21-TA-761: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 543 "Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ar likumu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" (likums trešajā lasījumā pieņemts 2021. gada 14. oktobrī) cita starp precizēts Tiesu izpildītāju likuma 74. panta 2.1 daļā Ministru kabinetam dotais deleģējums, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs sastāda mantojuma inventāra sarakstu arī pēc mantojuma aizgādņa lūguma.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek precizēti Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 543 "Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība", lai izpildītu Tiesu izpildītāju likuma 74. panta 2.1 daļā ietverto deleģējumu (2021. gada 14. oktobra likuma redakcijā) un tajos ietverto tiesisko regulējumu skaidri attiecinātu arī uz gadījumiem, kad sastādāms mantojuma inventāra saraksts pēc mantojuma aizgādņa lūguma.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Atbilstoši likumam "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" (likums trešajā lasījumā pieņemts 2021. gada 14. oktobrī) grozījumi Tiesu izpildītāju likuma 74. panta 2.1 daļā par mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu pēc mantojuma aizgādņa lūguma stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 74. panta 2.1 daļā Ministru kabinetam ietvertajam deleģējumam (likuma redakcija, kas bija spēkā līdz 2021. gada 14. oktobrim) Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 543 "Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 543) tieši nosaka kārtību zvērināta tiesu izpildītāja rīcībai gadījumos, kad zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, sastāda mantojuma inventāra sarakstu.
Saskaņā ar Notariāta likuma 284. un 318. pantu zvērināts notārs, kurš kārto mantojuma lietu, mantojuma apliecībā norāda mantojamās mantas sastāvu. Saskaņā ar Civillikuma 382. pantu mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Atbilstoši Notariāta likuma 281. un 312. pantam mantinieki, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, pievieno mantojamās mantas sarakstu ar novērtējumu. Zvērināts notārs mantojuma lietas procesā likumā noteiktajos gadījumos pārbauda ierakstus valsts informācijas sistēmās.
Ievērojot minēto, mantiniekiem mantojuma lietas ietvaros jānorāda zvērinātam notāram informācija par tādu mantu, kas piederējusi mantojuma atstājējam, bet ko zvērināts notārs nevar pārbaudīt publiskajos reģistros un citās informācijas sistēmās. Proti, par mantojuma atstājējam piederējušo kustamo nereģistrējamo mantu un tās eksistenci dabā zvērinātu notāru informē mantinieki. Izņēmums ir gadījumos, kad mantinieki izlieto inventāra tiesību, inventāra sarakstu (mantas sarakstu) saskaņā ar Civillikuma 709. pantu sastāda zvērināts tiesu izpildītājs vai bāriņtiesas, kas, uzskaitot to, vienlaikus pārliecinās par mantas esību dabā. Tāpat saskaņā ar Civillikuma 665. panta pirmo daļu aizgādnim, uzņemoties savus pienākumus, tūliņ jāsastāda mantojuma saraksts un jālūdz notārs, lai uzaicina mantiniekus. Aizgādnis var lūgt arī tiesu izpildītājam vai bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likumu, sastādīt mantojuma sarakstu.
Saskaņā ar Notariāta likuma 284. un 318. pantu zvērināts notārs, kurš kārto mantojuma lietu, mantojuma apliecībā norāda mantojamās mantas sastāvu. Saskaņā ar Civillikuma 382. pantu mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Atbilstoši Notariāta likuma 281. un 312. pantam mantinieki, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, pievieno mantojamās mantas sarakstu ar novērtējumu. Zvērināts notārs mantojuma lietas procesā likumā noteiktajos gadījumos pārbauda ierakstus valsts informācijas sistēmās.
Ievērojot minēto, mantiniekiem mantojuma lietas ietvaros jānorāda zvērinātam notāram informācija par tādu mantu, kas piederējusi mantojuma atstājējam, bet ko zvērināts notārs nevar pārbaudīt publiskajos reģistros un citās informācijas sistēmās. Proti, par mantojuma atstājējam piederējušo kustamo nereģistrējamo mantu un tās eksistenci dabā zvērinātu notāru informē mantinieki. Izņēmums ir gadījumos, kad mantinieki izlieto inventāra tiesību, inventāra sarakstu (mantas sarakstu) saskaņā ar Civillikuma 709. pantu sastāda zvērināts tiesu izpildītājs vai bāriņtiesas, kas, uzskaitot to, vienlaikus pārliecinās par mantas esību dabā. Tāpat saskaņā ar Civillikuma 665. panta pirmo daļu aizgādnim, uzņemoties savus pienākumus, tūliņ jāsastāda mantojuma saraksts un jālūdz notārs, lai uzaicina mantiniekus. Aizgādnis var lūgt arī tiesu izpildītājam vai bāriņtiesai, ievērojot Bāriņtiesu likumu, sastādīt mantojuma sarakstu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepārprotami skaidra tiesiskā regulējuma nodrošināšanai Ministru kabinetam Tiesu izpildītāju likuma 74. panta 2.1 daļā dotais deleģējums ar 2021. gada 14. oktobra likumu "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" precizēts, to nepārprotami attiecinot arī uz gadījumiem, kad sastādāms mantojuma saraksts pēc mantojuma aizgādņa lūguma.
Risinājuma apraksts
Attiecīgi noteikumos Nr. 543 veicami atsevišķi grozījumi, lai tajos ietverto regulējumu saskaņotu ar Tiesu izpildītāju likuma 74. panta 2.1 daļā ietverto deleģējumu 2021. gada 14. oktobra likuma redakcijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz pilngadīgām personām, kuras uzņemoties mantojuma aizgādņa pienākumus, izvēlēsies iespēju mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu lūgt zvērinātam tiesu izpildītājam. Sabiedrības grupas kopējo skaitlisko apmēru vai to piederību kādai konkrētai sociālai grupai objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams noteikt.
Ar noteikumu projektu netiek mainīta līdzšinējā kārtība mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas lietas uzsākšanai pie zvērināta tiesu izpildītāja, vienīgi noteikumos Nr. 543 ietvertais tiesiskais regulējums nepārprotami attiecināts arī uz gadījumiem, kad sastādāms mantojuma inventāra saraksts pēc mantojuma aizgādņa lūguma. Līdz ar to arī personām, kuras, uzņemoties mantojuma aizgādņa pienākumus, izvēlēsies iespēju mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu lūgt zvērinātam tiesu izpildītājam, netiek noteikts papildu administratīvais slogs.
Vienlaikus mantojuma aizgādnim, kurš vēlēsies mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu lūgt veikt zvērinātam tiesu izpildītājam, būs pienākums zvērinātam tiesu izpildītājam segt izdevumus, kas saistīti ar mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu. Izmaksas veido:
- zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā (apmērs noteikts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" 8.3. apakšpunktā);
- zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi (saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74. panta trešo daļu tiek noteikti atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 9 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem").
Ar noteikumu projektu netiek mainīta līdzšinējā kārtība mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas lietas uzsākšanai pie zvērināta tiesu izpildītāja, vienīgi noteikumos Nr. 543 ietvertais tiesiskais regulējums nepārprotami attiecināts arī uz gadījumiem, kad sastādāms mantojuma inventāra saraksts pēc mantojuma aizgādņa lūguma. Līdz ar to arī personām, kuras, uzņemoties mantojuma aizgādņa pienākumus, izvēlēsies iespēju mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu lūgt zvērinātam tiesu izpildītājam, netiek noteikts papildu administratīvais slogs.
Vienlaikus mantojuma aizgādnim, kurš vēlēsies mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu lūgt veikt zvērinātam tiesu izpildītājam, būs pienākums zvērinātam tiesu izpildītājam segt izdevumus, kas saistīti ar mantojuma inventāra saraksta sastādīšanu. Izmaksas veido:
- zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība takses apmērā (apmērs noteikts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" 8.3. apakšpunktā);
- zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi (saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74. panta trešo daļu tiek noteikti atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 9 "Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem").
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomeCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Par noteikumu projektu informēta sabiedrība, informāciju 2021.gada 8.novembrī publicējot Ministru kabineta tīmekļvietnē, sadaļā "Tiesību aktu projekti". Sabiedrības pārstāvjiem tika dota iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokli par noteikumu projektu līdz 2021.gada 19.novembrim.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalības process vēl nav noslēdzies.
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības process vēl nav noslēdzies.
6.4. Cita informācija
Noteikumu projekts izstrādāts, konsultējoties ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, ņemot vērā apstākli, ka minētā padome ir Latvijā praktizējošo zvērinātu tiesu izpildītāju pārstāvības institūcija. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome noteikumu projektu saskaņojusi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpildes nodrošināšanai jaunas institūcijas nav veidojamas. Noteikumu projekta izpildi atbilstoši ārējos normatīvajos aktos nostiprinātajai kompetencei nodrošinās zvērināti tiesu izpildītāji.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi