21-TA-607: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4.panta otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 6.panta pirmās daļas 2.punkts un 7.panta 3.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā joprojām nestabilo situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas, kā arī svītrot rīkojuma 7. punktu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmajai daļai ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ministru kabinets 2021. gada 10. augustā pieņēma Ministra kabineta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, izsludināja ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim šādās administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta trešo daļu atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Vienlaikus norādāms, ka ir apzināta cita ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nesaistīta infrastruktūra un vietas, kur izmitināt personas, kas nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, kā arī personas, kas ieradušās no Baltkrievijas Republikas un iesniegušas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ministru kabinets 2021. gada 10. augustā pieņēma Ministra kabineta rīkojumu Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar kuru, ņemot vērā Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, kā arī ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, izsludināja ārkārtējo situāciju no 2021. gada 11. augusta līdz 2021. gada 10. novembrim šādās administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 5. panta trešo daļu atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Vienlaikus norādāms, ka ir apzināta cita ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nesaistīta infrastruktūra un vietas, kur izmitināt personas, kas nelikumīgi šķērsojušas Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu, kā arī personas, kas ieradušās no Baltkrievijas Republikas un iesniegušas iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Norādāms, ka kopš 2021. gada 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 1559 cilvēki. Joprojām ik diennakti Valsts robežsardzes amatpersonas novērš vairāku desmitu personu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu. Līdz ar to personu, kuras mēģina nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas -Baltkrievijas Republikas valsts robežu, skaits saglabājas augsts. Vienlaikus ir būtiski atzīmēt, ka arī Lietuvas un Polijas robežsargi joprojām veic intensīvu darbu, lai atturētu trešās valsts valstspiederīgos no savas valsts robežas nelikumīgas šķēršošanas. Tāpat, vērtējot kopumā Latvijas, Lietuvas un Polijas veikto statistiku par situāciju uz attiecīgās valsts un Baltkrievijas robežu saistībā ar šīs robežas nelegālu šķēršošanu, ir norādāms, ka pagājušā nedēļā uz visu 3 valstu robežām kopumā atturēto personu skaits ir pieaudzis par 74%, no 1992 personām uz 2967 personām, kas liecina par nelegālās migrācijas spiediena palielināšanos. Vienlaikus norādāms, ka Polija saistībā ar situāciju uz savas valsts un Baltkrievijas robežu ir pagarinājusi ārkārtējo situāciju vēl uz 60 dienām.
Līdz ar to, ievērojot norādīto par joprojām nemainīgi augsto Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķēršonas gadījumu skaitu, kā arī ievērojot situāciju uz Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas un Polijas un Baltkrievijas Republikas valstu robežām, ir attiecīgi pagarināma ārkārtējā situācija līdz 2022. gada 10. februārim, tādējādi arī turpmāk nodrošinot kompetento valsts iestāžu pilnvaras reaģēt uz izveidojušos situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas.
Tāpat norādāms, ka Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošā infrastruktūra un objekti tiek pastāvīgi izmantoti Nacionālo bruņoto spēku tiešo udevumu veikšanai, tādējādi to kapacitāte ir ierobežota un nav izmantojama rīkojuma 7. punktā minētajiem nolūkiem.
Līdz ar to, ievērojot norādīto par joprojām nemainīgi augsto Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķēršonas gadījumu skaitu, kā arī ievērojot situāciju uz Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas un Polijas un Baltkrievijas Republikas valstu robežām, ir attiecīgi pagarināma ārkārtējā situācija līdz 2022. gada 10. februārim, tādējādi arī turpmāk nodrošinot kompetento valsts iestāžu pilnvaras reaģēt uz izveidojušos situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas.
Tāpat norādāms, ka Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošā infrastruktūra un objekti tiek pastāvīgi izmantoti Nacionālo bruņoto spēku tiešo udevumu veikšanai, tādējādi to kapacitāte ir ierobežota un nav izmantojama rīkojuma 7. punktā minētajiem nolūkiem.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās, ņemot vērā joprojām nestabilo situāciju uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas.
Vienlaikus rīkojuma projekts paredz svītrot rīkojuma 7. punktu.
Vienlaikus rīkojuma projekts paredz svītrot rīkojuma 7. punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Informējam, ka, ņemot vērā Ministru kabineta 2021. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 518 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 1. punktā noteikto termiņu, tika vērtēta iespēja to nepagarināt. Tomēr ņemot vērā joprojām nestabilo situāciju uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas, tiek paradzēts pagarināt izsludinātās ārkārtējās situācijas termiņu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras nelikumīgi šķērso valsts robežu.
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 20.12.2011. L 337)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1951.gada 28.jūlija Konvencija par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokols par bēgļa statusu
Eiropas Padomes 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokola Nr.4 normu interpretācija Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 13.februāra spriedumā lietā Nr. 8675/15 un 8679/15 N.D. AND N.T. v. SPAIN.
Atbilstoši minētajā spriedumā paustajām atziņām, valstij ir tiesības atteikt ieceļošanu ārzemniekiem, tostarp potenciālajiem patvēruma meklētājiem, kuri bez nepārvaramiem iemesliem nebija izpildījuši prasību pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās.
Līdz ar to projekts, kas paredz noteikt tiesisku veidu kā personas, kuras likumīgi ceļo var iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām.
Apraksts
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 20.12.2011. L 337)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai. (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.06.2013., Nr. L 180)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1951.gada 28.jūlija Konvencija par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokols par bēgļa statusu
Eiropas Padomes 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokola Nr.4 normu interpretācija Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2020. gada 13.februāra spriedumā lietā Nr. 8675/15 un 8679/15 N.D. AND N.T. v. SPAIN.
Atbilstoši minētajā spriedumā paustajām atziņām, valstij ir tiesības atteikt ieceļošanu ārzemniekiem, tostarp potenciālajiem patvēruma meklētājiem, kuri bez nepārvaramiem iemesliem nebija izpildījuši prasību pēc likumīgas ieceļošanas robežšķērsošanas vietās.
Līdz ar to projekts, kas paredz noteikt tiesisku veidu kā personas, kuras likumīgi ceļo var iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, saskan ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
- Valsts policija
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Nacionālie bruņotie spēki
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi