Anotācija (ex-ante)

Pašlaik pētniecības un inovācijas sistēmas attīstību kavē pārvaldības sadrumstalotība Latvijā. Eiropas Komisijas ziņojumā norādīts, ka cilvēkkapitāla nelīdzsvarotība, prasmju trūkums un vēl joprojām vājās saiknes starp pētniecību un rūpniecību, kā arī vājā sadarbība rūpniecības iekšienē, ir nozīmīgi faktori, kas kavē Latvijas pētniecības un inovāciju sistēmas attīstību.

Jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis 2021.-2027.gada plānošanas periodā nosaka   ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk - P&A&I) pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai. 1.2.1.1.pasākuma 1.kārtas inovācijas pārvaldības sistēmas attīstībai plānotas atbilstoši RIS3, palielinot  kopējo P&A&I kapacitāti, turpinot P&A&I pārvaldības pilnveidi un attīstot RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmas, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora starpā (uzņēmējdarbības atklājumu princips).

1.2.1.1. pasākuma pirmā kārta ir vērsta uz “Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību” dotā uzdevuma Nr. 23 - veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram - īstenošanu.

Pilnvērtīgas P&A&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk. RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk – triple-helix)  saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. RIS3 specializācijas jomu ilgtermiņa stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūra (turpmāk – LIAA) un Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) būs šo procesu nodrošinātājs. Pasākumu ietvaros institucionālo inovāciju pārvaldības modelis ir balstīts uz iekļauto informāciju Informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kas apstiprināts Ministru kabineta 2022.gada 12.aprīļa sēdē ar protokolu Nr. 20 un kas nosaka nacionālo inovāciju pārvaldības modeli un pasākumus  un RIS3 pārvaldības uzlabošanai no 2022.gada.

Lai nodrošinātu RIS3 pārvaldības ieviešanu no 2022.gada, Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reforma “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.1.i. investīcijas  “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana” (turpmāk – 5.1.1.1.i investīcija) ietvaros tiks ieviesta monitoringa sistēma no nozares ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) puses, kas ļaus rast iespēju izstrādāt mērķtiecīgas atbalsta programmas, attīstīt jaunas ekosistēmas un nodrošināt pilnvērtīgas uz uzņēmējdarbības atklājuma principa balstītas sadarbības platformas darbību. Pasākuma ietvaros plānots pilnveidot RIS3 monitoringa sistēmu un turpināt inovāciju pārvaldības modeli - RIS3 vadības grupu, lai kopīgi rastu ar RIS3 jomu attīstības saistīto problēmjautājumu risināšanu.

Pasākuma īstenošanas kopsavilkums:
- Pasākuma ietvaros tiks turpināta 5.1.1.1.i investīcijas ietvaros izveidotās pētniecības un inovācijas RIS3 pārvaldības sistēmas darbība, stiprinot viedās specializācijas jomas analītikas kapacitāti, kā arī īstenoti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības attīstībai augstākai produktu un ieņēmumu zināšanu ietilpības veidošanai un produktu un tehnoloģiju eksporta palielināšanai;
- Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir Ekonomikas ministrija, LIAA un SIA FNG Invest kā Eiropas Kosmosa aģentūras Latvijas Biznesa inkubācijas centrs (turpmāk – ESA BIC Latvia). Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pieprasījuma Eiropas Kosmosa aģentūra 2023.gada martā izsludināja atklātu konkursu uz ESA BIC Latvia izveidi. Konkursa rezultātā 2023.gada septembrī Eiropas Kosmosa aģentūra par ESA BIC Latvia ieviesēju pasludināja SIA FNG Invest veidoto konsorciju ar partneriem. Komercdarbības atbalsta saņēmējs būs SIA FNG Invest;
-Sadarbības iestāde veic ierobežotas projektu iesniegumu atlasi, vienā projektu iesniegumu atlases uzsaukumā, apstiprinot trīs projektus un sadalot visu pasākumam pieejamo finansējumu;
- MK noteikumu kopējais finansējuma apmērs ir 6 627 804 euro, paredzot, ka:
a)Ekonomikas ministrijai kā finansējuma saņēmējam pieejamais finansējums ir 1 715 100 euro;
b)LIAA pieejamais finansējums ir 3 767 704 euro. Lai nodrošinātu komersantu iesaisti, rakstot projekta pieteikumus dalībai Eiropas Komisijas un/vai tās aģentūras izsludinātās programmās, LIAA sniedz atbalstu granta veidā gala labuma guvējiem 10 000 eiro apmērā;
c)Eiropas Kosmosa aģentūras Latvijas Biznesa inkubācijas centra (turpmāk – ESA BIC Latvia) pieejamais finansējums ir 1 145 000 euro. Lai atbalstītu ar kosmosa nozari saistītas uzņēmējdarbības idejas un produktu izstrādi, ESA BIC Latvia sniedz atbalstu granta veidā gala labuma guvējiem 40 000 eiro apmērā;
- LIAA un ESA BIC Latvia grantu piešķir gala labuma guvējiem pēc atklātas atlases veikšanas.

Pasākuma ietvaros inovāciju pārvaldības modelis nodrošinās privāto līdzfinansējumu piesaisti vismaz 200 milj. EUR apmērā, radītu vismaz 1740 jaunradītus un izstrādātus produktus un pakalpojumus, atbalstīs 918 komersantus un izveidos 3281 jaunas darba vietas, sasniegs 727 milj. EUR komersantu apgrozījumu pieaugumu pētniecības projektiem, kā arī eksporta apjoms, kas radies pēc pētniecības projektu rezultātu komercializēšanas būs 220 milj. EUR apmērā. Kopumā vērtējot pasākuma ietvaros iekļautās aktivitātes, plānojams, ka produktivitātes pieaugums ik gadu varētu pieaugt par 2%. Šī ietekme attiecināma uz visu 1.2.1.1. pasākumu kārtu rezultātiem.
Aprēķini veikti, balstoties uz nozares ministrijas aplēsēm par sasniedzamajiem rezultātiem un Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" sasniegtajiem rezultātiem.

Pasākuma ietvaros plānota RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par komersantu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas P&A&I RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve.

Noteikumu projekta un pasākuma īstermiņa ietekme būs noturīga un saglabāta sociālo partneru organizāciju spēja iesaistīties divpusējā un trīspusējā dialogā. Ilgtermiņa ietekme būs ieguldījums Latvijas sociālo partneru ilgtspējīgā iesaistē reformās un politikas veidošanas procesos un pakāpeniska Latvijas politiskās kultūras maiņa, pārejot no formālas uz saturisku. Uzlabota sociālā dialoga prakse atbalstītu un palielinātu sociālo partneru kapacitāti, veicinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību un atbildību Latvijā komersantu, nozaru un tautsaimniecības līmenī, tādējādi uzlabojot pārvaldību un atbalstot demokrātisku Latvijas Republikas pārvaldības procesu valstī.

Saskaņā ar apstiprināto Darbības programmu pasākuma ietvaros plānots pilnvērtīgas P&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā (Darbības programmas (80) paragrāfs). Pasākuma ietvaros papildus plānots veikt RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju (Darbības programmas (81) paragrāfs).

(1) Vispārīgie nosacījumi
Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 6 627 804 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 045 373 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 5 633 633 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 888 567  euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 994 171 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 156 806 euro). Nozares ministrija pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

Pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums bez elastības finansējuma sadalās šādi:
a)Ekonomikas ministrijai kā finansējuma saņēmējam pieejamais finansējums ir 1 444 765 euro, tai skaitā ERAF finansējums 1 228 076 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 216 688 euro;
b)LIAA pieejamais finansējums ir 3 173 262 euro, tai skaitā ERAF finansējums 2 697 245 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 476 017 euro;
c)ESA BIC Latvia pieejamais finansējums ir 964 404 euro, tai skaitā ERAF finansējums 819 743 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 144 660 euro.

Daļa no finansējuma Ekonomikas ministrijai kā finansējuma saņēmējam tiek paredzēta, lai atbalstāmo darbību ietvaros nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” 3.kārtas projektu iesniegumu atlasē sagaidāmo pētniecības projektu inovācijas un zinātniskās kvalitātes ekspertīzi. Minētās 3. kārtas projektu iesniegumu atlases ietvaros ekspertīžu nodrošināšanā tiks piesaistīta Latvijas Zinātnes padome, kuras viena no funkcijām ir nodrošināt zinātniskās ekspertīzes publiskā un privātā sektora vajadzībām. Šīs aktivitātes veikšanai no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” 3.kārtas uz 1.kārtu tiek pārvirzīts finansējums 500 000 EUR, tai skaitā  ERAF finansējums 425 000 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums 75 000 EUR

Pasākuma ietvaros plānots īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, vienā projektu iesniegumu atlases kārtā, apstiprinot trīs projektus un sadalot visu pasākumam pieejamo finansējumu.

Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:
a) līdz 2024.gada 31.decembrim sniegt vismaz 10 uzņēmumiem konsultācijas par dalību Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa un citās ES līmeņa inovāciju programmās;
b) līdz 2029.gada 31.decembrim sniegt vismaz 30 uzņēmumiem konsultācijas par dalību Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa un citās ES līmeņa inovāciju programmās
c) līdz 2029.gada 31.decembrim  ar grantiem atbalstīto uzņēmumu skaits – 75;

Attiecībā uz iznākuma rādītāju, kas saistīts ar grantiem atbalstīto uzņēmumu skaitu, ir norādīts minimālais uzņēmumu skaits, no 75 uzņēmumiem 18 uzņēmumiem tiek sniegts grants ESA BIC Latvia ietvaros. Līdz ar to, LIAA jāsniedz granta atbalsts vismaz 57 uzņēmumiem.

Intervences kods: 
1.2.1.1.pasākuma 1.kārtas finansējums plānots intervences kodā Nr. 170 "Ar fondu īstenošanu saistīto programmu iestāžu un struktūru spēju uzlabošana".
LIAA un ESA BIC Latvia sniegtais atbalsts gala labuma guvējiem plānots intervences kodā:
-Nr. 9 Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)
-Nr. 10 MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana
-Nr. 11 Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana

Finansējuma sadalījums starp intervences kategorijām ir arī indikatīvs finansējuma sadalījums starp šīs programmas pasākumiem.

Pasākuma ietvaros projekti nav uzskatāmi par stratēģiski svarīgi projektiem.

Pasākumam nebūs ietekmes uz horizontālajiem principiem:
a)         “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”;
b)         “Klimatdrošināšana”;
c)         “Energoefektivitāte pirmajā vietā”;
d)         “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Noteikumu projektā ietvertā definīcija “RIS3 jomas vadības grupa” iekļauta atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 13.jūnija (prot. Nr. 32 45. §) sēdē apstiprinātajam Informatīvajam ziņojumam (turpmāk – Informatīvais ziņojums). Lai nodrošinātu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna pilnvērtīgu RIS3 pārvaldības investīcijas turpināšanu, pasākuma noteikuma projektā tiek iekļautas tās pašas definīcijas un pārvaldības modeļa būtība, kas iekļauta jau esošajos noteikumos.

Vienlaikus anotācijā minētā definīcija “trīskāršā spirāle” Informatīvajā ziņojumā tiek saukta kā triple-helix, kas nozīmē sadarbības modelis starp valsts iestādēm, pētniecības iestādēm un komersantiem, lai virzītos uz zināšanu ietilpīgu sabiedrību un inovācijām.

Gala labuma guvējs ir Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 2. punktu; mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulas (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, 2. pantu; vidējās kapitalizācijas sabiedrības un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja tas ietver sadarbību minētajās aktivitātēs ar MVU P&I aktivitātēs (t.sk. pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības), un noslēdzis vienošanos vai līgumu ar finansējuma saņēmēju.

(2) Prasības projekta iesniedzējiem
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir Ekonomikas ministrija kā finansējuma saņēmējs, LIAA kā uzņēmējdarbības vides pilnveides un inovācijas pārvaldības sistēmā iesaistītās organizācijas un ESA BIC Latvia kā kosmosa ekosistēmas attīstītājs.

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Ja sadarbības iestāde apstiprina projekta iesniegumu un noslēdz vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu, projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs.

Atbildīgā iestāde šī pasākuma ietvaros ir Ekonomikas ministrija kā nozares ministrija (turpmāk – nozares ministrija). Vienlaikus šī pasākuma ietvaros Ekonomikas ministrija pilda finansējuma saņēmēja funkcijas (turpmāk – finansējuma saņēmējs). Ekonomikas ministrija nodrošinās, ka uzdevumus un funkcijas, ko tā pilda kā finansējuma saņēmējs tiktu nodalītas no uzdevumiem un funkcijām, kuras tā pilda kā nozares ministrija. Nozares ministrijas un finansējuma saņēmēja uzdevumus pilda atšķirīgas struktūrvienības un to uzdevumi, īstenojot pasākumu, nepārklājas. Pasākuma īstenošanai atbildīgās iestādes funkcijas tiks noteiktas  ar iekšējo normatīvo aktu.

(3) Inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju pienākumi
Lai nodrošinātu RIS3 jomas analītisko kapacitāti mērķu un rīcības virzienu definēšanai, priekšlikumu izstrādei pētniecības un inovāciju, cilvēkresursu un internacionalizācijas attīstības veicināšanai un sasniegto rezultātu uzraudzībai, tiek nodrošināta RIS3 vadības grupas darbība.
RIS3 vadības grupas sastāvā ietilpst  – EM pārstāvis, vismaz divi pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju pārstāvji, vismaz pieci nozares  eksperti RIS3 jomās, piemēram, nozares asociācijas, klastera vai kompetences centra pārstāvis, citu organizāciju kā IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, ja nepieciešams, kas sevī ietvers arī citas ministrijas atbilstošās jomās. Pieteikt dalību RIS3 jomas vadības grupā var jebkura valsts iestāde, privātais sektors vai nevalstiskās organizācijas pārstāvis, informējot par to LIAA. Lai nodrošinātu efektīvāku RIS3 jomas vadības grupas iesaisti, pasākuma ietvaros RIS3 vadības grupas pienākumi ir aprakstīti MK noteikumu 21.punktā.

Ekonomikas ministrijas kā finansējuma saņēmēja pienākumi ir aprakstīti MK noteikumu 26.punktā. Pasākuma ietvaros paredzēts nodrošināt EM analītikas un monitoringa sistēmas pilnveidi, ko nosaka MK noteikumu 26.1. punkts. Plānots, ka 5.1.1.1.i. investīcijas ietvaros iesaistītie nodarbinātie monitoringa aktivitātēs turpinās darbu pie tām arī ERAF ietvaros. 5.1.1.1.i investīcijas ietvaros tiek izstrādāti 2 monitoringa ziņojumi par katru RIS3 jomu un tie ir iesniegti IPPP 2024.gadā un 2025.gadā. Šī pasākuma ietvaros EM pienākumos ietilpst sadarbībā ar IZM nodrošināt RIS3 specializācijas jomu analītikas procesu un sagatavot monitoringa ziņojumus.
Monitoringa ziņojumus, kas minēti MK noteikumu 26.3.apakšpunktā, sagatavo sākot no 2026.gada 30.jūnija ar noteiktu regularitāti, kur:
-nepāra gados, sākot ar 2027. gadu, EM un IZM, pārstāvot IPPP, sagatavo RIS3 monitoringa starpziņojumu kā prezentāciju;
-pāra gados, sākot ar 2026.gada jūliju, EM un IZM, pārstāvot IPPP, sagatavo RIS3 monitoringa ziņojumu iesniegšanai Ministru kabinetā.

Savukārt nozares ministrijai pienākumi ir uzskaitīti MK noteikumu 29.punktā.

Kā galvenais mehānisms inovāciju institucionālā un RIS3 pārvaldības modeļa pilnveidošanai ir izveidota sadarbības veicināšanas inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (turpmāk – IPPP), kas ir koleģiāls stratēģiskās vadības līmenis P&A&I politikas un RIS3 vadības jautājumos.  IPPP pēc savas būtības nodrošinās stratēģisku zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas, kā arī RIS3 procesu vadības plānošanu, koordinēšanu, saskaņošanu un īstenošanu, kā arī mērķu un rezultātu definēšanu un sasniegto rezultātu uzraudzību. IPPP ir "tilts" starp Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes  un RIS3 jomas vadības grupām. IPPP struktūru veidos EM un IZM, nepieciešamības gadījumā iesaistot LZP un LIAA. Darba organizāciju IPPP nodrošinās abas ministrijas. Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta nosacījumiem, IPPP ietvaros noslēdz starpresoru vienošanos starp EM, IZM, LIAA un LZP sadarbības veicināšanai. IPPP pienākumi ir uzskaitīti MK noteikumu 31.punktā.

LIAA atbildībā ir veicināt komersantu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju iesaisti starptautiskās pētniecības un attīstības programmās un projektos, vienlaikus LIAA neveic atbalstāmās darbības komersantu interesēs, kas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts. LIAA ir atbildīga par RIS3 vadības grupas darba koordinēšanu, tai skaitā, koordinēt RIS3 specializācijas jomas ilgtermiņa stratēģijas pilnveidi. Pasākuma ietvaros LIAA nodrošina EKA popularizēšanu kosmosa nozares attīstībai Latvijā. LIAA pienākumi ir uzskaitīti MK noteikumu 24.punktā.Lai nodrošinātu RIS3 vadības grupas attīstību, ESA BIC Latvija tiks iesaistīts RIS3 vadības grupās kā dalībnieks, lai sniegt priekšlikumus par RIS3 ilgtermiņu stratēģiju attīstību un darbības plānu papildināšanu, vienlaikus sniedzot informāciju par iespēju iesaistīties ESA sadarbības platformā. ESA BIC ir iesaistīts kā RIS3 vadības grupas dalībnieks, kas sadarbībā ar LIAA veicinās kosmosa jomas attīstību un iesaisti ESA sadarbības tīklā. Šāda pieeja tika izveidota, ņemto vērā ESA specifiku un prasības, lai iesaistītos ESA tīklā, kas sevī ietver arī atbalsta piešķiršanu starptautisko projektu īstenošanai. Partnera ESA BIC piesaiste RIS3 vadības grupas darbībai kosmosa atbalsta jomā pamatojama ar uzņēmējdarbības atklājuma principu, lai nodrošināt ekosistēma dalībnieku intereses pārstāvēšana ESA ietvaros. ESA BIC Latvia atbalstītajos projektos gala labuma guvējs varēs attīstīt jaunas uzņēmējdarbības idejas, kā ietvaros iespējams veikt pētījumu jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādē kosmosa jomā.

SIA "FNG Invest" (Commercialization Reactor) ESA-BIC Latvia projekta īstenošanai konsorcija izveidei ir piesaistījis Rīgas Tehniskā universitāti (RTU), LU Cietvielu Fizikas Institūti, Ventspils augstskolu, SIA Sorainen, SIA Pētersona Patents – AAA Law un SIA ZAB Cobalt. Nepieciešamības gadījumā saskaņojot ar ESA konsorcijā iespējams piesaistīt arī citus partnerus. RTU nodrošinās telpu pieejamību ESA-BIC Latvia, savukārt LU Cietvielu fizikas Institūts un Ventspils Augstskola nodrošinās tehniskas konsultācijas un vajadzības gadījumā nodrošinās pieeju savām laboratorijām. Tādi juridiskie uzņēmumi kā SIA Sorainen, SIA Pētersona Patents – AAA Law un SIA ZAB Cobalt piedāvās katram juridiskas konsultācijas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. SIA "FNG Invest" (Commercialization Reactor) parakstīs līgumu ar ESA vienpersoniski. Pārējie partneri piedāvās savus pakalpojumus uz vajadzības pamata, un ar partneriem tiks parakstīts līgums. Šobrīd no visiem iesaistītajiem partneriem ir saņemti nodomu protokoli.

EKA Biznesa inkubācijas centru mērķis veidot spēcīgu Eiropas tīklu, kas atbalsta ar kosmosu saistītus komersantus, veicinot uzņēmējdarbības izaugsmi, apvienojot vietējos līderus ar nozari, zinātnes organizācijām un investoriem, lai izstrādātu inovatīvus produktus un pakalpojumus, izmantojot kosmosa tehnoloģijas. Šī pasākuma ietvaros, ESA BIC Latvia pienākumos ietilpst granta piešķiršana gala labuma guvējam, kā arī iesaiste kosmosa nozares popularizēšanā dažādos veidos.  ESA BIC Latvia pienākumi ir uzskaitīti MK noteikumu 28.punktā.

Šī pasākuma ietvaros ESA BIC Latvia tiek iekļauts kā finansējuma saņēmējs, lai nodrošinātu ekosistēmas paplašināšanu kosmosa jomā. Kosmosa nozare ir jauns, perspektīvs virziens, ko plānots attīstīt zem informāciju un komunikāciju tehnoloģijas RIS3 jomas. Atbalsts ESA BIC Latvia ir nozīmīgs inovāciju, uzņēmējdarbības un ar kosmosu saistīto nozaru izaugsmei Latvijā, kas veicinās uzņēmumu iesaisti EKA starptautiskajā platformā. Noteikumu projekts paredz ESA BIC Latvia iekļaušanu RIS3 vadības grupās, lai sniegtu priekšlikumus RIS3 jomas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei un kosmosa jomas attīstībai. Līdz ar to ESA BIC Latvia tiek identificēta kā neatņemama sastāvdaļa no kopējā pārvaldības modeļa. Ekonomikas ministrija izvērtēs iespēju arī turpmākās ekosistēmas nepieciešamās izmaiņas piefiksēt dokumentāli, ja tas būs iespējams.

Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši  saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar  ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk,  tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Produktivitātes rādītājs MK noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā nomaksāto nodokļa un eksporta apjoma pieaugums salīdzinājumā pirms projekta sākumā un pēc projekta īstenošanas, kā arī jaunradīto darba vietu skaitu pieaugums.

Iekšējā kontroles sistēma
Finansējuma saņēmējam ir pienākums izstrādāt iekšējo kontroles sistēmu un ne vēlāk kā mēnesi pēc līguma parakstīšanas, bet ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam, iesniegt Sadarbības iestādei iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju, ietverot tajā vismaz:
1)pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru par iespējamām interešu konflikta situācijām un to labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2018/1046) 61. pantu. Vienlaikus Komisijas Regulas Nr. 2018/1046 61. panta 3. punkts  nosaka, ka  interešu konflikts ir  finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.
Lai nodrošinātu interešu konflikta riska kontroli, finansējuma saņēmējs izstrādā iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kurā ir atrunāta vismaz šāda informācija:
  - pārbaudes apraksts, visā lēmumu pieņemšanas procesā;
  - procedūras aprakstu, kā projektu vērtēšanas procesā projektu vērtēšanas komisijas dalībnieki, kam ir konstatējams interešu konflikts risks,  izslēdz sevi no komisijas;
  - pārbauda, vai visi projektu vērtēšanas komisijas locekļi, eksperti un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti projektu vērtēšanas procesā, ir parakstījuši apliecinājumu “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumi”;
  - darbības vai procedūra, kā paredzēts novērst interešu konflikta riska iestāšanos vai novēršanu;
  - procedūras, kas atrunā iekšējo kārtību šajā posmā, kā tiek dokumentēts process (rakstiski), lai nodrošinātu informācijas pierādāmību;
  - procedūru, kā tiek pārbaudīta interešu konflikta definīcija finansējuma saņēmējam, kas atrunā vismaz šādus gadījumus:
    - iesniegts tā pārstāvētā finansējuma saņēmēja projekts, kurā plānota attiecīgā finansējuma saņēmēja dalība;
    - finansējuma saņēmēja kapitāldaļu turētājs vērtē finansējuma saņēmēja kapitāldaļu turētāja projektu;
    - finansējuma saņēmējs vērtē savu projektu;
    - citi objektīvi pamatoti un saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2018/1046 61. pantā noteikto regulējumu attiecināmi nosacījumi;
  - procedūras apraksts, par kārtību, kādā tiek piemērotas korektīvās darbības pret gala labuma guvēju.
MK noteikumu izpratnē interešu konflikts ir situācija, kad projektu vērtēšanas komisijas loceklis vai eksperts, vērtējot un apstiprinot projektus, pieņem lēmumu, piedalās lēmuma pieņemšanā vai veic citas saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt projekta vērtēšanas komisijas locekļa, eksperta, tā radinieka vai darījumu partnera personiskās vai mantiskās intereses. Par interešu konfliktu ir uzskatāms, ja šajā punktā minēto personu pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar labuma saņēmēju, pamatojoties uz Komisijas Regulas 2018/1046 61.panta nosacījumiem.
2)krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismu;
Finansējuma saņēmējs aprakstījis, ka tas neatbilst izslēgšanas kritērijiem. Finansējuma saņēmējs pieprasa izrakstu no Sodu reģistra un uzņēmumu reģistra par gala labuma guvēju.
MK noteikuma ietvaros ir noteikts, ka pārbauda, vai uz projekta iesniedzēju nav attiecināms kāds no  Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22.pantā (ar kuru tiek pārņemti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136. pantā noteiktie izslēgšanas kritēriji) noteiktajiem izslēgšanas noteikumiem.
Ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus, finansējuma saņēmējs identificē korupcijas riskus, izvērtē to iestāšanās iespējamību (varbūtību) un ietekmi iestāšanās gadījumā (radītās sekas).
Atbilstoši funkcijām, darbības jomām vai procesiem finansējuma saņēmējs identificē korupcijas risku, izvērtē korupcijas riska iestāšanās iespējamību jeb varbūtību un tā ietekmi iestāšanās gadījumā jeb radītās sekas, ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus.
Korupcijas risku identificēšanai var izmantot šādus informācijas avotus:
1) iekšējie un ārējie normatīvie akti, kā piemēram, Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā u.c.;
2) iekšējā audita ziņojumos konstatētie trūkumi, pārkāpumi un neatbilstības;
3) iekšējās kontroles un pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi, trūkumi un neatbilstības;
4) iedzīvotāju sūdzības, aptaujas;
5) nodarbināto (t.sk., vadītāju) sniegtā informācija (aptaujas, ziņojumi);
6) Valsts iestāžu revīzijas un auditu rezultāti;
7) dienesta pārbaužu un disciplinārlietu analīze;
8) ārējā informācija ‒ informācija vai komentāri plašsaziņas līdzekļos;
9) kriminālprocesa virzītāja sniegtā informācija.
Korupcijas risku piemēri:
1) prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana;
2) neatļauta dāvanu pieņemšana;
3) neatļauta informācijas izmantošana ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
4) prettiesiska rīcība publiskajos iepirkumos ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
5) ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana;
6) sadarbības partnera funkciju izpilde interešu konflikta situācijā;
7) neatļauta rīcība ar finansējuma saņēmēju vai tai lietošanā, glabāšanā nodotu mantu vai finanšu līdzekļiem;
8) apzināta informācijas slēpšana savās vai citas personas interesēs;
9) nodarbinātajam noteikto pienākumu apzināta neveikšana vai nolaidīga veikšana savās vai citas personas interesēs;
10) nodarbinātā ietekmēšana nolūkā panākt personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu;
11) nevienlīdzīga attieksme lēmumu pieņemšanā attiecībā pret citiem darbiniekiem vai pretendentiem uz amata vietu finansējuma saņēmēju;
12) un citi finansējuma saņēmēja identificētie korupcijas riski.
3)iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
Skaidri noteikta iekšējā komunikācija, komunikācijas kanāli (horizontālie, vertikālie), komunikācijas kanālu uzraudzība un paredzēta darbinieku apmācība par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.
Pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļi, eksperti un finansējuma saņēmēja darbinieki, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā rakstiski informē finansējuma saņēmēja vadītāju par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska iestāšanās varbūtību vai esamību. Finansējuma saņēmēja vadītājs pieņem lēmumu par pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekli, ekspertu un finansējuma saņēmēja darbinieku, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, kurš ir nonācis interešu konflikta situācijā, funkcijas vai uzdevuma izpildes nodošanu citam darbiniekam.
4)ētikas kodeksu;
Ētikas kodeksa uzdevums ir noteikt pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļa, eksperta un finansējuma saņēmēja darbinieka, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, ētikas principus, ar tiem saistītās tiesības, pienākumus, atbildību un ētiskas uzvedības standartus. Ētikas kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā personiskajā un profesionālajā rīcībā iepriekšminētie darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas. Lai nodrošinātu kontroles vides izveidošanu, Finansējuma saņēmēja vadītājs apstiprina ētikas principus, kas ir saistoši visiem Finansējuma saņēmēja nodarbinātajiem. Finansējuma saņēmēja ētikas principi tiek noteikti Ētikas kodeksā vai citā iekšējā normatīvajā aktā, nodrošinot to pieejamību Finansējuma saņēmēja darbiniekiem. Ētikas kodeksa piemēri – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ētikas kodekss, Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss.
Procedūras apraksts, kurā aprakstīti pētniecības projektu vērtēšanas komisijas locekļu, ekspertu un finansējuma saņēmēja darbinieku, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, profesionālās ētikas pamatprincipi, iepriekšminēto darbinieku uzvedības pamatprincipi, ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem, ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanu. Nosaka ētikas pamatprincipus (piemēram, godīgums, taisnīgums, objektivitāte, neatkarība, profesionalitāte, atklātība), kas veicina nodarbināto likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un nepieļauj Interešu konflikta likumā noteikto normu pārkāpumus un koruptīvas darbības.
5)kārtību, kā projektu vērtēšanas komisijas loceklim, ekspertam un finansējuma saņēmēja darbiniekam, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
Nosaka, kā un kādā veidā (rakstveidā, elektroniskā veidā vai ieviešot ziņošanas kasti utt.) darbiniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, darbinieks var iesniegt ziņojumu par iespējamiem citu nodarbināto pārkāpumiem, vienlaikus saglabājot ziņotāja anonimitāti.
6)pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;
Atbilstoši Konkurences likuma 11. panta 1.punkta skaidrojumam  aizliegtā vienošanās ir tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšana jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumi, ražošanas vai realizācijas apjoma, tirgus, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošana vai kontrole, tirgus sadale, nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, darbība (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū u.c.
Nosaka kārtību, kas ietver:
    - projektu vērtēšanas komisijas locekļu, ekspertu un finansējuma saņēmēja darbinieku, kas iesaistīti pētniecības projektu vērtēšanas procesā, informēšanu par aizliegtās vienošanās būtību, atbilstoši Konkurences likuma 11. panta definīcijai un apliecinājuma “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājums” parakstīšanu;
    - procedūras apraksts kā finansējuma saņēmējs izvērtē risku par aizliegto vienošanos esamību finansējuma saņēmējam, tai skaitā kā tiek izvērtēta publiski pieejamā informāciju par noslēgtajiem līgumiem;
    - kā gala labuma guvējam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu finansējuma saņēmēja vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu.
7)procedūras aprakstu, kas novērš un identificē dubultā finansējuma situāciju pret citiem finanšu instrumentiem;
Izstrādā procedūras aprakstu kā finansējuma saņēmējs pārbauda dubultā finansējuma neesamību pret:
1) Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 418 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1.r. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai īstenošanas noteikumi kompetences centru ietvaros”
2) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena “Energoefektivitātes uzlabošana” 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.2. pasākuma "Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde"  ietvaros noteikumiem
3) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.3.i. investīcijas "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā" īstenošanas noteikumiem
4) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam, tai skaitā 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešo kārtu;
5)5.1.1.1.i. investīcija attiecībā uz attiecināmajām izmaksām un īstenotajām aktivitātēm;
6) citiem finanšu instrumentiem. Dubultā finansējuma novēršanu jānodrošina ne tikai pret Eiropas Savienības finanšu instrumentiem, bet arī citiem finanšu instrumentiem, kā piemēram, valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs dubultā finansējuma pārbaudei izmanto publiski pieejamo informāciju.
8)trauksmes celšanas sistēmu;
9) procedūru disciplināratbildības piemērošanai;
10)ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem;
Procedūras aprakstu kā finansējuma saņēmēja darbiniekam un gala labuma guvējam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu finansējuma saņēmēja vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu, piemēram, par komercdarbības atbalsta pārkāpumiem ziņo Sadarbības iestādei.
Finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēmas detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos investīcijas ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veido vienotu izpratni finansējuma saņēmējiem. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam izstrādājot iekšējo kārtību, gan Sadarbības iestādei veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju Sadarbības iestādei pie projekta pieteikuma.

(4) Atbalstāmās darbības un izmaksas
Pasākuma ietvaros atbalsts EM un LIAA tiek piešķirts 100% no ERAF finansējuma darbību segšanai, izņemot šo noteikumu 34.7 apakšpunktu izmaksu segšanai, kas tiek piešķirts kā komercdarbības atbalsts gala labuma guvējiem.

Lai nodrošinātu šo noteikumu 36.punktā minētās ESA BIC Latvia atbalstāmās darbības, pasākuma ietvaros tiek piešķirts 100% de minimis izmaksu segšanai.

Gala labuma guvējiem 1.2.1.1.pasākuma ietvaros maksimālā atbalsta intensitāte 50%. Šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 %. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, atbalsta saņēmējs iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.

Lai nodrošinātu šo noteikumu 35.8. punktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu, tad EM kā finansējuma saņēmējs var piesaistīt ārējos ekspertus, ja radušās aizdomas par starpposma vai gala pētniecības projektu izmaksu neatbilstību un rādītāju nesasniegšanu.

Pasākuma ietvaros viena no LIAA atbalstāmajām darbībām ir granta sniegšana gala labuma guvējiem atbilstoši MK noteikumu 34.7. apakšpunktam Eiropas Komisijas un/vai tās aģentūras izsludinātām programmām, kas saņēmuši pozitīvu novērtējumu tālakai projekta virzībai par atvērtajos projektu konkursos iesniegto un atbalstīto ar saimniecisku darbību saistīto projektu. Šajā gadījumā tiek segtas konkrētā komersanta pieteikuma sagatavošanas izmaksas, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. LIAA projekts attiecībā uz granta sniegšanu gala labuma guvējiem tiek uzskatīts par daudzpakāpju projektu. Atbalsta iekļaušana "Apvārsnis Eiropa" un citu programmas projektu pieteikumu izstrādei ir svarīga, lai risinātu Latvijas identificētos izaicinājumus, kas saistīti ar panākumu gūšanu starptautiskajās P&A iniciatīvās. Veicinot komersantu dalību programmā "Apvārsnis Eiropa", varētu būtiski sekmēt zināšanu pārnesi, inovācijas un konkurētspēju Latvijas komersantiem Eiropas mērogā.

Pasākuma ietvaros tiek piešķirts finansējums ESA BIC Latvia, lai nodrošinātu MK noteikumu 36.punktā minēto atbalstāmo darbību veikšanai, kas sevī iekļauj jaunu un inovatīvu produktu izstrādi un veicinātu sadarbību starp dažādiem triple-helix pārstāvjiem uzņēmējdarbības, valsts un pētniecības sektorā, lai īstenotu internacionalizācijas aktivitātes, t.sk. dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības un attīstības programmās un platformās, u.c. atbalsts aktivitātēm, kas sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības sektorā.  Iesaistot ESA BIC Latvia šī pasākuma ietvaros, tiks sekmēta jaunas nišas attīstība RIS3 jomā. Tādējādi ESA BIC Latvia kļūs par iesaistīto pusi, kas veicina informācijas plūsmu ar publisko sektoru, sniedzot būtiskus datus un informāciju RIS3 monitoringam. MK noteikumu 28.12.apakšpunktā minētā darbība nodrošina iespēju piedalīties Eiropas Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūras u.c. uzņēmumu attīstības iniciatīvās un uzņēmumu atbalsta kapacitātes celšanas iniciatīvās iepriekš to saskaņojot ar IZM un nozares ministriju. Šīs darbības ietvaros plānots veicināt industrijas un universitāšu sadarbību kosmosa nozares attīstībai.

Attiecināmās izmaksas
Pasākuma ietvaros iespējams attiecināt tiešās attiecināmās izmaksas, netiešās attiecināmās izmaksas un neparedzētos izdevumus.

Tiešās attiecināmās izmaksas tiek plānotas atbilstoši noteiktajām atbalstāmajām darbībām – tās ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma.

Tiešās attiecināmās personāla izmaksas iekļauj darba samaksu, ieskaitot mēnešalgu (darba algu), piemaksas, prēmijas, naudas balvas, kā arī sociālās garantijas, ieskaitot pabalstus, kompensācijas, veselības apdrošināšanu un atvaļinājuma izmaksas.

Skaidrojam, ka EM, LIAA un ESA BIC Latvia projekta īstenošanas personāla iekļauto transportlīdzekļu un civiltiesiskās apdrošināšanas izmaksas ir nepieciešams attiecināt uz visu projekta īstenošanas nodrošināšanu jeb noteikumu 35.2. un 36.2. apakšpunktos minētajām darbībām, kā arī 37.2. apakšpunktā minētās darbības ietvaros. Lai samazinātu riskus projekta ieviešanā, pastāv iespēja no apdrošināšanas izmaksām segt transportlīdzekļa un civiltiesiskās atbildības izmaksas. Transportlīdzekļa apdrošināšanas izmaksas tiek iekļautas, ja projekta ietvaros paredz izmantot automašīnu plānoto darbību ieviešanai, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksas tiek iekļautas, ja rodas pārkāpumi. Šīs izmaksas attiecināmas uz projekta īstenošanas laiku. Izmaksas attiecināmas uz projekta īstenošanas laiku bez uzkrājuma veidošanas un iekļaušanas līgumā. Ja projekts neaptver visu attiecīgās apdrošināšanas darbības laiku, attiecināmajās izmaksās iekļauj tādu daļu no apdrošināšanas izmaksām, kas atbilst projekta termiņam.

Šo noteikumu 38.5. apakšpunktā minētās ārējo ekspertu piesaistes izmaksas nav uzskatāmas kā projekta īstenošanas personāla izmaksās, jo tiks piesaistīti ārējie eksperti (nepieciešamības gadījumā) kā ārpakalpojums tikai uz konkrētās 36.8. apakšpunktā minētās darbības īstenošanu nevis uz visu projekta vadību.

Šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minētās attiecināmās ārpakalpojuma izmaksas ietver pasākumus kā piemēram koučings, biznesa konsultācijas, juridiskie, grāmatvedības, tehniskie pakalpojumi, Eiropas Kosmosa aģentūras un citu vadošo ekspertu tehniskais atbalsts, kā arī trešo pušu izmaksas par pasākumu organizēšanu.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksām. Tās nav tieši saistītas ar projekta mērķu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemēram, projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai – telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas u.c. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās var ietilpt:
- kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde;
- telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas;
- telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas;
- IT uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi);
- citas izmaksas atbilstoši 1.2.1.1. pasākuma specifikai, kas nav iekļautas projekta tiešajās attiecināmajās izmaksās, bet ir nepieciešamas projekta rezultātu sasniegšanai.

Pasākuma projektos ir plānotas arī neparedzētās izmaksas, kas nepārsniedz divus procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētās izmaksas ir izmaksas par papildu darbu vai pakalpojumu veikšanu, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas, lai varētu nodrošināt par projekta īstenošanu noslēgto vienošanos izpildi, ja finansējuma saņēmējs veicis visus plānošanas pasākumus, lai šādus apstākļus novērstu. Par neparedzamiem apstākļiem uzskatāmi dabas apstākļi, piemēram, sals vai sniegputenis, kuru dēļ, piemēram, ir kavēta vai atcelta aviosatiksme un tādēļ tiek atcelta vai pārcelta projekta darbība, trešo personu radītie apstākļi, piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos un tehniski iemesli, piemēram, specifiski konstatējumi attiecībā uz mērķa grupas vajadzību nodrošināšanu.
Pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu izlieto, ievērojot kārtību valsts budžeta līdzekļu plānošanai ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Projekta ieviešanā nevar ieguldīt nepieciešamo līdzfinansējumu natūrā, ja attiecināms.

Vienkāršotās izmaksas
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk Regula Nr.2021/1060) 53. panta 2. punktu, darbības vai projekti, kas ir daļa no darbības, kuri saņem atbalstu no KF, ERAF vai ESF+ un kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, izmaksas tiek segtas kādā no vienkāršoto izmaksu veidiem -  vienu vienību, fiksētās summas maksājumu vai vienoto likmju veidā, izņemot darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības (izņemot de minimis) atbalsts. Ņemot vērā, ka šajā pasākumā LIAA un ESA BIC sniedz atbalstu gala labuma guvējiem, Regulas Nr. 2021/1060 53.panta 2.punktā minēto “darbību” tiek saprastas darbības finansējuma saņēmēja līmenī, līdz ar to gala labuma līmenī ir iespējams piemērot faktiskās izmaksas neatkarīgi no gala labuma guvēju darbību finansiālā apmēra.
LIAA sniegtā atbalsta ietvaros gala labuma guvēji var segt ES līmeņa atbalstu programmas pieteikumu sagatavošanas izmaksas, kuras veidojas atkarīgi un projektā plānotās inovācijas izstrādes vai pētniecības veikšanas specifikas, ko nav iespējams noteikt sākotnēji, kā arī konsultāciju izmaksas var atšķirties atkarībā no projekta iesniegšanas vērtēšanas stadijas un nepieciešamās informācijas iekļaušanas un analizēšanas, ko nosaka specifiski katram uzsaukumam individuāli;
ESA BIC Latvia atbalsts gala labuma guvējiem tiek sniegts, lai izstrādātu inovatīvu risinājumu izstrādei, kur nav iespējams noteikt izmaksa, kas var rasties produkta vai tehnoloģijas izstrādes procesā.  


Vienkāršotās izmaksu piemērošana un izstrāde personāla izmaksām šobrīd nav iespējama, ņemot vērā, ka ir atšķirīgi finansējuma saņēmēji ar dažādu juridisko statusu, atšķirīgām algas politikām, kā arī atbalsta ieviešana katram finansējuma saņēmēja atšķiras un nav pieejami statistikas dati aprēķinu veikšanai, jo šāda programma iepriekš nav ieviesta. EM projekta īstenošanas fāzē, uzkrājoties datiem, izvērtēs iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas personāla izmaksām.

Iekšzemes komandējumu un transporta pakalpojuma izmaksām, kas minētas šo noteikumu 37.2., 38.2, 40.2., un 41.2. apakšpunktos, finansējuma saņēmējs piemēro vadošās iestādes izstrādātās metodikas "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai". 

Pasākuma ietvaros ir iespējams attiecināt jaunradītu darba vietu aprīkojuma izmaksas. Ja darbinieks tiek nodarbināts gan pamatdarbā, gan projektā, tad ir attiecināmi daļlaika izmaksu nosacījumi. Ja daļlaika ietvaros tiek noteikts summētais darba laiks un izmaksas ir plānots attiecināt no projekta tiešajām izmaksām, ir jānodrošina, ka mēneša ietvaros noslodze katrā mēnesī ir vismaz 30% no normālā darba laika.

Finansējuma saņēmējs pasākuma īstenošanai piemērojamās vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, kuras attiecināmas programmas ietvaros, piemēro viena mēneša laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās. 

(5) Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
ESA BIC Latvia var paredzēt starpposma maksājumus ne biežāk kā reizi ceturksnī, ko veic, pamatojoties uz projektā veiktajiem izdevumiem, tai skaitā uz avansa maksājumiem un noslēguma maksājumu pēc projekta pabeigšanas, lai nodrošinātu nepārtrauktu finansējuma plūsmu, sniedzot atbalstu gala labuma guvējiem.

Atbilstoši vadlīnijām “Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā”, EM un LIAA avansa maksājumi netiek plānoti, jo tās ir valsts pārvaldes iestādes un tām ir iespējams saņemt priekšfinansējumu, pieprasot to no valsts budžeta.

ESA BIC Latvia var pieprasīt avansa maksājumu, ievērojot nosacījumu, ka maksimālais avansa apjoms nevar pārsniegt 30 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

Gala labuma guvējam ir jābūt Latvijas Republikā reģistrētam komersantam, tomēr, ja projekts ietver aktivitātes ārpus Latvijas, piemēram, pieredzes apmaiņas braucienus vai citas starptautiskas darbības, tad ir iespējams piesaistīt iepirkumus ārvalstīs.

Finansējuma saņēmējs nodrošina principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu atbalsta sniegšanā, lai gala labuma guvēja pieteikumā iekļautā atbalstāmā darbībai ir nebūtiska vai tai ir neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.
Saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088  17. panta nozīmē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts  atbilst  principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Noteikumu projektā norādītās prasības noteiktas saskaņā ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 18.februāra paziņojumu Nr. 2021/C58/01 “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Regulā Nr. 2021/241 noteikto.

Lai nodrošinātu pasākuma atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C 58/01), atbalstu nepiešķir, ja projekta pieteikumā paredzētas šādas darbības:
    1) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp tā pakārtota izmantošana, tai skaitā projektus elektroenerģijas vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko norādījumu “nenodarīt būtisku kaitējumu” III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem;
    2) darbības, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju radīšanu, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    3) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām;
    4) darbības, kas saistītas ar iekārtu un to programmatūru iegādi un nomu, kas saistīta ar atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārstrādi un apglabāšanu;
    5) darbības, kas kaitē ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    6) darbības, kas kaitē aprites ekonomikai, tostarp atkritumu rašanās novēršanai un reciklēšanai, vienā vai vairākos produktu aprites cikla posmos radot būtiskus efektivitātes trūkumus materiālu izmantošanā vai tādu dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā kā neatjaunojami energoresursi, izejvielas, ūdens un zeme, tostarp produktu ilgizturības, remontējamības, modernizējamības, atkārtotas lietojamības vai reciklējamības ziņā, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    7) darbības, kas kaitē vides piesārņojuma novēršanai un kontrolei, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    8) darbības, kas kaitē bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, ja minētā darbība kaitē ekosistēmu labam stāvoklim un izturētspējai, vai kaitē dzīvotņu un sugu, tostarp Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam, izņemot gadījumus, ja gala labuma guvējs ir saņēmis atļauju šo darbību veikšanai;
    9) darbības saskaņā ar kvotu tirdzniecības sistēmu, lai sasniegtu prognozētās CO2 emisijas.

Aizliegtās darbības nenosaka, ka komersants nevar tajās darboties, piemēram, atkritumu apstrāde ne vienmēr nozīmē tiešu iesaistīšanos atkritumu dedzināšanā. IT uzņēmums var izveidot sistēmu atkritumu skenēšanai, bet ne atkritumu dedzināšanai. Tas var būt saistīts ar datu uzraudzību, analīzi utt., taču pati darbība nevar nodarīt kaitējumu dabai, piemēram, radot oglekļa emisijas.

Ekonomikas ministrija pēc pasākuma ieviešanas turpinās un pilnveidos RIS3 pārvaldības modeļa darbību atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajam finansējumam. Šobrīd nav iespējams noteikt konkrēto Ekonomikas ministrija budžeta programmu, kuras līdzekļu ietvaros pēc pasākuma ieviešanas tiks turpināta un pilnveidota RIS3 pārvaldības modeļa darbība. Pēc pasākuma ieviešanas RIS3 pārvaldības modeļa darbība tiks turpināta un pilnveidota Ekonomikas ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros vai piesaistot ES fondu finansējumu.

Pasākuma ietvaros paredzēts, ka LIAA var piesaistīt RIS3 jomas nozares ekspertus, lai nodrošinātu RIS3 specializācijas jomu ilgtermiņa stratēģiju pastāvīgu pilnveidošanu un īstenošanu. LIAA piesaista nozares ekspertus un var slēgt ar tiem ārpakalpojuma līgumu vai algot kā darbiniekus.

Projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumi tiek vērtēti atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 22. pantā noteiktajiem nosacījumiem. 

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”  (turpmāk - Sodu reģistrs) (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no Sodu reģistra, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda VID un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”. 
 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms
		79.2 pants. Terorisma finansēšana
		79.3  pants. Teroristu grupa
		79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
		79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
		79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
		89.1 pants. Noziedzīga organizācija
		154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
		177. pants. Krāpšana
		179. pants. Piesavināšanās
		184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
		195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
		198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
		199. pants. Komerciālā uzpirkšana
		218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
		320. pants. Kukuļņemšana
		321. pants. Kukuļa piesavināšanās
		322. pants. Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam)
		323. pants. Kukuļdošana
		326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
		326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
		326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
Pārbaudāmā persona	Par nodokļiem un nodevām	142. panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana
	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants
		(1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums.
		(2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums.
		(3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai, minētais attiecināms uz nozares ekspertu, kas, atbilstoši Krimināllikuma 190.1 pantam, veicis neatļautas darbības un ticis sodīts, taču neaizliedz veikt aktivitātes, ja nozares eksperts saņēmis atļauju aktivitāšu veikšanai.

Izziņa par nozares eksperta maksātnespējas procesa norisi (par maksātnespējas procesa esamību vai neesamību u.c. ar maksātnespējas procesu saistītiem jautājumiem) tiek pieprasīta Uzņēmumu reģistrā ar informācijas pieprasījumu.

Sinerģija un demarkācija
MK noteikumu 53.5. punkts paredz, ka finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par dubultā finansējuma riska novēršanu un demarkācijas nodrošināšanu ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un nodrošina, lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, kā arī aktivitātes, rezultāti netiek dublēti citos projektos.

Skaidrojam, ka finansējuma saņēmējam nepieciešams pārbaudīt vai pēc būtības projekta ietvaros aktivitāšu un rezultātu īstenošanā nav konstatētas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju pret Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", tai skaitā pārbaudīt demarkāciju arī starp citiem publiskā finansējuma avotiem kā arī Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instrumenta programmu.

Skaidrojam, ka LIAA un EM nedublēs vienādās aktivitātes starp 1.2.1.1.pasākumu un 5.1.1.1. investīciju, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam plānots nodalīt aktivitātes un darbības katras programmas ietvaros. 5.1.1.1.i investīcijas ietvaros finansējuma saņēmēji ir tikai LIAA un EM, lai nodrošinātu inovāciju pārvaldības modeļa īstenošanu, kurā netiek sniegts grants gala labuma guvējiem. Savukārt šī pasākuma ietvaros tiks turpināta inovāciju pārvaldības modeļa darbība, kā arī tiks sniegts grants gala labuma guvējiem. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs ir EM un LIAA gan 5.1.1.1.i investīcijas, gan šī pasākuma ietvaros, ir paredzēts sekot līdzi, lai netiktu segtas izmaksas vienām un tām pašām aktivitātēm un demarkācija tiks nodrošināta.

(6) Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi, ja komercdarbības atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831

LIAA un EM valsts noteiktās funkcijas īstenošanas nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 857 "Latvijas Investīciju un attīstības nolikums", Ministru kabineta 2020. gada 22.septembra noteikumiem Nr. 588 " Ekonomikas ministrijas nolikums" un Zinātniskās darbības likumu, līdz ar to finansējums netiks sniegts uzņēmējdarbības darbības veikšanai un attiecībā uz LIAA (tai skaitā piesaistīto nozares ekspertiem) un EM nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējums, izņemot MK noteikumu 42. punkta izmaksu segšanai, kas tiek piešķirts kā komercdarbības atbalsts gala labuma guvējiem.

Saskaņā ar MK noteikumu 73.punktu, ESA BIC Latvia, kas īsteno šo noteikumu 36. punktā minētās darbības, sadarbības iestāde finansējumu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr.2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par finansējuma piešķiršanu. Lēmuma pieņemšanas diena ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

MK noteikumu 73.punkta ietvaros ESA BIC Latvia sniedz atbalstu granta veidā gala labuma guvējiem jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanai. Atbalsts tiks sniegts vismaz 18 uzņēmumiem. Vienam komersantam maksimālā atbalsta apjoms ir 40 000 euro.

MK noteikumu 72.punkta ietvaros LIAA sniedz atbalstu granta veidā gala labuma guvējiem projektu iesniegumu izstrādei tādās programmās, kuras Eiropas Komisija un/vai tās aģentūras izsludina centralizēti, piemēram, programmas Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Eiropas Inovāciju Fonds, Eiropas Aizsardzības fonds, I3 Instrumenti un citas. Vienam komersantam maksimālais atbalsta apjoms ir 10 000 euro.

Komisijas regulu Nr.2023/2831 minētais de minimis apmērs nosakāms trīs gadu laika posms no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024.gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021.gada 18.jūnijam

Ņemot vērā, ka EM un LIAA ir valsts iestādes, izslēgšanas kritēriji netiek attiecināti uz publiskām iestādēm, jo izslēgšanas kritēriju piemērošanas prakse tiek pārņemta no pieejas struktūrfondos – Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma – un, ņemot vērā objektīvi pamatotu risku neesību šajā jomā, nepieciešams mērķtiecīgi īstenot izslēgšanas kritēriju pārbaudes tikai attiecībā uz tiem subjektiem, kur šie riski ir padziļināti pārbaudāmi, tas ir, privāto sektoru. Vienlaikus sadarbības iestāde pirms komercdarbības atbalsta piešķiršanas ESA BIC Latvia pārbauda, vai nav attiecināmi izslēgšanas kritēriji.