu, norādāmās informācijas apjoms noteikts tāds, lai zvērināts tiesu izpildītājs varētu nekļūdīgi identificēt personu, kura ir informējama, un varētu to sasniegt.
Tāpat noteikumu projekts nosaka apstākļus, pie kuriem zvērināts tiesu izpildītājs atsaka veikt fakta fiksēšanu. Kā norādīts jau iepriekš zvērināts tiesu izpildītājs nefiksē faktu, ja iesniegumā norādītais fiksējamais fakts vai fiksēšanas mērķis nav skaidrs vai rodas pamatotas šaubas par tā tiesiskumu. Tāpat zvērināts tiesu izpildītājs var mutiski atteikt fakta fiksēšanu, ja, ierodoties iesniegumā norādītajā fakta fiksēšanas vietā, tiek konstatēts, ka fakta fiksēšanas apstākļi neatbilst iesniegumā norādītajiem, kas savukārt zvērinātam tiesu izpildītājam rada pamatotas šaubas par fiksējamā fakta vai fakta fiksēšanas mērķa tiesiskumu. Minētais saistāms ar nepieciešamību nepieļaut zvērināta tiesu izpildītāja amata dalību prettiesiskās darbībās. Papildus tam zvērināts tiesu izpildītājs atsaka fakta fiksēšanu, ja faktu objektīvi nav iespējams fiksēt, proti, ja ar cilvēka maņu orgānu uztverto vai ar cilvēka maņu orgānu uztverto un zvērinātam tiesu izpildītājam pieejamo speciālu tehnisko līdzekļu vai mērierīču rādījumiem nepietiek, lai fiksētu iesniegumā norādīto faktu.
Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka zvērinātam tiesu izpildītājam, fiksējot faktu, nav vairāk tiesību kā personai, kas lūgusi šī fakta fiksēšanu. Minētais nozīmē, ka zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību dot jebkādus rīkojumus trešajām personām, lai nodrošinātu fakta fiksēšanu (piemēram, rīkojumu uzlikt personām par pienākumu ielaist viņu fakta fiksēšanai tām piederošās telpās). Fakta fiksēšana iespējama tikai tur, kur ir tiesības atrasties jebkurai personai (publiskā vietā) vai kur tiesīga ieiet persona, kas lūgusi veikt fakta fiksēšanu. Aktam par zvērināta tiesu izpildītāja fiksētu faktu nav normatīvi nostiprināts īpašs statuss. Zvērināta tiesu izpildītāja aktā fiksēts fakts var kalpot kā viens no pierādījumiem kādu tiesiskajās attiecībās nozīmīgu faktu vai apstākļu noskaidrošanai vai izzināšanai. Aktā fiksētais fakts kā jebkuri citi pierādījumi (piemēram, saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. pantu, Administratīvā procesa likuma 154. pantu) lietā vērtējami to kopsakarā. Akta tālāka izmantošana ir atkarīga vienīgi no ieinteresētās personas, pēc kuras lūguma fakts fiksēts.
Atbilstoši noteikumu projektā paredzētajam zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības fakta fiksēšanas nodrošināšanai, ja fakta fiksēšanas veikšanai nepieciešams izmantot kādas speciālus tehniskus līdzekļus vai mērierīces, pieaicināt attiecīgu speciālistu, kurš pārvalda šādu tehnisku līdzekļu vai mērierīču izmantošanu (piemēram, tehnika filmēšanai vai fotogrāfiju uzņemšanai no gaisa un tml.). Taču arī šādā gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam personīgi jānovēro fiksējamais fakts un pašam pilnībā jāorganizē un jāvada fakta fiksēšanas process, tai skaitā dodot konkrētus norādījumus fakta fiksēšanā pieaicinātajam speciālistam. Tāpat zvērināts tiesu izpildītājs var fakta fiksēšanā pieaicināt tulku, ja zvērināts tiesu izpildītājs nepārvalda valodu, kādā runā fakta fiksēšanā iesaistītās personas un to izteikumu fiksēšana ir būtiska fiksējamā fakta pilnīgai atspoguļošanai.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs uzskata, ka iesniegumā norādīto mērķi, kura sasniegšanai iesniedzējs lūdz fiksēt faktu, var vienkāršāk, ātrāk vai kvalitatīvāk sasniegt ar citiem līdzekļiem, zvērināts tiesu izpildītājs par to informē iesniedzēju. Zvērināta tiesu izpildītāja veikta faktu fiksēšana nav analogs speciālista un eksperta atzinumam. Līdz ar to zvērināta tiesu izpildītāja pienākums pie noteiktiem apstākļiem ir norādīt personai, kas lūgusi fakta fiksēšanu, ka ar citiem līdzekļiem, piemēram, speciālista pieaicināšanu ekspertīzes izdarīšanai, persona varēs efektīvāk sasniegt to tiesisko mērķi, kura dēļ tā vērsusies pie zvērināta tiesu izpildītāja.
Noteikumu projekta III nodaļa "Akta sagatavošana" nosaka prasības akta par fakta fiksēšanu sagatavošanai un tā saturam. Atbilstoši noteikumu projektam zvērināts tiesu izpildītājs aktu var sagatavot fakta fiksēšanas vietā vai arī savā prakses vietā. Minētais saistīts gan ar apstākli, ka fakta fiksēšanas vieta var būt ārpus telpām, gan ar to, ka objektīvi fakta fiksēšanas vietā var nebūt pieejams tehniskais nodrošinājums akta sagatavošanai. 
Fiksējamo faktu (lietu, parādību, stāvokli vai darbību) zvērināts tiesu izpildītājs aktā formulē vārdos. Ieinteresētā persona var lūgt fiksēt faktu videoierakstā vai audioierakstā (noteikumu projekta 19. punkts), šādā gadījumā digitālā formā atspoguļots fakts netiek rakstveidā aprakstīts aktā. Ja ieinteresētā persona lūdz faktu fiksēt papīra formā, zvērināts tiesu izpildītājs fakta fiksēšanas procesā var izmantot arī dažādus tehniskos līdzekļus (piemēram, veikt audioierakstu, videoierakstu vai fotografēt), taču arī šādā gadījumā ar tehniskajiem līdzekļiem fiksētais fakts aktā aprakstāms vārdiem. Izņēmuma gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs var neatspoguļot rakstveidā to, kas redzams aktam pievienotajos ekrāndrukāšanas vai foto attēlos, aktam pievienojot ekrāna attēla izdrukas vai foto attēlus. Šāds izņēmums attiecināms uz gadījumiem, kad apraksts vārdos var neaptvert visu to informāciju, kuru atspoguļo izdruka vai fotogrāfija un kas var būt būtiska fakta fiksēšanas mērķa sasniegšanai (piemēram, fiksējams fakts par ilgstošu saraksti e-pastā vai telefonā). 
Zvērināts tiesu izpildītājs fiksējamo faktu aktā atspoguļo papīra formā vai digitālā formā atbilstoši iesniegumā izteiktajam lūgumam. Ja iesniegumā norādīto fakta atspoguļošanas formu nav iespējams ievērot, zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības izvēlēties konkrētā fakta atspoguļošanai vispiemērotāko formu, piemēram, fiksējot sapulces gaitu audioieraksta veidā, audioieraksta failu tā apmēra dēļ var nebūt iespējams elektroniski parakstīt vai pievienot rakstveida aktam kā pielikumu. Šādos gadījumos zvērināts tiesu izpildītājs aktā var norādīt, ka aktam tiek pievienots fails, norādot faila nosaukumu, faktisko lielumu (gigabaitos)).
Attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja sagatavotu aktu attiecināmas visas Tiesu izpildītāju likuma 155. pantā ietvertās vispārējās prasības akta noformēšanai un tajā ietveramajiem rekvizītiem. Papildus, ņemot vērā amata darbības – fakta fiksēšana – specifiku atbilstoši noteikumu projektā paredzētajam aktā ietver ziņas par iesniedzēju, kuras iesniedzējs par sevi norādījis iesniegumā par fakta fiksēšanu, fakta fiksēšanas vietu, iesniegumā izteikto lūgumu un fakta fiksēšanas mērķi, kā arī papildu apstākļus, uz kuru fiksēšanas nepieciešamību iesniedzējs norādījis fakta fiksēšanas brīdī, ja šāds lūgums izteikts, fakta fiksēšanas veikšanas sākuma un beigu laiku, ziņas par tulka vai speciālistu, kurš piedalījies fakta fiksēšanā (vārdu, uzvārdu un ja tāda ir – arī prakses vietu), kā arī fakta fiksēšanā izmantotos tehniskos palīglīdzekļus vai mērierīces.
Atspoguļojot aktā informāciju par fiksēto faktu, tiesu izpildītājs vārdiski detalizēti apraksta paša redzēto vai ar citiem maņu orgāniem uztvertās lietas, darbības vai situācijas. Fiksējamā lieta, darbība vai situācija var tikt ierakstīta vai fotografēta, izmatojot foto, video, audio vai citus tehniskos līdzekļus. Atspoguļojot fiksēto faktu aktā, zvērināts tiesu izpildītājs par fakta fiksēšanas laikā ar maņu orgāniem vai mērierīcēm uztvertajām lietām, parādībām vai darbībām neizdara slēdzienus, pieļāvumus vai secinājumus. Akta par fakta fiksēšanu būtība ir atspoguļot fiksēto, bet secinājumu izdarīšana, pamatojoties uz atspoguļoto, ir tā subjekta, piemēram, tiesas, kompetence, kas, pamatojoties uz iesniegto aktu, pieņems lēmumu strīdus lietā.
Ja iesniedzējs lūdzis fiksējamo faktu atspoguļot digitālā formā, zvērināts tiesu izpildītājs fiksē faktu audioierakstā vai videoierakstā. Digitālā formā atspoguļots fakts netiek rakstveidā aprakstīts aktā, bet attiecīgais audioieraksts vai videoieraksts tiek saglabāts datu nesējā vai elektroniskā vidē, parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ja tehniski tas iespējams, un pievienots aktam kā akta pielikums. Tāpat, ja fiksējamo faktu, kas tiek atspoguļots aktā rakstveida formā, zvērināts tiesu izpildītājs fakta fiksēšanas laikā ierakstījis audioierakstā vai videoierakstā vai veicis fotouzņēmumus, veiktos videoierakstus, audioierakstus vai foto uzņēmumus zvērināts tiesu izpildītājs pievieno aktam kā tā pielikumus.
Aktu saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 155. panta pirmo daļu sastāda valsts valodā. Ja zvērināts tiesu izpildītājs fiksē faktu, kura ietvaros sarunā vai rakstveidā lietota svešvaloda, kuru zvērināts tiesu izpildītājs pārzina, aktā var norādīt, ka personas runā kādā konkrētā svešvalodā, bet personu teikto atstāstījuma formā aktā atspoguļot latviešu valodā vai citēt personu teikto, pārtulkojot to latviešu valodā un vienlaikus iekavās norādot personu teikto oriģinālvalodā. Ja zvērināts tiesu izpildītājs fiksē norisi, kurā iesaistītās personas runā svešvalodā un kurā piedalās tulks, zvērināts tiesu izpildītājs aktā norāda, ka personas runā svešvalodā, ja iespējams, identificējot kādā valodā, bet fiksē to, ko saka tulks. Turklāt no akta satura nepārprotami jābūt saprotamam, ka pierakstīto teicis tulks, nevis svešvalodā runājošās personas. Ja zvērināts tiesu izpildītājs nepārzina valodu, kurā runā fiksējamajā norisē iesaistītās personas, un tulks norisē nepiedalās, šādu faktu iespējams fiksēt tikai digitālā formā, proti, veicot audio vai video ierakstu un neatspoguļojot ierakstā dzirdamo vai redzamo rakstveidā aktā.
Zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas vai iesniedzēja lūguma var izlabot aktā pārrakstīšanās kļūdas, ja tiek konstatēta tāda nepieciešamība. Par kļūdas labojumu zvērināts tiesu izpildītājs pieņem atsevišķu lēmumu, par kuru paziņo arī iesniedzējam. Veikt labojumus, kas maina akta saturu, vai akta papildinājumus nav atļauts.
Noteikumu projekta IV nodaļa "Akta glabāšana un izsniegšana" nosaka vispārējas prasības attiecībā uz akta par fakta fiksēšanu glabāšanu un izsniegšanu personai, pēc kuras lūguma fakta fiksēšana veikta. Zvērināts tiesu izpildītājs iesniegumu par fakta fiksēšanu un tā pielikumus, akta oriģinālu un tā pielikumus glabā zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā. Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 155.¹ pantu zvērinātu tiesu izpildītāju lietu glabāšanas termiņus nosaka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Atbilstoši Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2019. gada 6. septembra sēdē apstiprināto metodisko noteikumu "Metodiskie noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību" 21.9. apakšpunktam lietas par faktu fiksēšanu (iesniegums, akts, rēķins u.c.) zvērināts tiesu izpildītājs glabā 5 gadus.
Iesniedzējam aktu izsniedz iesniegumā norādītajā veidā. Ja tehniski to nav iespējams nodrošināt, zvērināts tiesu izpildītājs aktu izsniedz tādā veidā, kādā tas iespējams. Ja akts sagatavots papīra formā, zvērināts tiesu izpildītājs izsniedz iesniedzējam apliecinātu akta norakstu vai kopiju. Ja akts sagatavots elektroniska dokumenta formā, aktu iesniedzējam nosūta uz tā norādīto elektronisko pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi.
Tiesu izpildītāju likuma 52. panta pirmā daļa stingri noteic, ka zvērināts tiesu izpildītājs, viņa palīgs un darbinieki nedrīkst izpaust trešajai personai ziņas par sastādītajiem aktiem un veiktajām amata darbībām, kā arī ziņas, kas iegūtas, veicot zvērināta tiesu izpildītāja profesionālo darbību. Šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu. Tiesu izpildītāju likuma 52. panta otrā daļa izsmeļoši noteic, kādos gadījumos un kādām personām zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs sniegt ziņas par veiktajām amata darbībām un sagatavotajiem aktiem. Tādējādi, izņemot Tiesu izpildītāju likuma 52. panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, zvērināts tiesu izpildītājs vai viņa palīgi un darbinieki nav tiesīgi sniegt trešajām personām ziņas, kas iegūtas amata darbību ietvaros, tai skaitā, fiksējot faktus.
Noteikumu projekta V nodaļa "Ar fakta fiksēšanu saistīto izdevumu un zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības segšana" nostiprina vispārējas prasības attiecībā uz amata darbības – fakta fiksēšana – apmaksu. Zvērināts tiesu izpildītājs, saņemot iesniegumu, informē iesniedzēju par pienākumu segt amata atlīdzību par fakta fiksēšanu un fakta fiksēšanas veikšanai nepieciešamos izdevumus normatīvos aktos noteiktā apmērā neatkarīgi no fakta fiksēšanas rezultāta. Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74. panta trešo daļu izdevumos, kas saistīti ar fakta fiksēšanas veikšanu, ietilpst zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā un amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi. Amata darbības veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem, proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 9 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem". Savukārt atlīdzība tiek noteikta atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāju taksei par attiecīgo procesuālo darbību, kuras apmērs noteikts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm". Minētos izdevumus sedz persona, kura lūgusi veikt fakta fiksēšanu.
Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 141.¹ panta otrajai daļai amata atlīdzība par fakta fiksēšanu un fakta fiksēšanas veikšanai nepieciešamie izdevumi iemaksājami zvērināta tiesu izpildītāja saimnieciskās darbības kontā. Ja iesniedzējs atsakās segt amata atlīdzību un nepieciešamos izdevumus, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs atteikties no iesnieguma pieņemšanas izpildei, sagatavojot par to rakstveida atteikumu. Savukārt, ja akts jau ir sagatavots un iesniedzējs atsakās iemaksāt amata atlīdzību un līdzekļus fakta fiksēšanas veikšanai, zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniedzējam neizsniegt sagatavoto aktu. Vienlaikus norādāms, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 540. panta 6. punktā noteikto šādā gadījumā zvērināts tiesu izpildītājs sagatavoto rēķinu tiesīgs nodot piespiedu izpildei.
Atbilstoši noteikumu projektā paredzētajam noteikumu projekts stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.