Anotācija (ex-ante)

21-TA-915: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Veicot papildus gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi kopā papildus nepieciešami 1 045 916 euro, tai skaitā:
1.1. 381 795 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas 1.slimnīca”;
1.2. 376 625 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2.slimnīca”;
1.3. 49 075 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes slimnīca”;
1.4. 175 421 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jelgavas pilsētas slimnīca”;
1.5. 63 000 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izstrādāts, pamatojoties uz:
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu.
Informatīvo ziņojumu “Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei” (2021.gada 20.oktobra protokols Nr.71 4.§).
Informatīvo ziņojumu “Par gultu izvēršanu Covid-19 pacientiem” (2021.gada 26.oktobra protokols Nr.72 60.§).


Informatīvais ziņojums “Par paveikto veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai un priekšlikumiem neizlietotā finansējuma apguvei” (turpmāk – Ziņojums Nr.1) un informatīvais ziņojums “Par gultu izvēršanu Covid-19 pacientiem” (turpmāk – Ziņojums Nr.2) tika izstrādāts pēc Veselības ministrijas iniciatīvas.

Pasaules Veselības organizācija 2020.gadā pasludināja Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Veselības ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm un nozares ekspertiem jau 2020. gada vasarā, ņemot vērā Latvijas ekspertu un Pasaules Veselības organizācijas speciālistu prognozēto atkārtoto Covid-19  uzliesmojumu 2020. gada rudenī, kā arī, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra informāciju par novērotām tendencēm Covid-19 pandēmijas laikā un kumulatīvās incidences rādītājiem Eiropas valstīs, aprēķināja epidemioloģiskās situācijas iespējamo attīstību un izstrādāja informatīvo ziņojumu “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā” (apstiprināts Ministru kabineta 2020. gada 8. decembra sēdē (TA-1738)).
Šobrīd Covid-19 pacientu ārstēšanā ir iesaistītas visas klīniskās universitātes slimnīcas, visas reģionālās slimnīcas, kā arī lielākā daļa III, II, I līmeņa slimnīcu un specializēto slimnīcu. Uz 24.10.2021. 2 universitātes,  7 reģionālajās slimnīcās, 3 III līmeņa slimnīcās, 1 II līmeņa slimnīcā,  4 I līmeņa slimnīcās, Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas 1.slimnīca” un VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” ir 1575 Covid-19 pacientu gultas, kopējā Covid-19 gultu noslodze ir 81%. 2 universitātes, 7 reģionālajās slimnīcās, 3 III līmeņa slimnīcās, 1 II līmeņa slimnīcā un  4 I līmeņa slimnīcās ir 225 IT gultas Covid-19 pacientiem, kopējā IT Covid-19 gultu noslodze ir 79%.
Ņemot vērā pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu un ierobežoto kapacitāti slimnīcās, jau šobrīd Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk – NMPD) izvērtē pacientu veselības stāvokli atbilstoši Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē apstiprinātajam algoritmam un pacientu hospitalizē uz tuvāko pieejamo slimnīcu, kurā ir pieejami resursi, lai sniegtu pacientu veselības stāvoklim atbilstošu veselības aprūpi. Vienlaikus jāatzīmē, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās nonākušo pacientu (hospitalizēti ar NMPD brigādi vai ieradušies paši) veselības stāvoklis tiek izvērtēts, tai skaitā veikti nepieciešamie laboratoriskie un diagnostiskie izmeklējumi, un stacionēti tiek tikai tie pacienti, kuru veselības stāvoklis prasa nepārtrauktu diennakts ārstniecības personu uzraudzību. Lai nodrošinātu nepieciešamās ārstēšanas saņemšanu visiem Covid-19 pacientiem, pacienti pēc sākotnējās ārstēšanas, tā skaitā augsta skābekļa terapijas smagiem Covid-19 pacientiem, saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcās (klīniskās universitātes slimnīcas, reģionālās slimnīcas) tiek pārvesti ārstēšanas pabeigšanai uz zemāka līmeņa slimnīcām, tādējādi nodrošinot gan sekmīgu uzsāktās ārstēšanas pabeigšanu, gan operatīvu jaunu Covid-19 pacientu ārstēšanas uzsākšanu augstāka līmeņa slimnīcās.
Vienlaikus, neskatoties uz veiktajiem pasākumiem secināms, ka epidemioloģiskā situācija turpina pasliktināties un  7 dienu kumulatīvais rādītājs, kā arī 14 dienu saslimstības kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem turpina pieaugt  un jau vairāk kā divas reizes pārsniedz augstāko saslimstības rādītāju, kāds tas tika sasniegts iepriekšējā Covid-19 viļņa laikā.


Ņemot vērā Ziņojumā Nr.1 minēto, ir nepieciešams izvērst papildus gultas Covid-19 gultas, tai skaitā IT gultas, kas tiek īstenots, pārprofilējot citu profilu gultas un aprīkojot tās ar nepieciešamo aprīkojumu Covid-19 pacientu veselības stāvokļa monitorēšanai un skābekļa terapijas nodrošināšanai.
Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams plānot papildus finansējumu 2021.gadam šādiem pasākumiem:
1. skābekļa terapijas nodrošināšanai lielākam pacientu skaitam;
2. IT gultu aprīkojumam, tai skaitā MPV iekārtu iegādei;
3. Covid-19 gultu aprīkojuma iegādei un jaunu gultu izveidei.


Līdz ar to Ministru kabinetā tika iesniegts un izskatīts Ziņojums Nr.2. Ziņojumā Nr.2 tika plašāk aprakstīta esoša situācija un plānotā tālākā virzība:
Veselības ministrija ir sagatavojusi plānu jaunu gultu izvēršanai, kas 2021. gada 22. oktobrī apstiprināts Valsts operatīvā medicīniskā komisijā, tā ietvaros paredzēts sagatavot papildu secīgi sasniegt 2500 gultu kapacitāti un sagatavot plānu vēl 500 gultu izvēršanai, ja saslimstības rādītāji nekritīsies atbilstoši prognozēm.
Plāns paredz līdz 2021. gada 5. novembrim pakāpeniski:
atvērt papildu 120 gultas Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas 1.slimnīcā” (turpmāk – Rīgas 1.slimnīca),
atvērt 100 gultas Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas 2.slimnīcā” (turpmāk – Rīgas 2.slimnīca), novirzot tās traumatoloģijas pacientu plūsmu uz VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”,
atvērt līdz 280 papildus gultām reģionu slimnīcās.
Līdz 2021. gada 15. novembrim:
atvērt vēl 50 gultas Rīgas 1.slimnīcā (kopā 170),
atvērt vēl 50 gultas Rīgas 2.slimnīcā (kopā 150),
atvērt 50 gultas Juglas ielā 20 (BKUS Juglas ielas novietnē).

Rīgas 1. slimnīcas un Rīgas 2. slimnīcas iesaiste palīdzēs pārorganizēt pacientu plūsmu atslogojot klīniskās universitātes slimnīcas (turpmāk – KUS) no pacientiem, kuri neprasa augstāka līmeņa palīdzību. KUS joprojām kalpos par akūto pacientu uzņemšanas vietu un veiks pacientu triāžu pieņemot lēmumu par piemērotāko terapijas vietu atbilstoši pacienta stāvoklim un ārstniecībai nepieciešamajiem resursiem.


Veicot papildus gultu izvēršanu un atbilstošu materiāltehniskā nodrošinājuma iegādi kopā papildus nepieciešami 1 045 916 euro, tai skaitā:
1.1. 381 795 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas 1.slimnīca”;
1.2. 376 625 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas 2.slimnīca”;
1.3. 49 075 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes slimnīca”;
1.4. 175 421 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jelgavas pilsētas slimnīca”;
1.5. 63 000 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 045 916
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 045 916
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 045 916
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 045 916
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 045 916
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
MK rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai (NVD) finansējumu, 1 045 916 euro apmērā (sk. anotācijas pielikumu), papildus gultu izvēršanai un atbilstošam materiāltehniskajam nodrošinājumam.
       Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1.punktā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas nebūs iebildusi pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.                
       

   Indikatīvos aprēķinus par plānotajām iegādēm (skatīt anotācijas  pielikumā), kur attiecīgi pēc faktiskajiem iepirkumiem un nepieciešamības var būt izdevumu pozīciju izmaiņas. Izmaiņas tiks nodrošinātas piešķirtā finansējuma ietvaros.

Nacionālais veselības dienests iesniegs Veselības ministrijai izlietojumu atskaites par faktiskajiem izdevumiem papildus gultu izvēršanai un atbilstošam materiāltehniskajam nodrošinājumam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija

MK rīkojuma projekta ““Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, SIA “Rīgas 1.slimnīca”, SIA “Rīgas 2. slimnīca”, SIA “Rēzeknes slimnīca”, SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Papildus nepieciešamais finansējums