23-TA-105: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saeima 2022.gada 22.septembrī pieņēma likumu ”Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”” (stājās spēkā 2022.gada 17.oktobrī), kas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumus papildināja ar jaunu 8.punktu, kas noteic, ka ”Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2023.gada 1.martam katrai pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžeta finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei, plāna projektā papildus iekļaujamo informāciju atbilstoši ietvaram, ko nosaka Ministru kabinets šā likuma 15.panta otrajā daļā”.
Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” (23-TA-60) un pieņemts lēmums par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2023. – 2025. gadam. Prioritārais pasākums, kas paredz vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībai, netika atbalstīts.
Likumprojekts "Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" iesniedzams Saeimā valsts budžeta 2023.gadam un budžeta ietvara 2023.- 2025. gadam likumprojektu paketē.
Likumprojekts "Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" sagatavots pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” (23-TA-60) 29. punkts) doto uzdevumu.
Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” (23-TA-60) un pieņemts lēmums par atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2023. – 2025. gadam. Prioritārais pasākums, kas paredz vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībai, netika atbalstīts.
Likumprojekts "Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" iesniedzams Saeimā valsts budžeta 2023.gadam un budžeta ietvara 2023.- 2025. gadam likumprojektu paketē.
Likumprojekts "Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" sagatavots pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” (23-TA-60) 29. punkts) doto uzdevumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir izslēgt Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Aizsardzības ministrija, pildot uzdevumu, kas izrietēja no Ministru kabineta 21.09.2021. sēdes protokollēmuma (prot. Nr.62, 10. §, 2.punkts) – Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju izstrādāt un aizsardzības ministram ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumos Nr. 658 "Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju", pilnveidojot nodaļu "III. Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna struktūra un tajā iekļaujamā informācija" attiecībā uz rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā – sagatavoja attiecīgu Ministru kabineta noteikumu projektu ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr.658 ”Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”” (21-TA-1017).
Minētā projekta saskaņošanas gaitā tika saņemti iebildumi no Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības par to, ka projekta piedāvāta redakcija neatbilst Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma deleģējumam, proti – sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānam jāaptver katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā, un jautājumus par iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi.
Ņemot vērā minēto tika sagatavoti attiecīgi grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paplašina tvērumu pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļaujamajai informācijai, kā arī iekļauts pārejas noteikums par vienreizēju dotāciju pašvaldībām sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei. Priekšlikumu par dotāciju pašvaldībām iniciēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, norādot, ka likums ”Par pašvaldībām” 7. panta trešajā daļā nosaka – nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15.pantā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti, savukārt pašvaldību plānu izstrāde līdz 2016. gadam nav bijusi pašvaldību funkcija. Likumprojektu ”Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” Aizsardzības ministrija iesniedza (22.03.2022. vēstule Nr. MV-N/574) Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Likums ”Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (pieņemts 2022. gada 22.septembrī, stājās spēkā 2022. gada 17.oktobrī) noteica arī, ka Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11.panta ceturtās daļas 3.punkts tiek izteikts šādā redakcijā:
- tiek izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai katrā pašvaldības domē sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekts.
Pirms tam attiecīgā punkta redakcija bija:
- tiek izstrādāts un katras pašvaldības domei apstiprināšanai iesniegts sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekts, kas aptver šā likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētās katastrofas un šā panta pirmās daļas 5.punktā minētos uzdevumus.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētās katastrofas ir – katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā, savukārt 11.panta pirmās daļas 5.punktā minētie uzdevumi ir nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi.
Tātad, atbilstoši grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paplašināts tvērums pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānos iekļaujamajiem apdraudējumiem (piemēram, pašvaldības teritoriju skaroši plūdi, mežu ugunsgrēki u.c.) un attiecīgajiem pasākumiem to pārvarēšanai.
Jāatzīmē arī, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus – Ministru kabineta 2022.gada 8.novembra noteikumi Nr.689 ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr. 658 ”Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju””, kas noteic, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plāni jāpapildina ar sadaļu par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, tādējādi sekmējot vienotu izpratnes veidošanos par pašvaldību līmenī noteikto kompetenci un rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā.
Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums (22-UZ-952) izstrādāt tiesību akta projektu atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktam “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2023.gada 1.martam katrai pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžeta finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei, ņemot vērā plāna projektā papildus iekļaujamo informāciju atbilstoši ietvaram, ko nosaka Ministru kabinets šā likuma 15.panta otrajā daļā”, līdzatbildīgās institūcijas – Aizsardzības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 18.marta rīkojumu Nr.169 ”Par likumprojekta ”Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” un likumprojekta ”Par valsts budžetu 2023.gadam” sagatavošanas grafiku” un Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojumu Nr.964 ”Par likumprojekta ”Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas grafiku” sagatavoja un iesniedza prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu finansējumu vienreizējas dotācijas izmaksai pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi.
Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” (23-TA-60).
Saskaņā ar protokollēmuma 2. punktu, “pamatojoties uz Valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām, atbalstīt informatīvā ziņojuma 1., 2., 3., 4. pielikumā ietvertos prioritāros pasākumus 2023.–2025. gadam, tai skaitā priekšlikumus resursu pārdalei”. Prioritārais pasākums, kas paredz vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, netika atbalstīts.
Saskaņā ar protokollēmuma 29. punktu dots uzdevums ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā neatbalstītos papildu pieprasījumus, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, nevirzīt tālāk sagatavotos likumprojektus, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt to īstenošanu esošā finansējuma ietvaros.
Minētā projekta saskaņošanas gaitā tika saņemti iebildumi no Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības par to, ka projekta piedāvāta redakcija neatbilst Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma deleģējumam, proti – sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānam jāaptver katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā, un jautājumus par iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi.
Ņemot vērā minēto tika sagatavoti attiecīgi grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paplašina tvērumu pašvaldības sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļaujamajai informācijai, kā arī iekļauts pārejas noteikums par vienreizēju dotāciju pašvaldībām sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei. Priekšlikumu par dotāciju pašvaldībām iniciēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, norādot, ka likums ”Par pašvaldībām” 7. panta trešajā daļā nosaka – nododot pašvaldībām jaunas šā likuma 15.pantā paredzētās autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti, savukārt pašvaldību plānu izstrāde līdz 2016. gadam nav bijusi pašvaldību funkcija. Likumprojektu ”Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” Aizsardzības ministrija iesniedza (22.03.2022. vēstule Nr. MV-N/574) Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.
Likums ”Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” (pieņemts 2022. gada 22.septembrī, stājās spēkā 2022. gada 17.oktobrī) noteica arī, ka Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 11.panta ceturtās daļas 3.punkts tiek izteikts šādā redakcijā:
- tiek izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai katrā pašvaldības domē sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekts.
Pirms tam attiecīgā punkta redakcija bija:
- tiek izstrādāts un katras pašvaldības domei apstiprināšanai iesniegts sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekts, kas aptver šā likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētās katastrofas un šā panta pirmās daļas 5.punktā minētos uzdevumus.
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētās katastrofas ir – katastrofas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kuras saistītas ar ēku un būvju sabrukšanu, avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu vai kanalizācijas sistēmā, savukārt 11.panta pirmās daļas 5.punktā minētie uzdevumi ir nodrošināt iedzīvotāju evakuāciju no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, kā arī šo iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu un sociālo aprūpi.
Tātad, atbilstoši grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā paplašināts tvērums pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānos iekļaujamajiem apdraudējumiem (piemēram, pašvaldības teritoriju skaroši plūdi, mežu ugunsgrēki u.c.) un attiecīgajiem pasākumiem to pārvarēšanai.
Jāatzīmē arī, ka Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus – Ministru kabineta 2022.gada 8.novembra noteikumi Nr.689 ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr. 658 ”Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju””, kas noteic, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plāni jāpapildina ar sadaļu par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, tādējādi sekmējot vienotu izpratnes veidošanos par pašvaldību līmenī noteikto kompetenci un rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā.
Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums (22-UZ-952) izstrādāt tiesību akta projektu atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktam “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2023.gada 1.martam katrai pašvaldībai, kura nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžeta finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei, ņemot vērā plāna projektā papildus iekļaujamo informāciju atbilstoši ietvaram, ko nosaka Ministru kabinets šā likuma 15.panta otrajā daļā”, līdzatbildīgās institūcijas – Aizsardzības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 18.marta rīkojumu Nr.169 ”Par likumprojekta ”Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” un likumprojekta ”Par valsts budžetu 2023.gadam” sagatavošanas grafiku” un Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojumu Nr.964 ”Par likumprojekta ”Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas grafiku” sagatavoja un iesniedza prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu finansējumu vienreizējas dotācijas izmaksai pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi.
Ministru kabineta 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr.2 1.§) tika izskatīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”” (23-TA-60).
Saskaņā ar protokollēmuma 2. punktu, “pamatojoties uz Valdību veidojošo partiju pārstāvju diskusiju rezultātā panāktajām vienošanām, atbalstīt informatīvā ziņojuma 1., 2., 3., 4. pielikumā ietvertos prioritāros pasākumus 2023.–2025. gadam, tai skaitā priekšlikumus resursu pārdalei”. Prioritārais pasākums, kas paredz vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, netika atbalstīts.
Saskaņā ar protokollēmuma 29. punktu dots uzdevums ministrijām, ņemot vērā Ministru kabinetā neatbalstītos papildu pieprasījumus, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, nevirzīt tālāk sagatavotos likumprojektus, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt to īstenošanu esošā finansējuma ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Iekšlietu ministrijas sagatavotais un iesniegtais prioritārā pasākuma pieteikums par papildu finansējumu vienreizējas dotācijas izmaksai pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi netika atbalstīts (Ministru kabineta 2023. gada 13.janvāra sēdes prot. Nr.2 1.§ “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”), līdz ar to no valsts budžeta līdzekļiem netiks piešķirts nepieciešamais papildu finansējums minētās vienreizējas dotācijas izmaksai pašvaldībām.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, likumprojekts ”Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” paredz izslēgt Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 8.punktu. Pašvaldībām attiecīgais finansējums, ja tāds būs nepieciešams, sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei būs jānodrošina pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros.
Ministru kabineta 2022.gada 8.novembra noteikumi Nr.689 ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr.658 ”Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”” noteic, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna sadaļu par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļauj līdz 2024.gada 1.janvārim. Minētajos noteikumos iekļauts pielikums ”Plānošanas vadlīnijas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna pasākumiem militāra iebrukuma vai kara gadījumā”, kā arī anotācijā norādīts, ka katrā pašvaldības civilās aizsardzības komisijā ir deleģēta Nacionālo bruņoto spēku amatpersona, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldībām civilā aizsardzības plāna sadaļas par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā sagatavošanā un pasākumu plānošanā, tajā skaitā sniedzot nepieciešamo informāciju un ekspertīzi, līdz ar to atvieglojot pašvaldībām civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi.
Ministru kabineta 2022.gada 8.novembra noteikumi Nr.689 ”Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr.658 ”Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”” noteic, ka sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna sadaļu par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļauj līdz 2024.gada 1.janvārim. Minētajos noteikumos iekļauts pielikums ”Plānošanas vadlīnijas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna pasākumiem militāra iebrukuma vai kara gadījumā”, kā arī anotācijā norādīts, ka katrā pašvaldības civilās aizsardzības komisijā ir deleģēta Nacionālo bruņoto spēku amatpersona, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldībām civilā aizsardzības plāna sadaļas par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā sagatavošanā un pasākumu plānošanā, tajā skaitā sniedzot nepieciešamo informāciju un ekspertīzi, līdz ar to atvieglojot pašvaldībām civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Pašvaldības
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, no valsts budžeta finanšu līdzekļiem netiks piešķirta vienreizēja dotācija sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei, attiecīgais finansējums sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei būs jānodrošina pašvaldību budžeta līdzekļu ietvaros.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
684 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
684 000
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-684 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-684 000
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
684 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Indikatīvs, uz pieņēmumiem balstīts nepieciešamā finansējuma aprēķins:
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” 46.4. apakšpunktu 8.amatu saimē “Darba, ugunsdrošības un civilā aizsardzība”, IV līmenī, 9.mēnešalgu grupā, klasificēts amats (piemēram, ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris), kas vada darba aizsardzības, ugunsdrošības un (vai) civilās aizsardzības funkciju ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā vai nodrošina centralizētu darba aizsardzības, ugunsdrošības un (vai) civilās aizsardzības funkciju vairākās institūcijās vai vada civilās aizsardzības pasākumu koordinēšanu pašvaldībā vai civilās aizsardzības sadarbības teritorijā, kā arī izstrādā iekšējos normatīvos aktus darba drošības, ugunsdrošības vai civilās aizsardzības jomā.
Ņemot vērā 9.mēnešalgu grupas skalu (mēnešalgu intervāli: minimums 1157 euro, viduspunkts 1653 euro, maksimums 2067 euro), aprēķina pamatā izmantots mēnešalgu intervāla viduspunkts – 1653 euro.
Aprēķins, nosakot stundas algas likmi (ieskaitot darba devēja VSAOI): 1653 euro + 23,59% (darba devēja VSAOI) / 167 (vidējais darba stundu skaits mēnesī (2023.gadā)) = 12,23 euro (stundas algas likme)
Prognozētais cilvēkstundu skaits: 1300 cilvēkstundas.
Finansējuma apjoms vienai pašvaldībai: 12,23 euro x 1300 (cilvēkstundas) = 15 900 euro.
Kopējais nepieciešamais finansējums: 15 900 x 43 (pašvaldības) = 684 000 euro.
Izdevumi sedzami no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” 46.4. apakšpunktu 8.amatu saimē “Darba, ugunsdrošības un civilā aizsardzība”, IV līmenī, 9.mēnešalgu grupā, klasificēts amats (piemēram, ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris), kas vada darba aizsardzības, ugunsdrošības un (vai) civilās aizsardzības funkciju ļoti lielā vai īpaši lielā institūcijā vai nodrošina centralizētu darba aizsardzības, ugunsdrošības un (vai) civilās aizsardzības funkciju vairākās institūcijās vai vada civilās aizsardzības pasākumu koordinēšanu pašvaldībā vai civilās aizsardzības sadarbības teritorijā, kā arī izstrādā iekšējos normatīvos aktus darba drošības, ugunsdrošības vai civilās aizsardzības jomā.
Ņemot vērā 9.mēnešalgu grupas skalu (mēnešalgu intervāli: minimums 1157 euro, viduspunkts 1653 euro, maksimums 2067 euro), aprēķina pamatā izmantots mēnešalgu intervāla viduspunkts – 1653 euro.
Aprēķins, nosakot stundas algas likmi (ieskaitot darba devēja VSAOI): 1653 euro + 23,59% (darba devēja VSAOI) / 167 (vidējais darba stundu skaits mēnesī (2023.gadā)) = 12,23 euro (stundas algas likme)
Prognozētais cilvēkstundu skaits: 1300 cilvēkstundas.
Finansējuma apjoms vienai pašvaldībai: 12,23 euro x 1300 (cilvēkstundas) = 15 900 euro.
Kopējais nepieciešamais finansējums: 15 900 x 43 (pašvaldības) = 684 000 euro.
Izdevumi sedzami no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas netiek plānotas.
Cita informācija
Iekšlietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 18.marta rīkojumu Nr.169 ”Par likumprojekta ”Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” un likumprojekta ”Par valsts budžetu 2023.gadam” sagatavošanas grafiku” un Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojumu Nr.964 ”Par likumprojekta ”Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” sagatavošanas grafiku” sagatavoja un iesniedza attiecīgu prioritārā pasākuma pieteikumu (684 000 euro apmērā). Attiecīgais prioritārā pasākuma pieteikums netika atbalstīts, līdz ar to no valsts budžeta līdzekļiem netiks piešķirts nepieciešamais papildu finansējums vienreizējas dotācijas izmaksai pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi (Ministru kabineta 2023. gada 13.janvāra sēdes prot. Nr.2 1.§ “Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam”). Ņemot vērā minēto, likumprojekts ”Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā” paredz izslēgt pārejas noteikumu 8.punktu. Pašvaldībām, kuras nodrošina sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādi, attiecīgais finansējums sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna projekta izstrādei būs jānodrošina tām apstiprinātā budžeta ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi